ПОСЛЫ СОЦИАЛЬНОГО ПРЕДПРИНИМАТЕЛЬСТВА – КТО ОНИ И ЧЕМ ЗАНИМАЮТСЯ?

ПОСЛЫ СОЦИАЛЬНОГО ПРЕДПРИНИМАТЕЛЬСТВА – КТО ОНИ И ЧЕМ ЗАНИМАЮТСЯ?

Послы социального предпринимательства – активные и творческие представители разных сфер, которые помогают жителям разных краев и городов Латвии лучше понять возможности, которые предоставляет социальное предпринимательство. Послы организуют мероприятия, консультируют и поддерживают начинающих социальных предпринимателей, и многое другое. Лучше понять будни посла социального предпринимателя Солянке помогли две женщины, активные послы социального предпринимательства — Элина Иммере и Агита Крастиня, с которыми мы познакомились на хакатоне социальных инноваций в Кулдиге.

Элина Иммере, член правления Курземского центра поддержки негосудраственных организаций (НГО).

Самые близкие по духу социальные предприятия: платформа «Manabalss», организация «Free Riga»производитель «KK Original Design».

Фактически, моя работа в Курземском центре поддержки негосударственных организаций и вся деятельность вне работы – это мое хобби, мой стиль жизни. Я также успеваю это объединять со своей семьей с двумя маленькими детьми. Почему я выбрала такой путь? Просто я верю, что обычные жители, как мы с вами, могут повлиять на происходящие в стране процессы.  Я верю, что мы сами должны брать ответственность и менять среду, в которой живем. Поэтому мне неприятно слышать, когда люди жалуются на неправильные решения самоуправления или государства, высокие налоги и низкие зарплаты. В такие моменты нужно задуматься, что ты сам можешь сделать, чтобы стало лучше. Строго говоря, то, чем я занимаюсь – это мой способ повлиять на то, как развивается Латвия. Я хочу видеть нашу страну гражданским государством, поэтому помогаю решать проблемы людей, помогаю им расти, предоставляю консультации, организовываю обучения, семинары, провожу конференции. По образованию я бухгалтер, и это основное, чем я могу помочь обществу.

В эту всю философию хорошо вписывается и моя деятельность как посла социального предпринимательства – это тоже та вещь, в которую я верю. Мне кажется, что, если у нас все предприятия были бы, если не социальным бизнесом, но социально ответственными, наша страна была бы намного лучше.

История того, как я стала послом социального предпринимательства, очень проста – в Центр поддержки НГО пришло приглашение присоединиться к этому движению, что я и сделала. Правда, сначала я не была уверена в том, хватит ли мне времени на новое занятие, но постепенно меня эта тема увлекала все больше и больше.

Стандартного набора обязанностей у послов социального предпринимательства нет, каждый из нас делает столько, сколько ему по силам. Но в целом, вся активность направлена на то, чтобы тема социального предпринимательства была более распознаваемой в обществе. Я лично больше занимаюсь именно консультациями, так как это более органично вписывается в рабочие будни Центра поддержки НГО и мои прямые обязанности, также я участвую в партнерских проектах.

Говоря о достижениях, которых мне удалось добиться за время работы послом социального предпринимательства, первым я бы назвала свое личное – я выдержала конкурс и стала членом комиссии, созданной Министерством благосостояния, которая рассматривает заявки на получение статуса социального предприятия. Если же говорить в общем, то, конечно, тема социального предпринимательства стала намного более популярной в нашем курземском регионе, это стало возможным, в том числе, благодаря работе послов социального предпринимательства. К сожалению, пока с моей помощью не было создано ни одно социальное предприятие, однако все идет к тому, что скоро и в нашем регионе такие появятся.

Почему стоит стать послом социального предпринимательства? Не секрет, что информация в современном мире – это большая сила, сеть послов социального предпринимательства дает возможность быть в этом информационном обороте, получать знания, использовать их и делиться ими. К тому же, если ты активен и предприимчив, то организованные тобой мероприятия также могут поддержать финансово.

 

1 / 4

Агита Крастиня, председатель правления социального предприятия «Viesmīlības projekti»

Близкое по духу социальное предприятие: «RB Cafe».

