Noslēgusies grantu pieteikumu pieņemšana sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmā
Noslēgusies grantu pieteikumu pieņemšana sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmā
ALTUM programmā sociālajai uzņēmējdarbībai līdz šim atbalstīti 120 dažādi biznesa projekti par kopējo summu 7,6 miljoni eiro. Programmā kopumā iesniegti vairāk nekā 150 projektu pieteikumi par nepilniem 10 miljoniem eiro. Līdz ar to ir sasniegts programmai pieejamā finansējuma apjoms un jauni projektu pieteikumi no šā gada 8.jūlija netiek pieņemti.
Programmā turpinās līdz šim pieņemto projektu izvērtēšana un līgumu slēgšana.
ALTUM Sociālās uzņēmējdarbības daļas vadītāja Kristīne Segliņa:
“Ar līdz šim piešķirto programmas finansējumu esam atbalstījuši jau 120 uz sabiedrību vērstus sociālā biznesa projektus, kas atbalsta vai iesaista darba tirgū cilvēkus, kuri ir pakļauti atstumtības riskam, sakārto vidi vai sniedz citus sabiedriskā labuma mērķus. Turklāt pēc sociālā biznesa ideju ieviešanas dzīvē tas rada pozitīvu ietekmi arī uz Latvijas tautsaimniecību. Jau šobrīd katrs ceturtais jaunais uzņēmums Eiropas Savienībā ir ar sociālu novirzi, un pēc vietējo uzņēmumu aktivitātes redzam, ka nozarei ir liels attīstības potenciāls arī turpmāk.”
Pirmais sociālās uzņēmējdarbības projekts, kas saņēma ALTUM grantu, ir dizaina produktu izstrādes uzņēmums “BlindArt” SIA, kas savā darbībā iesaista vājredzīgus un neredzīgus cilvēkus. Starp realizētajiem projektiem ir arī dzīvnieku patversme “Sociālais uzņēmums Ulubele” SIA, “Imanta Ziedoņa fonds “Viegli”” nodibinājums, kas rīko kultūrizglītības nodarbības, “Vigobot” SIA, kas izstrādā individuāli pielāgojamu digitālās rehabilitācijas programmu cilvēkiem pēc insulta un daudzi citi.
Programmas ietvaros atbalstīti uzņēmumi un sociālā biznesa idejas no dažādām jomām, no tām visbiežāk dalībnieki darbojās izglītības (25%), ražošanas (9%), viesu izmitināšanas (8%), medicīnas un sociālās aprūpes centru pakalpojumu (8%) un citās. Katrs ceturtais atbalstītais sociālais uzņēmums darbojas darba integrācijas jomā, nodarbinot kādu no atstumtībai pakļautajām iedzīvotāju grupām, piemēram, personas ar fizisku vai garīgu invaliditāti, trūcīgas personas, ilgstoši bezdarbnieki, bijušie ieslodzītie. Vidējais granta apjoms vienam sociālajam uzņēmumam ir 65 tūkstoši eiro, vismazākais – seši tūkstoši eiro, bet lielākais – 199 tūkstoši eiro.
Sociālie uzņēmumi ir visā Latvijā. Rīgā un Pierīgā bāzējas 67 % uzņēmumu, Kurzemē atrodas 10 % – to vidū, piemēram, uzņēmums, kas ražo palīglīdzekļus bērniem ar kustību traucējumiem. Vidzemē atrodas 9 %, Zemgalē 8 %, bet Latgalē – 6 % no visiem grantu saņēmējiem, tai skaitā viesu nams, kas nodarbina ilgstošus bezdarbniekus.
Labklājības ministrijas ESF projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis:
"ALTUM finansējums ir bijis ļoti nozīmīgs Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas procesā, lai nostiprinātu sociālo uzņēmumu sektoru un palielinātu tā nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrībā. Labklājības ministrija šobrīd strādā pie jaunas sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmas, kuru plānots īstenot Eiropas Savienības jaunā plānošanas perioda ietvaros."
Atbalsts sociālajiem uzņēmumiem personu ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem nodarbināšanai
Ieviests jauns atbalsta veids sociālajiem uzņēmumiem par personu ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem nodarbināšanu
Sociālie uzņēmumi varēs saņemt vienreizējo algas kompensāciju par personu ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem nodarbināšanu, ja minētās personas pirms darba attiecību uzsākšanas būs reģistrējušās Nodarbinātības valsts aģentūrā bezdarbnieka statusā.
Jauno atbalsta veidu paredz grozījumi vairākos Ministru kabineta noteikumos, kuri ir izstrādāti, lai palielinātu nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū. Tie otrdien, 6. jūlijā, apstiprināti valdības sēdē.
Kompensāciju plānots noteikt vienādu ar nodarbinātai personai aprēķināto un izmaksāto mēnešalgu par pirmo pilno kalendāro nodarbinātības mēnesi, un tās apmērs nepārsniegs 100 procentus no vidējās darba algas attiecīgajā profesijā.
Minētais atbalsts nepieciešams, jo bezdarbnieki ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem ir personu grupa, kas atrodas īpaši grūtos apstākļos zemākas darba produktivitātes dēļ, līdz ar to minētai personu grupai ir grūtāk iekārtoties darbā. Atbalsta mērķis ir motivēt sociālos uzņēmumus sabiedrības veselības krīzes un pēckrīzes apstākļos pieņemt darbā šīs grupas bezdarbniekus. Jaunais atbalsts palielinās nodarbinātības iespējas personām ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem.
2021. gada jūnija beigās bezdarbnieka statusā bija reģistrētas 67 606 personas.
