LSUA aicina uz sarunu reģionālās partijas
LSUA aicina uz sarunu reģionālās partijas
Ņemot vērā, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas, biedrība “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija”, balstoties uz savu līdzšinējo pieredzi sociālās uzņēmējdarbības jomā sadarbībā ar pašvaldībām, sniedz priekšlikumus un ierosinājumus sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijas reģionos.
Sociālā uzņēmējdarbība ieņem arvien svarīgāku vietu sociāli iekļaujošas vides un labklājības veicināšanā Latvijā, un tai ir liels potenciāls arī reģionu konkurētspējas veicināšanā un sociālās nevienlīdzības mazināšanā. Sociālie uzņēmumi, piemēram, var sniegt būtisku ieguldījumu sociālās atstumtības riska grupu nodarbināšanā un iekļaušanā sabiedrībā, sociālo pakalpojumu sniegšanā, sociālo inovāciju radīšanā, vietējo mazo un vidējo uzņēmumu stiprināšanā, kā arī daudzās citās sabiedrībai būtiskās jomās. Šobrīd vērojama tendence, ka arī reģionos rodas arvien vairāk sociālo uzņēmumu, tomēr vēl arvien trūkst vienota redzējuma un lokālu atbalsta mehānismu sociālās uzņēmējdarbības stiprināšanai un uzsākšanai.
Pēdējos gados ir sperti būtiski soļi, lai ieviestu likumisko un politikas plānošanas ietvaru sociālās uzņēmējdarbības attīstībai nacionālā līmenī:
● Jau trīs gadus darbojas Sociālā uzņēmuma likums, kā rezultātā ir reģistrēti aptuveni 180 sociālie uzņēmumi. Likums paredz arī pašvaldību iespējas dažādos veidos atbalstīt sociālos uzņēmumus.
● Darbojas ALTUM sociālās uzņēmējdarbības atbalsta grantu programma, kuras ietvaros līdz 2022. gadam sociālo uzņēmumu attīstībai ir pieejami teju 7 miljoni eiro.
● Sociālā uzņēmējdarbība kā atbalstāmā aktivitāte ir iekļauta arī Nacionālajā Attīstības Plānā 2021. - 2027.gadam (NAP2027). Prioritātes “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība”, rīcības virziena “Darbs un ienākumi”, 223. aktivitāte iekļauj atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai: "Kvalitatīvu (t. sk. drošu) darba vietu izveide un uzturēšana, sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības sekmēšana un atbalsts sociālās uzņēmējdarbības attīstībai".
● Topošajos Plānošanas reģionu attīstības plānos tiek atspoguļota sociālās uzņēmējdarbības attīstības nozīme.
● Eiropas līmenī top sociālās uzņēmējdarbības rīcības plāns.
Taču sociālās uzņēmējdarbības attīstība Latvijā nebūs iespējama bez reģionāla un vietēja mēroga pasākumu ieviešanas un īstenošanas, kas rada sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu vidi un veicina vietējo pašvaldību atbalsta un sadarbības instrumentu veidošanu.
Sociālā uzņēmējdarbība rada būtisku ietekmi sociāli iekļaujošas vides un labklājības veicināšanā Latvijā, un tai ir potenciāls reģionu konkurētspējas veicināšanā un sociālās nevienlīdzības mazināšanā. LSUA aicina kā vienu no prioritātēm partiju nākotnes plānos iekļaut sociālās uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu reģionālā un vietējā mērogā, izstrādājot un īstenojot tādus pasākumus un aktivitātes, kas:
● veicina jaunu sociālo uzņēmumu rašanos;
● stiprina esošos sociālos uzņēmumus;
● veicina zināšanu, prasmju un pieredžu apmaiņu starp sociālajiem uzņēmumiem un citiem uzņēmējdarbības un pilsoniskās sabiedrības sektoriem;
● rada labvēlīgu vidi sociālo uzņēmumu un vietējo pašvaldību mijiedarbībai, sadarbībai un atbalsta saņemšanai;
● veicina publiskā iepirkuma stratēģisku izmantošanu, lai ar iepirkumu palīdzību radītu papildus sociālo pievienoto vērtību vietējā un reģionālā mērogā.
