Pētījums par Darba integrācijas sociālo uzņēmumu biznesa modeļiem

Kādi ir Darba integrācijas sociālo uzņēmumu biznesa modeļi un loma, lai patiešām integrētu darba tigū mērķgrupu, ar ko tie strādā?

Lasi European Research Network pētījumā.

 


Konference: Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā

Konference “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā.

Konferences mērķis bija veicināt argumentētu diskusiju starp Latvijas publiskās pārvaldes pārstāvjiem, jomas ekspertiem un sociālās uzņēmējdarbības veicējiem, izvērtējot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu potenciālu, sasniedzot ilgtermiņa sociālos, vides un ekonomikas stratēģiskos mērķus; kā arī gūstos ieskatu par labās prakses piemēriem, īstenojot sociāli atbildīgus publiskos iepirkumus Latvijā un visā Eiropas Savienībā.

Konference tika rīkota Eiropas līmeņa projekta “Buying for Social Impact” ietvaros, kas ir Eiropas Komisijas iniciatīva, lai veicinātu sociāli atbildīgus publiskos iepirkumus, uzlabotu sociālās uzņēmējdarbības kapacitāti un veicinātu šo uzņēmumu dalību publiskajos iepirkumos. Projekts aptver 15 Eiropas Savienības dalībvalstis un to īsteno piecu ES dalībvalstu organizāciju veidots konsorcijs Social Economy Europe (SEE), AEIDL (European Association for Information on Local Development), REVES (European Network of Cities and Regions for the Social Economy), ENSIE (European Network of Social Integration Enterprises) and DIESIS Coop. Projektu Latvijā īsteno organizācija Social Economy Europe sadarbībā ar divām Latvijas ekspertēm: Agnesi Frīdenbergu (sociālās uzņēmējdarbības eksperte) un Kristīni Gaiguli-Šāvēju (publisko iepirkumu eksperte).

Sniedzam iespēju Jums iepazīties ar konferences prezentācijām:

  • Sociālā ekonomika Eiropas Savienībā kā virzītājspēks ekonomiskai un sociālai izaugsmei, Jessica Fiorelli, Social Economy Europe, Jessica Fiorelli prezentācija
  • Sociālie uzņēmumi kā pakalpojumu sniedzēji un preču piegādātāji publisko iepirkumu sistēmā (pētījuma rezultāti), Agnese Frīdenberga, BSI sociālās uzņēmējdarbības eksperts, Agneses_Fridenbergas prezentācija
  • Tiesiskais ietvars sociāli atbildīgai iepirkuma sistēmai Latvijā: pētījuma rezultāti, Kristīne Gaigule-Šāvēja, BSI publiskā iepirkuma eksperts, Kristīnes Gaigules prezentācija
  • Izaicinājumi sociāli atbildīgai publisko iepirkumu sistēmai Latvijā, Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības birojs, vadītāja, Daces Gailes prezentācija
  • Adam Gromnica, iepirkumu eksperts no Čehijas: Meža izstrādes pakalpojumi Havlíčkův Brod – iepirkuma sadalīšana daļās, Adam Gromnica prezentācija

Pirmo reizi Latvijā norisināsies Atvērto durvju dienas sociālajos uzņēmumos

No 14. līdz 18.oktobrim Labklājības ministrija visā Latvijā izsludina Sociālās uzņēmējdarbības nedēļu, kas tiks atzīmēta ar dažādām aktivitātēm. Lai ikviens varētu iepazīties un izzināt klātienē, ko piedāvā un kā strādā sociālie uzņēmumi, no 15. līdz 17. oktobrim pirmo reizi šajos uzņēmumos norisināsies Atvērto durvju dienas ar moto “Iepazīsti sociālos uzņēmējus, kuri dara pasauli labāku!”. Atvērto durvju dienās pie sevis ciemos aicina 10 sociālie uzņēmumi Rīgā, Ikšķilē, Siguldā un Valmierā.