Vienreizējā algas kompensācija ir jau otrais šajā gadā ieviestais atbalsta mehānisms personu ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem nodarbināšanai. Atgādinām, ka ar 2021. gada 14. janvārī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 11. augusta noteikumos Nr. 467, kas paredz jauna atbalsta veida ieviešanu sociālajiem uzņēmumiem no 2021. gada 1. janvāra: valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas kompensāciju par nodarbinātajām personām ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem. Vairāk informācijas ŠEIT.
Uzņēmumi, kuros strādā cilvēki ar invaliditāti, var pretendēt uz īpašu atpazīstamības zīmi
Uzņēmumi, kuros strādā cilvēki ar invaliditāti, var pretendēt uz īpašu atpazīstamības zīmi
Turpmāk jebkurš uzņēmums, kurā strādā cilvēki ar invaliditāti, varēs pretendēt uz īpašas atpazīstamības zīmes iegūšanu, kas kalpos kā apliecinājums uzņēmuma sociālajai atbildībai, – šajā uzņēmumā strādā cilvēki ar invaliditāti.
Īpašā zīme ir izveidota Labklājības ministrijas kampaņas “Dara citādi – izdara tāpat!” ietvaros, lai veicinātu sociāli atbildīgo uzņēmumu atpazīstamību, kā arī iedrošinātu citus uzņēmumus lemt par labu cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanai.
Pieteikt savu darba devēju varēs uzņēmumā strādājošie darbinieki – cilvēki ar invaliditāti, un šī zīme kalpos kā kvalitātes apliecinājums, ka šajā uzņēmumā darbinieks ar invaliditāti jūtas labi un ka viņam tiek nodrošināts viss nepieciešamais. Atpazīstamības zīme tiks izsniegta digitālā formātā, ļaujot pašiem uzņēmumiem izvēlēties, kur to izmantot – izdrukāt kā uzlīmes un izvietot tās uz ieejas durvīm, pie kases un citur vai publicēt mājaslapā un sociālajos tīkos.
Digitālajā pakā būs iekļautas arī nozīmes “Dara citādi – izdara tāpat!”, kuras, ja darbinieki ar invaliditāti paši to vēlēsies, būs iespējams izgatavot kā piespraudes pie darba formas, informējot klientus, ka šeit strādā cilvēks ar invaliditāti.
Kā norāda Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis, šī iniciatīva kalpo gan kā publiska uzslava tiem uzņēmumiem, kas jau nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, gan arī kā aicinājums dalīties savos stāstos sociālajos tīklos, tādējādi rādot savu labo piemēru un iedrošinot citus uzņēmumus būt atvērtiem pret šo cilvēku nodarbināšanu.
“Pašlaik atpazīstamības zīmes iegūšanai netiek izvirzīti īpaši nosacījumi, vien tas, ka pašiem darbiniekiem ar invaliditāti ir iespēja pieteikt savu darbavietu, apliecinot tās atvērtību, sociālo atbildību un to, ka par šī darbinieka vajadzībām tiek padomāts. Iespējams, nākotnē šī iniciatīva varētu izaugt līdz pat apbalvošanas ceremonijām un balvu pasniegšanai kādās nominācijās,” saka I. Lipskis.
Pieteikumus uzņēmumu atpazīstamības zīmes saņemšanai var sūtīt uz e-pasta adresi iu@lm.gov.lv.
Savukārt tie uzņēmumi, kas vēlas pieņemt darbā cilvēku ar invaliditāti, ir aicināti apmeklēt kampaņas laikā izveidotās mājaslapas sludinājumu sadaļu un iepazīties ar darba meklētājiem, viņu prasmēm, kā arī sazināties ar viņiem un aicināt uz darba interviju. Mājaslapā www.cilveksnevisdiagnoze.lv ir iespēja iepazīties ar informāciju, kas noderēs darba devējiem, pieņemot darbā cilvēku ar invaliditāti, kā arī ar ieteikumiem darba ņēmējiem. Mājaslapā atrodami arī citi kampaņas “Dara citādi – izdara tāpat!” materiāli – gan praktiski noderīgi, gan iedvesmojoši, ļaujot iepazīties ar labās prakses piemēriem un pieredzes stāstiem.
Sociālās ietekmes pārvalde: pieredzes stāsti
Baltijas jaunatnes organizāciju sociālās ietekmes pārvaldes pieredzes stāsti
Projekta BALTIC : YOUTH : IMPACT ietvaros tika apkopoti dažādi prakstiski piemēri, kā jauniešu organizācijas un sociālie uzņēmumi Baltijas valstīs mēra, apkopo un komunicē savu sociālo ietekmi. Šie piemēri kalpo kā lielisks iedvesmas avots tām organizācijām, kas vēlas uzsākt savas sociālās ietekmes pārvaldi, bet nezina kā to darīt.
LABORATORIUM
“Laboratorium” piedāvā zinātnes nodarbības, izrādes, nometnes, kā arī citus pasākumus, saistītus ar fizikas un ķīmijas jomām 8 līdz 18 gadus veciem bērniem. Viņi uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc tik maz bērnu izvēlas zinātni kā savu izglītības jomu, ir tas, ka trūkst aizraujošas, praktiskas pieredzes.
