«Selskaya Stolinchshyna» (“Lauku Stolina”) ir sociālais uzņēmums, kas tika dibināts 2011. gadā, lai atrisinātu izmantotās siltumnīcu plēves atkritumu problēmu Baltkrievijas Stolinas rajonā (Brestas apgabals). Stolinas rajons ir lielākais Baltkrievijas reģions, kur vairāk nekā 10 tūkstoši zemnieku saimniecību ražo lauksaimniecības produktus vietējam patēriņam un pārdošanai. Katru gadu vietējie iedzīvotāji izmet vai sadedzina aptuveni 400 tonnas polietilēna siltumnīcas plēves. Nepareiza šī materiāla pārstrāde izraisa lielu kaitējumu videi, kā arī cilvēku veselībai. Sadedzināšanas procesā polietilēns izdala kancerogēnas vielas, un bērni, kas parasti ir atbildīgi par dažādu materiālu otrreizēju pārstrādi, ir pirmie, kas pakļauti to kaitīgajai ietekmei.

Uzņēmumu «Selskaya Stolinchshyna» izveidoja NVO «Stolinas rajona uzņēmējdarbības un lauku attīstības centrs». Neskatoties uz šīs nevalstiskās organizācijas izpratnes veidošanas kampaņu, iniciatīva pirmajos darbības gados neguva atsaucību vietējo iedzīvotāju vidū, un tika savāktas tikai 11 tonnas plēves. Līdz 2017. gadam šis skaitlis ir pieaudzis desmit reizes un sasniedzis simts tonnas.

Sociālais uzņēmums sāka kā neliels polietilēna savākšanas punkts Belavušas ciemā (Stolinas rajons). Savākšanas punkts tika aprīkots arī ar stacionārām presēšanas iekārtām. Parādījās konkurents, kurš peļņas gūšanas nolūkos pielietoja to pašu uzņēmējdarbības modeli un izmantoja to pašu resursu - plastmasas plēvi, tāpēc dibinātāji meklēja citus veidus, kā sasniegt klientus. Viņi nopirka kravas automašīnu un devās uz katru mājsaimniecību, lai savāktu siltumnīcas plēvi. Kad savāktie apjomi turpināja kristies, vadība nolēma ieviest papildu pakalpojumus. Viņi sāka pirkt jaunu plēvi un pārdot to par pazeminātām cenām tām mājsaimniecībām, kas piedalās pārstrādē; viņi arī pārdeva kvalitatīvas sēklas par pazeminātu cenu, kas ļāva reģionā sākt audzēt jaunus augus, piemēram, mellenes un melones. Tas palielināja savāktās plēves apjomu un uzņēmuma peļņu. 2016. gadā uzņēmums kļuva pelnošs.

Šobrīd „Selskaya Stolinchshyna” nodrošina darbavietas astoņiem cilvēkiem. Tomēr vairāk nekā simts tonnu lietotās plēves netiek savāktas un pārstrādātas. Būdams sociāls uzņēmums, „Selskaya Stolinchshyna” maksā augstāku cenu par plēvi un piedāvā zemākas sēklu cenas, kas neļauj uzņēmumam pārāk strauji attīstīties. Turklāt, viņi popularizē tādu ilgtspējīgāku materiālu izmantošanu siltumnīcās kā stikls. Jautājumā, vai šādas kampaņas dēļ viņi nebaidās zaudēt savu tirgu, NVO direktors Viktārs Vaisasnistkis saka, ka viņš būtu priecīgs par šādu attīstību, jo uzņēmums tika izveidots, lai atrisinātu šo vides problēmu.

„Selskaya Stolinchshyna” ir izmērāma ietekme uz vidi un sociālo jomu. Neizmantojamās polipropilēna plēves savākšana un pārstrāde tieši palīdz nodrošināt vides un sabiedrības veselības aizsardzību. Šī pieeja samazina neapstrādājamo plastmasas atkritumu daudzumu atkritumu izgāztuvēs. Otrkārt, tā samazina toksisko slodzi uz vidi, jo mazie plēves gabali vairs nepiesārņo mežus un ūdeņus, kur tie var saglabāties gadsimtiem ilgi un izraisīt bīstamas mikro-plastmasas veidošanos. Treškārt, tā ir drošāka cilvēka veselībai. Vietējie cilvēki bieži nevajadzīgās plastmasas atliekas sadedzina savos pagalmos, kas draud ar īpaši toksisku vielu uzkrāšanos un var izraisīt ļaundabīgo audzēju attīstību.

Uzņēmums reinvestē peļņu NVO aktivitātēs, kas veicina ilgtspējīgu lauku attīstību reģionā, attīstot jaunus un videi draudzīgākus lauksaimniecības veidus. Bezpeļņas organizācijas un komercuzņēmuma apvienojums sekmē visas struktūras lielāku ilgtspējību. Starptautiskie projekti, kurus īsteno bezpeļņas organizācija, palīdz dažādot uzņēmuma darbu. Dotāciju nauda bieži tiek izmantota pētījumiem un jaunu iekārtu iegādei, jaunu kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju testēšanai, savukārt sociālā uzņēmuma radītā peļņa palīdz atbalstīt bezpeļņas organizāciju laikā, kad projekti netiek īstenoti. Tas palīdz saglabāt darbinieku pamatsastāvu un nodrošināt bezpeļņas uzņēmuma darbības nepārtrauktību.

