Vebinārs: Darba integrācija – izaicinājumi un risinājumi

Vebinārs: Darba integrācija – izaicinājumi un risinājumi

Aicinām piedalīties vebinārā "Darba integrācija – izaicinājumi un risinājumi", kas norisināsies 4.martā plkst.15:00 tiešsaistes platformā “Zoom”. Lai piedalītos, lūdzu, reģistrējieties šeit: https://ej.uz/6_vebinars_LSUA

Darba integrācijas mērķis ir darba tirgū iekļaut sociālam riskam pakļautās iedzīvotāju grupas. Tas ļauj satikt cilvēku, kuram darbs nozīmē neatkarību no citiem, komunikācijas iespējas, iekļaušanos sabiedrībā un labturības pieaugumu.

Vebinārā iepazīsimies:

  • kādas ir sociālam riskam pakļautās iedzīvotāju grupas;
  • ar ko jārēķinās plānojot uzņēmumu, kurā strādās sociāli mazaizsargātas personas;
  • kādi būs iespējamie sadarbības partneri un atbalsts;
  • izaicinājumi darbā ar personām, kurām ir funkcionēšanas traucējumi, un ieteikumi komunikācijā.

 

Vebināru vadīs Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) lektores - Ilze Ločmele, ESF projektu izglītības metodiķe, un Katrīna Sevruka, profesionālās piemērotības noteikšanas nodaļas vecākā eksperte.

SIVA īsteno valsts politiku personu ar invaliditāti un personu ar funkcionēšanas traucējumiem sociālās integrācijas jomā, kurā viens no atbalsta pakalpojumiem ir profesionālā rehabilitācija: personu ar funkcionēšanas traucējumiem iekļaušana sabiedrībā ar profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu palīdzību. SIVA sagatavo speciālistus 26 specialitātēs un neformālajā izglītībā -35 prasmju arodos.


Tika aizvadīta konference “Kāpēc mums to vajag?”

Tika aizvadīta konference “Kāpēc mums to vajag?”

19.februārī Valsts prezidents Egils Levits atklāja LSUA rīkoto tiešsaistes konferenci par pašvaldību sadarbību ar sociālajiem uzņēmumiem “Kāpēc mums to vajag?”.

"Uzskatu, ka sociālā uzņēmējdarbība ir jāpieņem kā efektīvs rīks, ar ko risināt dažādas problēmas pašvaldībā, iesaistot tos uzņēmējus, kuri, pārstāvot privāto sektoru, var radīt piemērotāku ietvaru dažādu inovāciju radīšanai un testēšanai. Papildus sociālajai uzņēmējdarbībai nāk klāt arī uzņēmēja personīgais stāsts un pieredze, kas visbiežāk ir radījusi motivāciju šādā veidā palīdzēt sabiedrībai” - savā uzrunā norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Foto: Ilmārs Znotiņš

Konferencē izskanēja Līvānu, Ogres un Rēzeknes novada pašvaldību pieredzes stāsti un sociālo uzņēmēju redzējums, kā arī iedvesmas stāsti no Lielbritānijas Plimutas pilsētas, kuros pašvaldības pārstāve un sociālo uzņēmumu tīkla vadītājs sniedza sava sadarbības modeļa aprakstu. A.Frīdenberga, “PROVIDUS” vadošā pētniece prezentēta jaunizveidoto rokasgrāmatu, kur uzskatāmi un kodolīgi apkopoti pašvaldībām pieejamie rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanai savās teritorijās. 

Pasākums noslēdzās ar kopīgu diskusiju, kur ieteikumus par tālākajiem soļiem sadarbību veidošanā un atbildes uz skatītāju jautājumiem sniedza Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības eksperti.

Paldies visiem konferences skatītājiem, runas personām un mūsu sadarbības partneriem - British Council Latvia, Latvijas Pašvaldību savienība, Labklājības ministrija, ALTUM, Ogres novads, Līvānu novads un Rēzeknes novads pašvaldībām! 

Sadarbībā tiešām ir spēks! 

Rokasgrāmata “Pašvaldību rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstībai” pieejama šeit.

Konference tapa sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā, projekta "Building resilience and cooperation: social entrepreneurship for stronger communities in Latvia" ietvaros.

https://youtu.be/DoI7fu3mw68

 


Valsts prezidents atklāj konferenci par pašvaldību sadarbību ar sociālajiem uzņēmumiem

Valsts prezidents atklāj konferenci par pašvaldību sadarbību ar sociālajiem uzņēmumiem

Foto Ilmārs Znotiņš

Tiešsaistes konferenci "Kāpēc mums to vajag?" par pašvaldību sadarbību ar sociālajiem uzņēmumiem atklāja valsts prezidents Egils Levits, uzsverot sadarbības nozīmi visai sabiedrībai kopumā. 