LSUA ir aicinājusi to ne vien iekļaut kā prioritāti, bet arī paredzēt konkrētus rīcības soļus šīs prioritātes ieviešanai dzīvē. LSUA ir gatava līdzdarboties šo rīcības soļu izstrādē un ieviešanā, jaunu iniciatīvu radīšanā un veidošanā, kopēju projektu virzīšanā un attīstīšanā. Mūsu līdz šim gūtā pieredze sadarbībā ar pašvaldībām liecina, ka rezultātus var panākt arī bez milzīgiem finanšu resursiem, un daudz kas reģionālā un vietējā līmenī ir iespējams, gudri un mērķtiecīgi
koordinējot iesaistīto pušu darbu un iniciatīvas.
Ko pašvaldības var darīt, lai veidotu atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai? Lasiet šeit: sua.lv/resursi/pasvaldibam.
Ieteikumi darba devējiem
Ieteikumi darba devējiem
Labklājības ministrijas kampaņas “Dara citādi – izdara tāpat!” ietvaros, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību un iekļaušanu darba tirgū, tika izveidoti ieteikumi darba devējiem un darba kolektīviem, kas jāņem vērā, pieņemot darbā cilvēkus ar invaliditāti. Sociālie uzņēmēji un citi darba devēji dalās ar savu pieredzi, lai aktualizētu jautājumu par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū, gan iedrošinot šos cilvēkus kā darba ņēmējus, gan rosinot darba devējus pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti.
Iespēja piedalīties Eiropas sociālo inovāciju konkursā
Eiropas Sociālo inovāciju konkurss 2021
Eiropas sociālo inovāciju konkursu organizē Eiropas Komisija ar Eiropas Inovāciju centru. Katru gadu Eiropas Komisija piešķir trīs balvas 50 000 eiro apmērā sociāli inovatīvākajiem projektiem, kuri padara pasauli labāku.
2021.gada konkursa tēma ir "Prasmes rītdienai - Zaļas un digitālas nākotnes veidošana".
Konkursam var pieteikties visa veida organizācijas, nevalstiskās organizācijas, sociālie uzņēmumi, kas darbojas, lai attīstītu un stiprinātu ES iedzīvotāju prasmes. Pieteikšanās atvērta līdz 12. maijam!
Vairāk informācijas par konkursu un pieteikšanās anketa atrodama ŠEIT.
Vebinārs: “Sociālā uzņēmējdarbība. Kultūra. Pandēmija. KĀ IR?”
Vebinārs: “Sociālā uzņēmējdarbība. Kultūra. Pandēmija. KĀ IR?”
Aicinām piedalīties vebinārā “Sociālā uzņēmējdarbība. Kultūra. Pandēmija. KĀ IR?”, kas norisināsies 19.maijā plkst.15:00. Vebinārs notiks tiešsaistes platformā “Zoom”. Lai piedalītos, lūdzu, reģistrējieties šeit: https://ej.uz/9_vebinars_LSUA
Ar pieredzes stāstiem par to kā sociālā uzņēmējdarbība izpaužas kultūras jomā dalīsies trīs kultūras organizāciju pārstāvji - Žanete Grende no Imanta Ziedoņa fonda "Viegli", Dace Indrika no Kultūras un Mākslas Centra "NāTRE" un Una Meiberga no "Kalnciema kvartāls".
Vebinārā diskutēsim:
- kā kultūras organizācijas turpina darboties, kad ir aizliegta pulcēšanās
- kā kultūras organizācijas veicina iekļaujošas pilsoniskās sabiedrības veidošanu pandēmijas laikā
- vai joprojām arī pandēmijas laikā ir iespējams radīt sociālo ietekmi.
LSUA viedokli uzklausa diskusijā par Eiropas Sociālās ekonomikas rīcības plānu
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore sniedz viedokli diskusijā par Eiropas Sociālās ekonomikas rīcības plānu
Kopā ar galvenajiem Eiropas sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas dalībniekiem no 11 Eiropas Savienības valstīm, asociācijas direktore Regita Zeiļa 22. aprīlī piedalījās tiešsaistes diskusijā par sociālās ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā ar Eiropas Darba un sociālo tiesību komisāru Nicolas Schmit, īpašo padomnieku Eiropas Sociālās ekonomikas jautājumos Nicolas Hazard un citiem jomas līderiem. Tikšanās laikā tika uzsvērta Latvijas un Baltijas reģiona valstu sociālās ekonomikas ekosistēma un nepieciešamība stirpināt partnerības, kā arī veicināt investīcijas un sociālo uzņēmumu atpazīstamību.
