Pētījumi par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā

Sociālajai uzņēmējdarbībai ir arvien lielāka nozīme sociālekonomisko problēmu risināšanā. Tā ir ieguvusi atzinību Latvijā starp politiķiem, akadēmiķiem un sociālajiem uzņēmējiem. Līdz ar sociālās uzņēmējdarbības jomas attīstību Latvijā šī tēma kļuvusi par intereses objektu vietējo pētnieku vidū. Esam vienuviet apkopojuši mūsu redzeslokā nonākušos pētījumus par sociālo uzņēmējdarbību, kuri būs īpaši saistoši sociālo zinātņu studentiem.

1. Lāsma Līcīte-Ķurbe, “Sociālo uzņēmumu teorētiskie modeļi Latvijā”

Latvijā pieaug sociālo uzņēmēju skaits, kas ir kļuvuši uzņēmumu skaits valstī palielinājies, tomēr trūkst pētījumu par sociālo uzņēmumu modeļiem un to klasifikācija. Līdz ar to pētījuma mērķis ir izpētīt sociālo uzņēmumu teorētiskos modeļus Latvijā. Zinātniskajā literatūrā nepastāv strikta sociālo uzņēmumu klasifikācija, bet, pamatojoties uz dažādiem kritērijiem, tiek iespējams izdalīt vairākus veidus vai modeļus. Latvijā ir salīdzinoši maz sociālo uzņēmumu, tādēļ ir diezgan grūti tos iedalīt kategorijās. Tomēr sociālos uzņēmumus iedala pēc nozares, darbības jomas, mērķa grupas, darbības mēroga un citiem kritērijiem. Pētījumā uzsvērti šādi galvenie sociālās uzņēmējdarbības modeļi: pašiniciatīvas modelis, valdības līdzdalības modelis, pašvaldības līdzdalības modelis un uzņēmuma iniciēts modelis.  Šo modeļu pamatā ir divi galvenie kritēriji – atbalsta intensitāte un iniciatīvas uzņemšanās sociālā uzņēmuma izveidē un attīstībā.

Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.

2. Starptautiskās zinātniskās konferences “Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2020” materiāli

Konferencē “Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2020”, kas norisinājās 2020. gada 9. – 10. oktobrī, tika apskatīti vairāki pētījumi par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā:

  • Kristīne Casno, Biruta Sloka, Daina Šķiltere “Konkurētspēja un atpazīstamība: kristikie faktori sociālās uzņēmējdarbības tālākai attīstībai Latvijā”
  • Linda Groma, Lāsma Līcīte-Ķurbe “Sociālās uzņēmējdarbības teorijas vides kontekstā”

Ar pētījumiem iespējams iepazīties ŠEIT.

3. Dana Gintere, Lāsma Līcīte-Ķurbe, “Sociālo uzņēmumu profils Latvijas reģionos”

Pētījumā tika izvirzīta šāda hipotēze: sociālā uzņēmējdarbība Latvijas reģionos nesamērīgi ietekmē sociālekonomiskās problēmas. Tika konstatēts, ka Rīgas reģionā darbojas divreiz vairāk sociālo uzņēmumu nekā citos Latvijas reģionos, kas ir viens no lielākajiem reģioniem Latvijā. Tomēr visaugstākais nabadzības indekss ir Latgales reģionā, kur proporcionāli darbojas vismazāk sociālo uzņēmumu. Sociālā uzņēmējdarbība var būt veiksmīgs instruments, lai risinātu sociālekonomiskos problēmu risināšanai reģionos un reģionu attīstībai. Lai šāda attīstība notiktu, būtu nepieciešams zstrādāt instrumentus sociālās uzņēmējdarbības atbalstam, lai uzlabotu ne tikai visu reģionu labklājību, bet arī citu reģionu iedzīvotāju labklājību reģionā, kurā sociālais uzņēmums darbojas.

Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.

4. Dana Gintere, Lāsma Līcīte-Ķurbe “Finanšu atbalsta instrumentu analīze sociālajiem uzņēmumiem Latvijā”

Lai veicinātu sociālās uzņēmējdarbības attīstību, Latvijā ir ieviesti vairāki atbalsta instrumenti sociālajiem uzņēmumiem, kas ietver nodokļu atvieglojumus, priviliģētus iepirkuma līgumus, dotācijas, kā arī nemonetāros atbalsta veidus. Tomēr sociālie uzņēmēji bieži norāda, ka valsts un pašvaldību atbalsts ir nepietiekams, savukārt Sociālo uzņēmumu likumā noteiktie atbalsta instrumenti netiek plaši izmantoti. Tādēļ pētījuma mērķis ir analizēt valsts un pašvaldību atbalsta instrumentus sociālajiem uzņēmumiem Latvijā.

Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.