Sociālais uzņēmums „Basta” piedāvā rehabilitāciju un darba pieredzi tiem, kas cietuši no alkohola vai narkotiku lietošanas. Šobrīd „Basta” centri artrodas piecās dažādās Zviedrijas vietās.

„Basta” izveidošana saistīta ar tā dibinātāja Aleka Karlberga gūto iedvesmu, 1989. gadā viesojoties Itālijas sociālajā kooperācijā San Patrignano. Viņš redzēja, kā agrākie atkarīgie sanākuši kopā un izveidojuši uzņēmumu. Ideja, ka mērķtiecīgs darbs un iespēja uzņemties atbildību par savu dzīvi var būt pamats rehabilitācijai, ir kļuvusi par „Basta” filozofiju. 1994. gadā tika izveidots pirmais centrs Nikvarnā, netālu no Stokholmas.

Sociālais uzņēmums ir atkarīgs no ienākumiem, ko tas gūst, piedāvājot tādus pakalpojumus kā būvniecība, tīrīšana, dienas aprūpe suņiem un ēdināšana. Decentralizēta uzņēmējdarbības struktūra nozīmē, ka daudziem būs iespēja uzņemties atbildību par komandas vadību un nansēm.

Kad šī ideja pirmo reizi parādījās 1994. gadā, „Basta” uzsāka partnerību ar piecām pašvaldībām, kuras apņēmās sadarboties ar sociālo uzņēmumu piecus gadus. Tā kā tas bija jauns koncepts, „Basta” bija vajadzīgs laiks, lai attīstītu ideju, kā arī struktūra, tādēļ bija vajadzīga ilgtermiņa apņemšanās. Visas pašvaldības sākotnēji maksāja 500 000 kronu katru gadu, un visiem viņiem bija pārstāvis „Basta” valdē, lai nodrošinātu regulāru pakalpojumu un attīstības uzraudzību. Šī procesa laikā „Basta” vadības komanda veidoja arī kontaktus ar valsts un sociālo sektoru. Tas palīdzējis paplašināt savu tīklu un šodien sociālais uzņēmums strādā ar vairāk nekā 90 pašvaldībām visā Zviedrijā, kā arī ar Zviedrijas Cietumu un probācijas dienestu.

Kā jebkurā biznesā, uzņēmumam augot, mainās procesi un uzņēmējdarbības struktūras, bet Basta dibinātāja pieredze rāda, cik svarīgi ir nemainīt organizācijas principus un vērtības. Viņš arī apgalvo, ka sociālajam uzņēmējam ir svarīgi neaizmirst, ka jūs vadāt uzņēmumu - tam jābūt finansiāli ilgtspējīgam un cilvēkiem jāspēj veidot uzņēmumā karjeru.

Sociālais uzņēmums „Tuvu” ir kristiešu labdarības organizācija, kas palīdz maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem, kā arī sociāli izolētām personām. Tās mērķis ir samazināt sociālo atstumtību un risku, palielinot to cilvēku labklājību, ar kuriem viņi strādā.

„Tuvu” aicina partnerus un speciālistus nodrošināt nepieciešamo materiālo, emocionālo un sociālo atbalstu un savu mērķu sasniegšanai paļaujas uz kristīgajām vērtībām. Viņi sniedz palīdzību krīzes situācijās un veicina labdarības tradīcijas Latvijā. Organizācija uztur divus lietotu apģērbu labdarības veikalus, kas atrodas Jelgavas un Rīgā. Ienākumi no šiem veikaliem tiek ieguldīti dažādos labdarības projektos, piemēram, materiālajā atbalstā trūcīgajiem (pārtikas pakām, apģērbam, malkai utt.), jauniešu nometnēs, būvniecības projektos, izglītības pasākumos, mācību materiālu izplatīšanā bērniem un dažādās radošajās un praktiskajās darbnīcās.

Biedrības darbību var iedalīt divās galvenajās jomās - sniedz bezmaksas mērķtiecīgu palīdzību ģimenēm un apdraudētajiem cilvēkiem, un nodarbojas ar uzņēmējdarbību, piedāvājot pamatpakalpojumus par pieņemamām cenām, tādējādi veidojot tirgu, kā arī apkalpojot sabiedrību. Līdz šim „Tuvu” ir palīdzējuši vismaz 60 vietējām ģimenēm, taču ieguvēju skaits, protams, ir daudz lielāks, ja ņem vērā partnerības visā Latvijā.

Organizācija popularizē ilgtermiņa palīdzības ideju un pārzin katras atsevišķās ģimenes situācijas īpatnības. Kad jauna ģimene sazinās, lai saņemtu palīdzību, tiek ieguldīts liels darbs ģimenes apstākļu izpratnei - organizācijas pārstāvji apmeklē ģimeni mājās un analizē iespējamās vajadzības.

