LSUA-Kas-ir-sociālā-uzņēmējdarbība

Kas ir sociālā uzņēmējdarbība?

Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai, nevis gūt maksimālu peļņu uzņēmuma īpašniekiem. Sociālās uzņēmējdarbības veidi, formāti, preces, pakalpojumi var būt ļoti dažādi, sociālie uzņēmumi var būt gan lieli, gan mazi, gan starptautiski, gan lokāli, taču tos visus vieno vēlme radīt augstu sociālo pievienoto vērtību, izmantojot biznesa metodes.

Sociālo uzņēmējdarbību definēt nav viegli - ne Eiropā, ne pasaulē nepastāv vienotas definīcijas vai vienotas izpratnes par sociālās uzņēmējdarbības precīzām robežām, bet divi galvenie kritēriji tomēr ir un paliek - 1) uzņēmējdarbība un 2) ar sociālu mērķi.

Sociālo uzņēmējdarbību kā starpdisciplināru un inovācijām pilnu jomu ir ārkārtīgi grūti ielikt kādā konkrētā un strikti noteiktā definīciju rāmī, tādēļ aicinām iepazīties ar Latvijas un ārvalstu piemēriem, lai saprastu, kā šis uzņēmējdarbības veids darbojas praksē!

Kā sociālā uzņēmējdarbība tiek definēta Latvijā?

“Sociālā uzņēmējdarbība” un “sociālais uzņēmums” ir nedaudz atšķirīgi jēdzieni. Sociālā uzņēmējdarbība ir plašāks jēdziens un vairāk raksturo procesu, tā nav nekādā veidā tiesiski definēta. Sociālais uzņēmums jau ir konkrēts uzņēmējdarbības veids un tiesisks statuss, kuru var iegūt uzņēmums, kurš izpilda valsts noteiktus kritērijus.

Latvijā sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas veic labvēlīgu sociālo ietekmi radošu saimniecisko darbību, piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana, un izpildot likumā noteiktos kritērijus un nosacījumus, ir ieguvusi sociālā uzņēmuma statusu.

Sociālā uzņēmuma statusu var iegūt:
- jau esoši SIA, kas pielāgojuši savu darbību likuma nosacījumiem
- jaundibināti SIA, kas dibināti tieši ar mērķi jau uzreiz kļūt par sociālajiem uzņēmumiem.

Kurš izdomāja sociālo uzņēmējdarbību?

Pirmie sociālie uzņēmumi radās jau sen (piemēram, Lielbritānijas vecākie sociālie uzņēmumi dibināti 19.gs beigās) taču pirmais, kurš jebkad definēja sociālo uzņēmējdarbību, bija Muhammads Yunus, sociālais uzņēmējs no Bangladešas, Grameen bankas dibinātājs un Nobela miera prēmijas laureāts. Viņš forumulēja septiņus sociālās uzņēmējdarbības principus, kuru ir pamatā lielākajai daļai šobrīd Eiropā un pasaulē izmantoto sociālās uzņēmējdarbība definīciju:

  • Biznesa mērķis ir nevis maksimāli nopelnīt, bet novērst/risināt nabadzību vai kādu citu sociālu problēmu.
  • Finansiāla un ekonomiska ilgtspēja.
  • Investori saņem atpakaļ tikai savu ieguldījumu, bez procentiem.
  • Kad investīcijas ir atmaksātas, uzņēmuma peļņa tiek izmantota tālākai attīstībai un sociālās problēmas risināšanai.
  • Atbildīga attieksme pret vidi.
  • Darbaspēks saņem darba tirgum atbilstošu atalgojumu un labākus darba apstākļus.
  • ...un dara darbu ar prieku!

Kā sociālā uzņēmējdarbība tiek skaidrota citur Eiropā?

Eiropas Komisija savos dokumentos sociālo uzņēmējdarbību definējusi šādi:

A social enterprise is an operator in the social economy whose main objective is to have a social impact rather than make a profit for their owners or shareholders. It operates by providing goods and services for the market in an entrepreneurial and innovative fashion and uses its profits primarily to achieve social objectives. It is managed in an open and responsible manner and, in particular, involves employees, consumers and stakeholders affected by its commercial activities.

Dalībvalstīm šī definīcija nekādā veidā nav saistoša, un Eiropas Komisija uzsver, ka nepastāv arī vienota juridiskā forma sociālās uzņēmējdarbības īstenošanai. Taču, kā redzams definīcijā, Komisija ir sociālo uzņēmējdabrību sasaistījusi gan ar tādiem plašākiem jēdzieniem kā sociālā ekonomika un inovācijas , kas savā ziņā netieši norāda uz sociālās uzņēmējdarbības ne-tradicionālo un nekonvencionālo pieeju sociālās vērtības radīšanā.

Kas NAV sociālā uzņēmējdarbība?

  • Sociālā uzņēmējdarbība NAV tradicionālo uzņēmumu sociālā korporatīvās atbildības aktivitātes. Piemēram, bankas īstenota izglītības programma nav sociālā uzņēmējdarbība, ja vien, protams, tā netiek īstenota un veikta atsevišķa, nodalīta, finansiāli un saturiski neatkarīga uzņēmuma veidā.
  • Sociālā uzņēmējdarbība NAV labdarība, kad kaut kas tiek kādam atdots vai dots bez maksas, par brīvu. To, protams, var darīt, ja tam pamatā ir ilgtspējīgs biznesa modelis, kura ietvaros tiek ģenerēti ienākumi, kas pilnībā vai daļēji sedz labdarības aktivitātes.
  • Sociālā uzņēmējdarbība NAV valsts un pašvaldības sociālās palīdzības aktivitātes.