"Ja pirms vairākiem gadiem sociālās uzņēmējdarbības jēdziens daudziem bija nepazīstams, tad tagad varam teikt, ka sociālās uzņēmējdarbības aktualitāte Latvijā arvien pieaug. Tā kļūst arvien pazīstamāka gan sabiedrībā kopumā, gan pašvaldībās un valsts institūcijās. Tā ir tendence, kas ir pozitīva visai sabiedrībai un īpaši – sociālajai uzņēmējdarbībai.

Šīs dienas konferences temats ir pašvaldību sadarbība ar sociālajiem uzņēmējiem. Savukārt centrālais jautājums ir, kāpēc mums to vajag, nevis kā vēl pirms dažiem gadiem – vai mums to vajag. Tas jau ir noiets etaps. Es ceru, ka šodienas pasākums iedrošinās sekot labajiem piemēriem un rezultātiem, ko sasniegušas pašvaldības un sociālie uzņēmēji visā Latvijā. Šādu piemēru mums ir daudz.

Sociālie uzņēmumi rada nozīmīgu pienesumu vietējai kopienai, pagastam, mazpilsētai, pilsētai – tātad visai valstij, un pašvaldības bieži vien šos uzdevumus pašas saviem spēkiem nevarētu veikt vai nevarētu veikt tik labi. Es gribu norādīt, ka vairāk nekā puse no visiem sociālajiem uzņēmumiem atrodas ārpus Rīgas un rada preces tieši vietējai sabiedrībai. Tādēļ es uzskatu, ka sociālā uzņēmējdarbība ir jāpieņem kā efektīvs rīks, ar ko risināt dažādas problēmas pašvaldībā, iesaistot tos uzņēmējus, kuri, pārstāvot privāto sektoru, var radīt piemērotāku ietvaru dažādu inovāciju radīšanai un testēšanai. Papildus sociālajai uzņēmējdarbībai nāk klāt arī uzņēmēja personīgais stāsts un pieredze, kas visbiežāk ir radījusi motivāciju šādā veidā palīdzēt sabiedrībai.

COVID-19 pandēmijas laikā, kad ir ierobežota lielas iedzīvotāju daļas ikdiena, vēlos izcelt tos sociālās uzņēmējdarbības pārstāvjus, kuri šajā visiem tik sarežģītajā laikā ir centušies palīdzēt un padarīt mūsu ikdienu vienkāršāku un piepildītāku. Piemēram, sociālā uzņēmuma “Sonido” izveidotais sociālais projekts “Parunāsim?” dod iespēju cilvēkiem runāt, būt sadzirdētiem un nejusties vientuļiem. It sevišķi, kad vecāki ļaudis šajā COVID-19 laikā ir izolētāki nekā citi, tas ir ārkārtīgi nepieciešami. Sociālais uzņēmums “Pusaudžu resursu centrs” palīdz pusaudža konkrētajā dzīves situācijā novērst riskus un realizēt savu potenciālu. Sociālais uzņēmums “Laboratorium” savu piedāvājumu eksakto zinību mācībām skolēniem ir pilnībā digitalizējis tiešsaistē. Sociālais uzņēmums “Visi var” veiksmīgi un jau ilgtermiņā sadarbojas ar Siguldas novada pašvaldību, pilnveidojot un pārveidojot sociālo pakalpojumu jomu, kā arī uzlabojot nodarbinātību speciālām mērķa grupām. Valmierā ir izveidots sociālais uzņēmums “Mans Peldkostīms”, kas šuj individuālus peldkostīmus no auduma, kas ražots no pārstrādātas plastmasas. Pandēmijas laikā šis uzņēmums ir pievērsies masku šūšanai no šī auduma.

Šādu piemēru ir daudz, bet uzskatu, ka sadarbību starp pašvaldībām un sociālajiem uzņēmējiem varētu attīstīt vēl tālāk.

Vēlos teikt paldies tām pašvaldībām, kas jau ir uzsākušas proaktīvu darbību, atbalstot sociālo uzņēmējdarbību. Savukārt tās pašvaldības, kur šis uzņēmējdarbības veids vēl ir neatklāts, es aicinu aktīvi interesēties, apzināt un atbalstīt tā veidošanos. Mums visiem kopā ir jāveido lokālā atbalsta sistēma un uz sadarbību vērsta sabiedrība, jo ilgtermiņa rezultātus dažādu izaicinājumu risināšanā var sasniegt, tikai strādājot kopā.