Valdes priekšsēdētāja Lāsma Cimermane atzīmē, ka biedrība un pašvaldība skaidri izprot savstarpējo ieinteresētību kopīgajā darbā, tāpēc biedrība cenšas būt uzticams partneris un sadarbība ar pašvaldību šobrīd ir gana veiksmīga. Biedrība arī norāda, ka nākas arī sastapties ar diezgan stīvu un formālu birokrātisku attieksmi, kas reizēm var kavēt biedrības darbu, kā arī pašvaldību darbinieku kompetences trūkumu, kas palēnina pasākumu īstenošanas gaitu. Neraugoties uz to, „Tuvu” ar cerībām raugās nākotnē un strādā pie dažādiem projektiem, lai palielinātu savu kapacitāti, uzlabotu palīdzības sniegšanas veidus un turpinātu veiksmīgi sadarboties ar vietējām pašvaldībām, kā arī citiem Latvijas reģioniem.

„Cerību Spārni” ir biedrība, kas dibināta 2003. gadā, lai veicinātu personu ar invaliditāti sociālo integrāciju. „Cerību Spārni” nodarbojas ar pārstāvniecību, sekmējot pilsoniskās sabiedrības attīstību, un darbojas izglītības un sociālo pakalpojumu jomā. Organizācija izvietojusies Siguldā, kas atrodas 50 km attālumā no Rīgas, un strādā ar bērniem un viņu ģimenēm, jauniešiem un pieaugušajiem, kuriem ir funkcionālas grūtības un citi invaliditātes veidi. Organizācija piedāvā daudzveidīgus pakalpojumus, īstenojot savu misiju četros dažādos darbības virzienos.

Centrālajā birojā darbs koncentrējas uz pašvaldības iepirktajiem sociālajiem pakalpojumiem. Darbnīcās, kas ietver aušanu un citus amatniecības veidus, runu, mākslu un mūzikas terapiju, kā arī medicīnisko vingrošanu, bērni un jaunieši iegūst noderīgas prasmes un izgatavo lietas, kas tiek pārdotas organizācijas veikalā „Visi Var”, kas atrodas netālu no centrālās stacijas. Papildus, organizācija ir izveidojusi kopienu „Cerību sēta”, kur cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem piedalās kopienas dzīvē atbilstoši savām spējām un vajadzībām. Balstoties uz sociālās rehabilitācijas principiem, kopiena palīdz nojaukt izolētības barjeras, attīsta pašpietiekamību un spējas patstāvīgi iekļauties ikdienas dzīvē, vien- laikus saņemot individuālu palīdzību. Visbeidzot, sociālās palīdzības centrs „Cerību māja” piedāvā virkni aktivitāšu jaunajiem vecākiem krīzes situācijās vai vecākiem ar nepietiekošām prasmēm, kā arī jaunām vientuļajām mātēm bez ģimenes atbalsta.

Uzņēmuma direktore Eva Viļkina atzīmē, ka „Cerību spārni” ar vietējo pašvaldību sadarbojas ļoti cieši. Partnerība ilgst jau vairāk kā 13 gadus - kopš 2004. gada, kad tika noslēgts pirmais iepirkuma līgums. Sadarbība noris četrās galvenajās jomās: iepirkumi, līdz nansējums, neatkarīgi pasūtījumi un politikas veidošanas konsultācijas. Pašvaldība ļauj arī bez maksas izmantot savas telpas organizācijas galvenā biroja vajadzībām. Veiksmīgā partnerība balstās uz savstarpēju uzticēšanos un lietderīgumu, īpaši attiecībās ar pašvaldības sociālo nodaļu. Sadarbība notiek galvenokārt iepirkumu ietvaros, kas nansē organizācijas darbību un pašvaldībai nodrošina uzticamu partneri sociālo pakalpojumu sniegšanā. Pašvaldība dažkārt līdz nansē projektus, tādējādi palīdzot iegādāties aprīkojumu un citus darbībai nepieciešamos materiālus. Draudzīgo attiecību dēļ pašvaldība dažkārt ar organizāciju slēdz individuālos līgumus, tas kalpo kā papildu ienākumu avots. Būtiskākā sadaļa viņu veiksmīgajā partnerībā ir konsultācijas un līdzdalība politikas veidošanas procedūrās, kur organizācijai „Cerību spārni” ir nozīmīga loma. Pašvaldība vēlas dzirdēt un izprast pakalpojumu sniedzēju viedokļus, un gadu gaitā ir izveidojies atgriezeniskās saites cikls starp pašvaldību, organizāciju un vecākiem. „Cerību spārni” veic ikgadēju aptauju, kuras mērķis ir novērtēt to pakalpojumu kvalitāti, kā arī saņemt informāciju par to, kādi jauni pakalpojumi nākotnē varētu būt nepieciešami. Šie pētījumi kalpo par pamatu turpmākiem pašvaldības veiktajiem pirkumiem, nodrošinot, ka sniegtie pakalpojumi ir aktuāli un lietderīgi.