Lasi arī rakstu "10 biežāk uzdotie jautājumi par sociālo uzņēmējdarbību".


Līvānos aicina uz sarunu par sociālo uzņēmējdarbību

Līvānos aicina uz sarunu par sociālo uzņēmējdarbību

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar Līvānu novada domi un British Council pārstāvniecību Latvijā 17. februārī plkst.11:00 aicina Līvānu novada iedzīvotājus uz sarunu par sociālo uzņēmējdarbību. Pasākumā būs iespēja uzzināt visu par un ap sociālo uzņēmējdarbību Latvijā, dzirdēt Jelgavas sociālā uzņēmuma SIA “Barboleta” pieredzes stāstu par sociālā uzņēmuma specifiku, izaicinājumiem un AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” granta apgūšanas procesu, kā arī piedalīties praktiskajā nodarbībā, kur trenēsimies pareizi formulēt un prezentēt auditorijai savu sociālā biznesa ideju.

Pasākums norisināsies Līvānu uzņēmējdarbības atbalsta centra konferenču zālē, Domes ielā 3, Līvānos. Uz pasākumu īpaši aicināti arī izglītības iestāžu pedagogi, lai iepazītos ar sociālā uzņēmuma “Barboleta” pirmsskolas izglītības iestādes "Mācos Mācīties” inovatīvo un mūsdienīgo apmācību metodi.

Lai piedalītos pasākumā, līdz 12. februārim jāaizpilda elektroniska pieteikuma anketa: https://forms.gle/TswWsCFXSbhWcntR6   

 

Vietu skaits ir ierobežots.


Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkla aktivitātes reģionos 2019. gadā

Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkla aktivitātes reģionos 2019. gadā

Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieki ir aktīvi un radoši dažādu jomu profesionāļi, kuri palīdz labāk iepazīt un izprast sociālās uzņēmējdarbības būtību un iespējas visā Latvijā. Ar pilnu vēstnieku sarakstu iespējams iepazīties šeit. Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkls ir iniciatīva, kas izveidota sadarbībā ar British Council Latvia.

British Cuncil pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Matesoviča atzīst:

“British Council jau vairākus gadus atbalsta Sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā un priecājas redzēt, ka ar tās palīdzību iespējams veidot ciešāku, spēcīgāku un daudz saliedētāku vietējo kopienu un sabiedrību”.

2019. gadā kopā ar British Council Latvijā ir norisinājušies kopienas stiprināšanas pasākumi un praktiski prasmju pilnveides pasākumi Latvijas reģionos,  mītapi, kas veltīti sociālajām inovācijām un sociālās uzņēmējdarbības popularizēšanai, sociālās uzņēmējdarbības kopienas pilnveides un stiprināšanas pasākumi, vebināri zināšanu un prasmju pilnveidei, sociālās uzņēmējdarbības forums, sociālās uzņēmējdarbības tirgus, sociālo inovāciju hakatons, izveidoti vairāki video un raksti, kā arī sociālās uzņēmējdarbības vēstnieki viennozīmīgi ir kļuvuši par atpazīstamu zīmolu visā Latvijā.

2019. gads vēstniekiem ir bijis aktīvs un vairākos reģionos līdz šim ir notikuši vismaz 38 dažādi notikumi - sociālā uzņēmējdarbība pateicoties sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku aktivitātēm ir izskanējusi plaši un skaļi.

Vairāki sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku rīkotie pasākumi kopienas iesaistei ne tikai radīja jaunas sadarbības, bet arī radīja interesi, zināšanas un jaunas prasmes aktīvākajiem kopienas līderiem, kā arī saliedēja kopienu turpmākajām iniciatīvām, attīstīja vairākus jaunus sociālos uzņēmumus. Pasākumi norisinājās visā Latvijā un bija fokusēti uz visdažādākajām auditorijām -  Kuldīgas novadā Sociālā dienesta darbiniekiem, Mārupes aktīvistiem, Ķekavas kopienai, Lūznavas muižā, Daugavpilī, arī vairāki pasākumi krievu valodā Rīgā, Liepājā norisinājās pasākums par sieviešu iesaisti sociālajā uzņēmējdarbībā konsultācijas un tikšanās, Tukumā - tieši uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai, Ikšķilē tikāmies ar ieinteresētām skolotājām, Lielvārdē ar jauniešiemGulbenē kopā ar jauniešiem ģenerējām idejas Gulbenes novada attīstībai, Cēsīs  sociālajā uzņēmējdarbībā iesaistītie dalījās pieredzē un padomos, savukārt Jelgavā norisinājās Socitons jeb sociālo ideju attīstības maratons. Notikušas vairākas individuālu konsultāciju izbraukuma sesijas, konsultēti gan ideju autori, gan arī lēmējpieņēmēji un vietvaras. Katra tikšanās un saruna stiprina sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu.

Savos iespaidos par pasākumu Liepājā dalās viena no dalībniecēm, “Radi Vidi Pats” jaunatnes darbiniece Linda Ulāne:

“Pasākums bija ne tikai izglītojošs, bet arī iedvesmojošs. Ir vērtīgi redzēt veiksmīgus piemērus, kuri arī sākuši tikai ar labas idejas un vēlmes kombināciju, bet tajā pašā laikā jābūt gataviem arī izaicinājumiem, strupceļiem un plāniem B, C utt. Iedrošina tas, ka citi ir gatavi dalīties pieredzē un padomos, arī inkubators piedāvā atbalsta sistēmas. Mēs nesteidzamies, maziem solīšiem, un šāda veida pasākumi ir tie, kas palīdz šos mazos solīšus spert pareizā, likumiski un biznesa ziņā drošā virzienā.”

