Pētījumi par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā
Sociālajai uzņēmējdarbībai ir arvien lielāka nozīme sociālekonomisko problēmu risināšanā. Tā ir ieguvusi atzinību Latvijā starp politiķiem, akadēmiķiem un sociālajiem uzņēmējiem. Līdz ar sociālās uzņēmējdarbības jomas attīstību Latvijā šī tēma kļuvusi par intereses objektu vietējo pētnieku vidū. Esam vienuviet apkopojuši mūsu redzeslokā nonākušos pētījumus kopš 2017. gada par sociālo uzņēmējdarbību, kuri būs īpaši saistoši sociālo zinātņu studentiem un pašiem sociālajiem uzņēmējiem.
2024. gada pētījumi
1. Lāsma Līcīte – Ķurbe “Sociālās ekonomikas būtība un izaicinājumi Latvijā” (2024)
Sociālā ekonomika ir nozīmīga ekonomikas sastāvdaļa, kas rada būtiskus ekonomiskus un sociālus ieguvumus. Tomēr Latvijā nav vienotas izpratnes par sociālās ekonomikas jēdzienu un tās dalībniekiem. Pētījuma mērķis ir izpētīt sociālās ekonomikas būtību un ar to saistītos izaicinājumus Latvijā, sniedzot ieskatu sociālās ekonomikas vēsturiskajā attīstībā, kā arī identificējot sociālās ekonomikas definēšanas izaicinājumus un tās dalībniekus Latvijā. Pētījumā informācijas iegūšanai izmantota aprakstošā metode, sintēze un dedukcija, loģiskā sistematizēšana un klasifikācija, kā arī statistiskā analīze sociālās ekonomikas dalībnieku raksturošanai Latvijā. Lai iegūtu padziļinātu informāciju par sociālās ekonomikas jēdzienu Latvijā, tika veiktas ekspertu intervijas.
Pētījumā kā sociālās ekonomikas dalībnieki Latvijas kontekstā noteiktas biedrības, nodibinājumi, kooperatīvās sabiedrības un sociālie uzņēmumi. Secināts, ka sociālā ekonomika ir svarīga ekonomikas sastāvdaļa, taču tā nav pietiekami novērtēta. 2023. gadā Latvijā sociālajā ekonomikā darbojās 27 305 organizācijas, un to skaitam pēdējos gados ir tendence palielināties. Lielākā daļa sociālās ekonomikas dalībnieku pēc juridiskās formas ir biedrības (88%). Sociālās ekonomikas dalībnieki darbojas dažādās jomās, galvenokārt dominē māksla, izklaide un atpūta (5144), operācijas ar nekustamo īpašumu (3593) un lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (1108). Taču biedrību un nodibinājumu klasifikācija pēc darbības veida nesniedz precīzu informāciju, jo daudzas organizācijas nav norādījušas savu darbības jomu vai norādījušas “citus pakalpojumus”.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
2. Lāsma Līcīte-Ķurbe “Pielāgošanās Covid – 19 krīzei: gadījuma analīze par sociālās ekonomikas dalībniekiem Latvijā” (2024)
Covid-19 ietekmēja visu Latvijas ekonomiku, radot dažādas sociālas un ekonomiskas problēmas valstī. Sociālie ekonomikas dalībnieki, kas izmanto inovatīvu pieeju sociālo problēmu risināšanā, spēj sniegt būtisku ieguldījumu sabiedrības dzīves uzlabošanā, īpaši Covid-19 krīzes un pēckrīzes laikā, sniedzot dažādus pakalpojumus un produktus, tādējādi palīdzot valstij risināt nepilnības, ar kurām tā nevar tikt galā bez privātā vai nevalstiskā sektora palīdzības. Pētījuma mērķis ir raksturot izaicinājumus, ar kuriem Covid-19 laikā saskārās sociālās ekonomikas dalībnieki Latvijā, un to atbildes reakciju uz krīzes situāciju. Pētījumā tika izmantota gadījuma analīze, lai raksturotu deviņu sociālās ekonomikas organizāciju rīcību krīzes seku mazināšanā.
