Domājot par labvēlīgas vides radīšanu veiksmīgu un ilgtspējīgu reģenerācijas projektu attīstībai, kas sevī iekļauj klasteru veidošanu, ir nepieciešama ciešas sadarbības veicināšana starp dažādām ieinteresētajām personām, tostarp valsts iestādēm, nevalstiskā sektora organizācijām, akadēmiskajiem spēkiem un politikas veidotājiem. Sociālās ekonomikas klasteri apvieno unikālu biedru sastāvu ar inovatīviem sociāliem un ekoloģiskiem mērķiem, un šī pieeja ļauj savienot klasteru ideju ar Jaunā Eiropas Bauhaus principiem, lai veicinātu inovāciju un radošumu dažādu projektu iedzīvināšanā.

Divi lieliski piemēri šajā jomā ir “Roccavaldina” un “PLOUCS”, kas uzsver klasteru transformējošo spēku. Šajos piemēros tiek uzsvērta iekļaujoša sadarbība starp uzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, tirdzniecības kamerām un inkubatoriem. Šī pieejas prioritāte ir ilgtspējīgu un iekļaujošu uzņēmējdarbības modeļu veidošana, kas sakņojas vietējās kopienās. Turklāt dažādi politikas dokumenti, piemēram, Sociālās ekonomikas rīcības plāns, Sociālās un ekoloģiskās inovācijas klasteri un citi, kalpo kā ceļvedis transformējošas, iekļaujošas un estētiski pievilcīgas attīstības veicināšanai, kas saskaņota ar Jaunā Eiropas Bauhaus redzējumu.

Analizējot šādus piemērus, tika secināts, lai veiksmīgi īstenotu reģenerācijas projektus, būtiska nozīme ir ieinteresēto personu iesaistei, pārvaldības izaicinājumiem un finansiālajai ilgtspējai, kā arī nepieciešamībai veicināt iekļaujošas, ilgtspējīgas un atbildīgas reģenerācijas iniciatīvas, iesaistot dažādus spēlētājus.

“Roccavaldina” piemērs Itālijā

Rokavaldīna (Roccavaldina) ir ciemats Sicīlijā ar lielu vēsturisko un arhitektonisko vērtību. Tas atrodas ainaviski skaistā vietā, no kuras paveras skats uz Milaco līci un Eoliešu salām. Pretstatā vietas identitātes aspektiem šajā vietā pastāv dziļa sociālā un ekonomiskā sadrumstalotība, kas ir cieši saistīta ar dažādiem sociālajiem procesiem.

“Roccavaldina” piemēra mērķis ir izveidot krāšņuma un zinātnes parku ar holistisku pieeju, meklējot sadarbības un koncentrējoties uz biomateriālu un bioplastmasas ieviešanu, pielietojot aprites ekonomikas principus. Projektam ir trīs galvenie aspekti: pamestas amatniecības teritorijas atjaunošana, arhitektūras mantojuma uzlabošana un mežu atjaunošana, lai panāktu nulles emisijas. Pamestā amatniecības centra pārveidošana par pētniecības, apmācības un ražošanas centru ietver pētniecības centra, bioplastmasas rūpnīcas un inovāciju laboratorijas izveidi. Šis piemērs ietver publiskā un privātā sektora partnerību, talantu piesaisti un atbilstību Eiropas Jaunā Bauhaus principiem.

Darbības modelis ietver sadarbību starp pašvaldību, MeSSInA fondu (MeSSInA Foundation), Ecos-Med sociālo kooperatīvu (Ecos-Med Social Cooperative) un Horcynus Orca fondu (Horcynus Orca Foundation), ievērojot demokrātisku līdzdalības procesu stratēģiskajā plānošanā. Šis piemērs paver ekonomiskās attīstības, iekļaušanas un vides atbildības iespējas un veido kohēziju, izmantojot kopīgas sociālās normas un sadarbības tīklus. Piemēra mērķis ir izveidot kopstrādes centrus, izglītības un rūpniecības centrus, bioplastmasas ražotnes un mākslinieciskās/izglītojošās darbnīcas, lai veicinātu ekonomisko attīstību, sociālo kohēziju un kultūras veicināšanu Rokavaldīnas kopienā.