Sociālās uzņēmējdarbības vēstniece popularizēja sociālo uzņēmējdarbību un sociālos uzņēmējus arī Labsajūtas festivālā Jelgavā:

Ar devīzi “Iedvesmojies savam veiksmes stāstam!” Lūznavas muiža aicināja piedalīties starptautiskā pasākumā par sociālo uzņēmējdarbību. Pasākumā Lūznavā piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieki, bet ar saviem veiksmes stāstiem dalījās sociālo uzņēmumu aktīvisti gan no Latvijas, gan Igaunijas. Pasākumā kopā ar draugiem, atbalstītājiem, brīvprātīgajiem asistentiem īpaši tika aicināti piedalīties un iedvesmoties cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem.

Lūznavas muižas pārvaldniece un sociālās uzņēmējdarbības vēstniece Rēzeknes novadā Iveta Balčūne, stāsta:

Aktivitātes sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai Lūznavas muižā rīkojam jau no 2017. gada, bet šī gada aprīlī organizētais pasākums “Iedvesmojies savam veiksmes stāstam!”, kur aicinājām cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem kopā ar viņu atbalstītājiem un brīvprātīgajiem, vēlreiz apliecināja visiem zināmu un vienkāršu faktu – sadarbība visos līmeņos ir ideju radīšanas un, jo nozīmīgāk, to īstenošanas scenāriju pamatā. Oktobrī man bija iespēja apmeklēt vairākus sociālos uzņēmumus Tilburgā, Nīderlandē, kur katrs no tiem demonstrēja lielisku sadarbību – vietējā kopiena, uzņēmēji, pašvaldība, sociālie dienesti, vietējās mācību iestādes, nevalstiskais sektors. Tie bija augstas klases ēdināšanas un viesmīlības veiksmīgi uzņēmumi, kuros strādāja cilvēki ar ierobežotām iespējām. Lūznavas muižas kompleksā ir vairākas degradētas ēkas, kuras pamazām atdzimst (2018. gadā savu atdzimšanu svinēja kādreizējais malkas šķūnis, tagadējais Kulturys škiuņs) un ir kā resurss un iespēja jauniem risinājumiem. Arī vecā koka ēka iepretī muižai – kādreizējā skola – nākotnē varētu būt lietderīga, kļūstot par vietu, kur vienuviet darbojas vairāki sociālie uzņēmumi.“

Pēc dalības pasākumā Lūznavas muižā, LSUA biedri "Typical Latvian" radīja pastkartes ar Lūznavas muižas stāstu un Mareka Odumiņa gleznām - 😍 Īsts ietekmes stāsts, kas mūs iepriecina. Elīna par to intervijā saka:

"Reiz gadījās ciemoties Lūznavas muižā un tā mani ļoti uzrunāja. Viņiem nebija savu pastkaršu, tāpēc sadarbībā ar fotogrāfi Ilzi Mezīti radījām pastkartes "ļaujies Mūzai... radīt savu stāstu".

Mūsu sadarbība ar Lūznavas muižu kļuva vēl ciešāka, jo vienā no skaistajām muižas zālēm, baudot kafiju, tagad var uz vietas uzrakstīt un arī uzreiz nosūtīt pastkartes – gan tās, kas tapa speciāli šai muižai, gan mūsu iepriekšējo kolekciju pastkartes"

😊Mēs lepojamies, ka starp sociālajiem uzņēmējiem un  sociālās uzņēmējdarbības vēstniekiem rodas ciešas sadarbības, pateicoties pasākumiem, kas top reģionos kopā ar British Council Latvia. Sociālā uzņēmējdarbība satuvina! 

https://www.youtube.com/watch?v=_n-G9mU9dww&feature=youtu.be

 

MĪTAPI, kas veltīti sociālajām inovācijām un sociālās uzņēmējdarbības popularizēšanai

Lai uzrunātu pēc iespējas dažādākas auditorijas, kopā ar sociālās uzņēmējdarbības vēstniekiem rīkojām arī mītapus kopienu savešanai kopā -  skaties, kā mums gāja Daugavpilī Hello Solyanka Sociālās uzņēmējdarbības brančā:

https://www.youtube.com/watch?v=I0Xddv5roaw&feature=emb_logo

Sociālās uzņēmējdarbības brančs Daugavpilī iedvesmoja dalībniekus piedalīties nu jau otrajā Sociālo inovāciju hakatonā, kas šogad norisinājās Kuldīgā.

Tāpat arī tikāmies Liepājas IT Waffle meetup un Ventspils Tech-up mītapos, lai runātu par to, ka sociālās inovācijas var būt arī tehnoloģijās balstītas un risināt sabiedrībai nozīmīgus izaicinājumus.

KOPIENAS PILNVEIDE UN SADARBĪBU VEIDOŠANA

Lai veicinātu sadarbības vēstnieku starpā, norisinājās vairākas kopienas veidošanas tikšanās reģionos Liepājā, Siguldā, Jēkabpilī, Jelgavā un Rīgā, kā arī Sociālās uzņēmējdarbības akadēmija un Rudens brančs, kuru laikā LSUA biedri, sociālie uzņēmēji un sociālās uzņēmējdarbības vēstnieki ieguva jaunas zināšanas un  prasmes gan sociālās ietekmes mērīšanā, gan zināšanās par publiskajiem iepirkumiem, gan arī mediju lietošanā un praktiskos izaicinājumos, tāpat arī sadarbības partnerus turpmākajai attīstībai.

VEBINĀRI ZINĀŠANU UN PRASMJU STIPRINĀŠANAI

Lai stiprinātu sociālās uzņēmējdarbības kopienas zināšanas un prasmes, kā arī pozicionētu mūsu biedrus kā ekspertus, 2019. gaadā ar British Council atbalstu norisinājās septiņi noderīgi un izglītojoši tiešsaistes vebināri, kurus vēl arvien var noskatīties šeit: sua.lv/vebinari

SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS FORUMS 2019

Sociālās uzņēmējdarbības forums šogad vienoja 180 dalībniekus, tā bija arī īpaša iespēja LSUA biedriem pierādīt sevi piča prezentācijās, iepazīsties ar pičotājiem šeit, savukārt galveno balvu  - 2000 EUR investīciju - nodrošināja Britu padome Latvijā un Otrā Elpa.  Galveno investīciju ieguva Dabas zirgi, kas plāno to ieguldīt jaunā staļļa projektam.

Ogres novada pašvaldība ir pirmā Latvijā, kas izsludinājusi konkursu telpu Brīvības iela 18, Ogrē, nodošanai bezatlīdzības lietošanā sociālajam uzņēmējam.

Ogres novada pašvaldības Izpilddirektora vietniece Dana Bārbale uzsvēra, ka, tieši apmeklējot Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas forumu un klausoties citu valstu pieredzi, noticējusi idejai par sociālo uzņēmējdarbību un aicināja meklēt iespējas to īstenot. “Papildus nosacījumiem, ka uzņēmumam jābūt Labklājības ministrijas piešķirtajam sociālā uzņēmuma statusam, tika noteikts - uzņēmumam jānodarbina jaunieši ar īpašajām vajadzībām, jo tieši jaunieši ir mūsu nākotne. Tāpat tika noteikts, ka kafejnīca ar dažādām tehnoloģijām jāaprīko ne tikai virtuvē, bet arī zālē, piedāvājot viesiem ēdienkartes planšetēs,” stāstīja D.Bārbale, uzsverot, ka arī turpmāk pašvaldība nebaidās iet uz priekšu. “Ogres novada pašvaldība spērusi lielu soli sociālās uzņēmējdarbības virzienā. Ceram, ka pašvaldības piemērs būs stimuls arī citām pašvaldībām veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību. Redzam, ka arī citi cilvēki ir noticējuši mūsu idejai, jo pašvaldībā interesi par atbalstu sociālajā uzņēmējdarbībā izteikuši vairāki uzņēmēji. Galvenais - nenobīties no negatīvajiem komentāriem un nezaudēt ticību savai idejai.”

SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIRGUS

Sociālās uzņēmējdarbības tirgus vienoja vismaz sešpadsmit sociālās uzņēmējdarbības veicējus un sociālās uzņēmējdarbības vēstniekus, lai visplašākajai auditorijai Kalnciema kvartāla Sociālās uzņēmējdarbības tirgū veicinātu jomas atpazīstamību un sociālo uzņēmēju redzamību. Ar darbnīcām, andelēšanos, dzīvām sarunām, sociālo mediju kampaņu un plašu publicitāti vislabākajā veidā tika komunicēta sociālās uzņēmējdarbības būtība un galvenā ideja.

JAU OTRAIS SOCIĀLO INOVĀCIJU HAKATONS

Hakatonā piedalījās 43 dalībnieki no dažādām Latvijas vietām – Rīgas, Ventspils, Ķekavas, Tukuma, Baldones, Kuldīgas, Jūrmalas, Talsiem, Alsungas, Rundāles, Salacgrīvas, Ozolniekiem, Ogres, Daugavpils, Jēkabpils, Bauskas, Līvāniem un pat Aknīstes. Dalībnieku vidū bija dažādu jomu speciālisti  – jau esoši uzņēmēji, pedagogi, pašvaldību darbinieki, programmētāji, 3D mākslinieki, studenti, nevalstisko organizāciju pārstāvji, grafiskie dizaineri un vienkārši entuziasma pilni ideju ģeneratori. Arī šogad Sociālo inovāciju hakatonā izveidojās 8 komandas ar lieliskām sociālās uzņēmējdarbības idejām.

Hakatona galveno balvu – komandas saliedēšanas un pieredzes apmaiņas braucienu pie Zviedrijas sociālajiem uzņēmējiem Stokholmā – no British Council pārstāvniecības Latvijā saņēma komanda ATMIŅU STĀSTI. TAČU tukšām rokām mājās nedevās neviena komanda – Hakatona atbalstītāji un mentori piešķīra savas simpātijas balvas visām komandām!

https://www.youtube.com/watch?v=g5fS3M7nw5c

PILNVĒRTĪGI KOMUNICĒTS PAR SOCIĀLO UZŅĒMĒJDARBĪBU

Izdots jau trešais katalogs, kurš apkopo sociālās uzņēmējdarbības veicējus un atbalsta organizācijas vienkopus -  "Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā 2019" , tāpat arī radīti video par sociālo uzņēmējdarbību un vairāki raksti, kas popularizē sociālo uzņēmējdarbību plašai auditorijai.

https://www.youtube.com/watch?v=1E06T6f9b-U&t=598s

https://www.youtube.com/watch?v=pvn9blTDkI4&t=10s

Vēstnieki ir kļuvuši par viedokļu līderiem, piedalās citos pasākumos kā eksperti

Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieki ir kļuvuši par atpazīstamu zīmolu, kas ir zināmi kā eksperti, tiek piesaistīti citu rīkotajos pasākumos, paši rada ilgtermiņa sadarbības projektus par sociālo uzņēmējdarbību, piemēram, tās attīstību laukos, un attīsta idejas savai kopienai, konsultē un arī sadarbojas savā starpā, pilnveidojot sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu Latvijas reģionos.