Izvērtējot savas organizācijas ietekmi, sekojiet līdzi dalībnieku individuālajam progresam un apkopojiet plašu datu klāstu. Sociālās ietekmes mērījumu rezultāti palīdz regulāri uzlabot lekcijas un aktivitātes. Lielākā daļa “Laboratorium” jauno klientu par viņiem ir dzirdējuši no mutiskās saziņas, kas nozīmē, ka dalībnieku pozitīva pieredze ir labākā reklāma. Sociālās ietekmes rezultāti veido lielisku stāstu, kas atvieglo mārketinga stratēģijas plānošanu.
https://www.youtube.com/watch?v=7d-Apzl8bL4
GLOBAL SHAPERS RIGA HUB
Plānojiet ietekmes izvērtēšanu stratēģiski pēc ilgtermiņa, vidusposma un īstermiņa novērtējumiem, nosakiet savus mērķus un atbilstoši īstenojiet savas darbības.
Global Shapers Riga HUB apvieno jaunos līderus, kuri dzīvo Latvijā un aktīvi uzsāk pārmaiņas vietējā kopienā, pilsētā un valstī. Organizācija strādā pie dažādiem projektiem, atbilstoši viņu interesēm, piemēram, mobinga mazināšana, jauniešu mentorings, korporatīvās ilgtspējas veicināšana, senioru iesaiste sabiedrībā un garīgās veselības jautājumi.
Organizācijas stratēģiskās ietekmes mērīšana palīdz veidot organizācijas darbu, pielikt lielākas pūles projektos, kas rada papildu vērtību un ietekmi. Dažkārt darba procesā projekti ir jāpārveido, lai sasniegtu mērķauditoriju un īstenotu projekta mērķus. Ietekmes mērīšana labāk atspoguļo darba rezultātus un motivē darbiniekus iesaistīties vairāk.
LATVIJAS MAZPULKI
Latvijas Mazpulki šobrīd ir lielākā un spēcīgākā jaunatnes nevalstiskā organizācija Latvijā, kas, izmantojot praktiskas nodarbības un neformālo izglītību, atbalsta Latvijas sabiedrības līderu un jauno uzņēmēju izaugsmi. Viņi īsteno videi draudzīgas aktivitātes un veicina lauku teritoriju attīstību. Katru gadu viņi aicina jauniešus radīt vismaz vienu projektu, kura rezultāts būtu personiski nozīmīgs vai noderīgs sabiedrībai kopumā. Mazpulki organizē arī dažādus seminārus, sporta spēles un nometnes, kā arī citus pasākumus, kas veicina jauniešu vēlmi iesaistīties un piedalīties. Viņu mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 8 līdz 30 gadiem.
Izvērtējot savas organizācijas ietekmi, ir svarīgi radīt iespējas jauniešiem novērtēt sevi un parādīt to, ko viņi ir ieguvuši. Šos datus var izmantot arī sociālās ietekmes mērījumos.
Latvijas Mazpulki norāda, ka viņi mēra ietekmi, bet apzinās, ka varētu darīt vairāk. Viņu labie piemēri ir ikgadējie jaunatnes forumi un goda nominācija “Augsim Latvijai!”. Abi notikumi ir brīdis, kad jaunieši novērtē savu izaugsmi un pastāsta par to savai organizācijai. Gandrīz katrs organizācijas jaunietis vēlas saņemt šīs goda nominācijas, un mentori palīdz jauniešiem sasniegt šo mērķi.
https://www.youtube.com/watch?v=sVJ86xYZRnk
GLOBAL CITIZEN
Global Citizen ir sociālais uzņēmums, kas īsteno dažādus starptautiskus projektus, kas vērsti uz vispārējo izglītību, kā arī īsteno tādus pakalpojumus kā jaunatnes darbs un neformālā izglītība jauniešiem, jaunatnes darbinieku, jaunatnes līderu un pedagogu profesionālā attīstība. Viņu galvenā mērķauditorija ir jaunieši, jaunatnes darbinieki un pedagogi.
Mērot savu ietekmi, Global Citizen iesaka neaizmirst izmantot dažādas metodes, iesaistīt ieinteresētās personas, lai iegūtu daudzveidīgāku informāciju un papildus uzlabotu un stiprinātu savstarpējās attiecības.
Ilgstoša projekta izvērtējums tika veikts, organizējot intervijas ar projekta izplatītājiem un vietējām kopienām. Šīs padziļinātās intervijas palīdzēja noskaidrot, kādu sociālo ietekmi pēc projekta īstenošanas tie radīja citām organizācijām: palielināja to izaugsmi, palīdzēja veidot savu identitāti. Arī intervijās tika atklāts, ka globālā izglītība ir kļuvusi par jaunu prioritāti visām iesaistītajām organizācijām. Turklāt tika veikts pētījums par to, kā šis projekts ietekmēja tā dalībniekus. Izrādījās, ka ietekme ir bijusi ļoti pozitīva: dalībnieki labāk izprot starptautiskās vienotības nozīmi, izglītību un ir vairāk ieinteresēti piedalīties globālo problēmu risināšanā.
Šīs aktivitātes palīdzēja izprast viņu darba panākumus un efektivitāti, kā arī veicināja turpmāko aktivitāšu un mērķu plānošanu. Tas lielā mērā ietekmēja arī organizācijas darbinieku motivāciju. Projekta sociālās ietekmes mērīšana palīdzēja mudināt visus darbiniekus nākotnē tiekties pēc nozīmīgākiem projektiem, aktivitātēm un mērķiem.
LIETUVAS JAUNATNES PADOME (LiJOT)
Lietuvas Jaunatnes padome ir lielākā jauniešu organizācija Lietuvā, kura apvieno ap 70 reģionāla un valsts mēroga jaunatnes organizācijas un jaunatnes padomes. LiJOT īsteno dažādus projektus saistībā ar jaunatnes jautājumiem Lietuvā, kā arī konsultē savas biedru organizācijas un pārstāv viņu intereses politikas veidošanas procesos. Viņu galvenā mērķauditorija ir jaunieši, kuri ir iesaistīti dažādās jaunatnes organizācijās visā valstī.
Lietuvas Jaunatnes padome norāda, ka savus sociālās ietekmes rādītājus jāizmanto arī interešu aizstāvībā.
Sociālās ietekmes novērtējuma datus organizācija izmanto savu nākotnes mērķu un darbību plānošanā un strukturēšanā, kā arī politikas veidošanas procesos, kur sociālās ietekmes dati pierāda jaunatnes organizācijas darba vērtību. Tas ir arī palīdzējis sasniegt lielu mērķi - valsts piešķirtais finansējums, kas veltīts jaunatnes lietām Lietuvā, šogad ir palielināts par 30%. Tas dos labumu ne tikai LiJOT un viņu tīkla organizācijām, bet arī visiem jauniešiem Lietuvā.
JUNIOR ACHIEVEMENT LITHUANIA
Junior Achievement Lithuania ir starptautiska bezpeļņas organizācija, kas piedāvā neformālas izglītības programmas, kuru mērķis ir jauniešu ekonomikas un uzņēmējdarbības kompetenču un prasmju attīstība.
Junior Achievement Lithuania iesaka izmantot atbilstošus pieejamos tiešsaistes rīkus, lai novērtētu savu ietekmi un pārliecinoši atspoguļotu rezultātus.
Vienas no viņu programmām, ko dēvē par “Titan”, ietekme tiek mērīta, izmantojot tiešsaistes ietekmes mērīšanas rīku “Mission Measurement”. Saskaņā ar datiem, kas iegūti 2020. gada februārī, programma ir sasniegusi un attīstījusi tūkstošiem jauniešu uzņēmējdarbības prasmes. Šis piemērs liecina, ka ir iespējams veiksmīgi izmantot tiešsaistes rīkus, lai iegūtu datus sociālās ietekmes mērīšanai. Vēl jo vairāk, organizācija dalās ar šiem datiem, lai pārliecinoši atspoguļotu programmas rezultātus.
https://www.youtube.com/watch?v=oqFUmsSwvvY
YOUTH FOR UNDERSTANDING ESTONIA (YFU ESTONIA)
Programma Youth For Understanding (YFU) ir viena no pasaulē vecākajām, lielākajām un visvairāk respektētajām starptautiskajām apmaiņas organizācijām. YFU programmas piedāvā igauņu vidusskolēniem iespēju doties apskatīt un atklāt pasauli. Tas ļauj viņiem uzņemt apmaiņas studentu uz gadu savās mājās.
YFU atgādina dalīties un komunicēt savas organizācijas sociālo ietekmi, kā arī izmantot ietekmes rādītājus savās komunikāciju aktivitātes.
Katru gadu YFU Estonia lūdz atsauksmes no studentiem par to, cik apmierināti viņi bija ar atbalstu apmaiņas gada laikā. Organizācija rūpīgi seko līdzi rezultātiem un attiecīgi uzlabo savu darbību. Papildus tam, reizi gadā viņi veic brīvprātīgo apmierinātības aptauju, padziļināti apskatot ietekmes tēmu, tā rezultātā tiek apkopots ietekmes ziņojums, tas tiek publicēts viņu mājaslapā Maailmamuutjad.ee. Ietekmes mērīšana palīdz YFU Estonia veidot spēcīgus vēstījumus un efektīvu komunikāciju, lai pastāstītu par organizācijas nozīmi un ietekmi un piesaistītu ziedotājus.
https://www.youtube.com/watch?v=ZunATnLmnDk
IGAUNIJAS LGBT ASOCIĀCIJA
Igaunijas LGBT asociācija ir nevalstiskā organizācija, kas strādā LGBT + cilvēku un viņu tuvinieku labā, sniedzot atbalsta pakalpojumus, veicot interešu aizstāvību un ar informatīvām aktivitātēm uzlabojot sabiedrības izpratni par LGBT + jautājumiem.
Mērot savas organizācijas ietekmi, Igaunijas LGTB asociācija iesaka veidot savas aktivitātes un mērījumu sistēmu, kartējot iesaistīto pušu problēmas un vajadzības. Ir svarīgi pētīt arī citas nozīmīgas mērķa grupas.
Organizācija apkopo atsauksmes, analizē konkrētus rādītājus, piemēram, notikumu skaitu, dalībnieku skaitu, ieguldījumu utt., un pēta šo jomu. Piemēram, veicot aptauju, tika noteiktas Igaunijas LGBT+ kopienas problēmas un vajadzības. Rezultāti tika ņemti vērā, veidojot asociācijas jauno stratēģiju. Kopienas pētniecība un ietekmes novērtējums sniedz organizācijai pārskatu par situāciju un vajadzībām, kā arī sniedz labu iespēju parādīt politiķiem un citiem lēmumu pieņēmējiem, kādas sistemātiskas izmaiņas ir nepieciešamas.
ERASMUS STUDENT NETWORK ESTONIA
“Erasmus Student Network Estonia” ir bezpeļņas organizācija un pieder “Erasmus Student Network” (ESN) tīklam, kas ir lielākā studentu organizācija Eiropā. Viens no viņu galvenajiem projektiem ir Erasmus skolās, kas paredzēta visiem Erasmus un starptautiskajiem studentiem, kuri vēlas apmeklēt vietējās vidusskolas viņu uzturēšanās laikā Igaunijā.
Mērot savas organizācijas sociālo ietekmi, ENS iesaka veidot procesus un vienotas metodes, kas jāizmanto vadītājiem, kā arī dalībniekiem, lai jēgpilni apkopotu datus sociālās ietekmes novērtēšanai.