Ir vairāki svarīgi aspekti, kas šo piemēru saista ar Jauno Eiropas Bauhaus iniciatīvu. “Roccavaldina” pievēršas ekosistēmiskai pieejai, estētiski uzlabojot vietējās ēkas ar ainaviskā dizaina palīdzību un veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Vairāk nekā 2000 koku stādīšana bijušajā atkritumu izgāztuvē ne tikai samazina oglekļa negatīvo ietekmi, bet arī paplašina kopīgās rūpes par dabu. Aprites ekonomikas centra uzdevums ir kļūt par zaļo darbavietu apmācības un kvalifikācijas prasmju paaugstināšanas centru, uzsverot mūžizglītības iespējas neaizsargātām grupām. Sociālās iekļaušanas centrs nodrošina uz vajadzībām balstītas nodarbinātības iespējas neaizsargātām grupām, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti. Šī transformējošā pieeja ir cieši saistīta ar vietējo pašvaldību centieniem, kas darbojas kā starpnieks, apzinot saņēmējus un nosakot pieejamības kritērijus. Vietējo dalībnieku iesaiste notiek trīs līmeņos: klastera dalībnieki atbalsta apzināšanu un kopīgu programmu izstrādi, vietējā kopiena piedalās reģenerācijas procesā un abas puses cieši sadarbojas ar vietējo pašvaldību.

Vairāk par labās prakses piemēru – “Roccavaldina” Itālijā var lasīt

Raksts pieejams angļu valodā.

“PLOUCS” Francijā

2017. gadā dibinātā apvienība “PLOUCS”, kas nodarbojas ar sociālās un solidaritātes ekonomikas attīstību Landes reģionā Francijā, radās pēc iniciatīvas veicināt solidaritātes ekonomikas attīstību šajā Francijas dienvidrietumu reģionā. Lai gan Landes departaments piedāvā lielu ekonomisko un dabas daudzveidību, tas saskārās ar sociālekonomiskām problēmām, jo īpaši ar bezdarbu un nedrošību dažos lauku apvidos.

“PLOUCS” apvieno aptuveni 20 vietējās sociālās un solidaritātes ekonomikas organizācijas, kuras pārvalda kooperatīvi un kuras pilnībā sastāv no juridiskām personām. “PLOUCS” iesaistās dažādās aktivitātēs, tostarp sociālās un solidaritātes ekonomikas projektu inkubatorā, kas nodrošina projektu vadītājiem konsultācijas, apmācību un kopdarbnīcas telpas, ko finansē no Eiropas un reģionālā atbalsta līdzekļiem. Organizācija arī izstrādā izglītojošus rīkus, piemēram, Kess’Essa spēli, kas veicina izpratni par sociālās un solidaritātes ekonomiku un saņem finansējumu no Landes departamenta un reģionālajiem avotiem.

“PLOUCS” īsteno iniciatīvu “Coopératives Jeunesse de Services”, kas ļauj jauniešiem vecumā no 16 līdz 20 gadiem vasarā iesaistīties sadarbības projektos. Tā veicina sadarbības tīklu veidošanu un sadarbību starp sociālās un solidaritātes ekonomikas dalībniekiem, vietējām iestādēm un izglītības partneriem, kurus finansē sociālās un solidaritātes ekonomikas reģions. Organizācijai ir būtiska nozīme sociālās un solidaritātes ekonomikas popularizēšanā, sociālo uzņēmēju atbalstīšanā, izpratnes veicināšanā un iespēju radīšanā jauniešiem iesaistīties kooperatīvajos projektos. Tādējādi “PLOUCS” sniedz nozīmīgu ieguldījumu reģiona ekonomiskajā un sociālajā attīstībā.