Aicinām sekot līdzi asociācijas sociālajos tīklos, lai uzzinātu par tuvākajiem pasākumiem reģionos, kā arī aicinām vēstniekus uzrunāt personīgi kopīgai sadarbībai.

Pasākumus dažādos Latvijas reģionos organizē sociālās uzņēmējdarbības vēstnieki sadarbībā ar Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociāciju un British Council pārstāvniecības Latvijā atbalstu.


Vebināri - noderīgi ikvienam!

LSUA rīkoto vebināru ieraksti - Jūsu lietošanai!

Nododam Jūsu lietošanai LSUA rīkoto vebināru ierakstus, kuri sniedz ieskatu aktuālās tēmās, atbild uz daudziem jautājumiem un palīdz izprast vairākas sociālajiem uzņēmējiem svarīgas tēmas. Vebināri pusdienlaikā ir vērtīgs resurss jaunām zināšanām un prasmēm!

 

https://www.youtube.com/watch?v=wfunkPriifA&t=3s

https://youtu.be/3McjfIUtH4w

https://youtu.be/IVG0hyaTQq8

https://youtu.be/t802Cixdbx8

 

https://youtu.be/6d9v6th-92E

 

LSUA vebināri krievu valodā:

https://www.youtube.com/watch?v=O34nZZF4eZE&t=31s

https://www.youtube.com/watch?v=gNlpliNTU6k&t=43s

https://www.youtube.com/watch?v=GqppaTddWko


Sociālo inovāciju hakatons šogad aicina uz Kuldīgu

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar Daugavpils jauniešu biedrību “D-Juno”, Kurzemes NVO centru un Vācijas Ārlietu ministrijas atbalstu organizē nu jau otro Sociālo inovāciju hakatonu, kas šoreiz notiks Kuldīgā. Tas būs 48 h garš ideju maratons, kurā profesionālu mentoru - ekspertu vadībā komandām būs iespēja radīt jaunus, dzīvotspējīgus, uz modernajām tehnoloģijām balstītus sociālā biznesa projektus, ko pasākuma noslēgumā vērtēs investori un uzņēmējdarbības eksperti. Hakatons norisināsies no 11. līdz 13. oktobrim Kuldīgas Jauniešu mājā. Lai veicinātu sabiedrības saliedētību, hakatonā aicināti pulcēties dalībnieki no visiem Latvijas reģioniem, un pasākums norisināsies trīs valodās – latviešu, angļu un krievu.

Ja kāds pie sevis vai kopā ar domubiedriem lolo kādu sociālās inovācijas ideju, taču nav vēl radis tai gatavu biznesa koncepciju un komandu, vai arī, ja kādam nav ideju, taču ir prasmes IT, moderno tehnoloģiju, mārketinga un grafiskā dizaina jomā un interese tās pielietot biznesā ar mērķi padarīt labāku pasauli, tad Sociālo inovāciju hakatons būs īstā vieta, lai savus sapņus un ieceres beidzot pārvērstu realitātē.

Hakatonā aicinātas pulcēties individuālas personas vai domubiedru grupas līdz 6 cilvēkiem no visas Latvijas - ikviens sociālo inovāciju jomā domājošais, uzņēmumu pārstāvji, jaunie uzņēmēji, programmētāji, 3D mākslinieki, grafiskie dizaineri, biznesa un finanšu speciālisti, studenti vai vienkārši entuziasma pilni ideju ģeneratori.

Dalība Sociālo inovāciju hakatonā ir bez maksas, taču vietu skaits ierobežtos - tikai 40 dalībniekiem. Lai kļūtu par hakatona dalībnieku, ir jāpasteidzas līdz 22. septembrim aizpildīt pieteikuma anketu, kas atrodama sadaļā "Hakatons", kur arī pieejama hakatona programma un informācija par mentoriem.

Piektdienas, 11. oktobra, vakarā katrs dalībnieks vai domubiedru grupa, kam ir sava sociālās inovācijas ideja, prezentēs to pārējiem hakatona dalībniekiem. Pēc tam dalībnieki savstarpēji izvēlēsies, pie kuru ideju attīstīšanas strādāt turpmākās 48 stundas un veidos komandas. Sestdien, 12. oktobrī, komandas strādās kopā ar mentoriem - dažādu nozaru speciālistiem, kuri iecerētajām uzņēmējdarbības idejām palīdzēs formēt biznesa modeli un izvēlēties piemērotākos tehnoloģiskos, dizaina un mārketinga risinājumus. Svētdien, 13.oktobrī, komandas prezentēs savus gatavos projektus žūrijai – Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla pārstāvjiem un citiem ekspertiem, kuri pasākuma noslēgumā noteiks izcilāko, inovatīvāko un dzīvotspējīgāko sociālā biznesa ideju, kuras autori saņems hakatona galveno balvu.