Pētījumā konstatēts, ka Covid-19 negatīvi ietekmēja sociālās ekonomikas dalībnieku darbību, radot finansiālus, organizatoriskus, sociālus un psiholoģiskus izaicinājumus, kas kopumā būtiski neatšķīrās no tiem, ar kuriem saskarās arī citi tirgus dalībnieki šajā situācijā. Lai risinātu sabiedrībā aktuālas problēmas un nodrošinātu savu pašpastāvēšanu, sociālās ekonomikas dalībnieki īstenoja inovatīvu stratēģiju, kas fokusējās uz trim prioritātēm: jauna digitālā pieredze, radot produktus un pakalpojumus, kas pielāgoti, ņemot vērā izmaiņas klientu uzvedībā un viņu vajadzības; jaunu piedāvājumu izstrāde jaunai vai esošai mērķagrupai; jaunas partnerības gan nozarē, gan ārpus tās.
2023. gada pētījumi
1. Lāsma Līcīte – Ķurbe, Līva Ševčuna “Scenāriji personu ar invaliditāti nodarbinātībai darba integrācijas sociālajos uzņēmumos Latvijā” (2023)
Nodarbinātība ir svarīga pieaugušo dzīves sastāvdaļa, tomēr piekļuve darba tirgum personām ar invaliditāti ir ierobežota. Viens no risinājumiem ir veicināt darba integrācijas sociālo uzņēmumu attīstību (WISEs), tomēr tas prasa lielāku atbalsta pieejamību. Tāpēc pētījuma mērķis ir identificēt ietekmējošos faktorus personu ar invaliditāti nodarbināšanai darba integrācijas sociālajos uzņēmumos un izstrādāt scenārijus, lai veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātība Latvijā sociālās uzņēmējdarbības kontekstā.
Pētījumā tika veikts sistemātisks teorētiskais apskats, lai identificētu personu ar invaliditāti ietekmējošos faktorus darba integrācijas sociālajos uzņēmumos, to apjomu un raksturlielumus, kā arī nozīmi. Papildu tam izmantota analīzes, sintēzes un dedukcijas metode faktoru identificēšanā un klasifikācijā. Pētījumā pielietota arī scenāriju metode, lai raksturotu nodarbinātības iespējas personām ar invaliditāti. Scenāriju izvērtējums tika veikts, izmantojot analītiskās hierarhijas metodi (AHP), kurā tika iesaistīti sociālās uzņēmējdarbības eksperti.
Pētījumā konstatēts, ka visefektīvākais veids, kā veicināt personu ar invaliditāti nodarbinātību darba integrācijas sociālajos uzņēmumos, ir paplašināt valsts atbalsta instrumentu apjomu, kā arī būtisks ir pašvaldību atbalsts. Valsts atbalsta scenārijs ietvēra daļēju algu subsidēšanu darbiniekiem ar invaliditāti, kurus nodarbina darba integrācijas sociālie uzņēmumi un atbalstu ilgtermiņa ieguldījumiem šāda veida uzņēmumos.
2022. gada pētījumi
1. Lāsma Līcīte – Ķurbe, Linda Groma “Darba integrācijas sociālo uzņēmumu raksturojums un attīstības iespējas Latvijā”(2022)
Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā kļūst arvien populārāka, jo tā ļauj uzņēmumiem īstenot saimniecisko darbību, vienlaikus risinot aktuālas sociālās problēmas sabiedrībā. 2018. gadā, kad stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums, sociālo uzņēmumu skaits sasniedza 204 (2022. gadā). Vislielākais sociālo uzņēmumu skaits Latvijā darbojas darba integrācijas jomā. Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem darba integrācijas sociālajos uzņēmumos var nodarbināt 13 sociālās atstumtības riska grupas.