“Latvijā Sociālā uzņēmuma likums darbojas jau pusotru gadu. Pa šo laiku ar oficiālu sociālā uzņēmuma statusu aktīvi darbojas 70 uzņēmumi. Šī biznesa uzsākšanai vai paplašināšanai ir iespējams saņemt ALTUM finanšu atbalstu granta veidā līdz pat 200 tūkstošiem eiro. Lai arī sociālā uzņēmējdarbība kļūst arvien populārāka visā pasaulē, tomēr lielai sabiedrības daļai par to ir maldīgs priekšstats, ka tā ir tikai labdarība. Mūsu sociālie uzņēmēji piedāvā ļoti dažādus un inovatīvus pakalpojumus, rada oriģinālas dizaina preces, izstrādā digitālos rīkus un kustību palīgierīces, kā arī saražoto preci eksportē. Atvērto durvju dienas ir lieliska iespēja, lai izzinātu šo uzņēmumu realitāti un to, kādu labumu ar savu darbu tie rada sabiedrībai, kā arī vērtīgi būs aprunāties ar uzņēmumu vadītājiem, jo sociālajā uzņēmējdarbībā īpaši nozīmīgs ir cilvēciskais faktors un patiesa vēlme strādāt sabiedrības labā,” aicina Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Sociālo uzņēmumu komisijas priekšsēdētājs Imants Lipskis.

Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas ietvaros Labklājības ministrija aicina arī iepazīties ar četru sociālo uzņēmēju pieredzes stāstiem video formātā:

 

 

 

 Uzziņai:

Atbilstoši vispārpieņemtai starptautiskai praksei sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir radīt sociālu ietekmi un labumu sabiedrībai, nevis nodrošināt peļņu īpašniekiem. Šajā uzņēmējdarbības formā sociālā misija ir svarīgāka par peļņu – tā nav mērķis, bet līdzeklis. Peļņa tiek no jauna investēta sociālā mērķa īstenošanā, nevis pārdalīta. Latvijā sociālos uzņēmumus definē Sociālā uzņēmuma likums, kas stājās spēkā 2018. gada 1. aprīlī.

Atvērto durvju diena


Sociālā uzņēmējdarbība Eiropā: kā tā izskatās?

Sociālā uzņēmējdarbība Eiropā: kā tā izskatās?

Sociālie uzņēmumi un sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas Eiropā - kā tās izskatās, darbojas un tiek regulētas?

Šeit atradīsiet atjaunoto Eiropas Komisijas valstu pārskatu apkopojumu, par katru valsti ir iespējams lejupielādēt detalizētāku apskatu pdf versijā.

 


Sociālās ietekmes mērīšana - dažādas pieejas !

Sociālās ietekmes mērīšana - dažādas pieejas !

Eiropas komisijas izdots materiāls par sociālās ietekmes mērīšanu, dažādām pieejām un metodēm.

Materiāls pieejams šeit. 


Vebināri - noderīgi ikvienam!

LSUA rīkoto vebināru ieraksti - Jūsu lietošanai!

Nododam Jūsu lietošanai LSUA rīkoto vebināru ierakstus, kuri sniedz ieskatu aktuālās tēmās, atbild uz daudziem jautājumiem un palīdz izprast vairākas sociālajiem uzņēmējiem svarīgas tēmas. Vebināri pusdienlaikā ir vērtīgs resurss jaunām zināšanām un prasmēm!

 

https://www.youtube.com/watch?v=wfunkPriifA&t=3s

https://youtu.be/3McjfIUtH4w

https://youtu.be/IVG0hyaTQq8

https://youtu.be/t802Cixdbx8

 

https://youtu.be/6d9v6th-92E

 

LSUA vebināri krievu valodā:

https://www.youtube.com/watch?v=O34nZZF4eZE&t=31s

https://www.youtube.com/watch?v=gNlpliNTU6k&t=43s

https://www.youtube.com/watch?v=GqppaTddWko


Katalogs "Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā" 2019

Esam izdevuši 2019. gada katalogu "Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā". Tas ir katalogs, kas apkopo sociālās uzņēmējdarbības jomas aktuālākos piemērus visā Latvijā, LSUA biedrus un arī sociālās uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas. Tāpat arī katalogā iespējams uzzināt par sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīklu Latvijas reģionos un Labklājības Ministrijas un Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai šobrīd.

Kataloga izdevējs ir Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija un tas izdots sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā. Katalogs iekļautā informācija pieejama latviešu, krievu un angļu valodā.

Katalogu drukātā veidā var saņemt, rakstot uz office@sua.lv, elektroniskā versijā katalogs pieejams šeit.

 

 


Social entrepreneurship: from idea to enterprise

How to start your enterprise? Info material "From idea to enterprise" may help you!

 


10 questions about social entrepreneurship

Still have question about social entrepreneurship? "10 questions about social entrepreneurship" may help you!


