Social entrepreneurship: from idea to enterprise

How to start your enterprise? Info material "From idea to enterprise" may help you!

 


10 questions about social entrepreneurship

Still have question about social entrepreneurship? "10 questions about social entrepreneurship" may help you!


Pirmais gads ar Sociālā uzņēmuma likumu - secinājumi

Autore: Agnese Frīdenberga, Providus vadošā pētniece

2019. gada 1. aprilī aprit gads kopš spēkā ir “Sociālā uzņēmuma likums” jeb likums, kurš pirmo reizi Latvijas vēsturē paredz īpašu statusu un valsts atbalstu tādiem uzņēmumiem, kuru primārais mērķis ir risināt sabiedrībai nozīmīgas problēmas, iepretim mērķim vairot uzņēmuma īpašnieku peļņu. Uzņēmumi, kas ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu ir apliecinājuši, ka tie veic labvēlīgu sociālo ietekmi radošu saimniecisko darbību dažādās jomās - sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana un citās.

2019. gada 28. martā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija rīkoja diskusiju “Gads ar Sociālā uzņēmuma likumu: ieguvumi, atziņas un izaicinājumi”, lai atskatītos uz paveikto, izvērtētu sasniegumus un izgaismotu izaicinājumus.

Skrējiens ir sācies!

Sociālie uzņēmumi ir īpašs uzņēmumu veids, jo tie risina sabiedrībai svarīgas problēmas, izmantojot biznesa metodes, vai nu tieši iedarbojoties uz identificēto problēmu (piemēram, radot darba vietas noteiktās personu grupām) vai piedāvājot pakalpojumus vai preces sava izvirzītā mērķa sasniegšanai (piemēram, izveidojot kafejnīcu, kura izglītos sabiedrību par vides problēmām un iespējamiem risinājumiem).

Šobrīd, sociālo uzņēmumu reģistrā ir reģistrētu 49 uzņēmumi, kuriem piešķirts sociālā uzņēmuma statuss. Kā to atzīmēja Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors un Sociālās uzņēmējdarbības komisijas vadītājs Imants Lipskis, sociālie uzņēmumi Latvijā darbojas dažādās jomās - restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu sniegšanā, nodarbinot jauniešus ar garīga rakstura traucējumiem (SIA "RB Cafe”), šūšanas ražotne, kur tiek nodarbinātas sociālās atstumtības riskam pakļautās personas (SIA "Visi Var" Siguldā), izglītības pakalpojumu sniegšana, tajā skaitā bērniem ar dzirdes, runas un stājas problēmām, kā arī ar mācību traucējumiem (SIA "Privātsākumskola) suņu-pavadoņu servisa piedāvāšana (SIA "MilkyZoo") un pat būvniecības uzņēmums (SIA "IKU").

Izvērtējot sociālo uzņēmumu darbības spektru I. Lipskis norādīja, ka 41% no visiem sociālajiem uzņēmumiem ir darba integrācijas uzņēmumi vai kā galveno mērķi izvirzījuši darba vietu radīšanu noteiktām personu grupām. Jāpiezīmē, ka arī citur Eiropā darba integrācijas sociālais uzņēmums ir biežāk sastopamā sociālā uzņēmumu darbības forma un vēsturiski, Itālijā, 1991. gadā tika izstrādāts likums par Sociāliem kooperatīviem (social cooperatives) nodalot divu veidu sociālos kooperatīvus:

  1. tādus, kas piedāvā sociālos, veselības un izglītības pakalpojumus;
  2. tādus, kas veicina konkrētu sociālo grupu, mērķu grupu (piem., cilvēku ar īpašām vajadzībām) integrāciju darba tirgū[1].

Savukārt, ja skatāmies reģionālo pārstāvniecību, tad no I. Lipska prezentācijas (skatīt attēlu zemāk) konstatējams, ka visvairāk sociālie uzņēmumi ir reģistrēti Rīgā un Pierīgā, kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepts vēl nav pazīstams lielai sabiedrības daļai, it īpaši tajos reģionos (piemēram, Latgalē), kur novērojamas būtiskas un dažādas sociālās problēmas un to radītā spriedze.

Statistiskie dati par sociālo uzņēmumu reģionālo pārstāvniecību norāda uz turpmākiem darbiem, kas būtu jāveic gan Labklājības ministrijai kā atbildīgajai ministrijai par politikas jomu, gan Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai – kā nozari pārstāvošai organizācijai. Tikai stāstot un rādot labās prakses piemērus, sociālās uzņēmējdarbības koncepts varēs sasniegt tālākos Latvijas nostūrus un atradīs ilgtermiņa risinājumus dažādām sabiedrības problēmām – bezdarbs, izglītības kvalitātēs jautājumi, vides izaicinājumi un citas.