Моя основная деятельность делится на два направления – предоставление консультаций, организация и проведение обучений, разработка стандартов обслуживания клиентов для предприятий, а также проекты с социальной направленностью. Например, один из них связан с консультациями и проведением групповых занятий для людей с нарушениями умственного характера в Юрмале, а второй, уже завершившийся, лагери для семей, в которых растут дети с особыми потребностями.

Статус социального предприятия мой бизнес официально получил в прошлом году. Примерно в это же время я стала послом социального предпринимательства. Это решение я приняла сразу же, когда узнала о такой возможности на странице Ассоциации социального предпринимательства, мне сразу пришло в голову, что мне это очень подойдет, эта идея меня вдохновила.

Дело в том, что у меня в жизни были сложные ситуации, связанные со здоровьем близких, со здоровьем детей, поэтому я хорошо понимаю тех, кому нужна поддержка. Я увидела много возможностей в том, что предоставляет социальное предпринимательство, которые другие, возможно, не замечают. Я поняла, что через социальных предпринимателей можно интегрировать в общество людей с особыми потребностями, потому что социальные предприниматели – люди с особым складом ума, они думают о том, как помочь другим и при этом видят возможность для предпринимательской деятельности.

Будучи послом социального предпринимательства, я организовала мероприятие для тех, кто интересуется этой формой бизнеса в юрмальском бизнес-инкубаторе, которое получило хороший отклик, а также планирую на следующий год ряд других мероприятий в Юрмале и Тукумсе. К тому же, я участвовала в мероприятии в Португалии, в рамках которого в международной команде мы разработали идею комплексного социального предприятия – это очень ценный и интересный опыт.

Точно сказать, как моя деятельность повлияла на общество, я не могу, но тенденция такова, что социальных предприятий становится все больше. Когда я получала статус для своего бизнеса, я была 28 в списке социальных предприятий, а на сегодняшний день у нас уже 70 таких предприятий. Знаю, что, вдохновившись моей историей, несколько предприятий-партнеров тоже задумались о том, чтобы получить этот статус, а также мне удалось привлечь несколько крупных предприятий в свои проекты, таким образом, способствуя их социальной ответственности.

Я считаю, что не каждому бизнесу нужен статус социального предприятия, многим фирмам действительно подходят другие бизнес-модели. Однако преимущества получения этого статуса в том, что можно привлечь дополнительное финансирование, грант для осуществления своих проектов, а также привлечь к работе добровольцев. Но самое главное, конечно – это удовлетворение от проделанной работы в пользу окружающих людей.

Между прочим, в Даугавпилсе тоже есть свои послы социального предпринимательства, многие из вас уже знакомы с героиней наших материалов, а также гостьей недавнего Бранча с Солянкой Олесей Соболевской. Но одним из послов социального предпринимательства мы гордимся особенно – это член команды Солянки, Елена Деделе. Больше информации о том, как можно присоединиться к сети послов социального предпринимательства можно найти как у активных послов, так и на странице Ассоциации – www.sua.lv.

Материал подготовлен в сотрудничестве с Латвийской ассоциацией социального предпринимательства при поддержке Британского совета в Латвии и Министерства иностранных дел Федеративной Республики Германия.

Фото: Екабс Александрс Круминьш


Semināri - darbnīcas "Bizness + Sociālais mērķis = Sociālā uzņēmējdarbība"

Seminārs - darbnīca "Bizness + Sociālais mērķis = Sociālā uzņēmējdarbība"

5. novembrī Skrundā, 12. novembrī Gulbenes novadā

5. novembrī Skrundas muižā un 12. novembrī atpūtas kompleksā “Klintis”, Jaungulbenes pagastā, Gulbenes novadā notiks seminārs un darbnīca “Bizness + Sociālais mērķis = Sociālā uzņēmējdarbība”. Šī ir viena no pirmajām aktivitātēm, kas tiek realizēta LEADER projekta “Veiksmīgs sociālais uzņēmējs lauku teritorijā” ietvaros.

