Laika posmā no 2022. gada decembra līdz 2023. gada maijam Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija individuālās klātienes vizītēs* tikās ar visām 43 Latvijas pašvaldībām, lai pārrunātu to iespējas iesaistīties sociālās uzņēmējdarbības attīstībā, rīkiem un rīcībām nozares atbalstīšanā, kā arī labās prakses piemēriem. Klātienes tikšanās kopumā piedalījās 317 pašvaldību darbinieki, tajā skaitā priekšsēdētāji un izpilddirektori.

Sociālā uzņēmējdarbība aptver dažādas jomas, tādēļ uz sarunu aicinājām daudzveidīgu jomu pašvaldības speciālistus. Uzaicinājums dalībai tikšanās reizē tika adresēts pašvaldību vadībai, ar aicinājumu uz tikšanos uzaicināt arī citus kolēģus no uzņēmējdarbības, izglītības, sociālo lietu, attīstības, kultūras un sabiedrisko attiecību nodaļām, kā arī juristus, iepirkumu speciālistus un par NVO jautājumiem atbildīgos darbiniekus. Apkopojot pašvaldību darbinieku amatus, kas fiksēti tikšanās parakstu lapās, atspoguļojās pašvaldību darbinieku daudzveidīgie amati.
Grupējot tos tematiskās kopās, var secināt, ka visplašāk tika pārstāvēta pašvaldības vadība un sociālais bloks (te domājot gan sociālo dienestu, gan DSCP, gan cita veida amatus, kas saistīti ar sociālo jomu).

Vizītes pie pašvaldībām par tēmu – ko pašvaldības var darīt, lai attīstītu sociālo uzņēmējdarbību savā novadā, ir kopumā labs veids, kā novērtēt publiskā sektora darbu Latvijā, jo vienā tikšanās reizē piedalās pašvaldības atbildību sfērā esošo daudzveidīgo jomu pārstāvji un arī vadība, kam ikdienā ne vienmēr ir iespēja satikties un pārrunāt stratēģiskus jautājumus. Jāsaka, ka galvenais secinājums pēc vizītēm ir, ka pašvaldības ir patiešām dažādas un katrā ir citas prioritātes un veids, kā tiek veidota pašvaldības pārvaldība, kā arī tas, ka diemžēl bieži vien pašvaldības neapzinās savu lomu sabiedrības labklājības nodrošināšanā un savstarpējo mijiedarbību un atbildību sadali ar valsts institūcijām.

Katra tikšanās reize tika plānota pēc vienas struktūras – pirmkārt, iepazīšanās, tad tika sniegta prezentācija par galvenajām tēmām: sociālās uzņēmējdarbības nozare Latvijā; pašvaldību loma sociālās uzņēmējdarbības attīstībā; veidi, kā pašvaldībai veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību; konkrēti Latvijas pašvaldību atbalsta piemēri; noderīgi resursi, ko pašvaldības var izmantot ikdienas darbā – noslēgumā sekoja aktīva diskusija ar klātesošajiem par pašvaldības šī brīža situāciju ar sociālo uzņēmējdarbību novadā, uzņēmējdarbības atbalsta mehānismiem, NVO atbalsta mehānismiem, deinstitucionalizācijas īstenošanu, galvenajām neskaidrībām saistībā ar sociālo uzņēmējdarbību, kā arī pašvaldības konteksta apzināšanās.
Pēc tikšanām ar visām pašvaldībām esam identificējuši trīs veidu reakciju saistībā ar sociālo uzņēmējdarbību:

• Daļa pašvaldību darbinieku neizprot konceptu vai pirmo reizi ar to sastopas. Līdz ar to lielā mērā tikšanās ir vairāk informatīva, izglītojoša, skaidrojoša. Tāpat arī pastāv maldīgi uzskati par jomu, piemēram, ka tie ir tikai un vienīgi darba integrācijas sociālie uzņēmumi, vai arī, ka jebkurš lauku reģionos strādājošs uzņēmums ir sociālais uzņēmums.
• Otra daļa pašvaldību ir tādas, kas ir ļoti kritiskas un sociālās uzņēmējdarbības nozarei neredz jēgu. Tādā gadījumā tikšanās norisinās kā diskusija par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar valsts iekārtu un pārvaldību, atbildībām dažādos līmeņos, kontroli no valsts puses, kā arī procesiem, kas iespējams nestrādā tā, kā pašvaldības to vēlētos.
• Trešā daļa pašvaldību ir ļoti atbalstošas, ieinteresētas, ar vēlmi attīstīt un pilnveidot sociālo uzņēmējdarbību savā novadā, vai arī jau aktīvi to dara un vēlas darīt vēl labāk un vairāk.