Lai precīzi zinātu, cik skolēni tika sasniegti un kā viņiem patika nodarbības, tiek apkopoti dažādi dati. Piemēram, nodarbības sākumā starptautiskie studenti atzīmēja, cik skolēnu ir klasē. Nodarbības beigās skolēniem bija jāaizpilda tiešsaistes aptauja ar trīs jautājumiem un visbeidzot apmeklējuma laikā bija jāuzņem fotoattēli. Lai uzlabotu projekta norisi, tika apkopotas arī atsauksmes no starptautiskajiem studentiem, skolotājiem, koordinatoriem un projekta sponsoriem.
Pateicoties uzdevumu sarakstiem un koordinatoru palīdzībai, tika apkopota statistika un katrā apmeklējuma reizē tika uzņemti attēli. Apkopotā statistika palīdzēja parādīt projekta ietekmi, un skolā uzņemtās bildes tika izmantotas sociālajos medijos, lai uzlabotu projekta redzamību. 2020. gada pavasarī Erasmus programma skolās Igaunijā izcīnīja 2. vietu Erasmus studentu tīkla STARawards konkursā kā visietekmīgākais projekts studentu un jauniešu mobilitātei.
https://www.youtube.com/watch?v=icrpe-vFZ2s
VILNIUS SOCIALINIS KLUBAS
https://www.youtube.com/watch?v=Ur-yr2zFl0U&list=PL-KvgYVRHzciSFee5f-m-lP43rEXmk531&index=5
Lejuplādē šeit / Download here || LATVISKI Pieredzes stāsti un ieteikumi || ENGLISH Best practice stories || LITHUANIAN Gerųjų praktikų istorijos || ESTONIAN Parimat praktikat ||
|| Baltijas jaunatnes organizāciju sociālās ietekmes pārvaldes pārskatu lasi ŠEIT ||
Baltijas jaunatnes organizāciju sociālā ietekme
Baltijas jaunatnes organizāciju sociālās ietekmes pārvaldes pārskats
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija kopā ar četrām partnerorganizācijām no Baltijas valstīm: Latvijas Jaunatnes Padome (LV), Eesti Noorteühenduste Liit (EST), Stories For Impact (EST), Geri norai (LT) īsteno Erasmus+ projektu BALTIC : YOUTH : IMPACT, lai uzlabotu jauniešu sociālo uzņēmumu un nevalstisko organizāciju ietekmes pārvaldību. Galvenie projekta mērķi ir uzlabot jauniešu organizāciju prasmes un zināšanas par sociālās ietekmes pārvaldību (tās mērīšanu, novērtēšanu un komunikāciju) un popularizēt sociālās ietekmes pārvaldības nozīmi, izveidojot praktiskus, lietotājiem draudzīgus sociālās ietekmes pārvaldības rīkus.
Projekta BALTIC: YOUTH: IMPACT pirmajā posmā tika pētīts, vai trīs Baltijas valstu - Igaunijas, Latvijas un Lietuvas - jaunatnes organizācijas un sociālie uzņēmumi mēra savu sociālo ietekmi. Projekta partneri apzināja jauniešu organizācijas un sociālos uzņēmumus savās valstīs, identificējot labos piemērus un jauniešu organizāciju ieteikumus sociālās ietekmes pārvaldē.
Lai izveidotu apkopojumu par trīs Baltijas valstu jauniešu organizāciju un sociālo uzņēmumu sociālās ietekmes pārvaldi, partneri apskatīja jaunatnes politikas plānošanas dokumentus savās valstīs un ietekmes tēmas iekļaušanu tajos, kā arī šī jēdziena kontekstu jaunatnes politikā.
Projekta ietvaros tika aptaujātas vairāk nekā 50 jauniešu organizācijas un sociālie uzņēmumi Baltijas valstīs, kas strādā ar jauniešiem, piemēram, jaunatnes organizācijas un padomes, studentu apvienības un universitāšu klubi, kā arī sociālie uzņēmumi, kas strādā jaunatnes jomā. Katrā valstī tika veiktas piecas padziļinātas intervijas - trīs no tām bija ar organizācijām, kas mēra savu ietekmi, un divas ar tām, kuras to nedara. Šo aktivitāšu rezultātā tika izveidots sociālās ietekmes pārskats, kas sniedz ieskatu par iepriekš veiktajiem pētījumiem sociālās ietekmes jomā, apskata jauniešu organizāciju no trīs Baltijas valstīm labos piemērus un sniedz praktiskus ieteikumus par to, kā uzsākt savas ietekmes apzināšanos.
Lejuplādē šeit / Download here || LATVISKI Sociālās ietekmes pārvaldes pārskats || ENGLISH Needs assessment and overview of the best practices || LITHUANIAN Poreikiu vertinimas ir geru ju praktiku analize || ESTONIAN Vajaduste hindamine ning parimate praktikate ülevaade ja soovitused ||
|| Baltijas jaunatnes organizāciju sociālās ietekmes pārvaldes pieredzes stāstus lasi ŠEIT ||
Vebinārs: “Sociālie uzņēmēji reģionos - izaicinājumi un iespējas”
Vebinārs: “Sociālie uzņēmēji reģionos - izaicinājumi un iespējas”
https://www.youtube.com/watch?v=q9shjWYIx34
30.jūnijā norisinājās vebinārs “Sociālie uzņēmumi reģionos - izaicinājumi un iespējas”.