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Regitas Zeiļas viedoklis par Eiropas Sociālās ekonomikas rīcības plānu:
"Sociālās ekonomikas attīstības galvenie izaicinājumi Latvijā joprojām ir tas, ka mums šeit, Baltijā, nav spēcīgas sociālās ekonomikas tradīcijas, sabiedrība joprojām ne vienmēr saprot galveno sociālās uzņēmējdarbības ideju un ieguvumus, ko tā sniedz, ieinteresētās puses, piemēram, valsts iestādes, joprojām neatzīst, ka tas ir stratēģisks instruments, kas viņiem varētu nākt par labu. Sociālie uzņēmumi joprojām ir diezgan mazi un tiem nepieciešami ieguldījumi.
Galvenās identificētās vajadzības ir sociālās ekonomikas plašāka atzīšana visā Eiropā un pieredzes apmaiņa, tostarp vienota definīcija sociālajai uzņēmējdarbībai un labāka sociālās ekonomikas ekosistēmas redzamība. Otrkārt, mēs redzam, ka joprojām ir jāveicina ieguldījumi (gan valsts, gan privātie) un jāizveido citi atbalsta mehānismi, lai sāktu sociālo uzņēmējdarbību, attīstītos un paplašinātos. Attīstības atslēga ir partnerību stiprināšana un kopīgi ieguvumi ietekmes radīšanai. Ir vēl lielāka vajadzība pēc kopējas izpratnes par sociālās ietekmes mērīšanas rīkiem un motivējošiem principiem, lai to izmantotu kā regulāru praksi, vienotu sociālās ietekmes mērīšanas praksi, lai komunicētu par radīto vērtību un novērstu tā saukto “Sociālo mazgāšanu” jeb sociālās ietekmes ļanprātīgu izmantošanu, neradot patiesas pārmaiņas. Sociālo uzņēmēju individuālās vajadzības joprojām ir izaugsme - pieaugošās prasmju, zināšanu, bet arī finansēšanas vajadzības, lai sāktu sociālo uzņēmējdarbību un attīstītos, radītas sadarbības iespējas, atbalsts uzņēmējdarbībai, kā arī investīcijas augot un paplašinoties.
Lai nodrošinātu, ka sociālās ekonomikas potenciāls tiek pienācīgi atzīts, nepieciešamie instrumenti jau pastāv, taču tie ir jāveicina Eiropas Savienības līmenī. Mēs mudinām atbalstīt vietējās ekosistēmas, jo īpaši tīkla organizācijas, kas virza pārmaiņas valsts līmenī, apvienojot sociālos uzņēmumus, kā arī publiskās un privātās ieinteresētās puses - ir nepieciešama vēl lielāka sadarbība un prasmju apmaiņa. Otrs instruments, ko nepieciešams uzsvērt un pieprasīt izmantot nacionālā līmenī, ir sociāli atbildīga publiskā iepirkuma ieviešana un izmantošana. Lai stiprinātu un uzsvērtu sociālās ekonomikas vispārējo nozīmi, svarīgi uzsvērt jomas horizontalitāti un iekļaut visos finanšu instrumentos kā saņēmējus. Mēs mudinām turpināt monitorēt un pētīt sociālo uzņēmējdarbību, uzlabot sociālo uzņēmēju prasmes un fiksēt radīto ietekmi.
Mēs piekrītam citiem priekšlikumiem, ko izvirzījusi organizācija “Social Economy Europe” un ENSIE, kā arī citas tīkla organizācijas. Mēs augstu vērtējam šo procesu un esam pateicīgi par mūsu iekļaušu procesā, kurā tiek uzklausīta mūsu balss. Noslēgumā mēs novēlam jums panākumus un patiešām nozīmīga sociālās ekonomikas rīcības plāna izveidi. Strādāsim kopā, lai sasniegtu mūsu kopīgos mērķus!"