Būtiska tikšanās daļa ir tieši skaidrot sociālās uzņēmējdarbības atšķirību no jebkura cita saimnieciskā darbošanās veida, uzsvērt būtiskākos ieguvumus pašvaldībai un kopienai, ja novadā attīstās sociālie uzņēmumi, kā arī kopīgi diskutēt par sadarbības formātiem un risku mazināšanu.

Secinājām, ka šīs tikšanās bieži vien ir tā retā reize, kad dažādi departamenti par konkrētu jautājumu savā starpā sarunājas. Bieži arī uzzinām par situācijām, kad informācija netiek nodota pat viena departamenta ietvaros, līdz ar to, tikai tikšanās laikā pašvaldības darbinieki uzzina jaunumus par savā pašvaldībā notiekošo. Tāpat konstatējām, ka pašvaldībās notiek strauja darbinieku maiņa – sūtot e-pastus pašvaldībām pēc tikšanās reizēm, saņemam daudzus paziņojumus, ka pašvaldības speciālisti pārtraukuši darba attiecības. Ir arī gadījumi, kad jauna kontaktpersona netiek atrasta pat vairākus mēnešus, savukārt starp esošajiem darbiniekiem ir jūtama palielināta spriedze un dubulta slodze, notiek amatu apvienošana pat jomās, kas nav saistītas. Protams, tāda situācija nav sastopama visās pašvaldībās, līdz ar to, nevēlamies to vispārināt.

Daudzās pašvaldībās bija jūtams nogurums no ikdienas un pienākumiem, un izteiktas bailes no rīcības, kas nav ierasta un ikdienišķa, un tām sekojošām pārbaudēm, aizrādījumiem, nepieciešamajiem skaidrojumiem – pietiekami bieži tika pieminēta Valsts kontrole, CFLA, Finanšu ministrija. Tāpat arī pašvaldības minēja, ka šobrīd ir izteikts izaicinājumu laiks – jūtama gan COVID, gan kara Ukrainā ietekme, bet tāpat arī ir par daudz ieildzis reformu posms, pašvaldību darbinieki un arī iedzīvotāji ir noguruši no dažādajām reformām un pārmaiņām, jo krīzes visu laiku turpinās, ir neskaidrība par nākotni un trūkst stabilitātes sajūtas. Svarīgs temats, kam tiek pievērsta uzmanība, ir Administratīvi teritoriālās reformas ietekme uz novadu, kas bieži vien ir radījusi saasinātu mikroklimatu pašā novadā, īpaši gadījumos, kur tikuši apvienoti novadi, kam ir spēcīga identitāte vai nav bijusi līdzšinējā sadarbība, līdz ar to, arī divus gadus pēc ATR tās sekas vēl arvien ir jūtamas un tiek komunicētas. Sarunās tiek minēta arī valsts loma un savstarpējo pienākumu sadalījums – pieaugošās pašvaldību atbildības, bet ieņēmumu samazināšanās, tāpat arī pakalpojumu centralizācija un sabiedrisko pakalpojumu tīkla optimizācija, kas īpaši svarīga lauku teritorijās. Cits temats, kas gan arī saistīts ar gaidāmām pārmaiņām, ir jaunais Pašvaldību likums. Tas būtiski pārveido to, kā tiek pārvaldīta pašvaldība, kā arī pašvaldību finanses, uzliekot tām gan jaunus pienākumus, gan arī atbildības jomas un iniciatīvas, kas jāsāk ieviest jau drīzumā, bet potenciāli var radīt finansiālo slogu pašvaldībām.

