Pētījumi par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā
Sociālajai uzņēmējdarbībai ir arvien lielāka nozīme sociālekonomisko problēmu risināšanā. Tā ir ieguvusi atzinību Latvijā starp politiķiem, akadēmiķiem un sociālajiem uzņēmējiem. Līdz ar sociālās uzņēmējdarbības jomas attīstību Latvijā šī tēma kļuvusi par intereses objektu vietējo pētnieku vidū. Esam vienuviet apkopojuši mūsu redzeslokā nonākušos pētījumus kopš 2017. gada par sociālo uzņēmējdarbību, kuri būs īpaši saistoši sociālo zinātņu studentiem un pašiem sociālajiem uzņēmējiem.
2021. gada pētījumi
1. Kristīne Casno, Biruta Sloka “Sociālie uzņēmumi — gudrs, bet pagaidām nenovērtēts risinājums krīzes situāciju pārvarēšanai” (2021)
Krīžu un pandēmiju gadījumos, piemēram, Covid-19 situācijā, daži sociālie uzņēmumi spēja pielietot inovācijas un veiksmīgi adaptēties, bet citi piedzīvoja nenoteiktību un grūtības nodrošināt uzņēmuma dzīvotspēju. Sociālie uzņēmumi ir vairāk neaizsargāti nekā jebkad. Tomēr tie darbojas kā nenovērtējami pakalpojumu un tik ļoti nepieciešamās palīdzības sniedzēji sociālā riska grupām. Ņemot vērā dubulto pienesumu, ko tie spēj sniegt, sociālie uzņēmumi ir pelnījuši ievērojami lielāku atbalstu no valsts puses nekā komerciālie uzņēmumi. Neraugoties uz sociālo uzņēmumu nozīmīgo potenciālu Covid-19 radīto izaicinājumu mazināšanā sabiedrībā, Latvijā pagaidām sociālie uzņēmumi ir nenovērtēti. Valsts mērogā vajag atkārtoti izvērtēt nepieciešamību ieviest vairāk pilnveidotas, plašākas atbalsta sistēmas sociālās uzņēmējdarbības sektoram, kas garantētu augstu atdevi, veidojot fiziski un garīgi veselīgāku, kā arī ekonomiski spēcīgāku sabiedrību.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
2. Lāsma Līcīte-Kurbe, Linda Groma “Evaluation of social enterprise status criteria in Latvia” (2021)
Sociālo uzņēmumu skaitam Latvijā ir tendence pieaugt, tomēr vienlaikus lielam skaitam uzņēmumu nav piešķirts sociālā uzņēmuma statuss vai arī pretendenti atteikušies no statusa piešķiršanas. Pētījuma mērķis bija analizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kritērijus Latvijā. Pētījums atklāja, ka sociālās ietekmes definēšana un mērīšana ir galvenās problēmas, ar kurām saskaras sociālie uzņēmēji, lai iegūtu sociālā uzņēmuma statusu. Jautājums par peļņas nesadalīšanu ir diskutējams, jo potenciālie sociālie uzņēmēji ir nav pietiekami motivēti pieteikties sociālā uzņēmuma statusa saņemšanai, kā arī saskaras ar problēmām piesaistīt investorus.
Plašāki pētījuma rezultāti pieejami ŠEIT.