Pētījuma mērķis bija analizēt darba integrācijas sociālo uzņēmumu darbību un noteikt to attīstības iespējas. Pētījumā tika identificētas darba integrācijas sociālo uzņēmumu stiprās un vājās puses (pamatojoties uz ekspertu intervijām un literatūras apskatu) un noteiktas to attīstības iespējas.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
2. Dana Gintere, Lāsma Līcīte – Ķurbe “Sociālās uzņēmējdarbības definīcija un būtība Latvijas kontekstā” (2022)
Zinātniskajā literatūrā par sociālo uzņēmējdarbību var konstatēt neatbilstības, jēdzienu pārklāšanos, kā arī vērojamas pretrunas par sociālās uzņēmējdarbības lomu un nozīmi ekonomikas attīstībā un sociālās vērtības radīšanā. Tomēr strauji mainīgā mūsdienu vidē sociālajai uzņēmējdarbībai ir nozīme sabiedrības attīstības veicināšanā un labklājības sekmēšanā, tāpēc sociālās uzņēmējdarbības koncepts ir kļuvis par svarīgu jautājumu daudzu zinātnieku pētnieciskajā darbā.
Šajā rakstā apskatīta sociālās uzņēmējdarbības vēsturiskā attīstība, kā arī tās vieta Latvijas, Ziemeļu un Baltijas valstu kontekstā. Pētījumā raksturots, kā ir mainījusies sociālās uzņēmējdarbības definīcija, salīdzinātas dažādu zinātnieku definīcijas, kā arī identificēti izaicinājumi vienotas definīcijas veidošanā. Sociālās uzņēmējdarbības definīcija Latvijā aplūkota M. Junusa, Eiropas Komisijas izstrādātās definīcijas kontekstā, kā arī ņemot vērā Sociālā uzņēmuma likumu. Sociālās uzņēmējdarbības definīcijas raksturotas arī Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, kas iestrādājušas to tiesību aktos, salīdzinot kopīgo un atšķirīgo to definējumā.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
3. Lāsma Līcīte – Ķurbe, Līva Ševčuna “Darba integrācijas sociālo uzņēmumu pieredzes izpēte Latvijā” (2022)
Latvijā personu ar invaliditāti nodarbinātība ir divas reizes zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, kas norāda uz izteiktu sociālo un ienākumu nevienlīdzību valstī, kā arī šādu personu atkarību no valsts un pašvaldības atbalsta. Viens no risinājumiem personu ar invaliditāti nodarbinātības palielināšanai ir sociālā uzņēmējdarbība. Latvijā 28% no 189 sociālajiem uzņēmumiem ir darba integrācijas sociālie uzņēmumi, kur galvenokārt strādā personas ar invaliditāti.
Pētījuma mērķis ir izpētīt darba integrācijas sociālo uzņēmumu pieredzi Latvijā. Mērķa sasniegšanai pētījumā tika veikta gadījuma analīze ar trīs darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem. Tika konstatēts, ka visu uzņēmumu galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti integrācija darba tirgū, veicinot viņu apmācību un prasmju pilnveidošanu. Galvenie izaicinājumi mērķa grupas nodarbināšanai: mērķa grupas nepietiekamais izglītības līmenis un zemas profesionālās iemaņas, kā arī nepieciešamība pielāgot darba vidi un aprīkojumu darbu veikšanai. Ņemot vērā invaliditātes pakāpi, tiek pielāgota arī darba slodze.
Valsts, pašvaldības un citi pieejamie atbalsta instrumenti sociālajiem uzņēmumiem tiek izmantoti to darbības paplašināšanai, nozīmīgākais no tiem ir Labklājības ministrijas un finanšu institūcijas Altum administrētais grants, kā arī nozīmīga ir nodokļa atlaide – zemāka darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme, ja nodarbina personas ar invaliditāti.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
4. Lāsma Līcīte – Ķurbe “Izaicinājumi darba integrācijas sociālo uzņēmumu attīstībā Latvijā” (2022)
Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā kļūst arvien populārāka, jo tā ļauj uzņēmumiem īstenot saimniecisko darbību, vienlaikus risinot sabiedrībai aktuālas sociālās problēmas. Kopš 2018. gada, kad tika ieviests Sociālā uzņēmuma likums, reģistrēto sociālo uzņēmumu skaits ir sasniedzis 195 (2021. gadā). Darba integrācija ir visizplatītākā Latvijas sociālo uzņēmumu darbības joma. Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem darba integrācijas sociālajos uzņēmumos (WISE) var tikt nodarbinātas 13 sociālās atstumtības riska grupas, taču praksē daudzas no šīm grupām netiek nodarbinātas.