Kādā sarunā tiek pieminēta arī kopējā nepatika pret Eiropas Savienības ārējo finansējumu, pat uzskats, ka “Eiropas Savienība mūs spiež šo darīt”. Citur vairāk tiek gaidīta valsts iesaiste, noteikta stratēģija, ilgtermiņa plāns un spiediena izdarīšana uz pašvaldībām darīšanai jeb “kad mums liks, tad mēs darīsim”.
Deinstitucionalizācija bija būtisks sarunu temats, jo atspoguļoja to, kā pašvaldību pārstāvji izprot integrācijas procesus un savu lomu to veicināšanā. Liela daļa pašvaldību pauda bažas par pakalpojumu turpmāko nodrošināšanu pēc projekta beigām, kā arī kopumā neskaidrību par sociālo pakalpojumu jomas finansēšanu nākotnē. Jautājums, kas tika aktualizēts vairākkārt bija arī pašvaldību iespēja iegūt līdzekļus par centros radītajām lietām (piemēram, sveces, keramika u.c.).

Savā ziņā pesimisms daudzos novados bija saistīts arī ar iedzīvotāju iniciatīvu un iesaistes trūkumu , vāju uzņēmējdarbību un pilsonisko aktivitāti, minot, ka “nav jau darītāju”, neapzinoties, ka tieši publiskais sektors un pašvaldība var spēlēt būtisku lomu šo jomu attīstībā un virzībā.

Pēc tikšanās reizēm jūnijā visām pašvaldībām tika izsūtīts individuāls aicinājums aizpildīt izvērtējumu par vizīti pašvaldībā, kopumā saņemot 34 atbildes no 30 pašvaldībām (4 pašvaldību pārstāvji aizpildīja izvērtējumu dubulti). Galvenais mērķis bija apkopotā veidā analizēt to, kā pašvaldības attīsta sociālo uzņēmējdarbību vai kā to plāno darīt tuvākajā laikā ar informāciju, ko viņi ieguva no šīm sarunām, kā arī noskaidrot pašvaldības pārstāvju kopējo redzējumu par sociālās uzņēmējdarbības nozari Latvijā, tās attīstību un potenciālu un noderīgākos pasākumus pašvaldībām.

Attēla aprakstos “Sociālā uzņēmējdarbība” saīsināta kā “SU”

Visbiežāk no 13 piedāvātajiem variantiem, pašvaldību pārstāvji ir pārrunājuši sociālās uzņēmējdarbības attīstības iespējas novadā (29), tāpat arī apkopota informācija par pašvaldības teritorijā esošajiem sociālajiem uzņēmumiem (23), sociālā uzņēmējdarbība iekļauta pašvaldības plānošanas dokumentos (22). Uzsāk / plāno uzsākt procesu, lai veiktu sociāli atbildīgu publisko iepirkumu (15), identificēts pašvaldības darbinieks – atbildīgais par sociālās uzņēmējdarbības attīstību novadā (14); esošajā uzņēmējdarbības atbalsta sistēmā uzsver atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai (13).

Papildus pašvaldības min, ka arī turpmāk plānotas sociālo uzņēmējdarbību atbalstošas darbības, piemēram, jauniešu biznesa ideju konkursā plānots piešķirt papildus punktus, priekšrocība telpu piešķiršanā, uzņēmumu digitālais katalogs pašvaldības tīmekļvietnē, pašvaldības funkciju deleģēšana sociālajiem uzņēmumiem, plānotas mācības biedrībām par uzņēmējdarbību, ideju konkurss, sadarbībā ar LSUA rīkot izglītojošus pasākumus, citu novadu sociālo uzņēmumu pieredzes stāstu pasākumus, pakalpojumu pirkšana, uzņēmēju dienu ietvaros ir plānots organizēt sociālās uzņēmējdarbības dienu ar mērķi izglītot sabiedrību par sociālo uzņēmējdarbību, kā arī apzināt un savstarpēji iepazīstināt ar novada sociālajiem uzņēmumiem, stiprināt mentoringu tiem, kuri apsver iespēju attīstīt savu darbību.

Kopumā tikšanās tiek vērtētas kā noderīgas un turpināmas arī nākotnē. Kā tālākie pasākumi, kas būtu visnoderīgākie pašvaldību darbiniekiem, tiek minēti skaidrojumi par likumu, tikšanās ar citu pašvaldību pārstāvjiem, izglītojoši pasākumi, pieredzes stāsti par esošajiem sociālajiem uzņēmējiem, darbs ar jauniešiem skolās.

