Jaunais Eiropas Bauhaus darbojas kā tilts starp zinātnes un tehnoloģiju pasauli un mākslas un kultūras pasauli, un rosina izvērtēt zaļo un digitālo izaicinājumu radītās iespējas mūsu dzīvē. Dažādu sociālās ekonomikas modeļu piemēru un to attīstības izpēte var veicināt Jaunā Eiropas Bauhaus principu labāku izpratni, kā arī to ieviešanu praksē plašākā mērogā.

Izmantojot salīdzinošās vērtēšanas metodoloģiju (peer review), tika analizēti divi labās prakses piemēri – Splitas jauniešu centrs Horvātijā un “Living Factory” Polijā, un tie sniedz plašu ieskatu kopienas iesaistei, ilgtspējas aspektiem un veiksmīgai integrācijai.

Splitas Jauniešu centrs un “Living Factory” ir projekti, kas atbilst Jaunā Eiropas Bauhaus principiem un varētu kalpot par iedvesmu pilsētu reģenerācijai un kopienu attīstībai citās valstīs. Tās ir transformatīvas iniciatīvas, kas ir atdzīvinājušas kādreiz pamestas telpas, demonstrējot sabiedrības iesaistes, ilgtspējīga dzīvesveida un radošas izdomas mijiedarbību.

Splitas jauniešu centrs Splitā, Horvātijā

Splitas jauniešu centrs Splitā, Horvātijā pārveido neizmantoto infrastruktūru par funkcionālu koprades telpu dažādām aktivitātēm, piemēram, darbam, kultūrai, radošumam, sportam un atpūtai. Tā mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti vietējiem jauniešiem, māksliniekiem, kultūras un sociālajiem aktīvistiem un sabiedrībai, nodrošinot daudzveidīgas programmas un pasākumus. Projekts pievērš uzmanību pilsētas neizmantotajai infrastruktūrai, atjaunojot jauniešu centra ēku, lai veicinātu māksliniecisko, radošo un sociālo aktivitāti vietējā sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū. Nozīmīga jauniešu centra sastāvdaļa ir sadarbība, 28 sabiedriskās, pilsoniskās un privātās organizācijas ir apvienojušās, lai atdzīvinātu pamestās telpas. Pateicoties simtiem programmu un pasākumu, kas tiek rīkoti visa gada garumā, vairāk nekā 2000 stundu gadā, šis projekts un iepriekš pamestā ēka ir nenoliedzami bagātinājusi vietējās kopienas dzīves kvalitāti.

Projekta ideja un vērtības sasaucas ar Jaunās Eiropas Bauhaus iniciatīvas principiem, kas ietver iekļaujošu lēmumu pieņemšanu, izmantojot kopīgu pārvaldību. Splitas jauniešu centrs ir dinamisks radošuma un kopienas centrs, kas sniedz iedvesmu citiem līdzīgiem reģionāliem projektiem, parādot, cik liela ietekme ir telpu atdzīvināšanai un kopienas aktivitāšu ieviešanai.

Vairāk par labās prakses piemēru – Splitas jauniešu centru Horvātijā var lasīt

Raksts pieejams angļu valodā.

“Living Factory”, kas atrodas Dombrovā Gurņičā, Polijā, ir uzsāktas ievērojamas pārmaiņas, lai atdzīvinātu bijušo rūpniecisko teritoriju, veidojot dinamisku centru, attīstot vietējo un sociālo uzņēmējdarbību. Pētot kopienas vajadzības, “Living Factory” pievērsīsies aktuālajiem ekonomikas pārveides izaicinājumiem reģionā. Ņemot vērā kalnrūpniecības nozares lejupslīdi, projekts sniedz cerību veicināt vietējo uzņēmējdarbību un radīt darba iespējas tiem, kurus ietekmējušas rūpniecības pārmaiņas.

“Living Factory” darbojas kā biznesa inkubators, kas apvieno sociālos un ekonomiskos partnerus, lai sadarbotos un radītu jaunus uzņēmumus. Projekts atbalsta kooperatīvu potenciālu, lai radītu darba iespējas personām, kas pārkvalificējas no kalnrūpniecības un ar kalnrūpniecību saistītajām nozarēm. Topošajiem uzņēmējiem tiek piedāvātas visaptverošas mācību programmas, mentorings un būtisks kapitāla atbalsts, lai palīdzētu viņiem īstenot savas idejas.

“Living Factory” projekts atspoguļo Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas principu, uzsverot ekonomisko pārveidi, ilgtspējīgu dzīvesveidu un sadarbību starp dažādām nozarēm.

Vairāk par labās prakses piemēru – “Living Factory” Dombrovā Gurņičā, Polijā var lasīt

Raksts pieejams angļu valodā.

Vairāki sociālās ekonomikas organizāciju pārstāvji no Latvijas, Itālijas, Horvātijas un Beļģijas analizēja šos labās prakses piemērus, izmantojot salīdzinošās vērtēšanas metodoloģiju (peer review). Salīdzinošās vērtēšanas metode ir savstarpējs un brīvprātīgs mācīšanās process starp kvalificētiem līdzvērtīgiem dalībniekiem, kas balstās uz sistemātisku pieredzes apmaiņu un politikas, darbību, programmu vai institucionālo pasākumu novērtēšanu. Šī procesa rezultātā darba grupas sniedza vērtīgu ieskatu par šādiem labo piemēru svarīgiem aspektiem:

• Finanšu ilgtspējība
  • Publisko līdzekļu efektīva un lietderīga izmantošana
  • Inovatīvu stratēģiju izmantošana ienākumu gūšanai
  • Alternatīvu finansējuma avotu piesaistīšana
• Kopienas iesaistīšana un sadarbības partnerības
  • Daudzveidīgi kopienas iesaistes modeļi
  • Sociālās ekonomikas loma
  • Sadarbības partnerību stiprināšana
• Efektīva pārvaldība un vadība
  • Atdzīvināto teritoriju pārvaldības modeļi
  • Pilsētu pārveides veicināšana
  • Ilgtspēja un ietekmes pārvaldība.

Vairāk par šiem aspektiem, kā arī labās prakses piemēru apkopojumu – Splitas jauniešu centrs Horvātijā un “Living Factory” Polijā var lasīt

Raksts pieejams angļu valodā.

Sociālās ekonomikas vizītes tika organizētas projekta “SEA4NEB”  ietvaros mērķis ir izpētīt sociālās ekonomikas modeļus, lai sekmētu Jauno Eiropas Bauhaus un to, kā šie modeļi var veicināt telpisko un nozaru klasteru veidošanos, izmantojot ekoloģisku pieeju kultūras sadarbībai un teritoriālajai attīstībai ar vietējām iestādēm. Projekta metodoloģija ir balstīta uz spēcīgu partnerību vietējā līmenī starp vietējo pašvaldību un sociālās ekonomikas dalībniekiem, kā arī Diesis tīku, kas darbojas kā starpvalstu koordinators.

Līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai EISMEA viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.