Darbnīcās tiks sniegtas ne tikai atbildes uz jautājumiem, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, ar ko atšķiras no parasta uzņēmuma, kādas ir tai pieejamās atbalsta iespējas Latvijā, bet arī būs iespēja dzirdēt jau esošu sociālo uzņēmumu vadītāju iedvesmas stāstus. Uzņēmēji dalīsies savā pieredzē par to, kā atraduši ideju, kā spēruši pirmos soļus uzņēmējdarbībā, ar kādām grūtībām sastapušies, kas ir tas, kas palīdz vai kavē strādāt ikdienā.

Gaidīti arī tie, kuriem vēl ir tikai ideja par to, kā ar uzņēmējdarbības palīdzību varētu risināt kādu konkrētu problēmu. Darbnīcas pēcpusdienā norisināsies sociālā biznesa mini laboratorija, kur kopā ar nozares ekspertiem un esošiem uzņēmējiem būs iespēja strādāt pie savas idejas attīstības, izmantojot sociālā biznesa modeļa kanvu. Jo, lai saprastu, cik veiksmīga varētu būt ideja, vispirms jāatbild uz daudziem jautājumiem, piemēram, kas būs mani sadarbības partneri, vai ir skaidrība, kurš maksās par radīto preci vai pakalpojumu?

Gulbenes novadā vēl nav dibināts neviens sociālais uzņēmums, tāpēc turpmākā gada garumā tiks organizētas visdažādākas aktivitātes, piemēram, biznesa ideju attīstības “laboratorija”, jauno uzņēmumu mentorings, gatavota rokasgrāmata, rīkoti pieredzes apmaiņas braucieni uz citu novadu sociālajiem uzņēmumiem, lai iedvesmotu, iedrošinātu un sniegtu nepieciešamo informāciju un zināšanas topošajiem sociālajiem uzņēmējiem.

Pasākums ir bez maksas.

Piesakies: http://ejuz.lv/vrgsu

Vairāk informācijas lasi: www.daugavkrasts.lv, www.sateka.lv

Facebook lapā - https://ej.uz/biznesasiltumnica


Noslēdzas sabiedrības informēšanas kampaņa par sociālo uzņēmējdarbību

Noslēdzas sabiedrības informēšanas kampaņa par sociālo uzņēmējdarbību

Septembrī un oktobrī Labklājības ministrija sadarbībā ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju īstenoja plašu sabiedrības informēšanas kampaņu par sociālo uzņēmējdarbību.

Kampaņas ietvaros risinājās reģionālais diskusiju cikls “Tu un sociālā uzņēmējdarbība – vai vajag?” piecās pilsētās – Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā un Rīgā. Diskusijās varēja uzzināt visu aktuālo informāciju par sociālo uzņēmējdarbību, finansējuma saņemšanu, izprast šīs nozares mītus un realitāti, kā arī varēja dzirdēt sociālo uzņēmēju pieredzes stāstus un piedalīties praktiski radošajā nodarbībā “Iededz sevī sociālā uzņēmēja dzirksti!”. Diskusijas tika plaši apmeklētas, dalībniekiem bija daudz jautājumu, kā arī izskanēja vairākas jaunas sociālās uzņēmējdarbības idejas.

Savukārt no 14. līdz 18.oktobrim Labklājības ministrija visā Latvijā izsludināja Sociālās uzņēmējdarbības nedēļu, kas tiks atzīmēta ar dažādām aktivitātēm. Lai ikviens varētu iepazīties un izzināt klātienē, ko piedāvā un kā strādā sociālie uzņēmumi, no 15. līdz 17. oktobrim pirmo reizi šajos uzņēmumos norisinājās Atvērto durvju dienas ar moto “Iepazīsti sociālos uzņēmējus, kuri dara pasauli labāku!”. Atvērto durvju dienās pie sevis ciemos aicināja 10 sociālie uzņēmumi Rīgā, Ikšķilē, Siguldā un Valmierā. Atvērto durvju dalībnieki ne vien uzņēma pie sevis ciemiņus, bet arī par savu darbu stāstīja masu medijiem – kampaņas ietvaros tika sniegtas intervijas gan televīzijās, gan radio, gan arī tapa publikācijas nacionālajos un reģionālajos medijos.

Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas atklāšanas pasākums norisinājās 15. oktobrī Rāmas Depkina muižā, kur sociālie uzņēmēji tika aicināti uz Latvijā pirmajām sociālo uzņēmēju brokastīm. Mājīgajā muižas atmosfērā un pie garda brokastu galda sociālie uzņēmēji kopā ar Labklājības ministrijas un ALTUM pārstāvjiem diskutēja par nepieciešamajiem uzlabojumiem nozares politikā, kā arī uzklausīja sociālā uzņēmuma “Blind Art” iedvesmas – pieredzes stāstu un piedalījās PR speciālistes, komunikācijas aģentūras A. W. Olsen & Partners līdzīpašnieces un vadītājas, labdarības biedrības “Taureņa efekts” valdes locekles Olgas Kazakas vadītājā meistarklasē “15 PR rīki sociālajā uzņēmējdarbībā”.

Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa un kampaņa kopumā noslēdzās 18. oktobrī ar ekspertu domnīcu, kurā dažādu organizāciju pārstāvji un arī paši sociālie uzņēmēji diskutēja par to, kā palielināt sociālo uzņēmēju konkurētspēju, kādus ieguvumus vēl varētu sniegt Sociālā uzņēmuma likums, kā veicināt sociālo uzņēmēju un pašvaldību sadarbību un sociālo uzņēmēju popularitāti medijos un sabiedrībā. Diskusijā izskanējušos priekšlikumus Labklājības ministrija ņems vērā turpmākajā darbā.

Tāpat sabiedrības informēšanas kampaņas ietvaros tapa četru sociālo uzņēmumu pieredzes stāstu video, kā arī ir radīts sociālās uzņēmējdarbības nozares logotips.

 

https://www.youtube.com/watch?v=TmyWJtZ1GPY&list=PLl4idIxUxBoFyR6DP9xZn9KxNlMKBr5F9&index=5&t=0s

https://youtu.be/4ok3QnRgxFY

https://youtu.be/qIo4blGhOTg

https://youtu.be/TmyWJtZ1GPY

 

 

 

 


15. oktobrī Jelgavā - mini socitons!

15. oktobrī Jelgavā - mini socitons!

Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā 15. oktobrī, pl. 10:00 notiks pasākums sociālās uzņēmējdarbības attīstībai “MINI SOCITONS”.

Pieredzē dalīsies sociālās uzņēmējdarbības veicēji un eksperti. Pasākuma programma skatāma zemāk.

Pieteikšanās, rakstot uz liga.mikelsone@zrkac.jelgava.lv

Pasākumu atbalsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija un British Council pārstāvniecība Latvijā.

 


14.oktobrī Mārupes novadā darbnīca "Bizness + Sociālais mērķis = Sociālā uzņēmējdarbība"

Seminārs - darbnīca “Bizness + Sociālais mērķis= Sociālā uzņēmējdarbība” Mārupes novadā.

14. oktobrī “Biznesa vēstniecībā”, Jelgavas ceļš 3, Tīraine, Mārupes novads notiks seminārs - darbnīca “Bizness + Sociālais mērķis= Sociālā uzņēmējdarbība”. Šī ir viena no pirmajām aktivitātēm, kas tiek realizēta LEADER projekta “Veiksmīgs sociālais uzņēmējs lauku teritorijā” ietvaros.

Alīna Lukjanceva, “Pierīgas partnerības” administratīvā vadītāja, aicina: “Šī darbnīca ir pirmais solis Babītes, Mārupes un Olaines novadu jauno un esošo uzņēmēju, kuri varētu kļūt par sociālajiem uzņēmējiem, atbalstam. Vesela gada garumā tiks organizētas visdažādākas aktivitātes, piemēram, biznesa ideju attīstības “laboratorija”, jauno uzņēmumu mentorings, gatavota rokasgrāmata, rīkoti pieredzes apmaiņas braucieni uz citu novadu sociālajiem uzņēmumiem, lai iedvesmotu, iedrošinātu un, protams, sniegtu nepieciešamo informāciju un zināšanas.”

 “Darbnīcas dienas plāns veidots tā, lai būtu patiesi dinamisks – mēs noskaidrosim ne tikai to, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, kādas ir tai pieejamās atbalsta iespējas Latvijā, bet arī izzināsim šīs jomas nianses un ielūkosimies esošu sociālo uzņēmumu ikdienas dzīvē.”, stāsta Elīna Immere, sociālās uzņēmējdarbības vēstniece Kurzemē, viena no pasākuma organizatorēm.