Izaicinājumi un gūtās mācības

Diskusijas laikā sociālie uzņēmumi dalījās ar savu pieredzi gan iesniedzot dokumentus Labklājības ministrijā, pretendējot uz Sociālā uzņēmuma statusu, gan iesniedzot granta pieteikumu Finanšu institūcijā “Altum”.

Izvērtējot līdzšinējo pieredze, Labklājības ministrija apkopoja tipiskākās kļūdas, ko pieļauj uzņēmumi, kas pretendē uz sociālā uzņēmuma statusu. Kā viena no galvenajām kļūdām tika atzīmēta, ka nereti uzņēmumi savos Statūtos neprecīzi norāda sociālā uzņēmuma mērķus, proti, Statūtos norādītais mērķis neatbilst Sociālā uzņēmuma likuma mērķim un/vai nesasaucas ar uzņēmējdarbības veidu, ar kuru nodarbosies uzņēmums. Tāpat tika atzīmēts, ka nereti iesniegumā, ko saņem Labklājības ministrija, nekorekti norādīti sasniedzamie uzdevumi. Tika uzsvērts, ka uzdevumiem, kurus uzņēmums apņēmies īstenot, ir jābūt skaidri formulētiem un to izpildei jābūt izmērāmai. Uzņēmumam, kas pretendē uz sociālā uzņēmuma statusu, un savu darbību orientē uz kādas mērķa grupas dzīves kvalitātes uzlabošanu, ir jāspēj identificēt un izgaismot konkrēta problēma un jāpierāda, ka veiktās darbības tieši vērstas uz sociālo ietekmi radošām aktivitātēm.

Arī sociālie uzņēmumi minēja vairākus izaicinājumus, ar kuriem saskārušies pirmajā darbības gadā. Tika atzīmēts, lai gan Sociālā uzņēmumam likums spēkā ir vienu gadu, sociālās uzņēmējdarbības jēdziens un koncepts nav sabiedrībā plaši pazīstams un atpazīts. Diskusijas laikā tika uzsvērts, ka nepieciešamas izglītojošas kampaņas, lai stāstītu un rādītu sociālo uzņēmumu darbu un sasniegumus. Sociāliem uzņēmumiem, kas nodarbina īpašas personu grupas, kuru darba produktivitāte nereti ir zema, ir ļoti liels nodokļu slogs, kas jāmaksā darba devējam. Tika nolemts, ka jāstrādā pie grozījumiem atbilstošajos normatīvajos aktos un jāmeklē efektīvākais risinājums, lai palīdzētu šādiem uzņēmumiem darboties un ,pats galvenais, attīstīties un paplašināties. Izvērtējot dažādo pieredzi ar grantu sagatavošanu iesniegšanai finanšu institūcijā Altum, diskusijas dalībnieki vērsa Altum pārstāvja uzmanību uz faktu, ka iesniegtie projekti netiek izskatīti saprātīgā laikā, tādejādi kavējot sociālā uzņēmuma spēju īstenot noteiktos uzdevumus. Labklājības ministrijas pārstāvis informēja, ka 2019. gada otrajā pusē sociālajiem uzņēmumiem tiks dota iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas par biznesa plānu sagatavošanu un līdzīgiem jautājumiem.

Sociālā uzņēmumam likums ir labs sākums sociālās uzņēmējdarbības veicējiem, dodot iespēju tikt oficiāli atzītiem un strādāt ar valsts un pašvaldību atbalstu. Ir skaidrs - tikai tad, ja valsts turpinās atzīt šo uzņēmējdarbības paveidu, ar dažādiem instrumentiem veicinot sociālo uzņēmumu darbību, tiks sasniegti labāki rezultāti un kopīgiem spēkiem tiks rasti ilgtermiņa risinājumi dažādiem izaicinājumiem.

Diskusija notika projekta „SEE More! (Sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu kartēšana)” ietvaros. Projekta galvenais mērķis bija stiprināt Latvijas un Sibīrijas reģiona sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu, palielinot izpratni par sociālo uzņēmējdarbību vietējā, reģionālā un valsts līmenī, nosakot esošos un potenciālos atbalsta mehānismus un resursus, kā arī sociālo uzņēmēju vajadzības un problēmas. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija izstrādāja publikāciju “Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā – ekosistēmas karte un rīcības plāns” latviešu, krievu un angļu valodās, pieejama šeit.

 

[1] Agnese Lešinska, Gatis Litvins,  “Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību”, pieejams http://providus.lv/article/petijums-latvija-cela-uz-socialo-uznemejdarbibu


Publikācija "Sociālā uzņēmējdarbība Krievijā - ekosistēmas attīstība"

Šī publikācija ir veidota projekta „SEE More! (Sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu kartēšana)” ietvaros. Projekta galvenais mērķis bija stiprināt Latvijas un Sibīrijas reģiona sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu, palielinot izpratni par sociālo uzņēmējdarbību vietējā, reģionālā un valsts līmenī, nosakot esošos un potenciālos atbalsta mehānismus un resursus, kā arī sociālo uzņēmēju vajadzības un problēmas.