Ar pieredzes stāstiem par to kā sociālā uzņēmējdarbība attīstās Latvijas reģionos dalījās trīs organizāciju pārstāvji:
- Ingrīda Supe no sociālā uzņēmuma “ATBALSTA MĀJA BRĪVUPES” Balvu novadā, kas nodrošina sociālos pakalpojumus,
- Līga Mazpreciniece no sociālā uzņēmuma “Līgotne LM” Auces novadā, kas veicina vietējo iedzīvotāju iesaisti kopienas veidošanā,
- Egita Matulēna no sociālā uzņēmuma “Sajūtu Māja” Jelgavas novadā, kas darbojas izglītības jomā.
Vebinārā diskutējām par sociālās uzņēmējdarbības izaicinājumiem un iespējām reģionos.
"Baltic - UK Social Entrepreneurship Forum": Speakers' presentations
"Baltic – United Kingdom Social Entrepreneurship Forum": Restrospect and Speakers' Presentations
On the 4th of June, international “Baltic – United Kingdom Social Entrepreneurship Forum”, dedicated to the topic of COOPERATION gathered social entrepreneurs, government representatives and others interested in this topic from all over the world. Establishing partnerships in business is relevant for both new and small, experienced, and large social enterprises, to promote their development on a larger scale, it is especially important during the global pandemic, which is preventing many companies from proper functioning. In this Forum we shared knowledge, experience, and business-like skills in building business cooperation.
https://www.youtube.com/watch?v=AHtchyxY8IQ&ab_channel=LatvijasSoci%C4%81l%C4%81suz%C5%86%C4%93m%C4%93jdarb%C4%ABbasasoci%C4%81cija
The conference was opened by Andrew O'Brien, Director of External Affairs at “Social Enterprise UK”, the presentation can be found HERE.
PITCHES BY MINISTRIES
Each minister talked about trends and development of social entrepreneurship, legal framework (law or other regulations) and definition of social enterprises, statistics and industries of social enterprises, instruments of financial or other type support, social enterprises cooperation with the ministry and also gave examples of social enterprises in their countries.
https://www.youtube.com/watch?v=OSbOsyl8Qgo&ab_channel=LatvijasSoci%C4%81l%C4%81suz%C5%86%C4%93m%C4%93jdarb%C4%ABbasasoci%C4%81cija
LATVIA
Imants Lipskis, Director of Labour Market Policy Department, Ministry of Welfare of the Republic of Latvia, the presentation can be found HERE.
ESTONIA
Minna Harjo, Adviser to the Department of Civil Society, Ministry of the Interior of the Republic of Estonia, the presentation can be found HERE.
LITHUANIA
Simona Gaidyte, Chief Officer at Business Policy Division, Ministry of the Economy and Innovation of the Republic of Lithuania, the presentation can be found HERE.
PITCHES BY ASSOCIATIONS
Association representatives talked about social entrepreneurship ecosystem and trends of partnerships in general. There were various topics that were emphasized by each country - cooperation with municipalities, impact measurement and cooperation with ministries.
https://www.youtube.com/watch?v=CIxYDHmy-ts&ab_channel=LatvijasSoci%C4%81l%C4%81suz%C5%86%C4%93m%C4%93jdarb%C4%ABbasasoci%C4%81cija
LATVIA
Regita Zeiļa, Director of Social Entrepreneurship Association of Latvia, the presentation can be found HERE.
ESTONIA
Jaan Aps, CEO and Senior consultant of "Stories For Impact", the presentation can be found HERE.
LITHUANIA
Viktorija Braziunaite, Head of Lithuanian Social Business Association, the presentation can be found HERE
SOCIAL ENTERPRISES THAT SHARED THEIR EXPERIENCE
https://www.youtube.com/watch?v=urWogK8uwi8&ab_channel=LatvijasSoci%C4%81l%C4%81suz%C5%86%C4%93m%C4%93jdarb%C4%ABbasasoci%C4%81cija
“FRC Group”, UK
“FRC Group” is a 33 year old social enterprise with the mission to ‘End Furniture Poverty’. This is achieved through a range of social enterprise activity -– End Furniture Poverty.org, Furniture Resource Centre, Buckingham Interiors, Bulky Bob’s, Bulky Bob’s for Business and Bulky Bob’s Furniture World. “FRC Group” employs 120 people and has a turnover of £14M. “FRC Group” supplies a range of furniture related products and services to both individuals and organisations.
Find their presentation HERE.
„Pirmas blynas“, LT
“Pirmas blynas” is a socially conscious pancake restaurant in Vilnius. Delicious pancakes are served by people with disabilities working as waiters and helping in the kitchen. The social enterprise has developed successful cooperation with the local ministry and NGOs.
Find their presentation HERE.
“Merkuur OÜ”, EST
A mobile workshop goes to different places to help young people discover the amazing world of technology. In mobile classrooms equipped with modern technology and tools, every student, teacher and parent can test their engineering skills, various techniques and tools, and make exciting products. “Merkuur OÜ” develops cooperation with schools.
Find their presentation HERE.
“Barboleta”, LV
“Barboleta” aims to support children with developmental, behavioural and emotional difficulties. “Barboleta” has three fields of action: “Barboleta” method is an interactive balancing tool, nursery school and development centre “Learn to learn”. “Barboleta” is building cooperation with various enterprises, parents for developing new products and services, as well as with municipality.
Find their presentation HERE.
Maeve Monaghan, Chief Executive of “NOW Group”, UK
“NOW Group” is an award-winning social enterprise based in Belfast that supports people with learning difficulties and autism into jobs with a future. The organization provide a range of services that support people with barriers and autism to realise their full potential and change their lives for the better. “NOW Group” also operates three successful social enterprise businesses called Loaf Catering, Gauge Impact and JAM Card, the profits from which go back into “NOW Group’s” work.