Pēcpusdienā jau esoši sociālo uzņēmumu vadītāji stāstīs, kā spēruši pirmos soļus uzņēmējdarbībā, ar kādām grūtībām sastapušies, kas ir tas, kas palīdz strādāt ikdienā.

“Gaidīsim arī tos, kuriem ir ideja par to, kā ar uzņēmējdarbības palīdzību varētu risināt kādu konkrētu problēmu. Darbnīcas pēcpusdienā norisināsies sociālā biznesa mini laboratorija, kur kopā ar nozares ekspertiem un esošiem uzņēmējiem būs iespēja strādāt pie savas idejas attīstības, izmantojot sociālā biznesa modeļa kanvu. Jo, lai saprastu, cik veiksmīga varētu būt ideja, vispirms jāatbild uz daudziem jautājumiem, piemēram, kas būs mani sadarbības partneri, vai ir skaidrība, kurš maksās par radīto preci vai pakalpojumu?”, stāsta sociālās uzņēmējdarbības vēstniece Līga Broduža.

Pasākums ir bez maksas.

Piesakies: http://ejuz.lv/vrgsu

Vairāk informācijas lasi: www.daugavkrasts.lv, www.pierigaspartneriba.lv, Facebook lapā – Biznesa siltumnica.

 

Par citiem semināriem uzzini šajā attēlā:


“Laboratorium Zinātnes skolā” skolēniem tiek piedāvātas budžeta vietas

Šajā mācību gadā skolēniem ar izcilām sekmēm eksaktajās zinātnēs tiek piedāvātas 10 budžeta vietas interešu izglītības ārpusskolas nodarbībās ķīmijā, fizikā un elektronikā “Laboratorium Zinātnes skolā”. Prioritāte tiek dota skolēniem no maznodrošinātām vai trūcīgām ģimenēm.

Nodarbībās, caur eksperimentiem un teorētisko vielu, rada skolēniem interesi par zinātni un motivē viņus izzināt dabas un inženiertehniskās zinātnes. “Laboratorium Zinātnes skolas” programma ir ilgtermiņa, lai skolēni, kuri atnāk 2.klasē, varētu mācīties tajā nepārtraukti līdz pat 9.klasei.

Nodarbības notiek visa mācību gada garumā reizi nedēļā, vienas nodarbības ilgums - 1-1,5 stunda, latviešu un krievu valodā, nelielās grupās līdz 12 skolēniem.

“Laboratorium Zinātnes skolas” vadītājs Mārtiņš Gulbis uzskata, ka “Latvijā ir daudz gudru un apdāvinātu bērnu un jauniešu, kuru ģimenes nevar atļauties jebkādu maksas izglītību. Manuprāt, ir īpaši svarīgi dot iespēju šiem bērniem attīstīt savas prasmes un zināšanas, lai nākotnē šie bērni kļūtu par spējīgiem speciālistiem, kuri rada reālu pievienoto vērtību ne tikai Latvijas sabiedrībai, bet, iespējams, visai pasaulei!”

Vienas budžeta vietas vērtība ir 351 eiro, kas sedz viena skolēna apmācības “Laboratorium Zinātnes skolā” vienu mācību gadu (t.i. 30 praktiskas nodarbības 9 mēnešu laika periodā no 2019.g. septembra līdz 2020.g. maijam).

Budžeta vietai var pieteikties jebkurš 5.-9. klases skolēns līdz 30.septembrim (ieskaitot), aizpildot pieteikuma anketu un nosūtot informāciju un/vai dokumentus par sekmēm skolā, konkursos un olimpiādēs, kā arī paša skolēna motivācijas vēstuli un rekomendācijas no skolotājiem.

Visi iesniegtie pieteikumi tiek izskatīti konkursa kārtība, budžeta vietu ieguvēji tiks paziņoti 8.oktobrī, publicējot ieguvēju sarakstu “Laboratorium Zinātnes skolas” mājaslapā  un Facebook lapā, kā arī sazinoties personīgi ar vietu ieguvēju vecākiem.

Gadījumā, ja skolēns bez attaisnojoša iemesla nebūs ieradies uz nodarbībām 3 reizes pēc kārtas, budžeta vieta tiek zaudēta un piešķirta citam kandidātam.