Publikācija angļu valodā: SOCIAL ENTREPRENEURSHIP IN RUSSIA: ECOSYSTEM DEVELOPMENT

 

 


Publikācija "Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā - ekosistēmas karte un rīcības plāns"

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas publikācija "Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā - ekosistēmas karte un rīcības plāns" latviešu, krievu un angļu valodās. Šī publikācija ir veidota projekta „SEE More! (Sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu kartēšana)” ietvaros. Projekta galvenais mērķis bija stiprināt Latvijas un Sibīrijas reģiona sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu, palielinot izpratni par sociālo uzņēmējdarbību vietējā, reģionālā un valsts līmenī, nosakot esošos un potenciālos atbalsta mehānismus un resursus, kā arī sociālo uzņēmēju vajadzības un problēmas.

Latviešu valodā:

  1. Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā: īss esošās situācijas pārskats EKOSISTĒMAS KARTĒŠANA
  2. Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā: rīcības plāns sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas attīstībai

Русский язык:

  1. Социальное предпринимательство в Латвии: краткий обзор текущей ситуации КАРТИРОВАНИЕ ЭКОСИСТЕМЫ
  2. Социальное предпринимательство в Латвии: план действий по развитию экосистемы социального предпринимательства

In English:

  1. Social entrepreneurship in Latvia: a brief overview of the current situation ECOSYSTEM MAPPING
  2. Social entrepreneurship in Latvia: action plan for social entrepreneurship ecosystem development


Publicēts pētījums "Sociālie uzņēmumi un to ekosistēmas Eiropā. Latvijas atskaite."

Eiropas Komisijas mājaslapā publicēts pētījums "Sociālie uzņēmumi un to ekosistēmas Eiropā. Latvijas atskaite."

Pētījums angļu valodā pieejams šeit..


Izdots pirmais dizaina domāšanas instrumentu komplekts latviešu valodā

Dizaineri Charles Bušmanis un Elīna Bušmane, sadarbībā ar dizaina domāšanas eksperti Signi Adamoviču, izdevuši pirmo dizaina domāšanas atbalsta materiālu latviešu valodā. Dizaina domāšanas metožu apkopojums izdots kāršu formātā.

Kāršu komplekts sastāv no 56 kārtīm, kurās ietilpst 46 uzdevumi, kas vada kāršu lietotāju cauri dizaina domāšanas procesam. Uzdevumi papildināti ar ilustrācijām un shēmām. Kāršu komplekts iepakots metāla kārbiņā, lai to būtu ērti nēsāt līdzi somā.

Dizaina domāšana ir uz lietotāja vajadzībām vērsta problēmu un izaicinājumu risināšanas metodoloģija.

Daži gadījumi, kad šī metodes būs piemērotas:

  • Attīstot jaunus pakalpojumus;
  • Uzlabojot eksistējošus produktus vai pakalpojumus;
  • Saskaroties ar izaicinājumiem un lēmumu pieņemšanu;
  • Politiku veidotājiem;
  • Jaunuzņēmumiem, kas attīsta jaunus produktus vai pakalpojumus.

Dizaina domāšana var tikt pielietota un integrēta citās metodēs, piemēram: LEAN, AGILE,  tā ir fokusēta uz produkta definēšanu un padziļinātu lietotāju izpratni.

Šī  iteraktīvā, uz lietotājiem orientētā dizaina metodoloģija palīdzēs izprast lietotājus un izaicinās  sākotnējos pieņēmumus, saglabājot problēmas definējumu elastīgu. Dizaina domāšana sniedz risinājuma pieeju problēmām, iesaistot lietotājus, kam paredzēts lietot produktu vai pakalpojumu, un padziļināti tos pētot. Dizaina domāšanas procesā dizaineris atvērti risina problēmu un aktīvi meklē atgriezenisko saiti, pat, ja dažreiz tas kļūst nomācoši.

Dizaina domāšanu var pielietot ikviens, dažādos kontekstos. Nav nepieciešams būt dizainerim, bet gan attīstīt sevī dizaina domāšanas attieksmi.

Ideja par šādu metožu kāršu komplekta nepieciešamību autoriem radusies, vadot dizaina domāšanas apmācības. Līdzšinējie dizaina domāšanas materiāli (piemēram, IDEO izstrādātie), ir saturiski vērtīgi, bet pieejami vienīgi angļu valodā. Vadot apmācības Latvijā, autori ir pārliecinājušies, ka 20-50% dalībnieku ir nepietiekošas angļu valodas zināšanas, lai strādātu ar specifiska satura materiālu svešvalodā. Turklāt, šajā komplektā apkopotas metodes, kas ir pārbaudītas un vislabāk darbojas Latvijas socio-kulturālajā kontekstā.