Kopumā pēc šīm vizītēm LSUA secinājusi ka tikšanās un diskusijas par sociālo uzņēmējdarbību uzsākšana pašvaldībās ir ļoti nozīmīgs solis nozares attīstībai. Nozares attīstība pieprasa daudzpusīgu profesionāļu iesaisti, un mēs redzējām, ka, tiekoties ar dažādu nozaru pārstāvjiem pat vienas pašvaldības ietvaros, tika rosinātas interesantas diskusijas un jaunu starpdisciplināru pasākumu plānošana. Ir būtiski turpināt darbu ar pašvaldībām, gan sekojot jomas attīstībai katrā reģionā, gan uzturot aktuālas informācijas apmaiņu pašvaldības darbinieku mainības dēļ.

Publicējam arī anonīmus pašvaldību darbinieku viedokļus:

“Sociālai uzņēmējdarbībai ir potenciāls, bet uzņēmējiem jāatrod brīvās nišas, kā savienot palīdzību sociālajām grupām un peļņas gūšanu. Biedrībām, nodibinājumiem, kas darbojas ar sociālās jomas jautājumiem, trūkst izpratnes un informācijas, kā darītās lietas pārvērst sociālajā uzņēmējdarbībā.”

“Pateicoties biedrībai, Latvijas novados tiek īstenots intensīvs informatīvi-izglītojošais darbs un tiek nodrošināta informācijas pieejamība. Būtu jāstrādā valsts līmenī pie visaptverošiem instrumentiem pieprasījuma veicināšanai pēc sociālo uzņēmumu precēm/pakalpojumiem t.sk. valsts iestādēs un pašvaldībās.”

“Būtu jāstrādā pie grozījumiem likumdošanā, lai dotu iespēju sociālajiem uzņēmumiem rīkoties ar gūto pelņu, jo šobrīd šis, manuprāt, ir viens no nozares kavējošajiem faktoriem sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, jo lielākoties sociālie uzņēmumi tiek uzturēti no citu saistīto uzņēmumu budžeta, kas nav ilgtspējīgi.”

“Kopumā tiek veikts vērtīgu aktivitāšu kopums. Sociālā uzņēmējdarbība nebūtu īpaši jānošķir no citām saimnieciskās darbības formām. Daļēji sociālās uzņēmējdarbības lomu pilda arī ierastās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (u.c. saimnieciskās darbības formas), kā arī nevalstiskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi). Lai veiksmīgi iedzīvotos sociālās uzņēmējdarbības formāts, nepieciešami skaidri pastāvīgi priekšrocības nosacījumi tieši šai formai.”

“Nozares attīstībā vēl ir daudz iespēju. Kopumā būtu vēlams atvieglot sociālā uzņēmuma funkcionēšanas nosacījumus normatīvajos aktos.”

“Pieaugošais sociālo uzņēmumu skaits liecina, ka arvien lielāka sabiedrības daļa ir gatava iesaistīties dažādu sociālo problēmu risināšanā. Pieaug sabiedrības sociālā atbildība un tolerance. Veidojas iekļaujoša pilsoniskā sabiedrība. Sociālais uzņēmējs var būt kā sadarbības partneris un palīgs kādas sociālas problēmas risināšanā. 
Kopējais labums ir – sociālā labuma sniegšana noteiktām sabiedrības grupām; mērķgrupu nodarbinātība, izglītības veicināšana, dzīvnieku aizsardzība, brīvprātīgo nodarbinātība.”

“Pēdējo gadu laikā sociālā uzņēmējdarbība tiek popularizēta arvien vairāk, līdz ar to vairāk tiek runāts par mērķiem un to realizēšanu. Mūsuprāt, sabiedrībai līdz šim nav bijusi skaidra izpratne par sociālo uzņēmējdarbību – kas tā īsti ir un kāda ir tās jēga. Pateicoties sociālo tīklu un Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācijas mājas lapai, sabiedrība vēl vairāk var iegūt nepieciešamo informāciju. 
Runājot par potenciālu – ir daudzas pašvaldības ( tai skaitā arī mēs), kuriem būtu nepieciešams vairāk izplatīt informāciju novada iedzīvotājiem, kas ir sociālā uzņēmējdarbība un kāds ir tās mērķis. Apskatot aktīvos sociālos uzņēmējus, visvairāk tie ir Rīgas un Pierīgas teritorijā. Līdz ar to varam secināt, ka šajos reģionos ir lielāka izaugsme un potenciāls. Mūsuprāt, šobrīd labākais, kas tiek darīts ir tikšanās klātienē un attālināti, kuros tiek sniegta aktuālā informācija par jaunumiem, kā iekļaut ikdienas darbos sociālos uzņēmējus (publiskie iepirkumu) un jau esošie sociālie uzņēmēji, kuri dalās ar savu pieredzi, iedrošinot arī citus.”