Budžeta vietas “Laboratorim Zinātnes skolā” tiek piedāvātas skolēniem sadarbībā ar gāzes uzņēmumu “Elme Messer”.

Papildus informācija:

Mājas lapā: www.zinatnesskola.lv

Tel. 28804919

e-pasts: skola@laboratorium.lv

 


Sociālie uzņēmēji aicināti pretendēt uz telpām kafejnīcas ierīkošanai Ogrē

Ogres novada pašvaldība ir izsludinājusi konkursu telpu Brīvības iela 18, Ogrē, nodošanai bezatlīdzības lietošanā sociālajam uzņēmējam.

Atkārtots paziņojums par šo konkursu 2019. gada 9. septembrī ir publicēts Ogres novada pašvaldības mājaslapā www.ogresnovads.lv (http://ogresnovads.lv/lat/pasvaldiba/izsoles/?page=0&doc=37035),  piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir trīs kalendārās nedēļas no paziņojuma publicēšanas dienas.

Konkurss izsludināts, pamatojoties Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē 11.07.2019.  pieņemto lēmumu “Par Ogres novada pašvaldības iekšējo noteikumu Nr. 12/2019 “Konkursa “Par telpu Ogres novada pašvaldības nekustamā īpašuma Brīvības ielā 18, Ogrē, 1. stāvā un pagrabstāvā nodošanu bezatlīdzības lietošanā sociālajam uzņēmējam” nolikums” pieņemšanu un konkursa vērtēšanas komisijas izveidi” (protokols Nr. 8, 1.§).

Kā jau minēts sākumā, uz telpu ēkā Brīvības ielā 18, Ogrē, bezatlīdzības lietošanu var pretendēt tikai sociālais uzņēmējs, tāpēc pašvaldība aicina interesentus rūpīgi iepazīties ar konkursa nosacījumiem un izvērtēt savu atbilstību nolikumā izvirzītajām prasībām.

Konkursa mērķis ir veicināt sociālās uzņēmējdarbības vides attīstību Ogres novadā, sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, pakalpojumu noietu, prioritāri atbalstu sniedzot inovatīvām un sociāli atbildīgām idejām.

Konkursa nolikumā pretendentam citu nosacījumu starpā ir arī izvirzīta prasība nodarbināt pie sevis vismaz vienu jaunieti ar īpašām vajadzībām (līdz 28 gadu vecumam), turklāt papildu 10 punkti tiek piešķirti par katru jaunieti līdz 28 gadu vecumam ar īpašām vajadzībām, kas ir nodarbināts uzņēmumā. Šādu nosacījumu pašvaldība ir izvirzījusi, lai radītu iespēju jauniešiem ar īpašām vajadzībām apgūt profesiju, strādāt savā novadā, būt līdzvērtīgiem un ikdienā iekļauties sabiedrībā. Tā ir iespēja jauniešiem nopelnīt iztikas līdzekļus, kļūt patstāvīgākiem, nejusties atkarīgiem no tuvinieku finansiālā atbalsta, tā ir jaunu cilvēku ar īpašām vajadzībām izaugsmes un attīstības iespēja.

Ēkā Brīvības ielā 18, kas atrodas Ogres pilsētas vēsturiskajā centrā un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, kādreiz darbojās populārā kafejnīca “Pie zelta liepas”. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šo nekustamo īpašumu atguva likumīgie mantinieki, savukārt novada pašvaldība 2015. gada jūnijā to iegādājās izsolē likumā “Par pašvaldībām” noteikto pašvaldības autonomo funkciju izpildei, t.sk. kultūras pieminekļu un vēsturiskās apbūves vērtību saglabāšanai un pilsētas kultūrvides attīstībai un īstenoja projektu “Ogres pilsētas vēsturiskā centra kultūras telpas revitalizācija, veicinot latvisko dzīvesziņu”. Jāpiebilst, ka ieceri restaurēt ēku un tās 1. stāvā ierīkot kafejnīcu,  atbalstīja gan reģionālo mediju žurnālisti, gan vietējie uzņēmēji un kultūras darbinieki.