Galveno balvu uzvarētāju komandai piešķirs British Council pārstāvniecība Latvijā, un tā būs starptautiska pieredzes apmaiņas vizīte pie sociālajiem uzņēmējiem ārvalstīs. Būs arī simpātiju balvas, bet pats galvenais - bez ieguvumiem mājās neviens nedosies! Pat ja komanda neiekļūst laureātu vidū, vai kāda dalībnieka ideja netiks attīstīta tālāk, hakatons ikvienam dos vērtīgas zināšanas un prasmes biznesa modelēšanā, jaunas idejas, kontaktus, potenciālos savas uzņēmējdarbības partnerus un kolēģus, kā arī lielisku iespēju prezentēt savu biznesa ideju uzņēmējdarbības ekspertiem.

Sociālo inovāciju hakatons notiek ar Vācijas Ārlietu ministrijas, British Council pārstāvniecības Latvijā, Kuldīgas novada pašvaldības, Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centra, SEB bankas, uzņēmuma “MILZU!”, Latvijas Biznesu Eņģeļu Tīkla un viesnīcas “Jēkaba Sēta” atbalstu.

Papildu informācija:
Līga Ivanova, liga@sua.lv, 26464686

 

 

 


Команда «Learn IT»: программировать могут даже дети

Learn IT – это школа программирования для учеников 1-9 классов, в которой дети и подростки учатся создавать собственные технологии и искать современные решения своим проблемам. Тут они создают домашние страницы, игры, анимацию, учатся печатать на 3D-принтере и многому другому. СОЛЯНКА встретилась с создательницами этого социального предприятия Элиной Ингеланде и Линдой Синкой, чтобы узнать, как им удалось объединить технологии и социальную составную в своем нестандартном бизнесе.

Когда участники образовательной программы становятся создателями собственного бизнеса, основанного на образовании

Линда: Мы с Элиной встретились в рамках молодежной образовательной программы «Go Beyond», которая подразумевала создание бизнес-идеи или социального проекта. И мы нашли некий компромисс между бизнесом и социальной составной.

У Элины в то время была подруга из Эстонии, которая всегда гордилась ИТ-решениями, и у них в стране программирование преподают с первого класса. Изучив этот международный опыт, мы поняли, что в Латвии такой возможности нет.

Так мы начали свой бизнес с предоставления услуг в одной школе, с 30 детьми в двух группах, а потом это все разрослось как снежный ком - школы сами стали подавать заявки, нашей программой начали интересоваться дети.

Объединить образование и технологии в одно социальном предприятии

Элина: Мы с Линдой занимаемся чем-то между ИТ и бизнесом. Ежедневно мы больше отвечаем за управление бизнеса и новые проекты, а также новые рынки и новые возможности, а еще у нас есть учителя, которые преподают – это уже ИТ специалисты, которые обучают программированию.  Поэтому мы находимся между образованием и технологиями – в этой области.

Программирование подходит не только мужчинам

Элина: Часто мы слышим комментарии, что мы те, кто ломает стереотипы. И мне кажется, что очень ценно говорить о том, что программированием могут заниматься не только мужчины, но и девушки, ведь девушки приносят дополнительную ценность в сферу ИТ. И мы замечаем, что именно девушкам характерна эта социальная направленность. Мы способны объединять программирование с образованием и, возможно, программирование можно также объединить с музыкой или танцами или другими вещами, которые наиболее интересны девушкам.

Социальное предпринимательство – самостоятельный бизнес

Элина: Начиная эту инициативу в образовании, мы понимали, что мы хотели, чтобы наше дело поддерживалось не только пожертвованиями или другими проектами, мы хотели создать самостоятельный бизнес. Социальная составная нашей предпринимательской деятельности заключается в том, что мы занимаемся образованием. Мы стараемся научить программированию школьников, показать, что программировать могут даже дети.

Ученики как повод гордиться работой

Линда: Мы сотрудничали с несколькими ИТ-предприятиями и благодаря их идеям и нашему опыту и знаниям, мы вместе с детьми участвовали в фестивале света «Staro Rīga». 11-13-летние дети впервые участвовали в этом мероприятии с самостоятельно спрограммированной проекцией - инсталляцией, в очередь на которые стояли только дети. Видя этих детей и активность наших учеников, это мероприятие нам определенно доставило удовольствие. Это показывает, что дети уже сегодня могут использовать свои знания на практике и создавать нечто ценное.

Элина: Свою деятельность мы начали в 2014 году, и с тех пор мы обучили более тысячи детей по всей Латвии использовать технологии, чтобы создавать собственные решения. В прошлом учебном году у нас учились около 500 учеников, чем мы очень гордимся, и параллельно мы работаем с профессиональным усовершенствованием педагогов - обучаем учителей тому, как использовать технологии в классах. До этого момента мы обучили более 100 учителей в Латвии, чтобы они распространяли эти знания в дальнейшем.

Линда: Примерно год назад мы организовали первый в Латвии хакатон для детей, в рамках которого школьники на протяжении двух дней создавали решения для важных для себя проблем, таких как «мама не разрешает играть в компьютерные игры столько, сколько хочется» или «не могу встать в школу с утра» … Или «родители слишком громко храпят» - при определенной громкости устройство с микробитом начинало проигрывать мелодию.