Find their presentation HERE.
The graphic recording done by Dace Andersone is a great summary and reflection of the topics discussed in the Forum.
The Forum was supported by the British Council Latvia and was one of the closing events of the British Council's “People to People Cultural Engagement 2016-2021” programme. This programme has been running in the Baltic States since 2016 with the aim of supporting educational, cultural and social entrepreneurship activities that promote social cohesion. The Forum was organized by Social Entrepreneurship Association of Latvia in cooperation with the Estonian Social Enterprise Network, and the Lithuanian Association of Social Enterprises.
Noskaidroti pieci Latvijas finālisti Pasaules Uzņēmējdarbības kausam
Noskaidroti pieci Latvijas finālisti Pasaules Uzņēmējdarbības kausam
Latvijā pirmo reizi notiek Pasaules Uzņēmējdarbības kauss (Entrepreneurship World Cup). Tam pieteikties tika aicināti uzņēmumi, kas dibināti pēdējo piecu gadu laikā un ar gada apgrozījumu līdz pieciem miljoniem eiro, un kam ir ambīcija aizstāvēt savas idejas konkurētspēju globālā mērogā. Kopumā no 85 pieteikumiem, kas tika pārbaudīti atbilstoši konkursa noteikumiem, un tālāk jau nodoti vērtēšanai septiņiem žūrijas pārstāvjiem, ir izvirzīti pieci finālisti – uzņēmumi, kas ar savu biznesa ideju piedalīsies Latvijas nacionālajā finālā.
Saņemtie pieteikumi bija no dažādām uzņēmējdarbības jomām, tādām kā mākslīgais intelekts, uzņēmumu programmatūra, blokķēdes risinājumi, izglītības tehnoloģijas, elektroniskie sakari, finanšu tehnoloģijas, arhitektūra, veselība un labsajūta, ilgtspējīgu apģērbu ražošana u.c. Konkursā tika pārstāvēti arī sociālie uzņēmumi.
“Pieci drosmīgi Latvijas uzņēmumi gūs jaunu pieredzi, pārstāvot savu biznesa ideju Latvijas Nacionālajā finālā. Katrs no finālistiem sacentīsies par iespēju iegūt atspēriena punktu sava biznesa attīstībai arī starptautiski. Liels paldies visiem interesentiem, kuri pieteicās un iesniedza pieteikumus. Finālistiem vēlos novēlēt veiksmi biznesa ideju prezentēšanā, taču žūrijai – atrast labāko un piemērotāko uzņēmumu starptautiskajiem panākumiem,” saka Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.
Iepazīstinām ar pieciem Latvijas finālistiem
BATWATEX –– ilgtspējīgas vegānās ādas ražotājs, kas izgatavo materiālu no kartupeļu un kaņepju šķiedras.
FINCHEKER –– uzņēmums no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un “pazīsti savu klientu” (AML un KYC) jomas, kas izstrādājis rīku, lai palīdzētu uzņēmumiem pārbaudīt informāciju par esošajiem un potenciālajiem klientiem risku mazināšanai.
FRAVIA –– kokapstrādes uzņēmums no Dagdas, kas ražo koka terases kempingiem, piedāvājot savu produkciju visam Eiropas tirgum. HYMET THERMAL INTERFACES –– uzņēmums, kas izstrādājis kompozītmateriālu ražošanas tehnoloģiju jaudīgas elektrotehnikas dzesēšanai. Kompozītmateriāliem piemīt augstākās klases atbilstība un pielāgojamība, kas ļauj būtiski ietaupīt siltuma patēriņu un izmaksas.
MY SWIMWEAR –– ilgtspējīgu un personalizētu peldkostīmu ražotājs no Valmieras, kas ražošanas procesā izmanto unikālus audumus. Tie ir radīti Itālijā uzņēmumā Carvico no veciem zvejas tīkliem, paklājiem, PET pudelēm u.c. plastmasas atkritumiem.
Nacionālais fināls pēc divām nedēļām
- jūnijā, plkst 10.00, Rīgā norisināsies Nacionālais fināls, kurā tiks vērtētas augstāk minēto piecu finālistu biznesa idejas. Uzvarētājus noteiks žūrijas locekļi:
- Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja;
- Dāvis Kurēns, Swedbank Jaunuzņēmumu koprades telpas vadītājs;
- Madara Ūlande, Swedbank Latvija Korporatīvās sociālās atbildības vadītāja;
- Imants Martinsons, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Jaunuzņēmumu padomes priekšsēdētājs;
- Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors;
- Lauma Sīle, TechChill sadarbību vadītāja;
- Regita Zeiļa, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore.
Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs tālāk sacentīsies par iespēju aizstāvēt savu ideju globālajā finālā ar kopējo balvu fondu 1 miljons ASV dolāru.
Nacionālo finālu būs iespējams vērot tiešraidē Swedbank Facebook profilā un Delfi.tv. Konkursā tiks noskaidrots arī sabiedrības balsojums, un viens no finālistiem saņems skatītāju simpātiju balvu.
Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Nacionālo finālu rīko Swedbank kopā ar LTRK, LIAA, TechChill un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju.
Par Pasaules Uzņēmējdarbības kausu
Swedbank kopš 2020. gada oktobra kļuvusi par Global Entrepreneurhip Week organizatoru Latvijā. Sadarbība ar Global Entrepreneurship Network paver arī unikālas tiesības pirmo reizi organizēt Entreprenurship World Championship finālu Latvijā, kas ir pasaules vadošā inovatīvās uzņēmējdarbības ekosistēma un notiek vairāk nekā 200 valstīs. Šogad iecerēts, ka Pasaules Uzņēmējdarbības kauss sasniegs 175 000 dalībnieku skaitu.
