Pirmais gads ar Sociālā uzņēmuma likumu – secinājumi

9 aprīlis, 2019

Autore: Agnese Frīdenberga, Providus vadošā pētniece

2019. gada 1. aprilī aprit gads kopš spēkā ir “Sociālā uzņēmuma likums” jeb likums, kurš pirmo reizi Latvijas vēsturē paredz īpašu statusu un valsts atbalstu tādiem uzņēmumiem, kuru primārais mērķis ir risināt sabiedrībai nozīmīgas problēmas, iepretim mērķim vairot uzņēmuma īpašnieku peļņu. Uzņēmumi, kas ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu ir apliecinājuši, ka tie veic labvēlīgu sociālo ietekmi radošu saimniecisko darbību dažādās jomās – sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana un citās.

2019. gada 28. martā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija rīkoja diskusiju “Gads ar Sociālā uzņēmuma likumu: ieguvumi, atziņas un izaicinājumi”, lai atskatītos uz paveikto, izvērtētu sasniegumus un izgaismotu izaicinājumus.

Skrējiens ir sācies!

Sociālie uzņēmumi ir īpašs uzņēmumu veids, jo tie risina sabiedrībai svarīgas problēmas, izmantojot biznesa metodes, vai nu tieši iedarbojoties uz identificēto problēmu (piemēram, radot darba vietas noteiktās personu grupām) vai piedāvājot pakalpojumus vai preces sava izvirzītā mērķa sasniegšanai (piemēram, izveidojot kafejnīcu, kura izglītos sabiedrību par vides problēmām un iespējamiem risinājumiem).

Šobrīd, sociālo uzņēmumu reģistrā ir reģistrētu 49 uzņēmumi, kuriem piešķirts sociālā uzņēmuma statuss. Kā to atzīmēja Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors un Sociālās uzņēmējdarbības komisijas vadītājs Imants Lipskis, sociālie uzņēmumi Latvijā darbojas dažādās jomās – restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu sniegšanā, nodarbinot jauniešus ar garīga rakstura traucējumiem (SIA “RB Cafe”), šūšanas ražotne, kur tiek nodarbinātas sociālās atstumtības riskam pakļautās personas (SIA “Visi Var” Siguldā), izglītības pakalpojumu sniegšana, tajā skaitā bērniem ar dzirdes, runas un stājas problēmām, kā arī ar mācību traucējumiem (SIA “Privātsākumskola) suņu-pavadoņu servisa piedāvāšana (SIA “MilkyZoo”) un pat būvniecības uzņēmums (SIA “IKU”).

Izvērtējot sociālo uzņēmumu darbības spektru I. Lipskis norādīja, ka 41% no visiem sociālajiem uzņēmumiem ir darba integrācijas uzņēmumi vai kā galveno mērķi izvirzījuši darba vietu radīšanu noteiktām personu grupām. Jāpiezīmē, ka arī citur Eiropā darba integrācijas sociālais uzņēmums ir biežāk sastopamā sociālā uzņēmumu darbības forma un vēsturiski, Itālijā, 1991. gadā tika izstrādāts likums par Sociāliem kooperatīviem (social cooperatives) nodalot divu veidu sociālos kooperatīvus:

  1. tādus, kas piedāvā sociālos, veselības un izglītības pakalpojumus;
  2. tādus, kas veicina konkrētu sociālo grupu, mērķu grupu (piem., cilvēku ar īpašām vajadzībām) integrāciju darba tirgū[1].

Savukārt, ja skatāmies reģionālo pārstāvniecību, tad no I. Lipska prezentācijas (skatīt attēlu zemāk) konstatējams, ka visvairāk sociālie uzņēmumi ir reģistrēti Rīgā un Pierīgā, kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepts vēl nav pazīstams lielai sabiedrības daļai, it īpaši tajos reģionos (piemēram, Latgalē), kur novērojamas būtiskas un dažādas sociālās problēmas un to radītā spriedze.

Statistiskie dati par sociālo uzņēmumu reģionālo pārstāvniecību norāda uz turpmākiem darbiem, kas būtu jāveic gan Labklājības ministrijai kā atbildīgajai ministrijai par politikas jomu, gan Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai – kā nozari pārstāvošai organizācijai. Tikai stāstot un rādot labās prakses piemērus, sociālās uzņēmējdarbības koncepts varēs sasniegt tālākos Latvijas nostūrus un atradīs ilgtermiņa risinājumus dažādām sabiedrības problēmām – bezdarbs, izglītības kvalitātēs jautājumi, vides izaicinājumi un citas.