“Nav reālu instrumentu un rīku, lai “klasiskajam” uzņēmējam sociālā uzņēmējdarbība būtu interesanta. Uzņēmējiem tas ir izaicinājums un secinu, ka mūsu uzņēmēji nav izauguši vai arī labklājības līmenis Latvijā nav tik augsts, lai uzņēmēji nonāktu līdz domāšanai par sociālo pienesumu/ labumu nevis peļņu.”

“Nozare attīstās lēni, īpaši reģionos, kur ir grūti izdzīvot sociālajiem uz;nemumiem pirktspējas, klientu loka u.c. iemeslu dēļ. Ir jāmainās arī sabiedrības domai, ka sociālie uzņemumi nav labdarības organizācijas.”

“Ļoti nozīmīga nozare kopumā, jo risina sabiedrībai nozīmīgas problēmas. Sociālajiem uzņēmējiem ir daudz grūtāk- jo viņiem vienlaicīgi jāpilda 2 misijas, bet nosacījumi gandrīz tādi paši kā pārējiem uzņēmējiem.”

“Pagaidām maz attīstīta. Pastāv potenciāls. Joprojām esošā likumdošana nav īpaši atbalstoša un sociālajam uzņēmumam bez īpaša atbalsta no malas grūti būtu pastāvēt. Problēma ir tā, ka iedzīvotājiem, kas vēlētos veidot sociālo uzņēmējdarbību pārsvarā ir tikai mērķis vai vēlme, bet trūkst uzņēmējdarbības veidošanai nepieciešamo zināšanu un kompetenču. Sarežģīti spriest par iepirkumu efektivitāti jo ir maz pieredzes Latvijā. Tirgus vēl nav gatavs, nepietiekams piedāvājums.”

“Uzņēmēju nav iespējams “piespiest” strādāt sociālās uzņēmējdarbības jomā – tā ir katra uzņēmēja paša brīva iniciatīva. Pašvaldība dažādās atbalsta programmās var palīdzēt un stāstīt, ka šāda uzņēmējdarbības forma vispār pastāv, bet nedrīkst atstāt novārtā arī tos uzņēmumus, kas izvēlas nevirzīties sociālajā uzņēmējdarbībā. Domājams, ka arī uzņēmēji, kas vēlas radīt un realizēt savas idejas, drīzāk sapņo par savu plānu realizāciju, un papildus bonusi, kas seko, noformējot sociālās uzņēmējdarbības statusu, liekas niecīgi vai neattiecināmi uz viņu uzņēmējdarbību. Tad labāk izvēlēties darīt ko sociāli nozīmīgu, bet bez oficiāla statusa noformēšanas.”

“Nav jau pašu darboņu – uzņēmumu, kurus atbalstīt. Arī pašvaldības grantu konkursā, kuru rīkojam jau vairākus gadus un dodam papildus punktus sociālajiem uzņēmumiem, neviens uzņēmums tā arī nav izveidojies un nav projektu iesniedzis. Sabiedrībai vēl “jāizaug” līdz tam apziņas līmenim, kad sociālā uzņēmējdarbība šķitīs laba un konkurētspējīga ideja jebkuram uzņēmējam.”

“Sociālai uzņēmējdarbībai ir liels attīstības potenciāls, plašas sadarbības iespējas ar pašvaldību/ tostarp, funkciju deleģēšana. Labi, ka par SUA runā, popularizē, skaidro to. Nepietiekamā līmenī, tostarp, valstiski, tiek risināti kompleksie jautājumi – atbalsts, sabiedrības informēšana, u.t.t. SUA attīstībai īpaši reģionos ir lielas problēmas arī ar cilvēku izmitināšanu un sabiedriskā tranporta nodrošināšanu.”