3. Lāsma Līcīte-Ķurbe, Dana Gintere “Analysis of Financial Support Instruments for Social Enterprises in Latvia” (2021)
Sociālajiem uzņēmumiem ir pozitīva ietekme uz ilgtspējīgu attīstību, un tie ir kļuvuši par nozīmīgu instruments sociālo problēmu risināšanā (īpaši lauku apvidos), jo valsts un pašvaldības vieni paši nevar atrisināt visas šādas problēmas. Lai veicinātu sociālās uzņēmējdarbības attīstību, Latvijā ir ieviesti vairāki atbalsta instrumenti sociālajiem uzņēmumiem, tostarp nodokļu atvieglojumi, priviliģētie iepirkuma līgumi, dotācijas, kā arī nemonetārie atbalsta veidus. Tomēr sociālie uzņēmēji bieži norāda, ka atbalsts no valsts un pašvaldībām ir nepietiekams, savukārt Sociālā uzņēmuma likumā noteiktie atbalsta instrumenti netiek plaši izmantoti. Pētījuma mērķis ir analizēt valsts un pašvaldību atbalsta instrumentus sociālajiem uzņēmumiem Latvijā.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
4. Lāsma Līcīte-Ķurbe, “Valuable insights into consumer values: the case of Latvian social enterprises” (2021)
Pētījuma mērķis irdentificēt specifiskus vērtību segmentus Latvijas patērētāju vidū sociālo uzņēmumu produktiem un pakalpojumiem, lai sniegtu praktiskus ieteikumus uz patērētājiem orientētu mārketinga stratēģiju īstenošanai un efektīvākiem komunikācijas modeļiem, pamatojoties uz padziļinātu izpratni par mērķauditorijas vērtību izpratni.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
5. Kristīne Casno, Daina Šķiltere, Biruta Sloka “Ceļā uz spēcīgāku sociālo ekonomiku Latvijā – praktiski ieteikumi, kā novērst informatīvās plaisas un veicināt sociālo ekonomiku” (2021)
Sociālā uzņēmējdarbība ir kļuvusi par globālu kustību, kas cer cīnīties ar dažādām sociālām un ekonomiskām problēmām. Sociālie uzņēmumi apvieno sociālo misiju ar saimniecisko darbību un bieži vien savu sociālo ietekmi un ekonomiskos mērķus sasniedz ar ierobežotiem resursiem, tāpēc izpratne par mārketinga mērķiem piešķirto finanšu efektīvu izmantošanu ir ļoti vērtīga, bet iztrūkstoša. Sociālie uzņēmumi arī Latvijā kļūst arvien vairāk atzīti un pētīti, tomēr mārketinga aspekti nav daudz analizēti, tāpēc tie ir nozīmīgi sociālās ekonomikas stiprināšanai Latvijā. Pētījuma mērķis ir turpināt pētīt efektīvākās informatīvās stratēģijas, lai novērstu iepriekš identificētās informatīvās nepilnības par sociālo ekonomiku Latvijas sabiedrībā.
2020. gada pētījumi
1. Kristīne Casno, Daina Šķiltere, Biruta Sloka “Marketing Communications of Latvian Social Enterprises from a Consumer Perspective: Practical Suggestions for Improvement” (2020)
Šī pētījuma mērķis ir divējāds – veicināt sociālo uzņēmumu izpratni par mārketingu, sniedzot patērētāju skatījumu uz sociālo uzņēmumu radīto saturu, lai tie varētu labāk izprast savas stiprās un vājās puses, kā arī izveidot atskaites punktu attiecībā uz pašreizējo situāciju, lai varētu salīdzināt un novērtēt uzlabojumus sociālo uzņēmumu mārketingā nākotnē un, ja nepieciešams, sniegt uz faktiem balstītus pierādījumus, kas palīdzētu sociālajiem uzņēmumiem lūgt atbalstu no valsts iestādēm.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
2. Kristīne Casno, Daina Šķiltere, Biruta Sloka “Who are the drivers of socially responsible consumption in Latvia? The profile of regular consumers of Latvian social enterprise products and services” (2020)
Šī inovatīvā pētījuma mērķis ir apzināt Latvijas sociālo uzņēmumu regulāro patērētāju profilu, lai palīdzētu Latvijas sociālajiem uzņēmumiem pieņemt uz patērētājiem orientētus uzņēmējdarbības lēmumus un veidot atbilstošas mārketinga stratēģijas. Šis pētījums ir arī nozīmīgs pirmais solis ceļā uz to, lai apzinātu sociāli orientētu patērētāju raksturojumu.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
3. Evija Anca, Biruta Sloka “Social entrepreneurship and employment challenges of persons with mental disabilities” (2020)