Izaicinājumi un gūtās mācības

Diskusijas laikā sociālie uzņēmumi dalījās ar savu pieredzi gan iesniedzot dokumentus Labklājības ministrijā, pretendējot uz Sociālā uzņēmuma statusu, gan iesniedzot granta pieteikumu Finanšu institūcijā “Altum”.

Izvērtējot līdzšinējo pieredze, Labklājības ministrija apkopoja tipiskākās kļūdas, ko pieļauj uzņēmumi, kas pretendē uz sociālā uzņēmuma statusu. Kā viena no galvenajām kļūdām tika atzīmēta, ka nereti uzņēmumi savos Statūtos neprecīzi norāda sociālā uzņēmuma mērķus, proti, Statūtos norādītais mērķis neatbilst Sociālā uzņēmuma likuma mērķim un/vai nesasaucas ar uzņēmējdarbības veidu, ar kuru nodarbosies uzņēmums. Tāpat tika atzīmēts, ka nereti iesniegumā, ko saņem Labklājības ministrija, nekorekti norādīti sasniedzamie uzdevumi. Tika uzsvērts, ka uzdevumiem, kurus uzņēmums apņēmies īstenot, ir jābūt skaidri formulētiem un to izpildei jābūt izmērāmai. Uzņēmumam, kas pretendē uz sociālā uzņēmuma statusu, un savu darbību orientē uz kādas mērķa grupas dzīves kvalitātes uzlabošanu, ir jāspēj identificēt un izgaismot konkrēta problēma un jāpierāda, ka veiktās darbības tieši vērstas uz sociālo ietekmi radošām aktivitātēm.

Arī sociālie uzņēmumi minēja vairākus izaicinājumus, ar kuriem saskārušies pirmajā darbības gadā. Tika atzīmēts, lai gan Sociālā uzņēmumam likums spēkā ir vienu gadu, sociālās uzņēmējdarbības jēdziens un koncepts nav sabiedrībā plaši pazīstams un atpazīts. Diskusijas laikā tika uzsvērts, ka nepieciešamas izglītojošas kampaņas, lai stāstītu un rādītu sociālo uzņēmumu darbu un sasniegumus. Sociāliem uzņēmumiem, kas nodarbina īpašas personu grupas, kuru darba produktivitāte nereti ir zema, ir ļoti liels nodokļu slogs, kas jāmaksā darba devējam. Tika nolemts, ka jāstrādā pie grozījumiem atbilstošajos normatīvajos aktos un jāmeklē efektīvākais risinājums, lai palīdzētu šādiem uzņēmumiem darboties un ,pats galvenais, attīstīties un paplašināties. Izvērtējot dažādo pieredzi ar grantu sagatavošanu iesniegšanai finanšu institūcijā Altum, diskusijas dalībnieki vērsa Altum pārstāvja uzmanību uz faktu, ka iesniegtie projekti netiek izskatīti saprātīgā laikā, tādejādi kavējot sociālā uzņēmuma spēju īstenot noteiktos uzdevumus. Labklājības ministrijas pārstāvis informēja, ka 2019. gada otrajā pusē sociālajiem uzņēmumiem tiks dota iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas par biznesa plānu sagatavošanu un līdzīgiem jautājumiem.

Sociālā uzņēmumam likums ir labs sākums sociālās uzņēmējdarbības veicējiem, dodot iespēju tikt oficiāli atzītiem un strādāt ar valsts un pašvaldību atbalstu. Ir skaidrs – tikai tad, ja valsts turpinās atzīt šo uzņēmējdarbības paveidu, ar dažādiem instrumentiem veicinot sociālo uzņēmumu darbību, tiks sasniegti labāki rezultāti un kopīgiem spēkiem tiks rasti ilgtermiņa risinājumi dažādiem izaicinājumiem.

Diskusija notika projekta „SEE More! (Sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu kartēšana)” ietvaros. Projekta galvenais mērķis bija stiprināt Latvijas un Sibīrijas reģiona sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu, palielinot izpratni par sociālo uzņēmējdarbību vietējā, reģionālā un valsts līmenī, nosakot esošos un potenciālos atbalsta mehānismus un resursus, kā arī sociālo uzņēmēju vajadzības un problēmas. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija izstrādāja publikāciju “Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā – ekosistēmas karte un rīcības plāns” latviešu, krievu un angļu valodās, pieejama šeit.

 

[1] Agnese Lešinska, Gatis Litvins,  “Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību”, pieejams http://providus.lv/article/petijums-latvija-cela-uz-socialo-uznemejdarbibu