Pētījuma mērķis bija analizēt darba integrācijas sociālo uzņēmumu attīstību ietekmējošos faktorus un identificēt izaicinājumus mērķa grupu nodarbinātībai Latvijā. Pētījumā tika identificēti šādi izaicinājumi: uzņēmēji saskaras ar grūtībām, meklējot potenciālos darbiniekus no mērķa grupām; mērķa grupu sociālie, psiholoģiskie un veselības apstākļi; mērķa grupu izglītības līmenis un motivācija strādāt. Grūtības rada arī specifisku atbalsta instrumentu trūkums tieši darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem.
Pētījuma rezultātā tika sniegti ieteikumi situācijas uzlabošanai. Rakstā izmantota statistiskā analīze, bet padziļinātai informācijas iegūšanai veiktas intervijas ar darba integrācijas sociālajiem uzņēmējiem un sociālās uzņēmējdarbības ekspertiem.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
5. Lāsma Līcīte-Ķurbe, Līva Ševčuna “Personu ar invaliditāti darba tirgus raksturojums Latvijā” (2022)
Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas 2021. – 2030. gadam mērķis ir nodrošināt Eiropā personām ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas, tostarp vienlīdzīgas iespējas piedalīties sabiedrībā un ekonomikā. 2020. gadā Latvijā dzīvoja 201 598 personas ar invaliditāti (10,6% no visiem iedzīvotājiem), turklāt šo personu skaits katru gadu palielinās. Tikai 26,6% personu ar invaliditāti ir nodarbināti, un nodarbinātības rādītāji lēnām katru gadu palielinās. Atrodoties bezdarba situācijā, palielinās risks nokļūt zem nabadzības sliekšņa, kā arī palielinās “atkarība” no pašvaldību un valsts sociālajiem pabalstiem.
Pētījuma mērķis ir raksturot personu ar invaliditāti situāciju darba tirgū un identificēt nodarbinātību ietekmējošos faktorus Latvijā. Mērķa sasniegšanai izmantota monogrāfiskā, analīzes un sintēzes metode, kā arī statistiskā analīzes metode.
Pētījumā secināts, ka personu ar invaliditāti nodarbinātību ietekmē pieejamie valsts atbalsta instrumenti un specifiski atbalsta instrumenti darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem. Kopumā atbalsta instrumentu personu ar invaliditāti integrācijai darba tirgū ir maz vai ir nepietiekami, lai motivētu uzņēmējus viņus nodarbināt. Lai palielinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, ir svarīgi veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību, jo īpaši darba integrācijas sociālo uzņēmumu veidošanos.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
6. Lāsma Līcīte – Ķurbe, Linda Groma “Sociālo uzņēmumu loma lauku reģionos” (2022)
Lauku reģionos var identificēt dažādas problēmas – augsts bezdarba līmenis, nabadzība, sociālā atstumtība un marginalizācija. Tradicionālie uzņēmēji bieži nevēlas ieguldīt resursus lauku apvidos ierobežotu ekonomisko iespēju dēļ, tādējādi šajos reģionos veidojas tirgus nepilnības. Tāpēc sociālajiem uzņēmumiem ir būtiska loma lauku teritoriju attīstībā, jo tie spēj aizpildīt nepilnības, kuras nerisina valsts vai tirgus, kā arī tie spēj saskatīt vietējo kopienu vajadzības un piedāvāt elastīgus, inovatīvus risinājumus ierobežotu resursu apstākļos. Tomēr Latvijā lielākā daļa sociālo uzņēmumu darbojas pilsētās, proti, 73% sociālie uzņēmumi atrodas Rīgā un Pierīgas reģionā.
