Rekomendācijas sociālajai un solidaritātes ekonomikai un sociālajām inovācijām

Rekomendācijas sociālajai un solidaritātes ekonomikai un sociālajām inovācijām

Rekomendācijas sociālajai un solidaritātes ekonomikai un sociālajām inovācijām ESAO Padome ministru līmenī pieņēma 2022. gada 10. jūnijā pēc Vietējās nodarbinātības un ekonomiskās attīstības virzības komitejas (LEED DC) priekšlikuma. Rekomendācijas ir pirmais starptautiskais standarts šajā jomā, un tas nodrošina pievienošanās pusēm starptautiski saskaņotu politisko ietvaru, lai veicinātu sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju attīstību un nodrošinātu to pastāvīgu paplašināšanos.

Sociālās ekonomikas pamatā ir solidaritātes vērtības, cilvēku prioritāte pār kapitālu un demokrātiska un līdzdalības pārvaldība. Tā var kļūt par pionieri jaunu uzņēmējdarbības modeļu izstrādē, sniegt būtiskus pakalpojumus, veicināt taisnīgāku, videi nekaitīgāku un digitalizētu pāreju, radīt darbvietas, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām, iesaistīt jauniešus un veidot kohēziju. Rekomendāciju mērķis ir ne tikai palielināt izpratni un pamanāmību par tās dažādo ietekmi, bet arī palīdzēt atbalsta saņēmējiem izstrādāt un īstenot politiku, kas vajadzīga, lai sekmētu un attīstītu efektīvas sociālās ekonomikas ekosistēmas.

Lejupielādējiet rekomendācijas ŠEIT.

 


Politikas rekomendācijas sociālās ietekmes pārvaldībai

Politikas rekomendācijas sociālās ietekmes pārvaldībai

Projekta BALTIC : YOUTH : IMPACT ietvaros Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija kopā ar Baltijas partneriem ir izveidojusi Politikas rekomendācijas vadlīnijas jauniešu organizāciju sociālās ietekmes pārvaldībai.

Balstoties uz mūsu pašu secinājumiem, ārējiem pētījumiem un ekspertu viedokļiem, esam noteikuši problēmu: "Jaunatnes organizācijas un sociālie uzņēmumi, kas strādā ar jauniešiem, sistemātiski nepalielina un nepierāda savu pozitīvo sociālo ietekmi". Pamatojoties uz to, mēs esam formulējuši politikas rekomendācijās ar mērķi informēt politikas veidotājus un lobētājus, kuriem ir pilnvaras iestāties par uzlabojumiem sociālās ietekmes jomā un pārvaldības jomā jaunatnes nozarē.

LEJUPLĀDĒT Politikas rekomendācijas vadlīnijas  ŠEIT.

Vadlīnijas iepazīstinās ar sociālās ietekmes pārvaldības nozīmi ikdienas darbā jaunatnes organizācijās, sniegs praktiskas rekomendācijas sociālās ietekmes pārvaldības īstenošanas atbalstam, iepazīstinās ar Baltijas valstu kontekstu un labās prakses piemēriem, kā arī detalizēti pievērsīsies galvenajam izaicinājumam, tā rašānās iemesliem un potenciālajām sekām, neveidojot sociālās ietekmes pārvaldību kā sistemātisku darbību kopumu, kuru izprot visas iesaistītās puses.


Sociālās ietekmes komunikācijas vadlīnijas

Sociālās ietekmes komunikācijas vadlīnijas jaunatnes organizācijām un sociālajiem uzņēmumiem

Bieži runājām par to, ka organizācijām un sociālajiem uzņēmumiem ir svarīgi pārvaldīt savu sociālo ietekmi, tādēļ vēl jo svarīgāk ir informēt savu auditoriju, darbiniekus un brīvprātīgos par savu sasniegto sociālo ietekmi. Projekta BALTIC : YOUTH : IMPACT ietvaros Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija kopā ar Baltijas partneriem ir izveidojusi Sociālās ietekmes komunikācijas vadlīnijas.

Šo vadlīniju mērķis ir izveidot atbalsta instrumentus, lai palīdzētu darbiniekiem vai brīvprātīgajiem jaunatnes organizācijās vai sociālajos uzņēmumos saprotami un finansiāli efektīvi informēt sabiedrību par savu sociālo ietekmi, tādējādi atbalstot centienus panākt kvalitatīvāku un labāku jaunatnes organizāciju un sociālo uzņēmumu darbu.

Vadlīnijas palīdzēs saprast kā organizēt iekšējo un ārējo komunikāciju un kā izvēlēties pareizo komunikācijas vēstījumu, sniegs dažādu komunikāciju rīku piemērus, padomus un ieteikumus, kā arī svarīgas prasības, kam jāpievērš uzmanība veidojot savu komunikāciju. 

LEJUPLĀDĒT Sociālās ietekmes vadlīnijas  ŠEIT

Vadlīnijas kalpos jums kā iedvesma komunicēt ar savu iekšējo un ārējo auditoriju par jūsu organizācijas vai projekta sociālo ietekmi.  Ja pēc vadlīniju izlasīšanas jums joprojām ir šaubas vai jums šķiet, ka jūsu organizācija ir pārāk maza un tai nav pietiekami daudz resursu, lai izveidotu savu sociālās ietekmes komunikācijas stratēģiju, nebaidieties sākt ar maziem soļiem. Sāciet ar vienkāršām darbībām, piemēram, datu sagatavošanu un apkopošanu.

Lēnām sākot, varat turpināt attīstīties un sasniegt lielas lietas – jo vairāk runāsiet par savu organizāciju, jo lielāka iespēja saņemt lielāku atbalstu un paplašināt komandu nākotnē.


Rokasgrāmata sociālās ietekmes pārvaldībai

Rokasgrāmata sociālās ietekmes pārvaldībai

https://www.youtube.com/watch?v=NYO6OAlFuks

Projekta BALTIC : YOUTH : IMPACT ietvaros Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija izstrādāja rokasgrāmatu ar deviņiem prakstiskiem rīkiem, kas palīdz plānot, īstenot un aprakstīt pozitīvās pārmaiņas, ko jūs vēlaties radīt ar savas organizācijas darbību. Šīs deviņas metodes ir piemērotas jebkuras organizācijas ietekmes mērīšanai, tomēr rokasgrāmatā sniegtie piemēri ir par organizācijām, kuru galvenā mērķa grupa ir jaunieši.
Metodes iespējams izmantot un pildīt visas pēc kārtas, gan izvēlēties tikai sev pašlaik aktuālāko un aizpildīt to.

Lejupielādē rokasgrāmatu sociālās ietekmes pārvaldībai  LATVISKI ŠEIT

|| ENGLISH HERE || LITHUANIAN HERE || ESTONIAN HERE

Lejuplādē rokasgrāmatā apkopotās metodes ŠEIT.