Ar Eiropas Sociālās ekonomikas rīcības plānu iespējams iepazīties ŠEIT.
Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums
Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums
Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir izlaidis desmito raidieraksta "Publiskā iepirkuma aktualitātes" sēriju, kas ir veltīta sociāli atblidīgam publiskajam iepirkumam, veicinot ētiski ražotu produktu un pakalpojumu iegādi. Īstenojot sociāli atbildīgu iepirkumu var radīt darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, kā rezultātā sekmēt sociālo un profesionālo iekļautību.
10.epizodes saruna par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu notiek ar Agnesi Frīdenbergu LSUA valdes locekli, Providus vadošo pētnieci un juristi, vairāku nacionālo un starptautisko pētījumu autori un līdzautori un IUB Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktori Montu Ogu.
Sarunā var uzzināt:
- Ko nozīmē sociāli atbildīgs publiskais iepirkums;
- Būtiskākās problēmas, ko saskata sociāli atbildīgi veiktos iepirkumos to realizēšanā Latvijā;
- Kā veikt sociāli atbildīgu publisko iepirkumu;
- Ārvalstu pieredze;
- Kā nākotnē turpmāk veicināt sociāli atbildīga publiskā iepirkuma veikšanu.
Pokāstu var klausīties IUB mājas lapā, IUB Facebook profilā vai IUB Soundloud kontā.
Papildus informācija: vadlīnijas sociāli atbildīgu publisko iepirkumu īstenošanai.
Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules uzņēmējdarbības kauss
Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules uzņēmējdarbības kauss
Latvijā pirmo reizi notiks Pasaules Uzņēmējdarbības kauss (Entrepreneurship World Cup) nacionālais fināls, kurā aicināti pieteikties uzņēmumi, kas dibināti pēdējo piecu gadu laikā un kuru apgrozījums ir līdz pieciem miljoniem eiro. No šodienas līdz 24. maijam, uzņēmumi no Latvijas var iesniegt dalības pieteikumu un sacensties par iespēju būt vienam no pieciem finālistiem nacionālajā finālā, kas norisināsies jūnija vidū. Fināla uzvarētājs tālāk sacentīsies par ceļazīmi uz globālo finālu un balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā. Pasaules Uzņēmējdarbības kausa nacionālo finālu rīko Swedbank kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), TechChill un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju.
Pasaules uzņēmējdarbības kausa mērķis ir sekmēt dažādu valstu, tostarp, arī Latvijas uzņēmumu konkurētspēju globālā tirgū. Tāpat dalība šajā konkursā palīdz celt Latvijas uzņēmumu globālo atpazīstamību. Līdz 24. maijam ikviens uzņēmums, kas ir reģistrēts Latvijā un atbilst apgrozījuma un dibināšanas gada kritērijiem, ir aicināts iesniegt savu pieteikumu angļu valodā. No 25. maija žūrijas locekļi izvērtēs iesniegtos pieteikumus un maija beigās izziņos 1. atlases rezultātus, kuri tiks aicināti savu biznesa ideju pārstāvēt Latvijas finālā. Galvenie uzņēmuma izvērtēšanas kritēriji: produkts, tā potenciāls, biznesa modeļa paredzamība un komanda.
Nacionālais fināls Latvijā norisināsies jūnija vidū, kura ietvaros katru no pieciem finālistiem izvērtēs žūrijas locekļi no Swedbank, LTRK, LIAA, TechChill, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas.
Nacionālā fināla uzvarētājs saņems iespēju mācīties, gūt pieredzi un cīnīties par naudas balvu aptuveni 0,5 miljonu ASV dolāru apmērā, veidot starptautisku atpazīstamību, kā arī satikt potenciālos investorus. Pārējie nacionālā fināla dalībniekie saņems individuālas konsultācijas ar izaugsmi saistītās jomās. Nacionālā fināla uzvarētājs saņems arī ceļazīmi piedalīties konkursa virtuālā akseleratorā “EWC Accelerates”, kas norisināsies augustā un septembrī. Sekmīgi sevi pierādot, iegūs tiesības pārstāvēt Latviju globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā, starp 100 labākajiem finālistiem cīnoties par kopējo balvu fondu 1 miljons ASV dolāru, kā arī papildu investīciju iespējas un 750 000 ASV dolāru atbalstam. 100 labākie finālisti sacentīsies savā starpā, sniedzot pašprezentāciju jeb lifta runu angļu valodā. Nacionālā fināla sacensības visā pasaulē notiek līdz 2021. gada vasarai.