Attīstītajās valstīs ir uzkrāta vērtīga pieredze, kā cilvēkus ar invaliditāti iekļaut sabiedrībā: iesaistīt viņus dažādās aktivitātēs un ļaut viņiem sevi apzināties kā sabiedrībai vērtīgus cilvēkus. Arvien vairāk akadēmisko pētījumu ir veltīti šiem aspektiem, kā arī tiek izstrādāta valsts politika, lai radītu un atbalstītu sociālo uzņēmējdarbību. Pētījuma mērķis ir analizēt atklājumus un labo praksi cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātības jomā vairākās valstīs un analizēt situāciju un iespējamo attīstību cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātības jomā Latvijā.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
4. Starptautiskās zinātniskās konferences “Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2020” materiāli
Konferencē “Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2020”, kas norisinājās 2020. gada 9. – 10. oktobrī, tika apskatīti vairāki pētījumi par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā:
- Kristīne Casno, Biruta Sloka, Daina Šķiltere “Konkurētspēja un atpazīstamība: kristikie faktori sociālās uzņēmējdarbības tālākai attīstībai Latvijā”
- Linda Groma, Lāsma Līcīte-Ķurbe “Sociālās uzņēmējdarbības teorijas vides kontekstā”
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
2019. gada pētījumi
1. Kristīne Casno, Daina Šķiltere, Biruta Sloka “Factors that motivate Latvian consumers to purchase products and services from social enterprises in Latvia: the case of socially responsible consumption” (2019)
Pētījuma mērķis ir izpētīt dažādu faktoru nozīmi, kas motivē Latvijas patērētājus iegādāties produktus un pakalpojumus no sociālajiem uzņēmumiem, lai sniegtu praktiskus ieteikumus un rekomendācijas Latvijas sociālajiem uzņēmumiem, kas ļautu tiem uzlabot savu darbību. Galvenā pētījumā izmantotā metode ir kvantitatīvs pētījums, izmantojot Latvijas patērētāju tiešsaistes aptauju.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
2. Kristīne Casno, Daina Šķiltere, Biruta Sloka “The Information Channels that Matter: the Case of Social Enterprise Customers in Latvia” (2019)
Lai sociālo uzņēmumu mārketinga komunikācija būtu efektīva, ir nepieciešama izpratne ne tikai par informācijas kanāliem, kas ir visefektīvākie, bet arī par to, kādas ir klientu preferences attiecībā uz informācijas kanāliem, no kuriem viņi vēlētos saņemt informāciju. Pētījuma mērķis: izpētīt Latvijas sociālo uzņēmumu klientu preferences attiecībā uz dažādiem informācijas kanāliem. Pētījuma metodes: zinātnisko publikāciju analīze, iepriekš veikto pētījumu rezultātu analīze, Kristīnes Casno veiktā sociālo uzņēmumu klientu aptauja.
2018. gada pētījumi
1. Lāsma Līcīte-Ķurbe, Social entrepreneurship and social innovation: theoretical discourse” (2018)
Starptautiskā akadēmiskā interese arvien vairāk attīstās ap vairākiem savstarpēji saistītiem jēdzieniem, kas pēc būtības ietver divas šķietami pretrunīgas dimensijas: sociālo un ekonomisko. Starp tām visvairāk visredzamākie ir sociālās uzņēmējdarbības un sociālās inovācijas jēdzieni, kas ir cieši saistīti. Pētījuma mērķis ir noskaidrot saikni starp sociālās inovācijas un sociālās uzņēmējdarbības jēdzieniem, kā arī to, kā sociālā inovācija un sociālā uzņēmējdarbību.
2017. gada pētījumi
1. Lukjanska, R., Kuznecova, J., Cirule, I. “The development of social entrepreneurship in Latvia: the role of municipalities, International Journal of Business and Globalization” (2017)
Ļoti svarīgs ir dialogs starp sociālajiem uzņēmumiem, kas tiek uzskatīti par pārmaiņu veicinātājiem, un pašvaldībām, kas veicina vietējo attīstību. Šī raksta mērķis ir analizēt sociālo uzņēmumu fenomena pašreizējo situāciju Latvijas pašvaldībās un noteikt atbalsta mehānismus, ko pašvaldības var sniegt sociālajiem uzņēmumiem. Tiek uzsvērts, ka Latvijas pašvaldībām ir ierobežota izpratne par sociālo uzņēmumu būtību un kritērijiem, kā arī nepietiekami atbalsta mehānismi. Pēdējiem ir liela nozīme attiecībā uz sociālajiem uzņēmumiem, lai gan tie Latvijas kontekstā vēl nav pietiekami izpētīti.