Paldies arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai par nenogurstošo darbu, aktualizējot visiem tik nozīmīgo tematu! Vēlos apsveikt asociācijas direktori Regitu Zeiļu ar stāšanos šajā amatā pagājušā gada decembrī. Novēlu Jums veiksmi un izdošanos šajā darbā!

Nobeigumā vēlos novēlēt konferences dalībniekiem izdevušos un piepildītu šo dienu, daudz jaunu ideju un stiprināt savu gribu un motivāciju strādāt šajā jomā mūsu visu labā."

https://www.youtube.com/watch?v=YnW_Uk3apTU&feature=emb_logo&ab_channel=Valstsprezidents

Konferences pilnais ieraksts skatāms šeit.

Rokasgrāmata “Pašvaldību rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstībai” pieejama šeit.

Konference tapa sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā, projekta "Building resilience and cooperation: social entrepreneurship for stronger communities in Latvia" ietvaros.


Pašvaldību rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstībai

Pašvaldību rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstībai

Pašvaldībām ir lieliska iespēja būt gan par sociālo uzņēmumu sadarbības partneri, gan arī atbalstīt jaunu sociālo uzņēmumu rašanos novadā vai pilsētā, gan kļūt par tiltu, lai savienotu sociālās uzņēmējdarbības veicējus un personas, kas ir ieinteresētas viņu darbā. Pašvaldību interesēs ir spēcīgu sociālo uzņēmumu rašanās un veiksmīga darbība to teritorijā, kas palīdzētu risināt tās sociālās problēmas, kas jau ir nonākušas pašvaldību redzeslokā.

Šajā materiālā ir apkopoti ieteikumi un labās prakses piemēri, kā pašvaldība var aktīvi iesaistīties sociālās uzņēmējdarbības vides veidošanā savā novadā.

Pašvaldību rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstībai

Materiāls tapis sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā projekta "BULDING RESILIENCE AND COOPERATION: SOCIAL ENTREPRENUERSHIP FOR STRONGER COMMUNITIES IN LATVIA" ietvaros.


Izsludināta pieteikšanās konkursā darbam Sociālo uzņēmumu komisijā

Izsludināta pieteikšanās konkursā darbam Sociālo uzņēmumu komisijā

Labklājības ministrija izsludinājusi konkursu, lai izvēlētos atbilstošākos kandidātus Sociālo uzņēmumu komisijas locekļa amatam. Konkursa rezultātā tiks noteikti pieci kandidāti, kuri ieņems Sociālo uzņēmumu komisijas locekļu amatu, sākot ar 2021. gada 26. aprīli. Tiks noteikti arī trīs rezerves kandidāti, kurus varēs virzīt iecelšanai Sociālo uzņēmumu komisijas locekļa amatā, ja kāds no pieciem izvirzītajiem kandidātiem atteiksies vai nevarēs nodrošināt dalību Sociālo uzņēmumu komisijā.

Pieteikties konkursā var Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētās biedrības un nodibinājumi, kas pārstāv sociālās uzņēmējdarbības jomu vai pārzina ar sociālo uzņēmējdarbību saistītos jautājumus. Biedrība vai nodibinājums iekļaušanai Sociālo uzņēmumu komisijā drīkst pieteikt vienu kandidātu.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš 2021. gada 3. marts. Ar konkursa nolikumu var iepazīties Labklājības ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Sociālo uzņēmumu komisija” 

Jautājumus par nolikumu un dalību konkursā var uzdot, zvanot pa tālr. 67021511 vai nosūtot uz e-pasta adresi: registracija.su@lm.gov.lv, bet ne vēlāk kā piecas dienas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.

Atgādinām, ka saskaņā ar Sociālā uzņēmuma likumu Labklājības ministrija izveido Sociālo uzņēmumu komisiju un nodrošina tās darbību. Saskaņā ar Sociālā uzņēmuma likumu Sociālo uzņēmumu komisija ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras sastāvā vienādā skaitā pārstāvētas ministrijas un nevalstiskais sektors. Sociālo uzņēmumu komisija izvērtē pretendentu atbilstību sociālā uzņēmuma statusam saskaņā ar Sociālā uzņēmuma likumā noteiktajiem kritērijiem un sniedz savu atzinumu Labklājības ministrijai. Pašreizējās Sociālo uzņēmumu komisijas pilnvaras noslēdzas 2021.gada aprīlī pēc tās trīs gadu darbības.

Konkurss tiek organizēts ievērojot Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr.101 „Noteikumi par Sociālo uzņēmumu komisiju” noteiktās prasības.