“Latvija var lepoties ar neskaitāmiem lieliskiem produktiem un zīmoliem, kas guvuši arī pasaules atpazīstamību. Pasaules Uzņēmējdarbības kauss ir unikāla iespēja Latvijas uzņēmumiem, neatkarīgi no pārstāvētās nozares, pierādīt sevi gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Ikvienai idejai ir potenciāls, tieši tāpēc aicinu uzņēmējus izaicināt sevi un sacensties par iespēju attīstīt savu biznesu vēl plašāk,” saka Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.
Imants Martinsons, LTRK Jaunuzņēmumu padomes priekšsēdētājs: “Neskatoties uz jaunuzņēmuma attīstības stadiju, aktīva līdzdalība jaunuzņēmumu un uzņēmējdarbības ekosistēmā un piedalīšanās dažādos pasākumos dod iespēju paplašināt savu kontaktu loku, iegūt vērtīgu pieredzi un augt - gan personīgā, gan profesionālā līmenī. EWS ir lieliska iespēja jaunuzņēmumiem parādīt sava darba rezultātu gan Latvijas, gan pasaules līmenī. Noteikti iesaku piedalīties un parādīt, ka arī Latvija var.”
LIAA direktors Kaspars Rožkalns: “Pasaules uzņēmējdarbības kauss ir iespēja jaunajiem uzņēmējiem sacensties ar vairāk nekā 200 valstu pārstāvjiem, lai pārliecinātos par sava biznesa konkurētspēju globālā mērogā. Tās ir jaunas zināšanas, kontakti un pieredze, kura palīdzēs celt savu ambīciju latiņu. Latvija ir valsts, kurā protam paveikt sarežģītas lietas ātri un efektīvi, tādēļ prognozēju, ka mūsu uzņēmēji šajās sacensībās varētu sasniegt labus rezultātus.”
Lauma Sīle, TechChill sadarbību vadītāja: “Ir svarīgi veidot kopienas, kurās visas iesaistītās puses var pilnībā attīstīt savu potenciālu un sajust savstarpējo atbalstu. TechChill mērķis ir aizpildīt nepilnības zināšanās, rosināt apgūt mūsdienām aktuālas prasmes un veidot starptautisku sadarbību tīklu, lai palīdzētu Latvijas un Baltijas jaunuzņēmumiem gūt panākumus pasaulē. Mēs esam pagodināti piedalīties Pasaules uzņēmējdarbības kausā, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem attīstīties un kultivētu kopējo uzņēmējdarbības vidi.”
Regita Zeiļa, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore: "Patiess prieks, ka arī Latvijas uzņēmējiem ir sniegta iespēja pievienoties globālajai kustībai "Pasaules uzņēmējdarbības kauss 2021" –– jau tagad esam pārliecināti, ka šī būs nozīmīga tīklošanās iespēja arī Latvijas sociālo uzņēmumu attīstībai.”
Pasaules uzņēmējdarbības kauss ir kas vairāk par pasaules mēroga sacensībām ar plašu balvu fondu. Sacensības paaugstina uzņēmēju konkurētspēju neatkarīgi no attīstības fāzes, nodrošinot dažādus rīkus un resursus, lai palielinātu biznesa izaugsmi. “EWC Accelerates” ir virtuāla apmācību un mentoru programma, kas palīdz uzņēmējiem pilnveidot savas prasmes un palielināt izredzes uzvarēt nacionālajos konkursos, kā arī tiem, kas iekļūs globālajā finālā. Savukārt, visiem dalībniekiem, kuri EWC tiešsaistes platformā aizpilda pieteikumu, tiek piedāvāta piekļuve vairāk nekā 25 000 ASV dolāru privilēģijām no tādiem partneriem kā Google Cloud, Hubspot, Stripe un citiem.