Lai labāk saprastu, kā metodes aizpildīt, aicinām aplūkot šīs pašas metodes ar piemēriem un norādēm ŠEIT.

Lai pilnībā izprastu savas organizācijas pašreizējo situāciju, reflektētu par vēlamajām pārmaiņām un izveidotu jaunu sociālās ietekmes pārvaldības plānu, iesakām iepazīties ar informāciju par katru no metodēm:

1) Problēmas koks;
2) Risinājums koks;
3) Ieinteresēto pušu karte;
4) Lietotāja pieredzes izpēte;
5) Pārmaiņu teorija;
6) Ietekmes indikatoru saraksts;
7) Pētniecības metožu saraksts;
8) Sociālās ietekmes pārvaldības plāns;
9) Organizācijas modeļa audekls.

--> 1.metode: PROBLĒMAS KOKS

Šī rokasgrāmata palīdzēs plānot, īstenot un aprakstīt pozitīvās pārmaiņas, ko jūs vēlaties radīt ar savas organizācijas darbību.

KAS TAS IR? Deviņu metožu apkopojums, kas palīdzēs plānot, mērīt un palielināt organizācijas pozitīvo sociālo ietekmi un samazināt aktivitāšu iespējamās negatīvās sekas.
KAM TAS IR PAREDZĒTS? Jums. Ja esat aktīva organizācija, kas darbojas ar jauniešiem vai to interesēs - piemēram, jaunatnes organizācija, kas vēlas veicināt savu biedru attīstību, vai sociālais uzņēmums, kuru galvenā mērķa grupa ir jaunieši.
VAI JŪSU MĒRĶA GRUPA NAV JAUNIEŠI? Šīs deviņas metodes ir piemērotas jebkuras organizācijas ietekmes mērīšanai. Tomēr rokasgrāmatā sniegtie piemēri ir par organizācijām, kuru galvenā mērķa grupa ir jaunieši.
AUTORI? Organizācijas, kas attīsta sociālās ietekmes pārvaldi, jaunatnes jomu un sociālo uzņēmējdarbību Baltijas valstīs. Uzziniet vairāk par autoriem zemāk!
FINANSĒJUMS? Projekts “BALTIC: YOUTH: IMPACT” tiek finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+ Jaunatne darbībā” atbalstu, ko Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.

Šī rokasgrāmata jums ļaus sasniegt vēl lielāku ietekmi!

Iespējams, jūs darbojaties organizācijā, kuras mērķis ir pozitīvi ietekmēt jauniešu dzīvi? Varbūt jūs vēlaties atklāt jauniešu radošo potenciālu vai palīdzēt tiem jauniešiem, kuriem ir mazākas iespējas nekā viņu vienaudžiem, vai sniegt jaunas zināšanas un prasmes jauniešu organizāciju biedriem?
Šī rokasgrāmata ir izveidota, lai palīdzētu plānot, ieviest, izmērīt un uzlabot jūsu organizācijas darbību. Citiem vārdiem sakot, jūs iemācīsieties mērķtiecīgi radīt plānotu pozitīvo ietekmi. Jūs spēsiet vieglāk pieņemt lēmumus par savu darbību un varēsiet sasniegt vēlamo virzienu. Turklāt jūs veiksmīgāk spēsiet iesaistīt savu komandu un stāstīt par savu darbu plašākai sabiedrībai. Visbeidzot, izprotot un apkopojot savu ietekmi, jums radīsies lielāks gandarījums un motivācija turpināt strādāt ar jauniešiem.

Izmēģiniet vienu, vairākas vai pat visas metodes, kas pieejamas šajā rokasgrāmatā!

Jūs labāk iepazīsiet savas organizācijas darbu, aizpildot visus rīkus - sākot ar pirmo metodi Problēmas koks un pakāpeniski virzoties cauri rokasgrāmatai, līdz nonāksiet pie Organizācijas modeļa audekla.

Taču jūs varat arī izvēlēties metodi, kas vislabāk atbilst jūsu šī brīža vajadzībām. Piemēram, ja vēlaties labāk saprast, kā piesaistīt jauniešus un veicināt viņu iesaisti dažādās organizācijas aktivitātēs, jums jāsāk ar Lietotāju pieredzes izpētes aizpildīšanu.

Šī rokasgrāmata tika veidota, balstoties uz autoru pieredzi tajā, kā palielināt jaunatnes organizāciju un sociālo uzņēmumu, kuru galvenā mērķa grupa ir jaunieši, pozitīvo ietekmi. Erasmus+ projekts “BALTIC: YOUTH: IMPACT” apvieno organizācijas no trīs Baltijas valstīm, kas darbojas sociālās ietekmes pārvaldes, jaunatnes un sociālās uzņēmējdarbības jomās. Vadošais partneris sociālās ietekmes pārvaldē un rokasgrāmatas metožu izstrādē ir “Stories For Impact” (EST), pārējie partneri dalījās ar savām idejām, pieredzi, novērojumiem, kā arī piedalījās metožu testēšanā.

Mēs ņēmām vērā:

  • citu ekspertu iepriekš veidotos materiālus,
  • projekta partneru pieredzi apmācībās, konsultācijās un darbā ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām.

Rokasgrāmata tika veidota projekta “BALTIC: YOUTH: IMPACT” ietvaros, testējot, pielāgojot un vienkāršojot jau iepriekš izveidotas metodes.

Rokasgrāmatā izmantotie avoti un atsauces

Daudzas no šajā rokasgrāmatā iekļautajām metodēm tiek lietotas jau gadu desmitiem. Piemēram, ANO Attīstības programmas publikācija "Handbook on Planning, Monitoring and Evaluating for Development Results" (Rokasgrāmata par attīstības rezultātu plānošanu, uzraudzību un novērtēšanu) 2009. gadā iepazīstināja vispasaules auditoriju ar “problēmas koku” - pirmo metodi šajā rokasgrāmatā.

Rokasgrāmatā iekļautās metodes ir kļuvušas par vispārzināmiem ietekmes pārvaldības un analīzes rīkiem, un, ņemot vērā to popularitāti arī profesionāļu vidū, īpašas atsauces uz citiem avotiem šajā rokasgrāmatā nav norādītas. Mēs esam apvienojuši dažādas metožu versijas un uzlabojuši aprakstu formātu, lai tās būtu ērti lietojamas un noderīgas. Aicinām jūs izmantot šos rīkus, turpināt tos pilnveidot un dalīties ar rezultātiem.

Pakalpojuma dizaina metožu avoti

Pakalpojuma dizains ir tāds organizācijas pakalpojumu un risinājumu izstrādes process, kas ir ērtāks un efektīvāks klientam un citiem iesaistītajiem.

Pakalpojumu dizains centrā izvirza cilvēku un tā galvenais mērķis ir pēc iespējas efektīvāk un precīzākā veidā atbilst lietotāja vajadzībām, paturot prātā arī kopējo kontekstu. “This is Service Design Thinking” autori ir apkopojuši piecus galvenos aspektus, kas nosaka labu pakalpojuma dizainu: uz lietotāju vērsts, kopīgi radoši veidots, secīgs, uz pierādījumiem balstīts un visaptverošs.