ALTUM piešķīris simto grantu sociālās uzņēmējdarbības programmā 

ALTUM piešķīris simto grantu sociālās uzņēmējdarbības programmā

Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ietvaros Attīstības finanšu institūcija ALTUM piešķīrusi simto grantu. Trīs gadu laikā, kopš darbojas programma, kopējais sociālā biznesa attīstībai piešķirto grantu apjoms sasniedzis 6,5 miljonus eiro. Atbalsta programma tiek īstenota sadarbībā ar Labklājības ministriju.

Programmas finansiālais atbalsts dāvinājumā veidā paredzēts sociālās uzņēmējdarbības projektiem, kas sniedz labumu sabiedrībai – atbalsta vai iesaista darba tirgū un citās aktivitātēs cilvēkus, kuri pakļauti atstumtības riskam, sakārto vidi, vai sasniedz citus sabiedriskā labuma mērķus.

Sociālajiem uzņēmumiem piešķirtais finansējums ir no sešiem līdz 199 tūkstošiem eiro, bet vidējais granta apjoms ir 65 tūkstoši eiro. Jomu spektrs,  kurās darbojas un vēlas darboties sociālie uzņēmumi, izmantojot grantu, ir plašs – izglītība, (25%), ražošana (9%), viesu izmitināšana (8%), medicīnas un sociālās aprūpes centru pakalpojumi (8%), ēdināšanas pakalpojumi, jauniešu centri un citi.

24 % no visiem atbalstītajiem uzņēmumiem ir dažādi ar darba integrāciju saistīti projekti, kas nodarbina kādu no atstumtībai pakļautajām iedzīvotāju grupām, piemēram, personas ar fizisku vai garīgu invaliditāti, trūcīgas personas, ilgstoši bezdarbnieki, bijušie ieslodzītie.

Sociālie uzņēmumi ir visā Latvijā. Rīgā un Pierīgā bāzējas 67 % uzņēmumu,  Kurzemē atrodas 10 % – to vidū, piemēram, uzņēmums, kas ražo palīglīdzekļus bērniem ar kustību traucējumiem. Vidzemē atrodas 9 %, Zemgalē 8 %, savukārt Latgalē – 6 % no visiem grantu saņēmējiem, tai skaitā viesu nams, kas nodarbina ilgstošus bezdarbniekus.

Starp sociālās uzņēmējdarbības projektiem, kas saņēmuši ALTUM grantu, ir arī dzīvnieku patversme “Ulubele”, interneta veikals “Svaigi”, interneta portāls vecākiem un ģimenēm “Mammām un tētiem”, “RB Cafe” – pirmā kafejnīca Latvijā, kas nodarbina tikai cilvēkus ar invaliditāti, uzņēmums “Blindart”, kas darbībā iesaista neredzīgus cilvēkus, kā arī Cēsu jaunā pamatskola un daudzi citi.

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis: “Nepilnu trīs gadu laikā kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā Latvijā ir reģistrēti un darbojas jau 150 sociālie uzņēmumi. Gan likumā paredzētais atbalsts, gan Eiropas Sociālā fonda finansējums ir palīdzējuši sociālajiem uzņēmumiem izveidoties par vērā ņemamu, kaut arī pagaidām nelielu, tautsaimniecības daļu, kas palīdz uzlabot dzīves kvalitāti tām sabiedrības grupām, kas sastopas ar dažādām dzīves problēmām vai ir mazāk aizsargātas. Altum granti šobrīd ir nozīmīgākā valsts atbalsta pasākumu sastāvdaļa, kas ļauj izveidoties jauniem sociālajiem uzņēmumiem un nostiprināties jau esošajiem.”

ALTUM Sociālās uzņēmējdarbības daļas vadītāja Kristīne Segliņa: “Visu atbalstīto projektu pamatā ir detalizēti un pārdomāti biznesa plāni, lai šie uzņēmumi pēc uzņēmējdarbības principiem spētu darboties ilgtermiņā. Jau šobrīd redzam daudzus šādus uzņēmumus, kuri turpina attīstību arī pēc projekta noslēguma, piemēram, uzņēmums Blindart, kas mākslas priekšmetu ražošanā iesaista cilvēkus ar redzes traucējumiem un kas bija pirmais šajā programmā finansējumu saņēmušais projekts. Tāpat RB Cafe, kas ir vienīgā kafejnīca Latvijā, kas nodarbina tikai cilvēkus ar īpašām vajadzībām un daudzi citi, kas patiesi iemieso sociālās uzņēmējdarbības būtību. Jāatzīst, ka sociālos biznesus, kas darbojas ēdināšanas, izglītības, tūrisma un citu pakalpojumu jomā, ir ietekmējusi ar vīrusa pandēmiju saistītā dīkstāve, kas maina ieceru īstenošanas termiņus. Vienlaikus pozitīvā ietekme, ko sniedz šie biznesi sabiedrībai kopumā, sniedzas pāri grūtībām, kuras kopīgiem spēkiem iespējams pārvarēt. Esam pagodināti, ka varam ar savu finansēšanas ekspertu kompetenci veicināt sociālā biznesa attīstību Latvijā.”

Atbalstu var saņemt sociālo uzņēmumu projekti, kas ir dzīvotspējīgi, ar būtisku sociālo ietekmi ilgtermiņā.  Sociālo ietekmi izvērtē Labklājības ministrija, savukārt biznesa pusi – ALTUM. Grants apjoms ir līdz 200 tūkstošiem eiro, un tā apmērs atkarīgs gan no biznesa projekta lieluma, gan no uzņēmuma darbības ilguma un apjoma.


Aicinām uz tiešsaistes konferenci par pašvaldību sadarbību ar sociālajiem uzņēmumiem

Aicinām uz tiešsaistes konferenci par pašvaldību sadarbību ar sociālajiem uzņēmumiem

19.februārī plkst.10:00 visu Latvijas pašvaldību pārstāvji, sociālie uzņēmēji un ikviens cits interesents aicināts uz tiešsaistes konferenci par pašvaldību sadarbību ar sociālajiem uzņēmumiem “Kāpēc mums to vajag?”. Konferenci atklās Valsts prezidents Egils Levits, un tās mērķis ir veicināt pašvaldību sadarbību ar sociālajiem uzņēmumiem, atklājot pašvaldību ieguvumus un sniedzot praktiskus ieteikumus sadarbības uzsākšanai un attīstīšanai.

“Sociālā uzņēmējdarbība humānā sabiedrībā noteikti ir jāattīsta. No politikas, cilvēku un vērtību viedokļa sociālā uzņēmējdarbība viennozīmīgi ir atbalstāma!” - uzsver Valsts prezidents Egils Levits.

Konferencē izskanēs Latvijas un Lielbritānijas pašvaldību pieredzes stāsti, sociālo uzņēmēju redzējums, un tiks prezentēta jaunizveidotā rokasgrāmata, kur uzskatāmi un kodolīgi apkopoti pašvaldībām pieejamie rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanai savās teritorijās. Pasākums noslēgsies ar kopīgu diskusiju, kur ieteikumos par tālākajiem soļiem sadarbību veidošanā dalīsies arī Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības eksperti.

Konferenci tiešsaistē var skatīties te: https://events.tiesraides.lv/lsuakonference

Konference programma

Konferenci organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā un Latvijas Pašvaldību savienību. Pasākums noslēgsies plkst.13:20.

Lai saņemtu saiti uz tiešraides skatīšanos, jāaizpilda reģistrācijas anketa ŠEIT. Saite uz norādīto e-pastu tiks nosūtīta 18. februārī.

Dalība konferencē ir bezmaksas.


BALTIC : YOUTH : IMPACT. Jauniešu organizāciju un sociālo uzņēmumu radītā sociālā ietekme

BALTIC : YOUTH : IMPACT Jauniešu organizāciju un sociālo uzņēmumu radītā sociālā ietekme

 

Nevalstiskās organizācijas un sociālie uzņēmumi Baltijas valstīs, ko vada vai kuru galvenā auditorija ir jaunieši, veic svarīgu darbu, kas daudzējādā ziņā ir sabiedrībai nozīmīgs, nosakot kā prioritāti jaunu zināšanu apgūšanu, prasmju un pieredzes iegūšanu pašiem jauniešiem. Šādas organizācijas palīdz jauniešiem risināt problēmas dažādās jomās un veicina ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Tomēr bieži jauniešu organizācijas nespēj izmērīt, saplānot, aprakstīt savas darbības ietekmi un vērtību un to efektīvi komunicēt. Nereti jauniešu organizācijas sniedz neskaidru un vispārēju ieskatu par sava darba ietekmi, kas nav pietiekami, lai veiksmīgi iegūtu papildus finansējumu savas organizācijas darbībai. Viņiem trūkst prasmju izteikt sava darba ietekmi konkrētos skaitļos, faktos un stāstos.

Lai uzlabotu jauniešu sociālo uzņēmumu un nevalstisko organizāciju ietekmes pārvaldību, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija kopā ar četrām partnerorganizācijām no Baltijas valstīm: Latvijas Jaunatnes Padome (LV), Eesti Noorteühenduste Liit (EST), Stories For Impact (EST), Geri norai (LT) uzsāka jaunu Erasmus+ projektu BALTIC : YOUTH : IMPACT.