Элина: Удивительно, что дети за один день усваивают основы программирования на упрощенном уровне и уже на второй день они готовы создавать решения, основанные на технологиях. Этим проектом мы показали, что не обязательно иметь глубокие познания в технологиях, достаточно общего понимания, и как использовать свои знания, чтобы находить решения своим проблемам.  Ученикам мы стараемся показать, что в будущем, когда они столкнутся с какими-то вызовами или трудностями, вместо того, чтобы жаловаться на то, что что-то не в порядке, они могли бы начать думать о том, как можно было бы решить проблему; как создать какое-то решение, которое было бы полезно не только одному человеку, но и другим.

„Learn IT” через пять лет и в регионах страны

Линда: Нашей целью на следующие пять лет является больше развиваться в регионах, потому что сейчас большинство учеников посещают наш кружок в Риге, но мы хотим создать сотрудничество с самоуправлениями, чтобы и в других городах дети могли бы освоить программирование и создавать свои технологичные решения.

Элина: Всей этой школой мы хотим показать, что программирование и технологии можно использовать в разных видах и разных сферах. Я бы очень хотела, чтобы школьники, которые вырастут через 5 или 10 лет, стали бы дигитальными послами в Латвии. И они бы могли создавать музыку, стали дигитальными художниками, создавали бы дигитальные инсталляции, и в общем думали бы о разных способах, как объединить их интересы с технологиями, чтобы создать нечто небывалое и нести имя Латвии как дигитального государства в дальнейшем.

Спасибо девушкам за искренний разговор. СОЛЯНКА очень надеется, что изучение технологий в скором времени станет повседневностью и для учеников даугавпилсских школ. Ну, а тем, кто живет в Риге, советуем не упустить возможность посещения летних курсов и кружков для детей – их проводят как на латышском, так и русском языках.

Материал подготовлен в сотрудничестве с Латвийской ассоциацией социального предпринимательства при поддержке Британского совета в Латвии и Министерства иностранных дел Федеративной Республики Германия.


Pirmais gads ar Sociālā uzņēmuma likumu - secinājumi

Autore: Agnese Frīdenberga, Providus vadošā pētniece

2019. gada 1. aprilī aprit gads kopš spēkā ir “Sociālā uzņēmuma likums” jeb likums, kurš pirmo reizi Latvijas vēsturē paredz īpašu statusu un valsts atbalstu tādiem uzņēmumiem, kuru primārais mērķis ir risināt sabiedrībai nozīmīgas problēmas, iepretim mērķim vairot uzņēmuma īpašnieku peļņu. Uzņēmumi, kas ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu ir apliecinājuši, ka tie veic labvēlīgu sociālo ietekmi radošu saimniecisko darbību dažādās jomās - sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana un citās.

2019. gada 28. martā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija rīkoja diskusiju “Gads ar Sociālā uzņēmuma likumu: ieguvumi, atziņas un izaicinājumi”, lai atskatītos uz paveikto, izvērtētu sasniegumus un izgaismotu izaicinājumus.

Skrējiens ir sācies!

Sociālie uzņēmumi ir īpašs uzņēmumu veids, jo tie risina sabiedrībai svarīgas problēmas, izmantojot biznesa metodes, vai nu tieši iedarbojoties uz identificēto problēmu (piemēram, radot darba vietas noteiktās personu grupām) vai piedāvājot pakalpojumus vai preces sava izvirzītā mērķa sasniegšanai (piemēram, izveidojot kafejnīcu, kura izglītos sabiedrību par vides problēmām un iespējamiem risinājumiem).

Šobrīd, sociālo uzņēmumu reģistrā ir reģistrētu 49 uzņēmumi, kuriem piešķirts sociālā uzņēmuma statuss. Kā to atzīmēja Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors un Sociālās uzņēmējdarbības komisijas vadītājs Imants Lipskis, sociālie uzņēmumi Latvijā darbojas dažādās jomās - restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu sniegšanā, nodarbinot jauniešus ar garīga rakstura traucējumiem (SIA "RB Cafe”), šūšanas ražotne, kur tiek nodarbinātas sociālās atstumtības riskam pakļautās personas (SIA "Visi Var" Siguldā), izglītības pakalpojumu sniegšana, tajā skaitā bērniem ar dzirdes, runas un stājas problēmām, kā arī ar mācību traucējumiem (SIA "Privātsākumskola) suņu-pavadoņu servisa piedāvāšana (SIA "MilkyZoo") un pat būvniecības uzņēmums (SIA "IKU").

Izvērtējot sociālo uzņēmumu darbības spektru I. Lipskis norādīja, ka 41% no visiem sociālajiem uzņēmumiem ir darba integrācijas uzņēmumi vai kā galveno mērķi izvirzījuši darba vietu radīšanu noteiktām personu grupām. Jāpiezīmē, ka arī citur Eiropā darba integrācijas sociālais uzņēmums ir biežāk sastopamā sociālā uzņēmumu darbības forma un vēsturiski, Itālijā, 1991. gadā tika izstrādāts likums par Sociāliem kooperatīviem (social cooperatives) nodalot divu veidu sociālos kooperatīvus:

  1. tādus, kas piedāvā sociālos, veselības un izglītības pakalpojumus;
  2. tādus, kas veicina konkrētu sociālo grupu, mērķu grupu (piem., cilvēku ar īpašām vajadzībām) integrāciju darba tirgū[1].