Pētījuma mērķis ir raksturot sociālo uzņēmumu lomu un to darbību ietekmējošos faktorus lauku reģionos. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti divi uzdevumi: 1) raksturot teorētiskos aspektus par sociālo uzņēmumu lomu lauku reģionos; 2) identificēt un raksturot faktorus, kas ietekmē sociālo uzņēmumu darbību Latvijas lauku teritorijās. Pētījumā tika izmantota monogrāfiskā metode, kā arī intervijas ar Latvijas lauku reģionu sociālajiem uzņēmējiem. Papildus tam tika veiktas daļēji strukturētās intervijas ar pašvaldību pārstāvjiem, lai apkopotu informāciju par sociālo uzņēmumu lomu lauku apvidos.
Pētījumā secināts, ka sociālajiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma lauku teritoriju sociāli ekonomiskajā attīstībā, jo tie nodrošina vietējām kopienām piekļuvi dažādiem pakalpojumiem, veicina jaunu darba vietu radīšanu, kā arī sekmē sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu integrāciju darba tirgū un veicina reģionālo attīstību.
Latvijā sociālo uzņēmumu attīstību lauku reģionos galvenokārt ietekmē cilvēkresursu pieejamība (t.sk. kvalificēta darbaspēka pieejamība), sociālo uzņēmēju spēja nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, kā arī lauku reģionu iedzīvotāju domāšanas veids un pašapziņas trūkums par savām spējām. Kā pozitīvs aspekts sociālās uzņēmējdarbības attīstībā lauku reģionos ir iespējas sadarboties ar pašvaldību, kas ir nozīmīgs atbalsta partneris saimnieciskās darbības veicināšanā.
2021. gada pētījumi
1. Kristīne Casno, Biruta Sloka “Sociālie uzņēmumi — gudrs, bet pagaidām nenovērtēts risinājums krīzes situāciju pārvarēšanai” (2021)
Krīžu un pandēmiju gadījumos, piemēram, Covid-19 situācijā, daži sociālie uzņēmumi spēja pielietot inovācijas un veiksmīgi adaptēties, bet citi piedzīvoja nenoteiktību un grūtības nodrošināt uzņēmuma dzīvotspēju. Sociālie uzņēmumi ir vairāk neaizsargāti nekā jebkad. Tomēr tie darbojas kā nenovērtējami pakalpojumu un tik ļoti nepieciešamās palīdzības sniedzēji sociālā riska grupām. Ņemot vērā dubulto pienesumu, ko tie spēj sniegt, sociālie uzņēmumi ir pelnījuši ievērojami lielāku atbalstu no valsts puses nekā komerciālie uzņēmumi. Neraugoties uz sociālo uzņēmumu nozīmīgo potenciālu Covid-19 radīto izaicinājumu mazināšanā sabiedrībā, Latvijā pagaidām sociālie uzņēmumi ir nenovērtēti. Valsts mērogā vajag atkārtoti izvērtēt nepieciešamību ieviest vairāk pilnveidotas, plašākas atbalsta sistēmas sociālās uzņēmējdarbības sektoram, kas garantētu augstu atdevi, veidojot fiziski un garīgi veselīgāku, kā arī ekonomiski spēcīgāku sabiedrību.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
2. Lāsma Līcīte-Kurbe, Linda Groma “Evaluation of social enterprise status criteria in Latvia” (2021)
Sociālo uzņēmumu skaitam Latvijā ir tendence pieaugt, tomēr vienlaikus lielam skaitam uzņēmumu nav piešķirts sociālā uzņēmuma statuss vai arī pretendenti atteikušies no statusa piešķiršanas. Pētījuma mērķis bija analizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kritērijus Latvijā. Pētījums atklāja, ka sociālās ietekmes definēšana un mērīšana ir galvenās problēmas, ar kurām saskaras sociālie uzņēmēji, lai iegūtu sociālā uzņēmuma statusu. Jautājums par peļņas nesadalīšanu ir diskutējams, jo potenciālie sociālie uzņēmēji ir nav pietiekami motivēti pieteikties sociālā uzņēmuma statusa saņemšanai, kā arī saskaras ar problēmām piesaistīt investorus.
Plašāki pētījuma rezultāti pieejami ŠEIT.