Galvenie projekta mērķi ir uzlabot jauniešu organizāciju prasmes un zināšanas par sociālās ietekmes pārvaldību (tās mērīšanu, novērtēšanu un komunikāciju) un popularizēt sociālās ietekmes pārvaldības nozīmi, izveidojot praktiskus, lietotājiem draudzīgus sociālās ietekmes pārvaldības rīkus. Projekts norisināsies līdz 2022.gada maija beigām. Seko līdzi projekta aktivitātēm un rezultātiem LSUA mājas lapā.


Vebinārs: Personāla vadība krīzes laikā

Vebinārs: Personāla vadība krīzes laikā

Vebinārs ar Vandu Brūveli par personāla vadību krīzes laikā sniegs zināšanas un praktiskus padomus par to,

- kā krīzē jūtas darbinieks un arī vadītājs;

- kā sarežģītos apstākļos motivēt gan darbinieku, gan komandu;

- kā mainīt stratēģiju, ja nepieciešams;

- kā nodrošināt organizācijas mērķu sasniegšanu un stratēģijas īstenošanu;

- ko un kā darīt, ja uzņēmumā nepieciešama reorganizācija; un

- kam pievērst uzmanību, atjaunojot organizācijas darbu pēc krīzes.

Vebināra dalībniekiem tiks nosūtītas  arī attiecīgo praktiski pielietojamo failu sagataves turpmākai lietošanai.

Lektore: Vanda Brūvele, personāla vadības profesionāle (www.linkedin.com/in/vanda-bruvele-748a3411/)

https://www.youtube.com/watch?v=PIAM08yamGY&feature=youtu.be&ab_channel=LatvijasSoci%C4%81l%C4%81suz%C5%86%C4%93m%C4%93jdarb%C4%ABbasasoci%C4%81cija

 


Ieteikumi sociālajiem uzņēmējiem sadarbībai ar pašvaldību

Ieteikumi sociālajiem uzņēmējiem sadarbībai ar pašvaldībām

 

Arvien vairāk pieaug sociālo uzņēmēju interese sadarboties ar pašvaldībām, taču ne vienmēr ceļš uz sadarbības izveidi ir tik gluds kā plānots. Nereti uzņēmēji paliek neizpratnē, kādēļ pašvaldība nav izrādījusi interesi par viņu piedāvāto produktu vai pakalpojumu. Vēlamies uzsvērt, ka pašvaldībai nav pienākums sadarboties ar sociālajiem uzņēmumiem, tās ir tiesības vai iespējas. Ikvienam potenciālajam sadarbības partnerim ir sevi jāpierāda, tādēļ aicinām iepazīties ar praksē pārbaudītiem ieteikumiem, kas palīdzēs analizēt līdzšinējās darbības un par nākamajiem sadarbības plāniem domāt ar jaunu skatījumu!

* * * * *

IETEIKUMI 

1. Pašvaldību darbu regulē likumi un normatīvie akti. Kā publiska persona pašvaldība vadās pēc principa, ka ir aizliegts ir viss, kas nav atļauts. Pirms sadarbības uzsākšanas jāizpēta pašvaldības plānošanas dokumenti - ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas, nozaru plāni, lai saprastu, vai jūsu piedāvātās preces/pakalpojumi spēj risināt kādu no pieminētajiem izaicinājumiem.

2. Jau no paša sākuma izturieties pret pašvaldību kā pret potenciālo klientu - esiet labvēlīgi, piedāvājiet nosacījumus un cenu, kas ir pašvaldībai pieņemama  Apdomājiet, kā jākomunicē, kā jāpārliecina, lai viņi jūs izvēlētos.

3. Iepazīstiet savu klientu. Kādas ir pašvaldības vajadzības? Kas “sāp” pašvaldībai? Kas ir aktuāli, kādas ir prioritātes? Lielākas izredzes iegūt klientu ir tad, ja jūs zināt viņa vajadzības, taču tas jāīsteno ne tikai pētot dokumentus, bet arī praksē - runājiet ar cilvēkiem par to, kas traucē viņiem kvalitatīvi darīt savu darbu, kādi ir resursi, tehnoloģijas, prasmes, kuras pietrūkst. Veiciet "nepārdošanas interviju" - noskaidrojiet informāciju, bet nemēģiniet neko pārdot.

4. Pašvaldība nav abstrakta, anonīma sistēma. Pašvaldība ir cilvēki. Veidojiet attiecības! Latvijā katra pašvaldība ir ļoti individuāla un citādāka. Ir svarīgi, kādi cilvēki ir tajos amatos, kas attiecas uz jūsu darbības jomu un kāda ir jūsu saskarsme ar viņiem.

