Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīva uzsver konceptu “Atgūt piederības sajūtu” un koncentrējas uz kultūras mantojuma saglabāšanu, ilgtspējīgas attīstības principu integrēšanu un vietējo kopienu iesaistīšanu, lai gūtu sociāli ekonomisku labumu. Divi lieliski lauku iedzīvināšanas prakses piemēri, kas atbilst šiem principiem, ir Lūznavas muiža Latvijā un “The Whole Village” Rumānijā.

Abas iniciatīvas ir cieši saistītas ar Jaunās Eiropas Bauhaus vērtībām. Lūznavas muiža iemieso skaistumu, ilgtspēju un reģeneratīvo praksi. “The Whole Village” koncepcija savieno kopienas, par prioritāti izvirzot ilgtspēju, kultūras mantojuma saglabāšanu un iekļaujošu dzīvesveidu. Abos projektos aktīvi tiek iesaistītas vietējās kopienas, veicinot sadarbību un starpdisciplināri risinot sarežģītas problēmas.

Lūznavas muiža Rēzeknē, Latvijā

Lūznavas muiža ir kultūras revitalizācijas un kopienas attīstības apliecinājums. Pateicoties rūpīgai restaurācijai un sadarbības stratēģijām, muiža ir kļuvusi par kultūras un sociālo centru, veicinot Latgales lauku reģiona ekonomisko un sociālo atdzimšanu. Atjaunojot vēsturiskās ēkas, iesaistot vietējo sabiedrību un aizstāvot ilgtspējīgas dabas apsaimniekošanas praksi, Lūznavas muiža ir kļuvusi par veiksmīgu lauku reģenerācijas modeli, kas atbilst Jaunās Eiropas Bauhaus vērtībām.

Pēdējo trīs gadu laikā muižā jau ir notikuši 1373 pasākumi un tos apmeklēja 113 000 cilvēki no 52 valstīm, apliecinot muižas iedzīvināšanas potenciālu. Ievērības cienīgi sasniegumi ir vēsturisko ēku pārveidošana par dinamiskām kultūras telpām, bērnu rotaļu laukuma izveide, mākslinieku rezidenču programmu īstenošana un bagātīgas radošās darbības kopienā veidošana. Lūznavas muižas kā kultūras centra iekļaujošā loma ir izšķiroša, veicinot kopienas saites un nodrošinot platformu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai. Projekta veiksmes pamatā ir sadarbības stratēģija, kurā iesaistīta vietējā kopiena, uzņēmēji un reģionālās organizācijas, veicinot iekļaušanu un apstrīdot diskriminējošu praksi, cenšoties attīstīt jaunu kopdzīves veidu. Neraugoties uz finansiālajiem izaicinājumiem, muiža ir pārliecinošs piemērs kultūras revitalizācijai piemītošajam pārveides potenciālam, demonstrējot tās pozitīvo ietekmi uz lauku reģenerāciju un ilgtspējīgu kopienas attīstību.

Lūznavas projekts iemieso Bauhaus skaistuma koncepciju, integrējot kultūras un sociālās vērtības galvenās ēkas atjaunošanā. Mūsdienīgi IT risinājumi nodrošina interaktīvu pieredzi ar autentisku kultūras mantojumu, veicinot kopienas izjūtu ar dažādām kultūras aktivitātēm.

Vairāk par labās prakses piemēru – Lūznavas muižu, Latvijā var lasīt

Raksts pieejams angļu valodā.

“The Whole Village” koncepcija ir vērsta uz visaptverošu kultūras un dabas mantojuma atjaunošanu Transilvānijas lauku apvidos. Organizācijas “Mihai Eminescu Trust” (MET) uz kopienu orientētā pieeja risina iedzīvotāju skaita samazināšanās un bezdarba problēmu, kā rezultātā tiek atjaunotas vēsturiskās struktūras, stādīti koki, radītas darbavietas un attīstīts kultūras un ekotūrisms. Projekts ir saskaņots ar Jaunās Eiropas Bauhaus vērtībām, veicinot ilgtspējību, mantojuma saglabāšanu un iekļaujošu kopienas attīstību.

Starp ievērojamākajiem MET sasniegumiem ir veiksmīga 700 vēsturisko struktūru atjaunošana, trīs miljonu koku iestādīšana un 100 darbavietu radīšana, kā arī 140 sezonālo iespēju nodrošināšana tūrisma sezonas kulminācijas laikā. Šī iniciatīva stratēģiski izmanto kultūras un dabas mantojumu, lai veicinātu tūrismu kā ilgtspējīgu ienākumu avotu lauku ģimenēm. Papildus fiziskai atjaunošanai MET pievēršas arī kopienas iedrošināšanai, izglītībai un vietējo uzņēmumu atbalstam. Uzsvaru liekot uz iekļaušanu, iniciatīva izvēlas projektu vadītājus un komandas, nodrošina apmācību un atbalsta vietējos uzņēmējus.

Projekta “The Whole Village” mērķis ir savienot dažādas kopienas un indivīdus, veicinot piederības sajūtu un uzlabojot dzīvi ar jēgpilnu sociālo mijiedarbību un kopīgu pieredzi. Projekts apvieno kultūras un dabas mantojumu, lai attīstītu ilgtspējīgu kultūras tūrismu, radītu ienākumus lauku ģimenēm un uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Saskaņā ar ilgtspējas vērtību projekts ir apņēmies atjaunot un saglabāt kultūras ainavas, veicināt gan lauksaimniecības mantojumu, gan tūrismu, kā arī sekmēt ilgtspējīgu praksi. Attiecībā uz ēku atjaunošanu projekts par prioritāti izvirza ilgtspējīgu materiālu un metožu izmantošanu, vienlaikus veicinot tradicionālo materiālu izmantošanu un iesaistot prasmīgus amatniekus.

Projekta centieni ir devuši pozitīvas pārmaiņas, tostarp izglītības līmeņa paaugstināšanos, dzīves kvalitātes uzlabošanos un pāreju uz ilgtspējīgu praksi un kultūras saglabāšanu.

Vairāk par labās prakses piemēru – “The Whole Village” Rumānijā var lasīt

Raksts pieejams angļu valodā.

Galvenie panākumu aspekti:

Integrējot radošās un mākslas nozares ar sociālās ekonomikas organizācijām, ir iespējams izveidot klasterus, kas veicina specializētas, integrētas, daudzfunkcionālas un savstarpēji papildinošas ekonomiskās aktivitātes. Tāpat kā ekoloģiskajās sistēmās, mācīšanās un pielāgošanās ir izdzīvošanas un ilgtspējības priekšnoteikums. Abas iniciatīvas savās lauku reģenerācijas un kopienu atdzīvināšanas stratēģijās par prioritāti izvirza būtisko “piederības” jēdzienu. Tās to panāk, uzsverot kultūras mantojuma objektu saglabāšanu un atjaunošanu, lai atdzīvinātu lauku teritorijas un veicinātu vispārējo attīstību.

Lai šādi projekti būtu veiksmīgi, ir svarīgi vairāki aspekti:

1. Finansiālā ilgtspēja: lai panāktu ilgtermiņa ietekmi, ir būtiski pārdomāt finansēšanas pieejas un inovatīvus finansēšanas modeļus.
2. Kopienas iesaistīšana: efektīva vietējo iedzīvotāju iesaistīšana ir ļoti svarīga, jo īpaši lauku apvidos un partnerībās, kurās iesaistītas dažādas ieinteresētās personas no valsts un sociālās ekonomikas sektora.
3. Līderība lauku apvidos: lai virzītu šīs iniciatīvas uz priekšu, ir nepieciešama spēcīga līderība un uzticība no kopienas pārstāvjiem.
4. Pašiniciatīvas koprades modeļi: efektīvu pārvaldību var veicināt pašiniciatīvas koprades modeļu veicināšana.
5. Uz vērtībām balstīta pārvaldības struktūra: tā var palīdzēt pārvarēt sarežģījumus un nodrošināt ilgtspējīgu ietekmi.

Vairāk par šiem aspektiem, kā arī labās prakses piemēru apkopojumu – Lūznavas muižu, Latvijā un “The Whole Village” Rumānijā var lasīt

Raksts pieejams angļu valodā.

Nobeigumā var secināt, ka Lūznavas muiža un “The Whole Village” ir lieliski lauku reģenerācijas prakses piemēri, kas atbilst Jaunās Eiropas Bauhaus koncepcijai. Saglabājot kultūras mantojumu, integrējot ilgtspējīgas attīstības principus un iesaistot vietējās kopienas, šīs iniciatīvas veicina sociālekonomiskos ieguvumus un sekmē piederības sajūtu lauku apvidos.

Sociālās ekonomikas vizītes tika organizētas projekta “SEA4NEB”  ietvaros mērķis ir izpētīt sociālās ekonomikas modeļus, lai sekmētu Jauno Eiropas Bauhaus un to, kā šie modeļi var veicināt telpisko un nozaru klasteru veidošanos, izmantojot ekoloģisku pieeju kultūras sadarbībai un teritoriālajai attīstībai ar vietējām iestādēm. Projekta metodoloģija ir balstīta uz spēcīgu partnerību vietējā līmenī starp vietējo pašvaldību un sociālās ekonomikas dalībniekiem, kā arī Diesis tīku, kas darbojas kā starpvalstu koordinators.

Līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai EISMEA viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.