Pirmais gads ar Sociālā uzņēmuma likumu - secinājumi

Autore: Agnese Frīdenberga, Providus vadošā pētniece

2019. gada 1. aprilī aprit gads kopš spēkā ir “Sociālā uzņēmuma likums” jeb likums, kurš pirmo reizi Latvijas vēsturē paredz īpašu statusu un valsts atbalstu tādiem uzņēmumiem, kuru primārais mērķis ir risināt sabiedrībai nozīmīgas problēmas, iepretim mērķim vairot uzņēmuma īpašnieku peļņu. Uzņēmumi, kas ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu ir apliecinājuši, ka tie veic labvēlīgu sociālo ietekmi radošu saimniecisko darbību dažādās jomās - sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana un citās.

2019. gada 28. martā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija rīkoja diskusiju “Gads ar Sociālā uzņēmuma likumu: ieguvumi, atziņas un izaicinājumi”, lai atskatītos uz paveikto, izvērtētu sasniegumus un izgaismotu izaicinājumus.

Skrējiens ir sācies!

Sociālie uzņēmumi ir īpašs uzņēmumu veids, jo tie risina sabiedrībai svarīgas problēmas, izmantojot biznesa metodes, vai nu tieši iedarbojoties uz identificēto problēmu (piemēram, radot darba vietas noteiktās personu grupām) vai piedāvājot pakalpojumus vai preces sava izvirzītā mērķa sasniegšanai (piemēram, izveidojot kafejnīcu, kura izglītos sabiedrību par vides problēmām un iespējamiem risinājumiem).

Šobrīd, sociālo uzņēmumu reģistrā ir reģistrētu 49 uzņēmumi, kuriem piešķirts sociālā uzņēmuma statuss. Kā to atzīmēja Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors un Sociālās uzņēmējdarbības komisijas vadītājs Imants Lipskis, sociālie uzņēmumi Latvijā darbojas dažādās jomās - restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu sniegšanā, nodarbinot jauniešus ar garīga rakstura traucējumiem (SIA "RB Cafe”), šūšanas ražotne, kur tiek nodarbinātas sociālās atstumtības riskam pakļautās personas (SIA "Visi Var" Siguldā), izglītības pakalpojumu sniegšana, tajā skaitā bērniem ar dzirdes, runas un stājas problēmām, kā arī ar mācību traucējumiem (SIA "Privātsākumskola) suņu-pavadoņu servisa piedāvāšana (SIA "MilkyZoo") un pat būvniecības uzņēmums (SIA "IKU").

Izvērtējot sociālo uzņēmumu darbības spektru I. Lipskis norādīja, ka 41% no visiem sociālajiem uzņēmumiem ir darba integrācijas uzņēmumi vai kā galveno mērķi izvirzījuši darba vietu radīšanu noteiktām personu grupām. Jāpiezīmē, ka arī citur Eiropā darba integrācijas sociālais uzņēmums ir biežāk sastopamā sociālā uzņēmumu darbības forma un vēsturiski, Itālijā, 1991. gadā tika izstrādāts likums par Sociāliem kooperatīviem (social cooperatives) nodalot divu veidu sociālos kooperatīvus:

  1. tādus, kas piedāvā sociālos, veselības un izglītības pakalpojumus;
  2. tādus, kas veicina konkrētu sociālo grupu, mērķu grupu (piem., cilvēku ar īpašām vajadzībām) integrāciju darba tirgū[1].

Savukārt, ja skatāmies reģionālo pārstāvniecību, tad no I. Lipska prezentācijas (skatīt attēlu zemāk) konstatējams, ka visvairāk sociālie uzņēmumi ir reģistrēti Rīgā un Pierīgā, kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepts vēl nav pazīstams lielai sabiedrības daļai, it īpaši tajos reģionos (piemēram, Latgalē), kur novērojamas būtiskas un dažādas sociālās problēmas un to radītā spriedze.

Statistiskie dati par sociālo uzņēmumu reģionālo pārstāvniecību norāda uz turpmākiem darbiem, kas būtu jāveic gan Labklājības ministrijai kā atbildīgajai ministrijai par politikas jomu, gan Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai – kā nozari pārstāvošai organizācijai. Tikai stāstot un rādot labās prakses piemērus, sociālās uzņēmējdarbības koncepts varēs sasniegt tālākos Latvijas nostūrus un atradīs ilgtermiņa risinājumus dažādām sabiedrības problēmām – bezdarbs, izglītības kvalitātēs jautājumi, vides izaicinājumi un citas.