5. Iepazīstiniet ar sevi, savu sociālo uzņēmumu, jau paveikto.

  • Rīkojiet tikšanās un atvērto durvju dienas ar pašvaldības pārstāvjiem, iniciējiet notikumus, kuros aicināta piedalīties arī pašvaldība.
  • Ejiet uz pašvaldības organizētajiem pasākumiem, piedalieties kā runātājs, eksperts.
  • Palūdziet, lai kāds jūs iepazīstina, aizliek labu vārdu, pastāsta par jums pašvaldībai.

6. Ļoti skaidri un saprotami noformulējiet savu piedāvājumu.

  • KAS ir jūsu produkts?
  • KĀPĒC pašvaldībai tas būtu jāpērk vai jāatbalsta?

7. Ļoti skaidri un saprotami noformulējiet, kāds pašvaldībai būs ieguvums no sadarbības ar jūsu sociālo uzņēmumu.

  • Vērtības piedāvājums - kāpēc vērtīgi pakalpojuma īstenošanu uzticēt jums, nevis darīt pašiem vai uzticēt jebkuram citam uzņēmumam (ātrums, kvalitāte, papildus vērtība, pieejamība, cena, īpaša attieksme?)
  • Kā jūs atbildēsiet uz pašvaldības problēmu, vajadzību?
  • Kādu pievienoto vērtību varat piedāvāt?

8. Ļoti skaidri un saprotami noformulējiet, kāds pašvaldībai būs zaudējums, ja pašvaldība nesadarbosies ar jūsu sociālo uzņēmumu - kāpēc būs ļoti slikti, ja pašvaldība izvēlēsies vispār neīstenot šo pakalpojumu vai ja viņi izvēlēsies darīt to paši / piedāvās darīt citiem uzņēmumiem.

9. Noskaidrojiet, kurš pašvaldībā pieņem lēmumus un kurš ietekmē lēmumus! Definējiet, kuri ir atslēgas cilvēki! Jūsu jomā vienmēr būs kāds cilvēks, kurš var ietekmēt lēmumu, vai tas būtu par pašvaldībā pieejamajiem sociālajiem pakalpojumiem, pašvaldības līdzfinansējumu privātajām skolām u.c. jautājumiem. Veidojiet ar šiem cilvēkiem padziļinātas diskusijas!

10. Ņemiet vērā lēmumu pieņemšanas kārtību! Lai gan daudzus lēmumus ir iespējams ietekmēt, jāņem vērā procedūras, kuras nav itk vienkārši mainīt vai tiek plānotas ilgākā laika periodā un pieņemtas konkrētā laikā ik gadu. Viena no tām ir pašvaldības budžeta plānošana. Iepazīstieties ar budžeta veidošanas un pieņemšanas procesu, kā arī noskaidrojiet termiņus un atbildīgos pārstāvjus, ja sadarbības izveidē būtiska loma ir finansējuma piešķiršanai.

11. Dariet visu, lai pašvaldībai būtu viegli un vienkārši sadarboties ar jums un jūsu sociālo uzņēmumu  - tas attiecas gan uz piedāvāto produktu/pakalpojumu, gan darba kvalitāti. Ar jums būs viegli sadarboties, ja rakstāt e-pastus bez kļūdām, ievērojat pieklājības normas sociālajos tīklos, reaģējat ātri uz ziņām un neliekat sadarbības partnerim jūs dzenāt rokā, kā arī esat proaktīvi.
Atcerieties trīs aspektus kvalitatīvai sadarbībai:

  • kvalitāte
  • profesionalitāte
  • cilvēcīgo attiecību aspekts.

12. Publiski paslavējiet pašvaldību, ja kaut kas ir izdevies labi! Arī viņu darbs ir pietiekami izaicinājumiem pilns un viņi grib dzirdēt, ja kaut kas ir izdevies labi! Pateikt paldies varat gan mutiski, gan sagatavojot mazu pateicību - par to, ka jums uzticējās, piešķīra finansējumu.

********

REKOMENDĀCIJAS SADARBĪBAS PRINCIPIEM
Māris Grāvis, biedrība"Rūpju Bērns", ar pašvaldību sadarbojas kopš 1994. gada

1. PACIETĪBA - jums jāapbruņojas ar pacietību un jābūt gataviem uz to, ka pašvaldība nevarēs pakārtot savus darbus jūsu piedāvājuma realizēšanai. Labas lietas notiek ilgā laika periodā, ieguldot daudz darba.

2. ATBILDĪBA - nevienam citam neko nevajag un nav pienākums. Jums pašiem ir jāuzņemas atbildība darīt. Pat ja kaut kur ir ierakstīts, ka kādam citam kaut kas ir jādara, tas visbiežāk notiek tikai ārēja pamudinājuma gadījumā vai tad, ja nepieciešiešamība ir ļoti liela.