Pieteikšanās atvērta līdz 24. maijam. Dalībnieku anketa pieejama ŠEIT.
Par Pasaules Uzņēmējdarbības kausu
Swedbank kopš 2020. gada oktobra kļuvusi par Global Entrepreneurhip Week organizatoru Latvijā. Sadarbība ar Global Entrepreneurship Network paver arī unikālas tiesības pirmo reizi organizēt Entreprenurship World Championship (EWC) finālu Latvijā, kas ir pasaules vadošā inovatīvās uzņēmējdarbības ekosistēma un notiek vairāk nekā 200 valstīs. Šogad iecerēts, ka Pasaules Uzņēmējdarbības kauss sasniegs 175 000 dalībnieku skaitu.
Papildu informācijai:
Jānis Krops
Swedbank Mediju attiecību vadītājs
Tālr.: 67444560, 26880381
janis.krops@swedbank.lv
Diskusijā darba devēji dalīsies pieredzē par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību
Diskusijā darba devēji dalīsies pieredzē par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību
Turpinot informatīvo kampaņu par iekļaujošu nodarbinātību cilvēkiem ar invaliditāti, šo ceturtdien, 29. aprīlī no pulksten 10.30 līdz 12.00 Labklājības ministrija aicina ikvienu interesentu sekot līdzi tiešsaistes diskusijai "Manā uzņēmumā strādā un var tāpat!". Tajā savos pieredzes stāstos, atziņās un ieteikumos par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību dalīsies darba devēji.
Diskusijā runāsim par dažādajiem darba pienākumiem, ar kuriem veiksmīgi tiek galā cilvēki ar invaliditāti, uzņēmumu ieguvumiem un aspektiem, ar ko jārēķinās, pieņemot darbā cilvēku ar invaliditāti. Kopīgās sarunās meklēsim risinājumus un ieteikumus tam, kā iedrošināt un motivēt darba devējus pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti. Ar savu uzņēmumu pieredzes stāstiem dalīsies Gundega Kirilka, "Rimi Latvia" personāla vadītāja, Ieva Zirne, "Circle K Business Centre" vecākā personālvadības biznesa partnere, un sociālo uzņēmumu "OWA" un "Print Art" vadītāja Natālija Jermolajeva. Minētajos uzņēmumos strādā cilvēki ar dažāda veida invaliditāti. Savukārt darba ņēmēja viedokli atklās neredzīgais viesmīlis Aleksejs Poplavskis, kurš strādā uzņēmumā "Blind Dreams". Sarunā iesaistīsies arī Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.
Diskusijai tiks nodrošināts surdotulkojums. Tiešraide būs vērojama portālā DELFI, kā arī Labklājības ministrijas un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas Facebook kontā. Pasākuma laikā komentāru sadaļā skatītājiem būs iespēja uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem.
Diskusija notiek Labklājības ministrija informatīvās kampaņas ietvaros "Dara citādi – izdara tāpat!", lai aktualizētu jautājumu par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū, gan iedrošinot šos cilvēkus kā darba ņēmējus, gan rosinot darba devējus pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti. "Manā uzņēmumā strādā un var tāpat!" ir kampaņas otrā diskusija. Pirmajā, kas norisinājās martā, savos personiskajos stāstos un viedokļos par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību dalījās paši darba ņēmēji. Kampaņas diskusiju cikls noslēgsies septembra sākumā, kad informēs par kampaņas gaitā īstenoto aktivitāšu rezultātiem.
Kampaņa tiek finansēta no Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda Tehniskās palīdzības projekta līdzekļiem.
Sociālie uzņēmumi Lielbritānijā
Sociālie uzņēmumi Lielbritānijā
Vērojot sociālo uzņēmumu skaita pieaugumu visā pasaulē British Council ir izdevis ziņojumu par sociālajiem uzņēmumiem Lielbritānijā. Sociālie uzņēmumi, kas ir dibināti ilgāku laiku atpakaļ, paplašina savu darbību, nevalstiskās un labdarbības organizācijas biežāk sāk izmantot uzņēmējdarbības principus un sociālie uzņēmumi arvien biežāk piedāvā pakalpojumus, kas iepriekš bija pašvaldību pārraudzībā.
Ziņojums sniedz ieskatu par daudzveidību sociālo uzņēmumu mērķos un to darbību dažādās jomās, tiek pētīts, kā ekosistēmai attīstoties, ir palielinājies atbalsts, lai veicinātu sociālās uzņēmējdarbības pieaugumu. Ziņojums analizē finansiālā atbalsta pieejamību, dažādas metodes sociālās ietekmes mērīšanai un sociālo uzņēmumu savstarpējo sadarbību.
Lejuplādēt: SOCIAL ENTERPRISE IN THE UK Developing a thriving social enterprise sector
Sociālā uzņēmuma likumam trīs gadi
Sociālā uzņēmuma likumam trīs gadi
Aprīlī apritēja trīs gadi kopš Latvijā darbojas Sociālā uzņēmuma likums. Likums, kas sniedz iespēju iegūt sociālā uzņēmuma statusu tiem uzņēmumiem, kuri savas darbības veic, lai sasniegtu sabiedrībai svarīgus sociālos mērķus. Atskatoties uz šo trīs gadu periodu, varam secināt, ka Sociālā uzņēmuma likums ir būtiski veicinājis sociālās uzņēmējdarbības sektora attīstību kopumā un kļuvis par vienu no stūrakmeņiem sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmā.
Tagad nedaudz par skaitļiem. Uz 1.aprīli Sociālo uzņēmumu reģistrā bija aktīvi 172 sociālie uzņēmumi. Taču kopumā trīs gadu laikā sociālā uzņēmuma statuss ir bijis piešķirts 187 uzņēmumiem, bet dažādu iemeslu dēļ 15 uzņēmumiem statuss ir bijis atņemts vai arī paši uzņēmumi ir no tā atteikušies. Vienlaikus jānorāda, ka 61 gadījumā sociālā uzņēmuma statusa piešķiršana tika atteikta. Jāatzīst, ka ne visi, kam ir labi nodomi, darbojas sociālajā sfērā vai nodarbojas ar labdarību, var būt arī uzņēmēji, kas var pastāvēt ilgtermiņā. Joprojām aktuāls ir jautājums par paša uzņēmēja motivāciju un skaidru redzējumu gan par sociālā mērķa izvirzīšanu savai darbībai, gan par biznesa metodēm, ar kādām risināt sociālās problēmas tā, lai ilgtermiņā izveidotos veiksmīgs sociālais bizness.
172 sociālajos uzņēmumos pašreiz strādā nedaudz vairāk par 900 darbiniekiem. Populārākā joma, kurā darbojas sociālie uzņēmumi, ir darba integrācija, kurā darbojas 26 procenti no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu pārstāvjus. Šajos 46 darba integrācijas sociālajos uzņēmumos nodarbināti aptuveni 120 darbinieki un visvairāk pārstāvētās mērķa grupas ir cilvēki ar invaliditāti, tad seko nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki, personas ar garīga rakstura traucējumiem, bijušie ieslodzītie u.c.
Pēc darba integrācijas kā populārākās jomas seko izglītība – 23%, sports, veselības veicināšana, medicīna – 16%, iekļaujoša pilsoniskā sabiedrība un kultūras daudzveidība – 10%, pakalpojumi un atbalsts sociālās atstumtības riska grupām – 8%, sociālie pakalpojumi – 5%, vides aizsardzība – 4% un 8% citas jomas.
Sociālie uzņēmēji darbojas visā Latvijas teritorijā, taču visvairāk sociālo uzņēmumu – 52% atrodas Rīgas teritorijā, savukārt vēl 20% atrodas Pierīgā. 11% sociālo uzņēmumu atrodas Kurzemē, 7% – Zemgalē, 6% – Vidzemē un 4% – Latgalē.