3. Lāsma Līcīte-Ķurbe, Dana Gintere “Analysis of Financial Support Instruments for Social Enterprises in Latvia” (2021)
Sociālajiem uzņēmumiem ir pozitīva ietekme uz ilgtspējīgu attīstību, un tie ir kļuvuši par nozīmīgu instruments sociālo problēmu risināšanā (īpaši lauku apvidos), jo valsts un pašvaldības vieni paši nevar atrisināt visas šādas problēmas. Lai veicinātu sociālās uzņēmējdarbības attīstību, Latvijā ir ieviesti vairāki atbalsta instrumenti sociālajiem uzņēmumiem, tostarp nodokļu atvieglojumi, priviliģētie iepirkuma līgumi, dotācijas, kā arī nemonetārie atbalsta veidus. Tomēr sociālie uzņēmēji bieži norāda, ka atbalsts no valsts un pašvaldībām ir nepietiekams, savukārt Sociālā uzņēmuma likumā noteiktie atbalsta instrumenti netiek plaši izmantoti. Pētījuma mērķis ir analizēt valsts un pašvaldību atbalsta instrumentus sociālajiem uzņēmumiem Latvijā.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
4. Kristine Casno, Biruta Sloka and Daina Skiltere, “Valuable insights into consumer values: the case of Latvian social enterprises” (2021)
Pētījuma mērķis irdentificēt specifiskus vērtību segmentus Latvijas patērētāju vidū sociālo uzņēmumu produktiem un pakalpojumiem, lai sniegtu praktiskus ieteikumus uz patērētājiem orientētu mārketinga stratēģiju īstenošanai un efektīvākiem komunikācijas modeļiem, pamatojoties uz padziļinātu izpratni par mērķauditorijas vērtību izpratni.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
5. Kristīne Casno, Daina Šķiltere, Biruta Sloka “Ceļā uz spēcīgāku sociālo ekonomiku Latvijā – praktiski ieteikumi, kā novērst informatīvās plaisas un veicināt sociālo ekonomiku” (2021)
Sociālā uzņēmējdarbība ir kļuvusi par globālu kustību, kas cer cīnīties ar dažādām sociālām un ekonomiskām problēmām. Sociālie uzņēmumi apvieno sociālo misiju ar saimniecisko darbību un bieži vien savu sociālo ietekmi un ekonomiskos mērķus sasniedz ar ierobežotiem resursiem, tāpēc izpratne par mārketinga mērķiem piešķirto finanšu efektīvu izmantošanu ir ļoti vērtīga, bet iztrūkstoša. Sociālie uzņēmumi arī Latvijā kļūst arvien vairāk atzīti un pētīti, tomēr mārketinga aspekti nav daudz analizēti, tāpēc tie ir nozīmīgi sociālās ekonomikas stiprināšanai Latvijā. Pētījuma mērķis ir turpināt pētīt efektīvākās informatīvās stratēģijas, lai novērstu iepriekš identificētās informatīvās nepilnības par sociālo ekonomiku Latvijas sabiedrībā.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
6. Roger Evans, Mervi Raudsaar, Lāsma Līcīte – Ķurbe, Eglė Butkevičienė, Philipp Erpf,
Audronė Urmanavičienė, Agota Giedrė Raišienė “Sociālie uzņēmumi lauku teritorijās: salīdzinošā analīze Baltijas valstīs” (2021)
Pētījumā veikta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauku sociālo uzņēmumu savstarpējā analīze. Sociālie uzņēmumi ražo preces un sniedz pakalpojumus ar mērķi risināt sociālās vai vides problēmas, un tie atbalsta vietējo kopienu, cilvēku un/vai sociālo grupu vispārējās intereses. Fokusēšanās uz sabiedrisko labumu nenozīmē, ka sociālie uzņēmumi neīsteno stratēģijas, lai sasniegtu ekonomisko un finansiālo efektivitāti; gluži pretēji, tiem pastāvīgi jārada ekonomiska vērtība, lai nodrošinātu to pastāvēšanu ilgtermiņā.