Papildu informācijai:
Jānis Krops
Swedbank Mediju attiecību vadītājs
Tālr.: 67444560, 26880381
janis.krops@swedbank.lv
Sociālā uzņēmējdarbība partiju programmās: pašvaldību vēlēšanas
Sociālā uzņēmējdarbība partiju programmās: pašvaldību vēlēšanas
Sociālā uzņēmējdarbība ieņem arvien svarīgāku vietu sociāli iekļaujošas vides un labklājības veicināšanā Latvijā. Sociālie uzņēmumi var sniegt būtisku ieguldījumu sociālās atstumtības riska grupu nodarbināšanā un iekļaušanā sabiedrībā, sociālo pakalpojumu sniegšanā, kā arī sociālo inovāciju radīšanā. Lai tas varētu notikt, ir būtiski radīt sociālajai uzņēmējdarbībai atbalstošu vidi, kā arī veicināt izpratni par sociālo uzņēmējdarbību un šī koncepta atpazīstamību.
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija pirms pašvaldību vēlēšanām, kuras norisināsies šī gada 5. jūnijā, aicināja uz sarunu reģionālās partijas ar mērķi veidot vienotu redzējumu un lokālu atbalsta mehānismu sociālās uzņēmējdarbības stiprināšanai un uzsākšanai. Esam izpētījuši, kuras partijas savās programmās iekļāvušas sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu un atbalstu un kā situācija izskatās Latvijā kopumā.
SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA VIDZEMĒ
Visbiežāk sociālā uzņēmējdarbība partiju programmās iekļauta Vidzemē, taču šajā novadā arī kopumā ir visvairāk kandidējošo partiju, atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai izteikušas 14 partijas no 29. Īpašs uzsvars uz jauniešu sociālo uzņēmējdarbību likts Ādažu novadā, savukārt atbalstošākā vide sociālajai uzņēmējdarbībai ir Ogres novadā. Biežāk kā citos novados par sociālās uzņēmējdarbības attīstību domā Madonas un Olaines novadā.
Visplašāk sociālo uzņēmējdarbību dažādos novados piemin "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija" un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA LATGALĒ
11 no 21 partijas ir izteikušas atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai, plaši pārstāvēta sociālās uzņēmējdarbībbas lauciņā ir Rēzekne un tās novads. Vairākus novadus vai pilsētas aptvērušas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija un Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība".
SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA ZEMGALĒ
Zemgalē vislielāko atbalstu sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai Jelgavā un Jelgavas novadā, pārstāvēti arī Tukuma, Jēkabpils, Aizkraukles un Bauskas novads. To var novērot arī pēc sniegtā konsultāciju skaits ZRKAC Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļā, kur arvien lielāku popularitāti piedzīvo sociālā uzņēmējdarbība. Kopumā 10 no 19 partijām savās programmās pieminējušas sociālo uzņēmējdarbību, visvairāk to darījusi "Jaunā konservatīvā partija".
SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA KURZEMĒ
No visiem novadiem Kurzemē atbalsts partiju programmām izteikts vismazāk - 4 no 21 partijām. Tomēr pozitīvi vērtējams, ka inovatīvās un sociālās uzņēmējdarbības atbalstam "Jaunā Vienotība" Saldus novadā iecerējusi veidot arī projektu fondu 50 000 EUR apmērā. Saldus novadā 3 partijas plāno veicināt sociālo uzņēmējdarbību, bet "Jaunā konservatīvā partija" plāno pārstāvēt jomas attīstību Ventspilī un Dienvidkurzemes novadā.
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija aicina pašvaldības iepazīties ar rekomendācijām sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas izveidē, kā arī sadarboties labāko risinājumu meklēšanā: www.sua.lv/resursi/pasvaldibam/
Pārmaiņas finanšu sistēmā
Ziņojums par pārmaiņām finanšu sistēmā
Aktuālāko problēmu risināšanai visā pasaulē tiek ieguldīti ievērojami finanšu resursi. Tomēr bieži vien būtiskāko problēmu risināšanai ir nepieciešams ilgtermiņa atbalsts, kas sniedzas tālāk par finansējumu noteiktām aktivitātēm, un pieejas, kuru mērķis ir mainīt sistēmu, lai novērstu šo problēmu pamatcēloņus. Lai optimāli izmantotu pieejamos līdzekļus, ir jāievieš sistēmu maiņa.
'Ashoka' un 'McKinsey' sadarbojoties ar tādiem partneriem kā 'Catalyst 2030', 'Co-Impact', 'Echoing Green', 'Schwab Foundation', 'Skoll Foundation' un 'SYSTEMIQ' izveidoja savu redzējumu finanšu sistēmas pārmaiņām un publicēja ziņojumu 'Embracing Complexity'.
Šis ziņojums ir tapis, sadarbojoties trim grupām, kas ierasti par šo tēmu ir runājušas atsevišķi: sociālā sektora finansētājiem un starpniekiem, kā arī sistēmas pārmaiņu līderiem. Ziņojuma autori ir pārliecināti, ka cilvēces sarežģītāko problēmu risināšanai ir nepieciešama gan sistēmiskas pārmaiņas, gan visu ieinteresēto pušu kopīga rīcība. Ziņojumā izteiktās idejas ir pirmie soļi sistēmas maiņā, lai veidotu tādu finansēšanas praksi, kas mainās līdzi laikam un risina būtiskākās cilvēces problēmas.