“1-kārt, neskatoties uz 2018.gada likumu, joprojām ir sajūta, ka sociālās uzņēmējdarbības saturs un būtība tiek interpretēta ļoti plaši (piem. izglītībai jau pēc definīcijas ir sociāls mērķis, bet tas skolu automātiski nepadara par sociālu uzņēmumu, tas pats ar veselības aprūpi un citām jomām), tādējādi zaudējot SU unikalitāti un specifisko nišu kopējā tautsaimniecībā. 2-kārt jāatzīst, ka 5 gadu laikā nav izdevies panākt SU “normalizāciju”, resp. sociālā uzņēmuma atzīšanu par līdzvērtīgu spēlētāju ekonomikā, pagaidām tas ir drīzāk pabērna lomā, kuram nepieciešama pastāvīga palīdzība un atbalsts. 3-kārt, būtu nepieciešama lielāka SUA klātbūtne Latvijas masu saziņas telpā, veidojot sabiedrisko domu. Var dažādi attiekties pret domu, ka sabiedrības izglītošana nav SUA uzdevums utt., bet ja tas nenotiks, tad nenotiks, un nenotiks arī sabiedrības attieksmes maiņa pret, piem., cilvēku ar GRT ražotām precēm (ideāls piemērs, ka to var izdarīt ir Kustības par neatkarīgu dzīvi Sveču mājas “akcijas” un to rezultāti, un tā ir viena neliela NVO bez LM atbalsta). Šis ir stratēģiska redzējuma jautājums – kultivēt augsni ne tikai SU attīstīšanai, bet arī SU idejas pieņemšanai sabiedrībā; SU likums to nav veicis un tas nav arī tā uzdevums, un SU joprojām ir salīdzinoši nelielas domubiedru un entuziastu domāšanas un darīšanas joma.”

“Mans personīgais viedoklis ir, ka tā jāatbalsta un jāveicina no apakšas uz augšu (Bottom up), lai tas nāk no potenciālajiem dalībniekiem un pašvaldībā jābūt kontaktpersonai un atsaucīgai reakcijai, kas konkrētajā situācijā var pieslēgties un fokusēti situācijai palīdzēt, lai uzņēmējdarbība būtu ilgtspējīga.”

“Attīstība un potenciāls ir ļoti labs un darbs norit raiti. Lai arī mūsu novadā sociālā uzņēmējdarbība ir mazāk popularizēta, tad kopumā var vērtēt, ka esošās norises ir veiktas kvalitatīvi apgūstot sociālo jomu kopumā.”

“Vērtējam šāda virziena uzņēmjdarbības izvēli par vajadzīgu un vērtīgu novadam. Atzinīgi novērtējam katru, kas novadā izvēlas darboties un veicina saociālo uzņēmējdarbu. Mūsu novada pašvaldība ir ieinteresēta šadas uzņēmējdarbības attīstībā novadā. Sociālās uzņēmējdarbības nozares attīstība un potenciāls noteikti ir atkarīgs no turpmāk pieejamiem atbalstiem – finansiāliem, informatīviem, juridiskiem. Pašvaldību loma noteikti ir noteicoša šādas nozares attīstbai un potenciālam novadā, svarīga ir politiskās varas nostāja un attieksme, speciālistu apmācības par šīš nozares iespējām un vajadzībām, iesaiste organizētajos pasākumos. Pozitīvi vērtējami pašvaldībā izveidotie atbalsti, piemēram, organizēti konkursi ar finansiālu atbalstu sociālās biznesa idejas īstenošanai, piemērojamie atbalsti pašvaldības telpu nodošana nomā ar bezatlīdzibas nosacījumiem, nekustamā īpašuma nodokļu atlaides piemērošana.”

Izsakām pateicību pašvaldību darbiniekiem par veltīto laiku, uzņemot mūs klātienes vizītēs, kā arī aizpildot izvērtējuma anketu. Aicinām arī turpmāk veltīt laiku abpusējas sadarbības veidošanai un sekot līdzi mūsu jaunumiem un izmantot piedāvātās iespējas!

Regita Zeiļa, LSUA direktore, 2023. gada augustā

*Vizītes tika organizētas Labklājības ministrijas sociālās uzņēmējdarbības aktivitāšu cikla “Attīstām sociālo uzņēmējdarbību kopā!” ietvaros, ko finansē Eiropas Sociālais fonds. Cikla daudzveidīgās aktivitātes, kas plānotas, lai stiprinātu un attīstītu sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu Latvijā, norisināsies līdz 2023. gada novembrim. Tās tiek īstenotas sadarbībā ar nozares organizācijām – Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju, biedrībām “New Door”, “Reach for Change Latvia” un sociālo uzņēmumu “Visas Iespējas”.