• Sociālā uzņēmējdarbība NAV tradicionālo uzņēmumu sociālās korporatīvās atbildības aktivitātes. Piemēram, bankas īstenota izglītības programma nav sociālā uzņēmējdarbība, ja vien, protams, tā netiek īstenota un veikta atsevišķa, nodalīta, finansiāli un saturiski neatkarīga uzņēmuma veidā.
  • Sociālā uzņēmējdarbība NAV labdarība, kur kādam kaut kas tiek dots bez maksas vai par par brīvu. To, protams, var darīt, ja tam pamatā ir ilgtspējīgs biznesa modelis, kura ietvaros tiek ģenerēti ienākumi, kas pilnībā vai daļēji sedz labdarības aktivitātes.
  • Sociālā uzņēmējdarbība NAV valsts un pašvaldības sociālās palīdzības aktivitātes.

Kāds ir bijis sociālās uzņēmējdarbības sākums?

19.gs. beigās Anglijā tika dibināti pirmie uzņēmumi, ko var raksturot kā sociālos uzņēmumus mūsdienu izpratnē. Pirmais, kas definēja sociālo uzņēmējdarbību, bija Muhammads Junus (Muhammad Yunus), uzņēmējs no Bangladešas, Nobela miera prēmijas laureāts un Grameen bankas dibinātājs. M.Yunus formulēja septiņus sociālās uzņēmējdarbības pamatprincipus. Tie šobrīd ir pamats lielākajai daļai Eiropā un pasaulē izmantoto sociālās uzņēmējdarbība definīciju.

M.Yunus septiņi soiciālās uzņēmējdarbības pamatprincipi:

  1. Uzņēmējdarbības mērķis ir novērst vai mazināt nabadzību vai kādu citu sociālu problēmu (izglītībā, veselībā, piekļuve IT, vidē), nevis gūt pēc iespējas lielāku peļņu.
  2. Finansiāla un ekonomiska ilgtspēja.
  3. Investori saņem atpakaļ tikai savus ieguldītos resursus, bez procentiem.
  4. Pēc investīciju atmaksas peļņa tiek izmantota uzņēmuma tālākai attīstībai un sociālo problēmu risināšanai.
  5. Dzimumvienlīdzība un labvēlīga darba vide.
  6. Darbaspēks saņem darba tirgum atbilstošu atalgojumu un labākus darba apstākļus.
  7. Dara darbu ar prieku.

Kā sociālo uzņēmējdarbību skaidro citur Eiropā?

Eiropas Komisija savos dokumentos sociālo uzņēmējdarbību definē kā sociālās ekonomikas dalībnieku, kura galvenais mērķis ir radīt sociālo ietekmi, nevis peļņas gūšana īpašniekiem vai akcionāriem. Sociālā uzņēmējdarbība nodrošina tirgus prasībām atbilstošas preces un pakalpojumus, kā arī savu peļņu primāri izmanto sociālo mērķu sasniegšanai.

Kādas ir atšķirības starp plašāk lietotajiem jēdzieniem?

Sociālā uzņēmējdarbība

oma, darbošanās veids, process pēc būtības, kas atbilst galvenajiem principiem – sociālās ietekmes radīšana ar biznesa metodēm. Sociālo uzņēmējdarbību kā procesu var veikt jebkurā juridiskajā ietvarā.

Sociālais uzņēmums

juridiska vienība (SIA) ar sociālā uzņēmuma statusu, ko piešķir Labklājības Ministrijas Sociālo uzņēmumu komisija (kopš 2018. gada regulē Sociālā uzņēmuma likums)

Sociālais uzņēmējs

persona, kas to dara, jomas līderis.

Sociālā inovācija

inovatīvs risinājums ar sociālo pievienoto vērtību.

Sociālā ietekme

organizācijas radītās pārmaiņas, uzlabojumi, kas cieši saistīti ar izvirzīto mērķi.

Sociālā ekonomika

ekonomikas sektors, kas balstās uz demokrātiskām vērtībām un cenšas uzlabot sabiedrības sociālos, ekonomiskos un vides apstākļus. Sociālo ekonomiku saista ar trešo sektoru ekonomikā, starp privāto sektoru un uzņēmējdarbības sektoru vai starp valsts sektoru un valdību. Tajā ietilpst tādas organizācijas kā sociālie uzņēmumi, kooperatīvi, nevalstiskās organizācijas un labdarības organizācijas.