Interese par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas iespējām joprojām saglabājas augsta, katru mēnesi Labklājības ministrija saņem piecus līdz astoņus pieteikumus no potenciālajiem sociālajiem uzņēmumiem. Ja pirms trim gadiem mums jautāja, kādas ir prognozes par sociālo uzņēmumu skaitu tuvākajos gados, mēs atbildējām, ka tuvāko trīs gadu laikā varētu izveidoties aptuveni 200 sociālie uzņēmumi. Kā izrādās, trīs gadu laikā izpildījums ir bijis pavisam tuvu prognozei. Ja man jautā par nākamajiem trim gadiem, tad es tomēr teikšu tā, ka pašmērķis nav kvantitatīvi audzēt sociālo uzņēmumu skaitu, bet svarīgāka tomēr ir kvalitāte.
Par atbalsta instrumentiem sociālajiem uzņēmumiem. Protams, ka atbalsts sociālajiem uzņēmumiem ir būtisks, lai attīstītu sociālā biznesa idejas un realizētu dzīvē sociālos mērķus. Labklājības ministrijas sadarbības partnera - finanšu institūcijas Altum - īstenotā grantu atbalsta programma šobrīd ir būtiskākais atbalsta instruments sociālajiem uzņēmumiem. Uz grantu var pretendēt pēc tam, kad Labklājības ministrija uzņēmumam ir piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu. Altum pieejamais granta atbalsts ir līdz 200 tūkstošiem eiro un granta iegūšanai ir jāsagatavo dzīvotspējīgs biznesa plāns. Līdz 2021.gada 1.aprīlim sociālās uzņēmējdarbības grantu programmā Altum bija noslēdzis 115 granta līgumus par kopējo summu 7,3 miljoni eiro, atbalstot gan sociālās uzņēmējdarbības veicējus pirms Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā, gan sociālos uzņēmumus, kas izveidojušies pēdējo trīs gadu laikā. Vidējais granta apmērs ir 63 tūkstoši eiro. Savukārt, lai palīdzētu kvalitatīvu biznesa plānu sagatavošanu, sākot ar 2020. gadu Labklājības ministrija sniedz iespēju sociālajiem uzņēmējiem saņemt bezmaksas konsultācijas biznesa plāna izstrādei par sociālo uzņēmējdarbību, finansēm, mārketingu, grāmatvedību un nodokļiem. Līdz 2021.gada 1.aprīlim šo iespēju ir izmantojuši 20 sociālie uzņēmumi.
Kas vēl ir paveikts pēdējos trīs gados, lai veicinātu sociālās uzņēmējdarbības attīstību un veicinātu šīs jomas atpazīstamību? Ir veikts informēšanas un izglītošanas darbs, tai skaitā, iedibināta jauna tradīcija organizēt ikgadējās sociālās uzņēmējdarbības nedēļas, popularizējot sociālās uzņēmējdarbības idejas un veicinot sociālo uzņēmumu atpazīstamību, tāpat tika organizēti semināri un vebināri esošajiem un topošajiem sociālajiem uzņēmējiem par sociālajiem uzņēmējiem būtiskākajām tēmām, organizēti sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursi u.c. Kā viens no pēdējiem jaunievedumiem ir jauns atbalsts, kas paredzēts, lai kompensētu darba devēja izmaksas par sociālajos uzņēmumos nodarbināto cilvēku ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem darba devēja sociālās apdrošināšanas veiktajām iemaksām, tādējādi samazinot darbaspēka izmaksas un atbalstot sociālos uzņēmējus, kas nodarbina minētās mērķa grupas.
Izaicinājumu netrūkst arī nākamajiem trijiem gadiem. Tiks turpinātas konsultēšanas, informēšanas un izglītošanas aktivitātes, kā arī veicināta sociālo uzņēmumu atpazīstamība sabiedrībā, tāpat kopā ar sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas dalībniekiem strādāsim par dažāda veida atbalsta instrumentiem, kas sekmētu ilgtspējīgu sociālo uzņēmumu veidošanos un attīstību tuvākajos gados.
Noslēgumā vēlos pateikties visiem sociālās uzņēmējdarbības kopienas dalībniekiem par kopīgo darbu, radošajām idejām, entuziasmu un cīņassparu, atbalstot potenciālos un esošos sociālos uzņēmumus, kā arī attīstot un sasniedzot sociālos mērķus sociālajā uzņēmējdarbībā. Lai ražīgs nākamais darba cēliens!
Imants Lipskis,
Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Sociālo uzņēmumu komisijas priekšsēdētājs
