Latvijā sāk iedzīvināt sociālo tūrismu

novembris 1, 2022

Sociālais tūrisms ir iekļaujošs dažādām cilvēku grupām un pieejams ikvienam. Kopš 2014.gada arī Latvijā ir uzsāktas diskusijas par sociālā tūrisma konceptu un notikuši tā ieviešanas mēģinājumi. Sociālie uzņēmēji šķiet vispiemērotākie sociālā tūrisma koncepta realizēšanai, tomēr sociālā uzņēmējdarbība tūrisma un viesmīlības nozarē ir parādījusies pavisam nesen. 

Sociālā uzņēmējdarbība ir uzņēmējdarbības veids, kurā svarīgākais mērķis nav gūt peļņu, bet risināt kādu sociālu problēmu vai radīt labumu sabiedrībai un mazināt negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrībai nelabvēlīgiem apstākļiem. Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā arvien vairāk attīstās arī reģionos, un tieši tūrisms ir tā joma, kurai ir liels potenciāls organizāciju finanšu dažādošanā, kas bieži vien ir viens no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmumiem reģionos.

Tūrisma jomas tendences pēc Covid-19

Tūrisma nozares pamatā ir ceļotāju plūsmas virzīšana un regulēta to atrašanās konkrētās vietās – tūrisma galamērķos. Tūrisma produkti ir ļoti daudzveidīgi – tie ir neierobežoti laikā un telpā, un tie ir gan pakalpojumi, gan preces. Uzņēmējdarbība attīstās tur, kur rodas iepējas un labvēlīga vide. COVID 19 pandēmija ir ļoti ietekmējusi tūrisma nozari un ir mainījusi ceļotāju paradumus. Ir aktivizējies vietējais tūrisms, tūrisma pakalpojumi kļūst aizvien specifiskāki, daudzveidīgāki, uzņēmēji diversificē savus tūrisma produktus. Kā var secināt no šīs vasaras akcijas “Apceļo Latvijas pilis un muižas 2022”, ko organizēja Latvijas pilu un muižu asociācija sadarbībā ar LIAA, pārsvarā ceļo ģimenes, pāri un nelielas draugu grupas. Starptautiskajā tūrismā mazinājies grupu ceļojumu īpatsvars, un ir manījušies tūristu ģenerējošie tirgi. Kopumā ir palielinājusies interese par dabas tūrismu, konkrētu pieredzi, arī ēdināšanas organizēšanu netradicionālā vidē kā piemēram “Mājas kafejnīcu dienas” vai vakariņas uz ezera. Aizvien vairāk cilvēku domā par veselību un tās profilaksi saistītajiem pasākumiem. Parādās pieprasījums arī pēc meistarklasēm, kas piedāvā nodarbības saistītas ar mākslu, gastronomiju, sportiskām nodarbēm, laika pavadīšanu kopā ar saviem tuviniekiem un mājdzīvniekiem. Tāpat ir arī veiksmīgi piemēri, kas izmanto dzīvnieku terapijas, ļaujot cilvēkiem veidot saskarsmi ar īpaši apmācītiem suņiem, zirgiem un citiem mājdzīvniekiem.

Latvijas sociālie uzņēmumi tūrisma jomā

Profesionāls gids, Biznesa augstskolas “Turība” un RSU pasniedzējs Armands Muižnieks stāsta, ka vienā no starptautiskajām konferencēm tika minēts, ka ceļotāju sabiedrība mainās no informatīvas uz sapņotāju sabiedrību. Ceļotājus aizrauj sajūtas, piedzīvojumi un mazāk interesē informācija, kas ir pieejama ikvienam. Tādi Latvijas sociālie uzņēmumi kā “Emociju laboratorija” un “Glass Point” piedāvā jau iepriekš minētās meistarklases mākslas jomā. Balvu novada sociālais uzņēmums “Brīvupes” piedāvā dzīvnieku terapiju – kanisterapiju ar suņiem. Savukārt pieredzi ar zirgiem piedāvā un par to labturības veicināšanu rūpējas sociālais uzņēmums “Dabas zirgi” Ķekavas novadā.  Šis ir iespēju laiks arī mazo tūrisma galamērķu uzņēmējiem no reģioniem, mazpilsētām un laukiem, lai radītu piedāvājumu, kas, iespējams, nav galvenais uzņēmuma ienākumu avots, bet, kas dažādo un stabilizē ienākumus. Reizēm idejas rodas nejauši, pielāgojot novērojumus vai ārzemju ceļojumos redzētus piemērus. Šogad sevi pieteica jauns sociālais uzņēmums “Kultūras tūrisms”, un tā dibinātājs Indulis Bērziņš atzīst:

Tas, ko es daru, nav nekas jauns. Pirmais Glempings radās jau sen sen, kad tuksnesī bagātiem cilvēkiem veda līdzi luksusa līmeņa teltis, kur nakšņot nekurienē. Tomēr mūsu niša ir – iespēja nakšņot Latvijas vietās, kur līdz šim tas nav bijis iespējams, kā arī centrā ir izcilas kultūras vietas un cilvēki, kas jau šobrīd veiksmīgi uzņem viesus, tikai bez nakšņošanas iespējām. Šis ir jauns piedāvājums Latvijā un, iespējams, arī pasaulē.