Lauku sociālo uzņēmumu veiksmīga darbība ir ļoti atkarīga no to attiecībām ar ieinteresētajām pusēm. Sociālajos uzņēmumos var iesaistīties dažādas ieinteresētās grupas; tās var iedalīt divās grupās: ārējās un iekšējās ieinteresētās personas. Emigrācija no laukiem un migrācija uz pilsētām ir liela problēma visās trijās valstīs pēc 90. gadu ekonomiskajām un sociālajām pārmaiņām.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
7. Henrijs Kalkis, Lolita Vilka, Lāsma Līcīte-Ķurbe, Ilze Trapenciere, Marta Urbāne “Izaicinājumi sociālo uzņēmumu attīstībā Latvijā” (2021)
Jēdziens “sociālais uzņēmums” Latvijā nav īpaši izplatīts ne akadēmiskajā vidē, ne politiskā līmenī. 2009. gadā publicētajā Global Entrepreneurship Monitor ziņojumā sociālā uzņēmējdarbība tika definēta kā “personas vai organizācijas, kas iesaistītas uzņēmējdarbības aktivitātēs ar sociālu mērķi”. Sociālo uzņēmumu analīzē un izpētē Latvijā vadošā loma ir akadēmiskajiem pētījumiem ekonomikā. Pēdējos gados jaunāko pētnieku interese par sociālajiem uzņēmumiem ir strauji augusi. Sociālās uzņēmējdarbības jēdziena analīze, pamatojoties uz dažādiem informācijas avotiem, liecina, ka šī jēdziena ieviešana Latvijā ir notikusi pakāpeniski. Sociālās partnerības jēdziens pašvaldībās tika izmantots kā solis uz intensīvāku sabiedrības līdzdalību un tiešās demokrātijas instrumentu izmantošanu pārvaldes darbā. Šo dažādo terminu kopīgā iezīme ir to saistība ar sociālo labumu darbību.
2020. gada pētījumi
1. Kristīne Casno, Daina Šķiltere, Biruta Sloka “Marketing Communications of Latvian Social Enterprises from a Consumer Perspective: Practical Suggestions for Improvement” (2020)
Šī pētījuma mērķis ir divējāds – veicināt sociālo uzņēmumu izpratni par mārketingu, sniedzot patērētāju skatījumu uz sociālo uzņēmumu radīto saturu, lai tie varētu labāk izprast savas stiprās un vājās puses, kā arī izveidot atskaites punktu attiecībā uz pašreizējo situāciju, lai varētu salīdzināt un novērtēt uzlabojumus sociālo uzņēmumu mārketingā nākotnē un, ja nepieciešams, sniegt uz faktiem balstītus pierādījumus, kas palīdzētu sociālajiem uzņēmumiem lūgt atbalstu no valsts iestādēm.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
2. Kristīne Casno, Daina Šķiltere, Biruta Sloka “Who are the drivers of socially responsible consumption in Latvia? The profile of regular consumers of Latvian social enterprise products and services” (2020)
Šī inovatīvā pētījuma mērķis ir apzināt Latvijas sociālo uzņēmumu regulāro patērētāju profilu, lai palīdzētu Latvijas sociālajiem uzņēmumiem pieņemt uz patērētājiem orientētus uzņēmējdarbības lēmumus un veidot atbilstošas mārketinga stratēģijas. Šis pētījums ir arī nozīmīgs pirmais solis ceļā uz to, lai apzinātu sociāli orientētu patērētāju raksturojumu.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
3. Evija Anca, Biruta Sloka “Social entrepreneurship and employment challenges of persons with mental disabilities” (2020)
Attīstītajās valstīs ir uzkrāta vērtīga pieredze, kā cilvēkus ar invaliditāti iekļaut sabiedrībā: iesaistīt viņus dažādās aktivitātēs un ļaut viņiem sevi apzināties kā sabiedrībai vērtīgus cilvēkus. Arvien vairāk akadēmisko pētījumu ir veltīti šiem aspektiem, kā arī tiek izstrādāta valsts politika, lai radītu un atbalstītu sociālo uzņēmējdarbību. Pētījuma mērķis ir analizēt atklājumus un labo praksi cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātības jomā vairākās valstīs un analizēt situāciju un iespējamo attīstību cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātības jomā Latvijā.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