Ir izstrādātas daudzas metodes, lai praktiski ieviestu pakalpojuma dizaina ideju realitātē. Gadu gaitā tās tiek pilnveidotas un pielāgotas, tāpēc katrai no šīm metodēm ir grūti norādīt vienu autoru un ir pieņemts to nedarīt. Daudzas pakalpojuma dizaina metodes ir pieejamas šajā mājas lapā, tomēr tās var būt pārāk vispārīgas jūsu specifiskajiem mērķiem. Tāpēc mēs izvēlējāmies Ieinteresēto pušu karti un Lietotāja pieredzes izpēti un pielāgojām tās jauniešu organizāciju vajadzībām. Pakalpojuma dizaina metodes sākotnēji tika izstrādātas uzņēmumiem, tomēr jāatceras, ka tās var bieži vien atšķirties no tām, kas ir veidotas nevalstiskajām organizācijām.

Metodes Organizācijas modeļa audekls avoti

Vēl viena izplatīta metode, kuru esam pielāgojuši jauniešu organizāciju vajadzībām ir Biznesa modeļa audekls - oriģinālā tā sastāv no deviņiem laukiem, lai izveidotu jaunus un analizētu esošos uzņēmējdarbības modeļus.

Alexander Osterwalder izveidoja šo metodi 2005.gadā un 2008.gadā publicēja to grāmatā, kopš tā laika vairāki autori ir pielāgojuši un pārveidojušie šo metodi. Mēs esam pārveidojuši šo metodi un nosaukuši par Organizācijas modeļa audeklu, lai jauniešu organziācijas un sociālie uzņēmumi varētu to veiksmīgi lietot savām vajadzībām.

Sociālās ietekmes pārvaldības rokasgrāmatu ir sagatavojuši un testējuši


Sociālā uzņēmējdarbība Latvijas augstākajā izglītībā

Sociālā uzņēmējdarbība Latvijas augstākajā izglītībā

Sociālā uzņēmējdarbība kā ar regulējošo likumu saistīta nozare pastāv salīdzinoši nesen, taču jau ieguvusi popularitāti arī augstskolu studiju programmu papildināšanā. Sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā veltītas jau divas studiju programmas un daudz vairāk ir sociālās uzņēmējdarbības studiju kursu uzņēmējdarbības un vadības studentiem, kā arī sociālajiem darbiniekiem, kas sniedz iespēju agrīni iepazīties ar šo uzņēmējdarbības virzienu.


Sociālās uzņēmējdarbības studiju programmas

‍🎓‎‍🎓‎‍🎓

1) Latvijas Kristīgā akadēmija - Sociālās uzņēmējdarbības vadība

Studiju programmas pirmie absolventi veic ļoti vajadzīgu darbu šajā unikālajā profesijā. Viena no viņam – Eva Viļķina – 2018. gada nogalē saņēma apbalvojumu “Latvijas lepnums” par sociālā uzņēmuma “Cerību spārni” vadību.

Pilna laika maģistra studijas, ilgums - 2 gadi.

Uzzini vairāk ŠEIT.

‍🎓‎‍🎓‎‍🎓

2) Ekonomikas un Kultūras augstskola - Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība

Unikāla studiju programma, kurā tiks sagatavoti speciālisti ar padziļinātām zināšanām vadībzinātnēs, aprites ekonomikā un sociālajā uzņēmējdarbībā, kas nodrošinās viņiem spējas dibināt, vadīt un attīstīt uzņēmumus aprites ekonomikas un sociālās uzņēmējdarbības jomā.

Pilna laika maģistra studijas, ilgums - 2 gadi.

Uzzini vairāk ŠEIT.


Sociālās uzņēmējdarbības studiju kursi

‎‍🎓‎‍🎓‎‍🎓

  • Sociālā uzņēmējdarbība, profesionālā bakalaura studiju programma "Sociālais darbs". Kursa docētāja - Anita Kokarēviča, anita.kokarevica@rsu.lv
  • Ilgstpējīga sociālā uzņēmējdarbība, profesionālā bakalaura studiju programma "Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība". Kursa vadītāja -  Ieva Kalve, ieva.kalve@rsu.lv
  • Sociālās uzņēmējdarbības modeļi sociālā darba praksē, maģistra studiju programma "Sociālais darbs". Kursa docētājs - Kristaps Zaļais, kristaps.zalais@rsu.lv

‍🎓‎‍🎓‎‍🎓

  • Sociālā uzņēmējdarbība, maģistra studiju programma "Sociālais darbs". Kursa docētāja - Andra Strautiņa.

‍🎓‎‍🎓‎‍🎓

  • Sociālā uzņēmējdarbība, akadēmiskā bakalaura studiju programma "Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija". Kursa docētāja - Lāsma Līcīte-Ķurbe, lasma.licite@llu.lv.
  • Sociālā uzņēmējdarbība, maģistra studiju programma "Uzņēmējdarbības vadība". Kursa docētāja - Lāsma Līcīte-Ķurbe, lasma.licite@llu.lv.

‍🎓‎‍🎓‎‍🎓

  • Sociālā uzņēmējdarbība, profesionālā bakalaura studiju programma "Uzņēmējdarbības vadība". Kursa docētājs - Mg. oec. Aleksandrs Skvorcovs, aleksandrs.skvorcovs@riseba.lv.

‍🎓‎‍🎓‎‍🎓

  • Sociālā uzņēmējdarbība, profesionālā bakalaura studiju programma "Uzņēmējdarbības vadība". Kursa docētāja - Diāna Lapkisa, diana.lapkis@newdoor.lv.
  • Sociālā uzņēmējdarbība, profesionālā bakalaura studiju programma "Uzņēmējdarbības vadība tūrismā". Kursa docētāja - Diāna Lapkisa, diana.lapkis@newdoor.lv.

‍🎓‎‍🎓‎‍🎓

  • Sociālā uzņēmējdarbība, studiju programma "Sociālais darbs". Plašāka informācija publiski nav pieejama.

Profesionālās pilnveides kursi

  • Profesionālās pilnveides izglītības programma "Sociālā uzņēmējdarbība", piedāvā Latvijas Tālmācības profesionālais centrs. Uzzini vairāk ŠEIT.
  • Programma "Sociālā uzņēmējdarbība", piedāvā Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestāde "Konspekti". Uzzini vairāk ŠEIT.

Finansējums sociālajām inovācijām

Ziņojums: Finansējums sociālajām inovācijām

Piekļuve finansējumam sociālajiem uzņēmumiem bieži vien ir sarežģīta. Ņemot vērā milzīgo izaicinājumus, ar kuriem saskaramies kā sabiedrība, beidzot ir pienācis laiks, kad sociālajiem un ekoloģiskajiem kritērijiem institucionālajā inovāciju atbalstā jāpievērš lielāka uzmanība inovācijas atbalstam, lai mēs varētu palielināt inovāciju sociālo ietekmi.

Pēdējos gados sociālās inovācijas ir saņēmušas ievērojamu atzinību Vācijā visās politiskajās un sociālajās sfērās, partijās, politikas jomās un ministrijās. Tomēr joprojām nav izstrādāta visaptveroša stratēģija, lai finansētu un sociālās inovācijas.

Šajā ziņojumā sniegtie ieteikumi ir balstīti uz izpētes rezultātiem un salīdzinošajā pētījumā, kurā sistemātiski izvērtēta pieredze, kas gūta, veicot salīdzinošo pētījumu ar šādām atbalsta struktūrām 10 valstīs un 3 starptautiskās organizācijās. Konkrētāk, pētījums ir balstīts uz padziļinātām intervijām ar 23
ekspertiem. Šajā ziņojumā aplūkotajās valstīs ir ļoti atšķirīgas ekonomikas un labklājības sistēmas, tāpēc valstu pieredzi var lielā mērā attiecināt uz Vāciju. Arī citām valstīm šī pētījuma rezultāti var būt noderīgi.

Ar ziņojumu iespējams iepazīties ŠEIT.


Tiesiskā reforma kā katalizators sociālajai uzņēmējdarbībai

Tiesiskā reforma kā katalizators sociālajai uzņēmējdarbībai: starptautisks sociālo uzņēmumu likuma un politikas ziņojums

Ātru, plaša mēroga uzlabojumu panākšana sociālajā, vides un ekonomiskajā jomā cilvēkiem un uzņēmumiem visās pasaules valstīs ir obligāts uzdevums, kam nepieciešama visu spēku kopīga pieeja. Nepietiek ar to, ka smago darbu, kas saistīts ar klimata pārmaiņām, vides degradāciju un nevienlīdzību veselības, izglītības un sociālās labklājības jomā, uzticam valdības un nevalstiskajām organizācijām. No otras puses, lai gan daudzi uzņēmumi arī ir veikuši pasākumus šo problēmu risināšanai, mēs nevaram paļauties uz uzņēmējdarbības interešu pārstāvju labo gribu, lai reformētu ekonomikas sistēmu ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanai. Tāpēc sociālajiem uzņēmumiem ir būtiska nozīme šīs plaisas mazināšanā. Sociālie uzņēmumi integrē sociālos, vides un citus ietekmes mērķus ar tradicionālo uzņēmējdarbības praksi un metodēm, lai panāktu rentablu un līdz ar to pašpietiekamu darbību, vienlaikus kalpojot kopējam labumam. Lai gan sociālie uzņēmumi ir sastopami visās pasaules malās, lielākajā daļā jurisdikciju trūkst tos atbalstošu tiesību aktu un politikas, un dažos gadījumos prasības var būt patiess šķērslis to izplatībai.

Tādēļ  Morrison & Foerster LLP ar Lex Mundi Pro Bono fonda atbalstu ir sagatavojuši ziņojumu par sociālo uzņēmumu tiesību aktiem un politiku, lai noteiktu tiesiskās struktūras un politiku, ko valstis var īstenot, lai veicinātu sociālo uzņēmumu attīstību visā pasaulē. Šajā ziņojumā iekļautie ieteikumi un novērojumi ir iegūti, pārskatot tiesību aktus un politiku, kas palīdz sociālajiem uzņēmumiem attīstīties 83 jurisdikcijās visā pasaulē, aptverot visus apdzīvotos kontinentus un visas galvenās tiesiskās struktūras.

Ziņojums lejuplādējams šeit.

 


Video lekcijas par sociālo uzņēmējdarbību

Video lekcijas par sociālo uzņēmējdarbību

2020. gadā LEADER sadarbības projekta “Veiksmīgs sociālais uzņēmējs lauku teritorijā” ietvaros tika izveidotas 30 video lekcijas, kas stāsta par sociālo uzņēmējdarbību un ar to saistītajām tēmām. Projektu realizēja biedrības: “Partnerība Daugavkrasts”, “SATEKA”, “Lauku partnerība Lielupe”, “Darīsim paši!” un “Pierīgas partnerība”. Šeit vienuviet atradīsiet visas lekcijas, kas sadalītas kategorijās: sociālās uzņēmējdarbības pamati, likumiskie ieguvumi un ierobežojumi sociālajiem uzņēmumiem, sociālās uzņēmējdarbības idejas attīstīšana un sociālā uzņēmuma reģistrēšana, sociālā ietekme, sociālā uzņēmuma biznesa modelis, sociālās uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti, sociālo uzņēmumu attīstība lauku teritorijās un sadarbības iespējas ar pašvaldībām un sociālo uzņēmumu pieredzes stāsti.

Sociālās uzņēmējdarbības pamati


1. LEKCIJA - Kas ir sociālā uzņēmējdarbība?

https://www.youtube.com/watch?v=rYMsJvrR0iU&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K

2. LEKCIJA - Ar ko sociālais uzņēmums atšķiras no NVO, ikviena cita uzņēmuma un valsts pārvaldes?

https://www.youtube.com/watch?v=TJXSD8iJZqY&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=2

3. LEKCIJA - Kāds ir sociālās uzņēmējdarbības juridiskais ietvars Latvijā?

https://www.youtube.com/watch?v=Efn85UQQp4c&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=3

 

Likumiskie ieguvumi un ierobežojumi sociālajiem uzņēmumiem


4. LEKCIJA - Ko nosaka sociālā uzņēmuma likums – ieguvumi un ierobežojumi?

https://www.youtube.com/watch?v=pAvwtdCfUwM&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=4

5. LEKCIJA - Kādas ir papildu iespējas sociālajiem uzņēmumiem?

https://www.youtube.com/watch?v=2EfMl3QiYY4&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=5

 

Sociālās uzņēmējdarbības idejas attīstīšana un sociālā uzņēmuma reģistrēšana


6. LEKCIJA - Vai nevalstiskā organizācija var pārtapt par sociālo uzņēmumu?

https://www.youtube.com/watch?v=AG_RESjnTwI&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=6

7. LEKCIJA - Sociālā uzņēmuma radīšana: soli pa solim

https://www.youtube.com/watch?v=O9kntlr430k&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=7

8. LEKCIJA - Kādiem kritērijiem jāatbilst, lai kļūtu par sociālo uzņēmumu, un kā tos praktiski izpildīt?

https://www.youtube.com/watch?v=MYKTUrFv2OM&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=8

9. LEKCIJA - Kādi var būt sociālā uzņēmuma sociālie mērķi?

https://www.youtube.com/watch?v=IYGt1xVN8-4&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=9

 

Sociālā ietekme


10. LEKCIJA - Kas ir sociālā ietekme un kāpēc to mērīt?

https://www.youtube.com/watch?v=rq-lx01zP2w&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=10