Šobrīd, realizējot augstāk minēto projektu, ir veikta pašas ēkas renovācija (renovēti ēkas pamati, fasāde, jumts), ir veikta pārbūve ēkas 1. stāvā, kur jau darbojas Ogres novada pašvaldības Tūrisma informācijas centrs, ierīkotas telpas kafejnīcai, pārbūve veikta arī pagrabstāvā. Turpināsies iekštelpu pārbūve ēkas 2. un 3. stāvā.

Ir pabeigta apkārtējās teritorijas revitalizācija – ierīkots labiekārtots skvērs, izbūvēts digitālo strūklaku komplekss, brīvdabas skatuve.

Var teikt, ka Ogres novada pašvaldība ir izveidojusi sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi, turklāt kā veicinošs faktors ir jāņem vērā ēkas izdevīgā atrašanās vieta  pašā pilsētas centrā, vēsturiskās apbūves teritorijā. Pašvaldība aicina uzņēmējus nenobīties no jaunā izaicinājuma un iesaistīties sociālās vides pilnveidošanā un attīstībā, kā arī ir gatava sadarboties ar uzņēmējiem, risinot Ogres novada iedzīvotājiem aktuālas sociālās problēmas, un viena no tām ir nodarbinātības iespēju radīšana sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām.


Veiksmīgs sociālais uzņēmējs lauku teritorijā - Vietējo rīcības grupu sadarbības projekts

Arī LSUA līdzdarbojas LEADER sadarbības projekta “Veiksmīgs sociālais uzņēmējs lauku teritorijā” realizācijā.

Partnerība Daugavkrasts sadarbībā ar četrām vietējās rīcības grupām – Lauku partnerība Lielupe, biedrība “Darīsim paši!”, biedrība “SATEKA” un Pierīgas partnerība ir uzsākusi LEADER sadarbības projekta “Veiksmīgs sociālais uzņēmējs lauku teritorijā” realizāciju. Projekta mērķis ir sociālās uzņēmējdarbības popularizēšana, aktivizēšana un attīstīšana lauku teritorijās, lai veicinātu iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldību sadarbību un izpratni par sociālo uzņēmējdarbību kā līdzvērtīgu uzņēmējdarbības virzienu. Projekta ietvaros 18 mēnešu laikā tiks realizētas dažādas aktivitātes: gan pasākumi – darbnīcas katras partnerības teritorijā, gan sarunas ar pašvaldību darbiniekiem par sociālo uzņēmējdarbību, pieredzes apmaiņas braucieni uz citu teritoriju sociālajiem uzņēmumiem, biznesa ideju attīstības “laboratorija” un mentorings – konsultācijas sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem. Projekta realizācijas laikā tiks sagatavoti arī dažādi materiāli – rokasgrāmata, vadlīnijas un video lekcijas visiem, kuri interesējas par sociālo uzņēmējdarbību. Par visām projekta aktivitātēm informācija tiks ievietota iesaistīto partnerību mājas lapās un Face Book lapās, kur varēs arī pieteikt dalību pasākumos un sekot līdz notikumiem.

 

Projekts „Veiksmīgs sociālais uzņēmējs lauku teritorijā”, projekta Nr.19-00- A019.332-000009, tiek īstenots Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.- 2020.gadam apakšpasākuma „Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība” ietvaros.

 


Katalogs "Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā" 2019

Esam izdevuši 2019. gada katalogu "Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā". Tas ir katalogs, kas apkopo sociālās uzņēmējdarbības jomas aktuālākos piemērus visā Latvijā, LSUA biedrus un arī sociālās uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas. Tāpat arī katalogā iespējams uzzināt par sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīklu Latvijas reģionos un Labklājības Ministrijas un Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai šobrīd.

Kataloga izdevējs ir Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija un tas izdots sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā. Katalogs iekļautā informācija pieejama latviešu, krievu un angļu valodā.

Katalogu drukātā veidā var saņemt, rakstot uz office@sua.lv, elektroniskā versijā katalogs pieejams šeit.