Izaicinājumi un gūtās mācības

Diskusijas laikā sociālie uzņēmumi dalījās ar savu pieredzi gan iesniedzot dokumentus Labklājības ministrijā, pretendējot uz Sociālā uzņēmuma statusu, gan iesniedzot granta pieteikumu Finanšu institūcijā “Altum”.

Izvērtējot līdzšinējo pieredze, Labklājības ministrija apkopoja tipiskākās kļūdas, ko pieļauj uzņēmumi, kas pretendē uz sociālā uzņēmuma statusu. Kā viena no galvenajām kļūdām tika atzīmēta, ka nereti uzņēmumi savos Statūtos neprecīzi norāda sociālā uzņēmuma mērķus, proti, Statūtos norādītais mērķis neatbilst Sociālā uzņēmuma likuma mērķim un/vai nesasaucas ar uzņēmējdarbības veidu, ar kuru nodarbosies uzņēmums. Tāpat tika atzīmēts, ka nereti iesniegumā, ko saņem Labklājības ministrija, nekorekti norādīti sasniedzamie uzdevumi. Tika uzsvērts, ka uzdevumiem, kurus uzņēmums apņēmies īstenot, ir jābūt skaidri formulētiem un to izpildei jābūt izmērāmai. Uzņēmumam, kas pretendē uz sociālā uzņēmuma statusu, un savu darbību orientē uz kādas mērķa grupas dzīves kvalitātes uzlabošanu, ir jāspēj identificēt un izgaismot konkrēta problēma un jāpierāda, ka veiktās darbības tieši vērstas uz sociālo ietekmi radošām aktivitātēm.

Arī sociālie uzņēmumi minēja vairākus izaicinājumus, ar kuriem saskārušies pirmajā darbības gadā. Tika atzīmēts, lai gan Sociālā uzņēmumam likums spēkā ir vienu gadu, sociālās uzņēmējdarbības jēdziens un koncepts nav sabiedrībā plaši pazīstams un atpazīts. Diskusijas laikā tika uzsvērts, ka nepieciešamas izglītojošas kampaņas, lai stāstītu un rādītu sociālo uzņēmumu darbu un sasniegumus. Sociāliem uzņēmumiem, kas nodarbina īpašas personu grupas, kuru darba produktivitāte nereti ir zema, ir ļoti liels nodokļu slogs, kas jāmaksā darba devējam. Tika nolemts, ka jāstrādā pie grozījumiem atbilstošajos normatīvajos aktos un jāmeklē efektīvākais risinājums, lai palīdzētu šādiem uzņēmumiem darboties un ,pats galvenais, attīstīties un paplašināties. Izvērtējot dažādo pieredzi ar grantu sagatavošanu iesniegšanai finanšu institūcijā Altum, diskusijas dalībnieki vērsa Altum pārstāvja uzmanību uz faktu, ka iesniegtie projekti netiek izskatīti saprātīgā laikā, tādejādi kavējot sociālā uzņēmuma spēju īstenot noteiktos uzdevumus. Labklājības ministrijas pārstāvis informēja, ka 2019. gada otrajā pusē sociālajiem uzņēmumiem tiks dota iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas par biznesa plānu sagatavošanu un līdzīgiem jautājumiem.

Sociālā uzņēmumam likums ir labs sākums sociālās uzņēmējdarbības veicējiem, dodot iespēju tikt oficiāli atzītiem un strādāt ar valsts un pašvaldību atbalstu. Ir skaidrs - tikai tad, ja valsts turpinās atzīt šo uzņēmējdarbības paveidu, ar dažādiem instrumentiem veicinot sociālo uzņēmumu darbību, tiks sasniegti labāki rezultāti un kopīgiem spēkiem tiks rasti ilgtermiņa risinājumi dažādiem izaicinājumiem.

Diskusija notika projekta „SEE More! (Sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu kartēšana)” ietvaros. Projekta galvenais mērķis bija stiprināt Latvijas un Sibīrijas reģiona sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu, palielinot izpratni par sociālo uzņēmējdarbību vietējā, reģionālā un valsts līmenī, nosakot esošos un potenciālos atbalsta mehānismus un resursus, kā arī sociālo uzņēmēju vajadzības un problēmas. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija izstrādāja publikāciju “Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā – ekosistēmas karte un rīcības plāns” latviešu, krievu un angļu valodās, pieejama šeit.

 

[1] Agnese Lešinska, Gatis Litvins,  “Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību”, pieejams http://providus.lv/article/petijums-latvija-cela-uz-socialo-uznemejdarbibu