11. LEKCIJA - Kā mērīt sociālo ietekmi?

https://www.youtube.com/watch?v=44bxL6mm1vI&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=11

 

Sociālā uzņēmuma biznesa modelis


12. LEKCIJA - Sociālā uzņēmuma biznesa modelis: kas ir kanva un kā tā palīdz?

https://www.youtube.com/watch?v=-fisHcKPDy4&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=12

13. LEKCIJA - Sociālā uzņēmuma biznesa modelis: aktivitātes un darbības formāts

https://www.youtube.com/watch?v=vBR3pdm7g9c&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=13

14. LEKCIJA - Sociālā uzņēmuma biznesa modelis: resursi

https://www.youtube.com/watch?v=YKFMYgDfN8k&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=14

15. LEKCIJA - Sociālā uzņēmuma biznesa modelis: klienti

https://www.youtube.com/watch?v=i0by3-rURJ8&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=15

16. LEKCIJA - Sociālā uzņēmuma biznesa modelis: klienti

https://www.youtube.com/watch?v=nleuFQ2hcxs&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=16

17. LEKCIJA - Sociālā uzņēmuma biznesa modelis: partneri

https://www.youtube.com/watch?v=Uopt5kNJdeM&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=17

18. LEKCIJA - Sociālā uzņēmuma biznesa modelis: kanāli klientu sasniegšanai

https://www.youtube.com/watch?v=xTvIs3zpx3E&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=18

19. LEKCIJA - Sociālā uzņēmuma biznesa modelis: vērtības piedāvājums

https://www.youtube.com/watch?v=T0dA5tQtgo0&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=19

20. LEKCIJA - Sociālā uzņēmuma biznesa modelis: piemērs

https://www.youtube.com/watch?v=Ys72VeM_O7o&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=20

 

Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti


21. LEKCIJA - Atbalsta instrumenti sociālajiem uzņēmumiem

https://www.youtube.com/watch?v=5bH89Z1UTnA&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=21

22. LEKCIJA - ALTUM grants sociālajai uzņēmējdarbībai

https://www.youtube.com/watch?v=qShpW0dSUjo&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=22

 

Sociālo uzņēmumu attīstība lauku teritorijās un sadarbības iespējas ar pašvaldībām


23. LEKCIJA - Ko sociālie uzņēmumi un pašvaldības var sniegt viens otram?

https://www.youtube.com/watch?v=JgaoMzavEFs&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=23

24. LEKCIJA - Ieteikumi veiksmīgai sadarbībai starp sociālajiem uzņēmumiem un pašvaldībām

https://www.youtube.com/watch?v=hDwYPy3umGU&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=24

25. LEKCIJA - Sociālie uzņēmumi lauku teritorijās

https://www.youtube.com/watch?v=ovOElRvt1yU&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=25

 

Sociālo uzņēmumu pieredzes stāsti


Sociālā uzņēmuma “Visas iespējas” pieredzes stāsts

https://www.youtube.com/watch?v=e-gWGWuIYAs&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=26

Sociālā uzņēmuma “Dabas zirgi” pieredzes stāsts

https://www.youtube.com/watch?v=Y9MZ0bRjHpc&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=27

Sociālā uzņēmuma “Barboleta” pieredzes stāsts

https://www.youtube.com/watch?v=7JatTnymfNc&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=28

Sociālā uzņēmuma “Upeslīči atpūtai” pieredzes stāsts

https://www.youtube.com/watch?v=Frr9F36ndSc&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=29

Sociālā uzņēmuma “Dzīvības poga” pieredzes stāsts

https://www.youtube.com/watch?v=jhM-G0ziroM&list=PLWlCG1baCvKnYowDnHNP_gr_R6AfA6e-K&index=30


Pētījumi par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā

Pētījumi par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā

Sociālajai uzņēmējdarbībai ir arvien lielāka nozīme sociālekonomisko problēmu risināšanā. Tā ir ieguvusi atzinību Latvijā starp politiķiem, akadēmiķiem un sociālajiem uzņēmējiem. Līdz ar sociālās uzņēmējdarbības jomas attīstību Latvijā šī tēma kļuvusi par intereses objektu vietējo pētnieku vidū. Esam vienuviet apkopojuši mūsu redzeslokā nonākušos pētījumus kopš 2017. gada par sociālo uzņēmējdarbību, kuri būs īpaši saistoši sociālo zinātņu studentiem un pašiem sociālajiem uzņēmējiem.

2021. gada pētījumi

1. Kristīne Casno, Biruta Sloka "Sociālie uzņēmumi — gudrs, bet pagaidām nenovērtēts risinājums krīzes situāciju pārvarēšanai" (2021)

Krīžu un pandēmiju gadījumos, piemēram, Covid-19 situācijā, daži sociālie uzņēmumi spēja pielietot inovācijas un veiksmīgi adaptēties, bet citi piedzīvoja nenoteiktību un grūtības nodrošināt uzņēmuma dzīvotspēju. Sociālie uzņēmumi ir vairāk neaizsargāti nekā jebkad. Tomēr tie darbojas kā nenovērtējami pakalpojumu un tik ļoti nepieciešamās palīdzības sniedzēji sociālā riska grupām. Ņemot vērā dubulto pienesumu, ko tie spēj sniegt, sociālie uzņēmumi ir pelnījuši ievērojami lielāku atbalstu no valsts puses nekā komerciālie uzņēmumi. Neraugoties uz sociālo uzņēmumu nozīmīgo potenciālu Covid-19 radīto izaicinājumu mazināšanā sabiedrībā, Latvijā pagaidām sociālie uzņēmumi ir nenovērtēti. Valsts mērogā vajag atkārtoti izvērtēt nepieciešamību ieviest vairāk pilnveidotas, plašākas atbalsta sistēmas sociālās uzņēmējdarbības sektoram, kas garantētu augstu atdevi, veidojot fiziski un garīgi veselīgāku, kā arī ekonomiski spēcīgāku sabiedrību.

Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.

2. Dana Gintere, Lāsma Līcīte-Ķurbe, "Sociālo uzņēmumu profils Latvijas reģionos" (2021)

Pētījumā tika izvirzīta šāda hipotēze: sociālā uzņēmējdarbība Latvijas reģionos nesamērīgi ietekmē sociālekonomiskās problēmas. Tika konstatēts, ka Rīgas reģionā darbojas divreiz vairāk sociālo uzņēmumu nekā citos Latvijas reģionos, kas ir viens no lielākajiem reģioniem Latvijā. Tomēr visaugstākais nabadzības indekss ir Latgales reģionā, kur proporcionāli darbojas vismazāk sociālo uzņēmumu. Sociālā uzņēmējdarbība var būt veiksmīgs instruments, lai risinātu sociālekonomiskos problēmu risināšanai reģionos un reģionu attīstībai. Lai šāda attīstība notiktu, būtu nepieciešams zstrādāt instrumentus sociālās uzņēmējdarbības atbalstam, lai uzlabotu ne tikai visu reģionu labklājību, bet arī citu reģionu iedzīvotāju labklājību reģionā, kurā sociālais uzņēmums darbojas.

Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.

3. Lāsma Līcīte-Kurbe, Linda Groma "Evaluation of social enterprise status criteria in Latvia" (2021)

Sociālo uzņēmumu skaitam Latvijā ir tendence pieaugt, tomēr vienlaikus lielam skaitam uzņēmumu nav piešķirts sociālā uzņēmuma statuss vai arī pretendenti atteikušies no statusa piešķiršanas. Pētījuma mērķis bija analizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kritērijus Latvijā. Pētījums atklāja, ka sociālās ietekmes definēšana un mērīšana ir galvenās problēmas, ar kurām saskaras sociālie uzņēmēji, lai iegūtu sociālā uzņēmuma statusu. Jautājums par peļņas nesadalīšanu ir diskutējams, jo potenciālie sociālie uzņēmēji ir nav pietiekami motivēti pieteikties sociālā uzņēmuma statusa saņemšanai, kā arī saskaras ar problēmām piesaistīt investorus.

Plašāki pētījuma rezultāti pieejami ŠEIT.

4. Lāsma Līcīte-Ķurbe, Dana Gintere "Analysis of Financial Support Instruments for Social Enterprises in Latvia" (2021)

Sociālajiem uzņēmumiem ir pozitīva ietekme uz ilgtspējīgu attīstību, un tie ir kļuvuši par nozīmīgu instruments sociālo problēmu risināšanā (īpaši lauku apvidos), jo valsts un pašvaldības vieni paši nevar atrisināt visas šādas problēmas. Lai veicinātu sociālās uzņēmējdarbības attīstību, Latvijā ir ieviesti vairāki atbalsta instrumenti sociālajiem uzņēmumiem, tostarp nodokļu atvieglojumi, priviliģētie iepirkuma līgumi, dotācijas, kā arī nemonetārie atbalsta veidus. Tomēr sociālie uzņēmēji bieži norāda, ka atbalsts no valsts un pašvaldībām ir nepietiekams, savukārt Sociālā uzņēmuma likumā noteiktie atbalsta instrumenti netiek plaši izmantoti. Pētījuma mērķis ir analizēt valsts un pašvaldību atbalsta instrumentus sociālajiem uzņēmumiem Latvijā.

Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.

5. Lāsma Līcīte-Ķurbe, "Valuable insights into consumer values: the case of Latvian social enterprises" (2021)

Pētījuma mērķis irdentificēt specifiskus vērtību segmentus Latvijas patērētāju vidū sociālo uzņēmumu produktiem un pakalpojumiem, lai sniegtu praktiskus ieteikumus uz patērētājiem orientētu mārketinga stratēģiju īstenošanai un efektīvākiem komunikācijas modeļiem, pamatojoties uz padziļinātu izpratni par mērķauditorijas vērtību izpratni.

Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.

6. Kristīne Casno, Daina Šķiltere, Biruta Sloka "Ceļā uz spēcīgāku sociālo ekonomiku Latvijā - praktiski ieteikumi, kā novērst informatīvās plaisas un veicināt sociālo ekonomiku" (2021)

Sociālā uzņēmējdarbība ir kļuvusi par globālu kustību, kas cer cīnīties ar dažādām sociālām un ekonomiskām problēmām. Sociālie uzņēmumi apvieno sociālo misiju ar saimniecisko darbību un bieži vien savu sociālo ietekmi un ekonomiskos mērķus sasniedz ar ierobežotiem resursiem, tāpēc izpratne par mārketinga mērķiem piešķirto finanšu efektīvu izmantošanu ir ļoti vērtīga, bet iztrūkstoša. Sociālie uzņēmumi arī Latvijā kļūst arvien vairāk atzīti un pētīti, tomēr mārketinga aspekti nav daudz analizēti, tāpēc tie ir nozīmīgi sociālās ekonomikas stiprināšanai Latvijā. Pētījuma mērķis ir turpināt pētīt efektīvākās informatīvās stratēģijas, lai novērstu iepriekš identificētās informatīvās nepilnības par sociālo ekonomiku Latvijas sabiedrībā.

Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.


2020. gada pētījumi

1. Kristīne Casno, Daina Šķiltere, Biruta Sloka "Marketing Communications of Latvian Social Enterprises from a Consumer Perspective: Practical Suggestions for Improvement" (2020)

Šī pētījuma mērķis ir divējāds - veicināt sociālo uzņēmumu izpratni par mārketingu, sniedzot patērētāju skatījumu uz sociālo uzņēmumu radīto saturu, lai tie varētu labāk izprast savas stiprās un vājās puses, kā arī izveidot atskaites punktu attiecībā uz pašreizējo situāciju, lai varētu salīdzināt un novērtēt uzlabojumus sociālo uzņēmumu mārketingā nākotnē un, ja nepieciešams, sniegt uz faktiem balstītus pierādījumus, kas palīdzētu sociālajiem uzņēmumiem lūgt atbalstu no valsts iestādēm.

Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.

2. Kristīne Casno, Daina Šķiltere, Biruta Sloka "Who are the drivers of socially responsible consumption in Latvia? The profile of regular consumers of Latvian social enterprise products and services" (2020)

Šī inovatīvā pētījuma mērķis ir apzināt Latvijas sociālo uzņēmumu regulāro patērētāju profilu, lai palīdzētu Latvijas sociālajiem uzņēmumiem pieņemt uz patērētājiem orientētus uzņēmējdarbības lēmumus un veidot atbilstošas mārketinga stratēģijas. Šis pētījums ir arī nozīmīgs pirmais solis ceļā uz to, lai apzinātu sociāli orientētu patērētāju raksturojumu.

Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.

3. Evija Anca, Biruta Sloka "Social entrepreneurship and employment challenges of persons with mental disabilities" (2020)

Attīstītajās valstīs ir uzkrāta vērtīga pieredze, kā cilvēkus ar invaliditāti iekļaut sabiedrībā: iesaistīt viņus dažādās aktivitātēs un ļaut viņiem sevi apzināties kā sabiedrībai vērtīgus cilvēkus. Arvien vairāk akadēmisko pētījumu ir veltīti šiem aspektiem, kā arī tiek izstrādāta valsts politika, lai radītu un atbalstītu sociālo uzņēmējdarbību. Pētījuma mērķis ir analizēt atklājumus un labo praksi cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātības jomā vairākās valstīs un analizēt situāciju un iespējamo attīstību cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātības jomā Latvijā.

Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.

4. Starptautiskās zinātniskās konferences "Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2020" materiāli

Konferencē "Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2020", kas norisinājās 2020. gada 9. - 10. oktobrī, tika apskatīti vairāki pētījumi par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā:

  • Kristīne Casno, Biruta Sloka, Daina Šķiltere "Konkurētspēja un atpazīstamība: kristikie faktori sociālās uzņēmējdarbības tālākai attīstībai Latvijā"
  • Linda Groma, Lāsma Līcīte-Ķurbe "Sociālās uzņēmējdarbības teorijas vides kontekstā"

Ar pētījumiem iespējams iepazīties ŠEIT.


2019. gada pētījumi

1. Kristīne Casno, Daina Šķiltere, Biruta Sloka "Factors that motivate Latvian consumers to purchase products and services from social enterprises in Latvia: the case of socially responsible consumption" (2019)

Pētījuma mērķis ir izpētīt dažādu faktoru nozīmi, kas motivē Latvijas patērētājus iegādāties produktus un pakalpojumus no sociālajiem uzņēmumiem, lai sniegtu praktiskus ieteikumus un rekomendācijas Latvijas sociālajiem uzņēmumiem, kas ļautu tiem uzlabot savu darbību. Galvenā pētījumā izmantotā metode ir kvantitatīvs pētījums, izmantojot Latvijas patērētāju tiešsaistes aptauju.

Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.

2. Kristīne Casno, Daina Šķiltere, Biruta Sloka "The Information Channels that Matter: the Case of Social Enterprise Customers in Latvia" (2019)

Lai sociālo uzņēmumu mārketinga komunikācija būtu efektīva, ir nepieciešama izpratne ne tikai par informācijas kanāliem, kas ir visefektīvākie, bet arī par to, kādas ir klientu preferences attiecībā uz informācijas kanāliem, no kuriem viņi vēlētos saņemt informāciju. Pētījuma mērķis: izpētīt Latvijas sociālo uzņēmumu klientu preferences attiecībā uz dažādiem informācijas kanāliem. Pētījuma metodes: zinātnisko publikāciju analīze, iepriekš veikto pētījumu rezultātu analīze, Kristīnes Casno veiktā sociālo uzņēmumu klientu aptauja.

Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.


2018. gada pētījumi

1. Dana Gintere, Lāsma Līcīte-Ķurbe "Finanšu atbalsta instrumentu analīze sociālajiem uzņēmumiem Latvijā" (2018)

Lai veicinātu sociālās uzņēmējdarbības attīstību, Latvijā ir ieviesti vairāki atbalsta instrumenti sociālajiem uzņēmumiem, kas ietver nodokļu atvieglojumus, priviliģētus iepirkuma līgumus, dotācijas, kā arī nemonetāros atbalsta veidus. Tomēr sociālie uzņēmēji bieži norāda, ka valsts un pašvaldību atbalsts ir nepietiekams, savukārt Sociālo uzņēmumu likumā noteiktie atbalsta instrumenti netiek plaši izmantoti. Tādēļ pētījuma mērķis ir analizēt valsts un pašvaldību atbalsta instrumentus sociālajiem uzņēmumiem Latvijā.

Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.

2. Lāsma Līcīte-Ķurbe, "Sociālo uzņēmumu teorētiskie modeļi Latvijā" (2018)

Latvijā pieaug sociālo uzņēmēju skaits, kas ir kļuvuši uzņēmumu skaits valstī palielinājies, tomēr trūkst pētījumu par sociālo uzņēmumu modeļiem un to klasifikācija. Līdz ar to pētījuma mērķis ir izpētīt sociālo uzņēmumu teorētiskos modeļus Latvijā. Zinātniskajā literatūrā nepastāv strikta sociālo uzņēmumu klasifikācija, bet, pamatojoties uz dažādiem kritērijiem, tiek iespējams izdalīt vairākus veidus vai modeļus. Latvijā ir salīdzinoši maz sociālo uzņēmumu, tādēļ ir diezgan grūti tos iedalīt kategorijās. Tomēr sociālos uzņēmumus iedala pēc nozares, darbības jomas, mērķa grupas, darbības mēroga un citiem kritērijiem. Pētījumā uzsvērti šādi galvenie sociālās uzņēmējdarbības modeļi: pašiniciatīvas modelis, valdības līdzdalības modelis, pašvaldības līdzdalības modelis un uzņēmuma iniciēts modelis.  Šo modeļu pamatā ir divi galvenie kritēriji - atbalsta intensitāte un iniciatīvas uzņemšanās sociālā uzņēmuma izveidē un attīstībā.

Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.

3. Lāsma Līcīte-Ķurbe, Social entrepreneurship and social innovation: theoretical discourse" (2018)

Starptautiskā akadēmiskā interese arvien vairāk attīstās ap vairākiem savstarpēji saistītiem jēdzieniem, kas pēc būtības ietver divas šķietami pretrunīgas dimensijas: sociālo un ekonomisko. Starp tām visvairāk visredzamākie ir sociālās uzņēmējdarbības un sociālās inovācijas jēdzieni, kas ir cieši saistīti. Pētījuma mērķis ir noskaidrot saikni starp sociālās inovācijas un sociālās uzņēmējdarbības jēdzieniem, kā arī to, kā sociālā inovācija un sociālā uzņēmējdarbību.

Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.


2017. gada pētījumi

1. Lukjanska, R., Kuznecova, J., Cirule, I. "The development of social entrepreneurship in Latvia: the role of municipalities, International Journal of Business and Globalization" (2017)

Ļoti svarīgs ir dialogs starp sociālajiem uzņēmumiem, kas tiek uzskatīti par pārmaiņu veicinātājiem, un pašvaldībām, kas veicina vietējo attīstību. Šī raksta mērķis ir analizēt sociālo uzņēmumu fenomena pašreizējo situāciju Latvijas pašvaldībās un noteikt atbalsta mehānismus, ko pašvaldības var sniegt sociālajiem uzņēmumiem. Tiek uzsvērts, ka Latvijas pašvaldībām ir ierobežota izpratne par sociālo uzņēmumu būtību un kritērijiem, kā arī nepietiekami atbalsta mehānismi. Pēdējiem ir liela nozīme attiecībā uz sociālajiem uzņēmumiem, lai gan tie Latvijas kontekstā vēl nav pietiekami izpētīti.

Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.

 

 

 

 

 

 


LSUA atskats uz 2021. gadā padarīto

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas paveiktais 2021. gadā

2021.gads ir bijis neparasts un dažāds, lai gan pandēmija ietekmēja lielu daļu ierasto norišu, tomēr, pielāgojoties situācijai, esam aizvadījuši aizraujošu un notikumiem bagātu gadu.

LSUA turpina attīstīt sociālo uzņēmējdarbību ilgtermiņa pārmaiņām Latvijā, darbojoties trīs galvenajos virzienos - sabiedrības informēšana,  - biedru kapacitātes uzlabošana, un - interešu aizstāvība. Piedāvājam atskatīties uz svarīgākajiem atskaites punktiem aizvadītajā gadā.