Savukārt, ja skatāmies reģionālo pārstāvniecību, tad no I. Lipska prezentācijas (skatīt attēlu zemāk) konstatējams, ka visvairāk sociālie uzņēmumi ir reģistrēti Rīgā un Pierīgā, kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepts vēl nav pazīstams lielai sabiedrības daļai, it īpaši tajos reģionos (piemēram, Latgalē), kur novērojamas būtiskas un dažādas sociālās problēmas un to radītā spriedze.

Statistiskie dati par sociālo uzņēmumu reģionālo pārstāvniecību norāda uz turpmākiem darbiem, kas būtu jāveic gan Labklājības ministrijai kā atbildīgajai ministrijai par politikas jomu, gan Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai – kā nozari pārstāvošai organizācijai. Tikai stāstot un rādot labās prakses piemērus, sociālās uzņēmējdarbības koncepts varēs sasniegt tālākos Latvijas nostūrus un atradīs ilgtermiņa risinājumus dažādām sabiedrības problēmām – bezdarbs, izglītības kvalitātēs jautājumi, vides izaicinājumi un citas.

Izaicinājumi un gūtās mācības

Diskusijas laikā sociālie uzņēmumi dalījās ar savu pieredzi gan iesniedzot dokumentus Labklājības ministrijā, pretendējot uz Sociālā uzņēmuma statusu, gan iesniedzot granta pieteikumu Finanšu institūcijā “Altum”.

Izvērtējot līdzšinējo pieredze, Labklājības ministrija apkopoja tipiskākās kļūdas, ko pieļauj uzņēmumi, kas pretendē uz sociālā uzņēmuma statusu. Kā viena no galvenajām kļūdām tika atzīmēta, ka nereti uzņēmumi savos Statūtos neprecīzi norāda sociālā uzņēmuma mērķus, proti, Statūtos norādītais mērķis neatbilst Sociālā uzņēmuma likuma mērķim un/vai nesasaucas ar uzņēmējdarbības veidu, ar kuru nodarbosies uzņēmums. Tāpat tika atzīmēts, ka nereti iesniegumā, ko saņem Labklājības ministrija, nekorekti norādīti sasniedzamie uzdevumi. Tika uzsvērts, ka uzdevumiem, kurus uzņēmums apņēmies īstenot, ir jābūt skaidri formulētiem un to izpildei jābūt izmērāmai. Uzņēmumam, kas pretendē uz sociālā uzņēmuma statusu, un savu darbību orientē uz kādas mērķa grupas dzīves kvalitātes uzlabošanu, ir jāspēj identificēt un izgaismot konkrēta problēma un jāpierāda, ka veiktās darbības tieši vērstas uz sociālo ietekmi radošām aktivitātēm.

Arī sociālie uzņēmumi minēja vairākus izaicinājumus, ar kuriem saskārušies pirmajā darbības gadā. Tika atzīmēts, lai gan Sociālā uzņēmumam likums spēkā ir vienu gadu, sociālās uzņēmējdarbības jēdziens un koncepts nav sabiedrībā plaši pazīstams un atpazīts. Diskusijas laikā tika uzsvērts, ka nepieciešamas izglītojošas kampaņas, lai stāstītu un rādītu sociālo uzņēmumu darbu un sasniegumus. Sociāliem uzņēmumiem, kas nodarbina īpašas personu grupas, kuru darba produktivitāte nereti ir zema, ir ļoti liels nodokļu slogs, kas jāmaksā darba devējam. Tika nolemts, ka jāstrādā pie grozījumiem atbilstošajos normatīvajos aktos un jāmeklē efektīvākais risinājums, lai palīdzētu šādiem uzņēmumiem darboties un ,pats galvenais, attīstīties un paplašināties. Izvērtējot dažādo pieredzi ar grantu sagatavošanu iesniegšanai finanšu institūcijā Altum, diskusijas dalībnieki vērsa Altum pārstāvja uzmanību uz faktu, ka iesniegtie projekti netiek izskatīti saprātīgā laikā, tādejādi kavējot sociālā uzņēmuma spēju īstenot noteiktos uzdevumus. Labklājības ministrijas pārstāvis informēja, ka 2019. gada otrajā pusē sociālajiem uzņēmumiem tiks dota iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas par biznesa plānu sagatavošanu un līdzīgiem jautājumiem.

Sociālā uzņēmumam likums ir labs sākums sociālās uzņēmējdarbības veicējiem, dodot iespēju tikt oficiāli atzītiem un strādāt ar valsts un pašvaldību atbalstu. Ir skaidrs - tikai tad, ja valsts turpinās atzīt šo uzņēmējdarbības paveidu, ar dažādiem instrumentiem veicinot sociālo uzņēmumu darbību, tiks sasniegti labāki rezultāti un kopīgiem spēkiem tiks rasti ilgtermiņa risinājumi dažādiem izaicinājumiem.

Diskusija notika projekta „SEE More! (Sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu kartēšana)” ietvaros. Projekta galvenais mērķis bija stiprināt Latvijas un Sibīrijas reģiona sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu, palielinot izpratni par sociālo uzņēmējdarbību vietējā, reģionālā un valsts līmenī, nosakot esošos un potenciālos atbalsta mehānismus un resursus, kā arī sociālo uzņēmēju vajadzības un problēmas. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija izstrādāja publikāciju “Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā – ekosistēmas karte un rīcības plāns” latviešu, krievu un angļu valodās, pieejama šeit.

 

[1] Agnese Lešinska, Gatis Litvins,  “Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību”, pieejams http://providus.lv/article/petijums-latvija-cela-uz-socialo-uznemejdarbibu