 

 


3. LABSAJŪTAS FESTIVĀLS “ESI” JELGAVĀ - JAU TUVOJAS

Augusta beigās ikviens aicināts izzināt veselīgu dzīvesveidu vairāk nekā 30 izglītojošas nodarbības un aktivitātes. Uztura meistarklases, diskusijas un lekcijas ar Latvijas vadošajiem ekspertiem trešajā Labsajūtas festivālā “ESI”, kas notiks sestdien, 31. augustā no pl. 11:00 līdz 15:30 skvērā aiz kultūras nama. Ieeja pasākumā bez maksas.

Labsajūtas festivāls “ESI” notiek jau trešo gadu un izpelnījies jelgavnieku un pilsētas viesu atzinību. Festivālā aicinot piedalīties ikvienu, neraugoties uz savu vecumu un interesēm, visa pasākuma teritorija tiks sadalīta dažādās interešu zonās, lai gan bērni un jaunieši, gan pieaugušie un seniori varētu atrast sevis interesējošo tēmu, piedalīties sporta aktivitātēs, dažādās nodarbībās un lekcijās.

Zonās, kas veltītas bērniem un ģimenēm, būs iespēja piedalīties izzinošās – interaktīvās nodarbībās par zobu higiēnu, veselīgu uzturu un atkarību profilaksi skatoties izglītojošas īsfilmas un spēlējot spēles. Īpaši aicināti vecāki un bērni ar kustību traucējumiem, kā arī fizioterapeiti, ergoterapeiti, u.c. jomas eksperti, lai izmēģinātu Latvijā radītas rāpošanas ierīces un tiktos ar uzņēmuma “KK Original Design” ekspertiem - dizaineri Valteru Krētaini un mājas neiro - habilitācijas konsultantu Sandri Cīruli. Ģimenes zonā vecākiem būs iespēja piedalīties arī citās lekcijās kopā ar portāla mammamuntetiem.lv vadītāju Ingu Akmentiņu – Smildziņu, izzināt ģimenes ekoloģijas pamatprincipus kopā ar Dabīgās ģimenes plānošanas instruktori, vecmāti Annu Suhanovu un bērnu drošības jautājumus kopā ar “Centrs Dardedze” ekspertiem.

Pirmo reizi festivālā būs iespēja iepazīties ar dažādu sporta un fitnesa centru piedāvājumu Jelgavas pilsētā, lai sākoties rudens sezonai, būtu zinoši izvēlēties sev piemērotākās aktivitātes spēka un kustību treniņiem. Bet zonā “ESI VĒRĪGS” ikviens aicināts veikt dažādas eksprespārbaudes, veicot holesterīna, cukura līmeņa, ķermeņa masas analīzi, asinsspiediena mērījumus, kā arī dermatologu vadībā pārbaudīt dzimumzīmes.

Savukārt lekciju zonās “ESI SENIORS” un “ESI ZINOŠS” kā allaž gaidāma brīnišķīga tikšanās ar Latvijā vadošajiem ekspertiem veselības un inovāciju jomās – ģimenes psihoterapeiti Ainu Poišu, kardiologu Andreju Ērgli, pediatru un homeopātu Edgaru Medni, psihoterapeitu Artūru Miksonu, kā arī sociālā uzņēmuma “RigaBrain” smadzeņu treniņu centra vadītāju, ergoterapeitu Pēteri Urtānu.

Neiztiks arī bez veselīga uztura meistarklasēm. Šefpavāri Sandijs Volinskis un itālis Roberto Battioni gatavos gardu pamatēdienu “Saulainā Vidusjūra Jelgavas krastos”, bet kopā ar “Lapsas Māja” saimnieci – Lieni Zemīti – gatavosim veselīgus desertus zonā “ESI GARŠĪGS”.

Seko līdzi  festivāla programmai mājas lapās  jelgava.lvfestivali.jelgava.lv , kā arī sociālajos tīklos.

Labsajūtas festivālu “ESI” organizē Jelgavas pilsēta un JPPI "Kultūra" sadarbībā ar JPPI “Sociālo lietu pārvalde" un Kultūras un mākslas centru “Nātre”. To atbalsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija un Britu padome Latvijā. Pasākums īstenots projekta “Kompleksu veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana Jelgavas pilsētā, 1. kārta”, Nr.9.2.4.2/16/I/085 ietvaros. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts un uzņemtais materiāls izmantots pasākuma un organizatoru publicitātes materiālos.