4. Starptautiskās zinātniskās konferences “Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2020” materiāli
Konferencē “Sociālās zinātnes reģionālajai attīstībai 2020”, kas norisinājās 2020. gada 9. – 10. oktobrī, tika apskatīti vairāki pētījumi par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā:
- Kristīne Casno, Biruta Sloka, Daina Šķiltere “Konkurētspēja un atpazīstamība: kritiskie faktori sociālās uzņēmējdarbības tālākai attīstībai Latvijā”
- Linda Groma, Lāsma Līcīte-Ķurbe “Sociālās uzņēmējdarbības teorijas vides kontekstā”
2019. gada pētījumi
1. Kristīne Casno, Daina Šķiltere, Biruta Sloka “Factors that motivate Latvian consumers to purchase products and services from social enterprises in Latvia: the case of socially responsible consumption” (2019)
Pētījuma mērķis ir izpētīt dažādu faktoru nozīmi, kas motivē Latvijas patērētājus iegādāties produktus un pakalpojumus no sociālajiem uzņēmumiem, lai sniegtu praktiskus ieteikumus un rekomendācijas Latvijas sociālajiem uzņēmumiem, kas ļautu tiem uzlabot savu darbību. Galvenā pētījumā izmantotā metode ir kvantitatīvs pētījums, izmantojot Latvijas patērētāju tiešsaistes aptauju.
Ar pētījumu iespējams iepazīties ŠEIT.
2. Kristīne Casno, Daina Šķiltere, Biruta Sloka “The Information Channels that Matter: the Case of Social Enterprise Customers in Latvia” (2019)
Lai sociālo uzņēmumu mārketinga komunikācija būtu efektīva, ir nepieciešama izpratne ne tikai par informācijas kanāliem, kas ir visefektīvākie, bet arī par to, kādas ir klientu preferences attiecībā uz informācijas kanāliem, no kuriem viņi vēlētos saņemt informāciju. Pētījuma mērķis: izpētīt Latvijas sociālo uzņēmumu klientu preferences attiecībā uz dažādiem informācijas kanāliem. Pētījuma metodes: zinātnisko publikāciju analīze, iepriekš veikto pētījumu rezultātu analīze, Kristīnes Casno veiktā sociālo uzņēmumu klientu aptauja.
2018. gada pētījumi
1. Lāsma Līcīte-Ķurbe, Social entrepreneurship and social innovation: theoretical discourse” (2018)
Starptautiskā akadēmiskā interese arvien vairāk attīstās ap vairākiem savstarpēji saistītiem jēdzieniem, kas pēc būtības ietver divas šķietami pretrunīgas dimensijas: sociālo un ekonomisko. Starp tām visvairāk visredzamākie ir sociālās uzņēmējdarbības un sociālās inovācijas jēdzieni, kas ir cieši saistīti. Pētījuma mērķis ir noskaidrot saikni starp sociālās inovācijas un sociālās uzņēmējdarbības jēdzieniem, kā arī to, kā sociālā inovācija un sociālā uzņēmējdarbību.
2017. gada pētījumi
1. Lukjanska, R., Kuznecova, J., Cirule, I. “The development of social entrepreneurship in Latvia: the role of municipalities, International Journal of Business and Globalization” (2017)
Ļoti svarīgs ir dialogs starp sociālajiem uzņēmumiem, kas tiek uzskatīti par pārmaiņu veicinātājiem, un pašvaldībām, kas veicina vietējo attīstību. Šī raksta mērķis ir analizēt sociālo uzņēmumu fenomena pašreizējo situāciju Latvijas pašvaldībās un noteikt atbalsta mehānismus, ko pašvaldības var sniegt sociālajiem uzņēmumiem. Tiek uzsvērts, ka Latvijas pašvaldībām ir ierobežota izpratne par sociālo uzņēmumu būtību un kritērijiem, kā arī nepietiekami atbalsta mehānismi. Pēdējiem ir liela nozīme attiecībā uz sociālajiem uzņēmumiem, lai gan tie Latvijas kontekstā vēl nav pietiekami izpētīti.