Svarīgākie 2021.gada notikumi

Tiešsaistes konferenci “Kāpēc mums to vajag?” par pašvaldību sadarbību ar sociālajiem uzņēmumiem atklāja valsts prezidents Egils Levits, uzsverot sadarbības nozīmi visai sabiedrībai kopumā. Konferencē izskanēja Latvijas un Lielbritānijas pašvaldību pieredzes stāsti, sociālo uzņēmēju redzējums, un tika prezentēta jaunizveidotā rokasgrāmata, kur uzskatāmi un kodolīgi apkopoti pašvaldībām pieejamie rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanai savās teritorijās.

KONFERENCES IERAKSTS SKATĀMS ŠEIT

Rokasgrāmata “Pašvaldību rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstībai” pieejama šeit

Vasarā sociālie uzņēmēji un citi interesenti piedalījās vēl nebijušā pasākumā – starptautiskajā “Baltijas – Lielbritānijas sociālās uzņēmējdarbības forumā”, kas veltīts tēmai SADARBĪBA. Dalībniekiem bija iespēja uzzināt, kādas ir biznesa partnerību tendences sociālajā uzņēmējdarbībā Lielbritānijā un citviet pasaulē, dzirdēt Baltijas valstu ministriju un asociāciju “pičus” par sociālās uzņēmējdarbības atšķirībām un partnerību tendencēm Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī piecu sociālo uzņēmumu pieredzes stāstus par sadarbības nozīmi.

FORUMA IERAKSTS UN PREZENENTĀCIJAS ATRODAMAS ŠEIT

Lai aktualizētu jautājumu par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū, gan iedrošinot šos cilvēkus kā darba ņēmējus, gan rosinot darba devējus pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, Labklājības Ministrija veica kampaņu "Dara citādi - izdara tāpat!". Pirmajā diskusijā “Strādāju un izdaru tāpat!” savos personiskajos stāstos un viedokļos par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību dalījās paši darba ņēmēji. Otrajā diskusijā “Manā uzņēmumā strādā un var tāpat!” savos pieredzes stāstos, atziņās un ieteikumos par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību dalījās darba devēji. Noslēdzošajā informatīvās kampaņas diskusijā “Var tāpat!” piedalījās gan darba devēji, gan darba ņēmēji.

IETEIKUMI DARBA DEVĒJIEM

INFORMĀCIJA PAR KAMPAŅU PIEEJAMA ŠEIT

Trešo gadu pēc kārtas tika organizēta Labklājības ministrijas Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa ar devīzi “Sociālā uzņēmējdarbība – kad izaicinājumi pārtop aicinājumā!”. To organizē Labklājības ministrija, un šogad Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa tika veltīta sociālo uzņēmumu izaugsmei un sabiedrības izpratnes veidošanai par to, kā ar šādu komercdarbību var radīt kopēju labumu.

Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas ietvaros norisinājās pieci tiešsaistes semināri, kur dažādu nozaru eksperti un sociālie uzņēmēji stāstīja par sociālo uzņēmumu radītajām pārmaiņām, jaunām iespējām un sabiedrības problēmām, ko tie risina dažādās nozarēs; divas tiešsaistes meistarklases un konference ar praktiski izmantojamām zināšanām biznesa izaugsmei, kā arī Latvijas un ārvalstu sociālo uzņēmumu pieredze, kā arī mediju publikācijas sociālo uzņēmēju atpazīstamības veicināšanai radio un televīzijas ēterā.

TIEŠSAISTES SEMINĀRI ATRODAMI ŠEIT

MEISTARKLASES VAR NOSKATĪTIES ŠEIT

KONFERENCE IERAKSTS ATRODAMS ŠEIT

Prezentāciju konkurss “Tam labam būs augt” notiek jau otro gadu. Konkursā piedalās esošie un topošie sociālie uzņēmēji no visas Latvijas. Tie var būt uzņēmumi ar vai bez sociālā uzņēmuma statusu, biedrības un nodibinājumi vai individuālas personas, kas var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai. Konkursa finālā savas sociālās uzņēmējdarbības idejas prezentēja 10 dalībnieki, bet uzvarēja un katrs naudas balvu 2000 eiro apmērā biznesa izaugsmei ieguva sociālais uzņēmums “Barboleta” no Jelgavas un  “Intelekta attīstības centrs”.

“TAM LABAM BŪS AUGT” FINĀLA IERAKSTU VAR NOSKATĪTIES ŠEIT

Sociālajiem uzņēmējiem – mūsu biedriem

2021.gadā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas pulkā ir 143 biedri - sociālie uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un biedrības un sociālās uzņēmējdarbības interesenti. 56% no biedriem ir sociālā uzņēmuma statuss.

 

Interešu aizstāvība

Eiropas Komisija 2021. gada 16 decembrī Briselē prezentēja jauno sociālās ekonomikas rīcības plānu. Plāna ietvaros izstrādāts saskaņotu pasākumu kopums, kura mērķis ir radīt pareizos apstākļus, lai sociālā ekonomika varētu uzplaukt un īstenot savu potenciālu taisnīgas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes veicināšanā.

SOCIĀLĀS EKONOMIKAS RĪCĪBAS PLĀNS ŠEIT (ENG versija) vai ŠEIT (LV versija)

Ar mērķi turpināt sociāli atbildīga publiskā iepirkuma iedzīvināšanu aizritēja četras reģionālās diskusijas “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums. Kā un kāpēc?”. IUB un LSUA pārstāvji skaidroja sociāli atbildīga publiskā iepirkuma būtību un ieguvumus valsts un pašvaldību iestādēm. Tika atbildēts uz jautājumiem - Kā praktiski ieviest sociāli atbildīgu publisko iepirkumu? Kādi praktiskie un juridiskie aspekti jāņem vērā? Kāda ir ārzemju pieredze šādu iepirkumu veikšanā?

SOCIĀLI ATBILDĪGS PUBLISKAIS IEPIRKUMS DISKUSIJAS IERAKSTS PIEEJAMS ŠEIT

Sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību

Jūlijā noslēdzās sabiedriskās domas izpēte online vidē starp Latvijas iedzīvotājiem, kura mērķis bija izpētīt Latvijas iedzīvotāju uztveri, attieksmi un priekšstatus par sociālo uzņēmējdarbību un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības sniegumu un ietekmi. Sabiedriskās domas izpētē piedalījās 1026 Latvijas iedzīvotāji no visiem reģioniem vecumā no 18 – 75 gadiem. Izpēte tika īstenota ar EEZ un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” atbalstu.

SABIEDRISKĀS DOMAS IZPĒTES REZULTĀTI PIEEJAMI ŠEIT

Starptautiskā sadarbība

Sadarbībā ar Ukrainas Sociālo akadēmiju un Gruzijas sociālo uzņēmumu aliansi tika izveidota publikāciju par sadarbības modeļiem starp sociālajiem un tradicionālajiem uzņēmumiem.

PUBLIKĀCIJA PAR SADARBĪBAS MODEĻIEM IR PIEEJAMA ŠEIT

Uz jauniem panākumiem un veiksmīgām sadarbībām arī šogad!