Domājot par apmācīto vajadzībām – nostiprināt zināšanas, lai varētu tās aktīvi pielietot savā ikdienas darbā -  radās nepieciešamība pēc dizaina domāšanas rīku kopuma, ko dalībnieki varētu izmantot gan apmācību laikā, gan arī pēc apmācībām savā ikdienas darbā. Ceram, ka dizaina domāšanas metožu lietošana jaunu produktu vai pakalpojumu ieviesējiem, vai esošo uzlabotājiem, kļūs par ikdienas paradumu, tikpat ierastu, kā rīta kafija ar kolēģiem.

Vairāk informācijas: www.dizainadomasana.lv


Kā uzsākt sociālo uzņēmējdarbību sociālo pakalpojumu vai atbalsta sniegšanā?

Vēlies uzsākt sociālo uzņēmējdarbību sociālo pakalpojumu vai atbalsta sniegšanā, bet nezini ar ko sākt?

Ieskaties šajā informācija materiālā un mēģini atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem!

Informatīvais materiāls drukāšanai pieejams šeit.


8 iemesli, kādēļ kļūt par LSUA biedru!

Par Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas (LSUA) biedru var kļūt jebkura organizācija, uzņēmumas via fiziska persona, kas atbalsta Asociācijas mērķi - veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā! Lūk, 8 labas lietas, ko mēs piedāvājam TIKAI mūsu biedriem.


1. Regulāra informācija par jaunumiem un aktualitātēm
 – mūsu biedri vienmēr pirmie saņem ziņas par svarīgāko sociālās uzņēmējdarbības jomā! Esot LSUA biedrs, jūs nekad nepalaidīsiet garām būtiskākos jaunumus par atbalsta iespējam, pasākumiem un citām norisēm.

2. Iespēju sazināties un tikties ar lēmumu pieņēmējiem un rīcībpolitikas veidotājiem! Mūsu interešu aizstāvības aktivitātes nodrošina to, ka mūsu biedru viedoklis tiek pārstāvēts sarunās ar valsts un pašvaldības institūcijām. Savukārt valsts iestāžu un institūciju svarīgākie jaunumi sociālās uzņēmējdarbības jomā ātri nonāk līdz mūsu biedriem!

3. Konsultācijas un atbalstu dažādu ar sociālo uzņēmējdarbību jautājumu risināšanā. Nezini, kā rīkoties? Nāc pie mums uz konsultāciju? Palīdzēsim atrasta tbildes uz jautājumiem un atrisināt problēmas, kas saistitas ar sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanu vai attīstīšanu.

4. Īpašus networking un izglītojošus pasākumus, kas domāti tikai biedriem. Šajos pasākumos dodam iespēju Asociācijas biedriem dalīties savā peiredzē un risinājumos, pastāstīt jaunumus, prezentēt savas preces un pakalpojumus,

5. Bezmaksas publicitāte LSUA informācijas kanālos – mājaslapā, sociālajos medijos, ziņu lapā un citur.

6. Atlaides un īpašus piedāvājumus LSUA rīkotajos maksas semināros, apmācībās un citos pasākumos, kā arī iespēju pirmajiem pieteikties LSUA līdz-rīkotajos pasākumos – mūsu biedriem tajos būs vienmēr garantēta vieta!

7. Vērtīgus kontaktus! Saviem biedriem piedāvājam dažādu jomu ekspertu kontaktus, kā arī citu organizāciju, institūciju, uzņēmumu kontaktus, kas var noderēt jūsu darbā. Biedriem ir pieeja arī pārējo LSUA biedru kontaktiem informācijas izsūtīšanai, sadarbību veidošanai, kopēju projektu īstenošanai.

8. Iespēju iesaistīties LSUA īstenotajos nacionāla un starptautiska mēroga projektos.

Lai pieteiktos par LSUA biedru spied šeit.



Katalogs "Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā"

Katalogā apkopots 31 sociālās uzņēmējdarbības piemērs Latvijā, kā arī iekļautas 5 atbalsta organizācijas un informācija par to, kas ir sociālā uzņēmējdarbība un kādu atbalstu šajā jomā sniedz Laklājības ministrija un Attīstības finanšu institūcija ALTUM.

Kataloga izdevējs ir Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija un tas izdots sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā. Katalogs iekļautā informācija pieejama latviešu, krievu un angļu valodā.

Katalogu drukātā veidā var saņemt, rakstot uz office@sua.lv, elektroniskā versijā katalogs pieejams šeit.