“PLOUCS’ demonstrē ciešu saskaņu ar Jaunā Eiropas Bauhaus vērtībām, demonstrējot savu apņemšanos integrēt mākslu un kultūru, noslēgt aprites ciklu, izmantojot aprites ekonomikas praksi, un veicināt sociālo iekļaušanu. “PLOUCS” praktizē līdzdalības attīstību un pārvaldības struktūru, strādājot globāli un izmantojot starpdisciplināru pieeju. Konkrēti, “PLOUCS” veicina mākslas izplatīšanu ar Landes’Art starpniecību, iesaistās aprites ekonomikas un ilgtspējīgas lauksaimniecības projektos, savās iniciatīvās par prioritāti izvirza sociālo iekļaušanu un aktīvi piedalās valsts un starptautiskā sadarbībā, tostarp zināšanu apmaiņā ar Eiropas klasteriem. “PLOUCS” centieni ir piemērs Jaunā Eiropas Bauhaus kompasa principiem, padarot to par ievērojamu veicinātāju ilgtspējīgākas, iekļaujošākas un estētiski pievilcīgākas nākotnes vīzijas īstenošanā.

Vairāk par labās prakses piemēru – “PLOUCS” Francijā var lasīt

Raksts pieejams angļu valodā.

Galvenie panākumu aspekti

Ekspertu darba grupu diskusijas sniedza vērtīgu ieskatu par ieinteresēto pušu iesaistes, pārvaldības izaicinājumiem un finansiālās ilgtspējas kritiskajiem aspektiem, kas raksturīgi reģionālās reģenerācijas projektiem, īpašu uzmanību pievēršot dažādiem klasteru modeļiem. Galvenais mērķis ir veicināt tādu pašpietiekamu projektu izstrādi, kas spēj ģenerēt finanšu resursus, nodrošinot reģionālās reģenerācijas iniciatīvu ilgstošu dzīvotspēju klasteru ietvaros.

1. Finanšu ilgtspējība: Ir svarīgi dažādot finansējuma avotus, kas pārsniedz sākotnējos publiskos ieguldījumus, meklēt inovatīvas pieejas, jo īpaši izmantojot uz klasteriem balstītu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, piemēram, virtuālās valūtas ne tikai kā finanšu apmaiņas līdzekli, bet arī kā instrumentu sadarbības ekonomikas sistēmas veicināšanai.
2. Ieinteresēto personu iesaistīšana: Ieinteresētajām personām no valsts iestādēm, trešā sektora organizācijām, akadēmiskajām aprindām un politikas veidotājiem būtu kopīgi jāpilnvaro un jāveicina iekļaujošu ieinteresēto personu iesaistīšanas modeļi, piemēram, kopprojektēšana un kopplānošana, īpaši iesaistot sabiedrību. Nodrošināt daudzveidīgas partnerības, iesaistot kopienas, sociālās ekonomikas ekosistēmas un akadēmiskās aprindas.
3. Pārredzama saziņa un pārvaldība: Pārredzama saziņa, stabili atgriezeniskās saites mehānismi un konfliktu risināšanas stratēģijas ir ļoti svarīgas veiksmīgai pārvaldībai un vadībai uz klasteru modeļiem balstītos reģenerācijas projektos.

Vairāk par šiem aspektiem, kā arī labās prakses piemēru apkopojumu – “Roccavaldina” Itālijā un “PLOUCS” Francijā, var lasīt

Raksts pieejams angļu valodā.

Sociālās ekonomikas vizītes tika organizētas projekta “SEA4NEB”  ietvaros mērķis ir izpētīt sociālās ekonomikas modeļus, lai sekmētu Jauno Eiropas Bauhaus un to, kā šie modeļi var veicināt telpisko un nozaru klasteru veidošanos, izmantojot ekoloģisku pieeju kultūras sadarbībai un teritoriālajai attīstībai ar vietējām iestādēm. Projekta metodoloģija ir balstīta uz spēcīgu partnerību vietējā līmenī starp vietējo pašvaldību un sociālās ekonomikas dalībniekiem, kā arī Diesis tīku, kas darbojas kā starpvalstu koordinators.

Līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai EISMEA viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.