3. VAJADZĪBA - jums ir jāspēj statistiski pierādīt, ka pašvaldībā ir pietiekams cilvēku daudzums, kuriem ir vajadzība pēc jūsu produkta/pakalpojuma. Ja vajadzība ir 3 cilvēkiem, bet pašvaldībā ir miljons iedzīvotāju, tad tā nav nekāda vajadzība. Vajadzību vislabāk pamatot ar pašu cilvēku iesniegumiem.

4. AKTUALITĀTE - vajadzību var arī aktualizēt. Piemēram, pateicoties masu mediju kampaņām 2020. gadā tika aktualizēta problēma par vardarbība ģimenē. Ja ir aktualitāte, tiek pamanīta vajadzība un tad pēcāk kādam būs pienākums to risināt.

5. SADARBĪBA - abpusēja sadarbība notiek tad, kad abi partneri saprot, kas ir jādara un spēj sadalīt atbildības. Sociālajam uzņēmuma jāspēj definēt, kas tiks risināts, kāpēc tas ir vajadzīgs, ko tas spēs dot pretim, ja atbalsts tiks sniegts.
Ja no uzņēmuma puses nāk tikai pieprasījums, tad tā nav sadarbība, bet gan vienpusējs atbalsts, kas visbiežāk ir īstermiņa.

6. UZTICAMĪBA - ja jūs gribat strādāt ilgtermiņā, ir jānodrošina, ka partnerim ir liela uzticamība pret jums un viņi var paļauties, ka tas, ko jūs esat apsolījuši, arī tiks izdarīts. Tas notiek pakāpeniski, izdarot atsevišķas mazas darbības, un uz to pamata veidojas ilgtermiņa sadarbība.

7. JĀSĀK AR MAZUMIŅU - reizēm šķiet ka nav vērts piedalīties pašvaldību izsludinātajos finansējums konkursos, kur projektiem summas tiek pišķirta simtu, nevis tūkstošu apmērā. Taču, izpildot projektu par 600 EUR, jūs jau iegūstat uzticamības kredītu, kas ļaus pakāpeniski īstenot arvien lielākus projektus, ja visu izpildāt kā solījuši. Būtiski, ka jūs nevarat aiziet pie cita finansētāja un pateikt, ka jau esat zināmi kā uzticams partneris un tāpēc jums jāpiešķir liels finansējums. Ar katru sadarbības partneri viss sākas ar mazumiņu.

8. ATTIEKSME - attiecieties pret katru tā, kā jūs gribētu, lai attiecas pret jums. Reizēm mēs diferencējam attieksme pret cilvēkiem atkarībā no viņu ieņemamā amata pašvaldībā, taču cieņpilni jāizturas pret visiem. Jūs nekad nezināsiet, kā šāda attieksme var atspēlēties.

9. ATZĪSTIET SAVAS KĻŪDAS - svarīgi atzīt savas kļūdas, kas latviešiem ir ļoti grūti. Ja jūs esat darījuši lietas citos apstākļos, citos uzskatos un rezultāts nav sanācis tāds, kādu gribējāt, tas ir jāatzīst. Ir svarīgi to nokomunicēt un nesākt vainot citus par savām neizdarībām. Jāmēģina kļūdas kopīgi labot - tas atkal noved pie uzticamības.

10. PASŪTĪTĀJAM GANDRĪZ VIENMĒR IR TAISNĪBA - šis apgalvojums ir patiess gan biznesā, gan sadarbojoties ar pašvaldību. Pašvaldība ir pircējs, un visu nosaka tie, kuriem ir nauda. Lai kā mums šķistu, ka mēs gribētu darīt citādāk, ir jāmēģina risināt jautājums no principa, ka pasūtītājam gandrīz vienmēr ir taisnība un, ja nav taisnība, tad jāmēģina pārliecināt par savu nostāju. Ja arī tas neizdodas, jāpieņem, ka viņu taisnība tad arī ir taisnība.
Lai arī tas šķiet negodīgi, šī taisnība nāk no regulējumiem, normatīvajiem aktiem, iespējams, tā brīža izpratnes un kultūras, taču citādi mēs nevarēsim atrast kopīgu valodu un spert nākamo soli uz priekšu.

 

Noskaties vebināru, kurā šie ieteikumi tika izteikti:

https://www.youtube.com/watch?v=qzn9Z50Az40&feature=emb_logo&ab_channel=LatvijasSoci%C4%81l%C4%81suz%C5%86%C4%93m%C4%93jdarb%C4%ABbasasoci%C4%81cija