Šobrīd aktuālās tūrisma tendences ir arī specifisks tūrisma produkts, kas ir orientēts noteiktam tirgus segmentam – tāds, kas nav masu tūrisma produkts. Tādēļ liels potenciāls ir konkrētai mērķauditorijai pielāgotu tūrisma pakalpojumu veidošana, piemēram, kādā no Somijas ezeriem ir izveidots peldošs plosts ar labierīcībām un iespēju ratiņkrēslā sēdošiem cilvēkiem nodarboties ar makšķerēšanu caur grīdā izurbtiem caurumiem – gluži kā zemledus makšerēšanā, ievērojot drošības pasākumus. A.Muižnieks min arī piemēru, ka kopā ar kādu savu studentu no SIVA koledžas, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, domāja par augsto dobju izveidi dārzeņu un garšvielu audzēšanai, lai cilvēki ratiņkrēslos varētu paši sēt, stādīt, ravēt un novākt ražu. Vēl viens no veiksmīgiem Latvijas piemēriem ir sociālais uzņēmums “Visi var” Siguldā, kas gan pats ražo dažādas dizaina un saimniecības preces, iesaistot cilvēkus ar īpašām vajadzībām, gan arī realizē saražotās preces. Tās ir dažādas tematiskās sveces, trauki, apģērbi un aksesuāri, un, paplašinot ražošanu, tie noteikti varētu būtu arī dažādu tūrisma galamērķu suvenīri.

Vides pieejamība

Pieejamai videi kopumā ir liela nozīme – piemēram, Liepājā ceļotgribētājiem ekskursijas piedāvā neredzīgais gids Artūrs Līvmanis. Kā viņš pats kādā intervijā stāsta: “Liepājā ir izveidota laba vadlīniju un skaņas luksoforu sistēma, kā arī sabiedriskajam transportam ierīkots skaļrunis, kas katrā pieturā mašruta numuru un galamērķi nosauc, tā ka var dzirdēt arī ārā.” Vides pieejamība un universālais dizains ir jautājumi, kuriem ir jābūt ikviena tūrisma pakalpojuma piedāvātajā dienas kārtībā. Lai tūrisms attīstītos, ir jabūt tūristu piesaistei (cilvēku veidotai vai dabiskai), vides pieejamībai (t.sk. ērti izmantojamām transporta sistēmām) un atbilstošai tūrisma infrastruktūrai. Daudziem tūrisma galamērķiem dažādos Latvijas reģionos šis ir aktuāls jautājums, pie kura ir jāstrādā. Kad tas tiks sakārtots, tad uzņēmēji atradīs iespēju, kā nodrošināt pakalpojumus. Piemēram, jau šobrīd sociālais uzņēmums “Difftravel” pēta vides pieejamību un piedāvā tūrisma braucienus cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem uz atbilstošām vietām Baltijas valstīs un plāno attīstīt arī tālākus galamērķus ārzemju braucienos.

Sociālie uzņēmēji daudz labāk pārzina sociālās problēmas un virzienus, kuros attīstīt tūrisma un viesmīlības pakalpojumus dažādām sabiedrības grupām. Piemēram, sociālais uzņēmums “Neredzamā pasaule” piedāvā izbaudīt ekskursijas tumsā, kuras vada neredzīgi gidi. Šādi specifiski pakalpojumi ir viens no veidiem, kā veicināt sabiedrības izpratni un cilvēku ar īpašām vajadzībām integrāciju. Noteikti svarīgākais, veidojot šādu piedāvājumu ir pakalpojuma atbilstība sociālās uznēmējdarbības principiem. Pakalpojumam ir jābūt drošam, kvalitatīvām un pieejamam, tas nevar būti tikai mārketinga nolūkos radīts sauklis. Bieži vien uzņēmēji ir aizrāvušies ar ideju un aizmirst to, ka klienta intereses ir nozīmīgākais aspekts, lai pakalpojumu varētu veiksmīgi pārdot. Konkurence arī tūrisma nozarē ir liela, tāpēc liela nozīme ir pakalpojuma kvalitātei. Pakalpojuma saņēmējs neizvēlēsies pakalpojumu vai preci tikai tāpēc, ka to piedāvā sociālais uzņēmums. Tajā pašā laikā ir svarīgi plašākai sabiedrībai skaidrot, kāpēc sociālo uzņēmēju darba rezultāti ir nozīmīgi, un reizēm pakalpojuma cenas var būt augstākas – tā nav peļņas gūšana uzņēmuma īpašniekam, tam ir augstāka pievienotā vērtība.

A.Muižnieks arī norāda, ka vidēji ir nepieciešami trīs gadi, lai uzņēmums iekarotu tirgu un justos stabili. Tūrisma produkta sagatavošana un prioritāšu apzināšana, partneru iesaite, pārdošanas kanālu atrašana, klientu piesaiste, izmantojot sociālo mediju iespējas, utt., prasa laiku un cilvēkresursus. Kad ir noteikts skaidrs piedāvājums, ir nepieciešams iesaistīt nozares vai industrijas asociācijas, ar kuru palīdzību meklēt sadarbības partnerus, kas varētu sniegt padomu mārketinga pasākumiem vai realizācijai. Tūrisma un viesmīlības nozarēs sadarbībai ir nozīmīga loma. Tūrisma nozarē valsts līmenī palīdzība meklējama LIAA tūrisma departamentā, tāpat arī reģionālajās tūrisma asociācijās, tūrisma informācijas birojos un centros, kā arī nozares profesionālajās asociācijās un biznesa inkubatoros.


Raksts ir tapis projekta “Sociālo uzņēmēju attīstība tūrisma sektorā” ietvaros, ko finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija