Aicina uz reģionālajām diskusijām par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu veikšanu

Reģionālās diskusijas par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu veikšanu

Lai turpinātu sociāli atbildīga publiskā iepirkuma iedzīvināšanu, aicinām uz pasākumu ciklu Latvijas reģionos “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums. Kā un kāpēc?” tiešsaistē, katru novembra trešdienu no plkst. 10.00 – 12.00. Pasākuma laikā būs iespēja gan uzzināt aktualitātes par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu veikšanu kopā ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan arī praktiskus padomus un pasaules pieredzi to veikšanā.

Publiskās iestādes var veikt publiskos iepirkumus sociāli atbildīgā veidā – pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskā iepirkuma procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.

Kāda ir sociāli atbildīga publiskā iepirkuma* būtība un ieguvumi valsts un pašvaldību iestādēm? Kā praktiski ieviest sociāli atbildīgu publisko iepirkumu? Kādi praktiskie un juridiskie aspekti jāņem vērā? Kāda ir ārzemju pieredze šādu iepirkumu veikšanā? Pasākuma laikā dalībnieki varēs uzdot sev interesējošos jautājumus gan Iepirkumu uzraudzības birojam, gan arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas pārstāvjiem.

REĢISTRĒJIES PASĀKUMAM SAVĀ REĢIONĀ:

  • VIDZEMES reģiona diskusija - 3. novembrī plkst. 10:00 - 12:00, reģistrējies ŠEIT
  • ZEMGALES reģiona diskusija  - 10. novembrī plkst. 10:00 - 12:00 reģistrējies ŠEIT
  • LATGALES reģiona diskusija - 17. novembrī plkst. 10:00 - 12:00 reģistrējies ŠEIT
  • KURZEMES reģiona diskusija - 24. novembrī plkst. 10:00 - 12:00 reģistrējies ŠEIT

Pasākumi norisinās sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

*Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums ir apzināta, sistemātiska un stratēģiska tādu apsvērumu integrēšana ar iepirkumu saistītās darbībās, kas rada pozitīvu ietekmi uz sabiedrībai būtisku problēmu risināšanu. Sociālās atbildības kritēriji var tikt integrēti visās ar preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumu saistītās darbībās, sākot no vajadzību noskaidrošanas, atbilstošu specifikāciju izstrādes un novērtējuma procesa līdz pat sasniegto rezultātu uzraudzībai.


Sociālo uzņēmumu diena 2021: kāda būs realitāte pēc pandēmijas?

Sociālo uzņēmumu diena 2021: kāda būs realitāte pēc pandēmijas?

Starptautiskā sociālo uzņēmumu diena tiek organizēta katru gadu novembra trešajā ceturtdienā. Šogad, iesaistoties visu trīs Baltijas valstu Aktīvo iedzīvotāju fondiem, 18.novembrī Sociālo uzņēmumu dienu rīko organizācija “Geri Norai”. Virtuālās konferences laikā eksperti apspriedīs, kā pandēmija ietekmējusi sociālos uzņēmumus un kādas potenciālās iespējas COVID-19 sniedza šādu uzņēmumu veidotājiem.

“Sociālie uzņēmumi ir spējīgi ātrāk reaģēt uz sabiedrības izaicinājumiem un var piedāvāt cilvēkiem to, kas viņiem attiecīgajā laika sprīdī visvairāk nepieciešams. Pandēmija ir atklājusi, ka grūtos laikos valsts savu uzmanību fokusē dzīvību glābšanai, tomēr ir vajadzīgas arī iniciatīvas, kas rūpējas par cilvēku emocionālo veselību. Lai uzlabotu sabiedrības emocionālo labklājību, ir jāveicina iedzīvotāju iesaistīšanās dažādās sociālās iniciatīvās, ” sacīja konferences “Sociālo uzņēmumu diena 2021” organizatore un organizācijas “Geri Norai” vadītāja Jurgita Ribinskaitė-Glatzere.

Šogad Sociālo uzņēmumu dienā sociālie uzņēmēji dalīsies ar savu labāko pieredzi, savukārt sociālās politikas veidotāji un eksperti aicinās pārrunāt, kā sabiedrība varētu aktīvāk iesaistīties ikdienas procesos, kā veicināt pilsonisko aktivitāti un nodrošināt reālas sociālās pārmaiņas.

Konferences tēmas prezentēs līderi, kas strādā ar neaizsargātām grupām dažādās kopienās. Šoreiz uzmanība galvenokārt tiks pievērsta šādām grupām: LGBTQ+, jaunieši, sievietes, vecāka gadagājuma cilvēki, bērni, bēgļi un patvēruma meklētāji.

Konferencē piedalīsies Bulgārijas NVO “Single Step” dibinātājs Ivans Dimovs, kas palīdz LGBTQ+ jauniešiem meklēt atbildes uz personas identitātes jautājumiem. Viņš paskaidros, kā strādāt ar neaizsargātām grupām, ar kādiem izaicinājumi saskāries un kāda ir šīs NVO darba pozitīvā ietekme uz sabiedrību.

Savukārt Igaunijas NVO “Good Deeds” pārstāve Pirkko Valge dalīsies pieredzē par to, kā igauņi var piesaistīt privātās investīcijas sociālo jauninājumu ieviešanai.

Pasākumā piedalīsies sociālie uzņēmēji un eksperti no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Ziemeļvalstīm, Bulgārijas un Polijas.

Reģistrējies pasākumam ŠEIT.

Pasākuma programmu un plašāku informāciju var lasīt ŠEIT.

Konference ir daļa no Aktīvo iedzīvotāju fonda, ko finansē no EEZ fonda. Dalība konferencē ir bez maksas.


Tīklošanās pasākums 'Sadarbība ar Ukrainas, Gruzijas un Latvijas sociālajiem uzņēmumiem'

Tīklošanās pasākums 'Sadarbība ar Ukrainas, Gruzijas un Latvijas sociālajiem uzņēmumiem'

Aicina piedalīties tīklošanas un pieredzes apmaiņas pasākumā 'Sadarbība ar Ukrainas, Gruzijas un Latvijas sociālajiem uzņēmumiem', kas norisināsies 26.oktobrī plkst. 15.00 platformā Zoom.

Reģistrējies pasākumam ŠEIT.

Tīklošanas pasākums būs praktiska iespēja sociālajiem uzņēmējiem uzklausīt labās prakses partnerības stāstus un izmantot savas zināšanas un prasmes, lai spertu pirmos soļus jaunu sadarbību veidošanā. Pasākuma laikā mazākās grupās dalībniekiem būs iespēja satikt citus sociālos uzņēmējus no Latvijas, Ukrainas un Gruzijas, dibināt kontaktus, apspriest sadarbības izaicinājumus un veidot jaunas partnerības vai apmainīties ar savu pieredzi.

Pasākumā izskanēs seši labās prakses stāsti: 

  • Sociālais uzņēmums "OWA" ir pirmais zīmols Latvijā, kas piedāvā apģērbu ar akvareļu un grafikas apdruku, kas pārnesta uz auduma, izmantojot sublimācijas drukas tehniku. OWA" ir darba integrācijas sociālais uzņēmums, apģērbus šuj un apdrukas veido cilvēki ar invaliditāti. 
  • Latvijas sociālais uzņēmums "Sonido" sniedz dažādus augstākās kvalitātes zvanu centra pakalpojumus, izmantojot vairāk nekā piecu gadu pieredzi šajā nozarē. Viņi ir atraduši veidu, kā palīdzēt cilvēkiem justies sadzirdētiem un saprastiem, nodarbinot komandā cilvēkus ar īpašām vajadzībām, kuri ne tikai prasmīgi, bet arī ar entuziasmu uzklausa un saprot, ko katrs no zvanītājiem pārdzīvo.
  • Sociālā kafejnīca Mziuri atrodas Tbilisi pilsētas centrā, Gruzijā. Mziuri piedāvā universālu telpu cilvēkiem ar jebkādām spējām un atbalsta viņu potenciāla realizāciju. Mziuri veicina arī zaļo un atpūtas zonu attīstību pilsētas centrā. Līdz šim Mziuri ir organizējuši vairāk nekā 700 pasākumu (koncerti, filmu vakari, tikšanās, vides pasākumi u.c.). Kopumā sociālā kafejnīca nodarbina 18 darbiniekus, tostarp 2 cilvēkus ar invaliditāti un 4 studentus.
  • Gruzijas sociālais uzņēmums Dadari ir darba integrācijas sociālais uzņēmums, kas ražo ekoloģiskas augstas kvalitātes koka rotaļlietas. Uzņēmuma sociālā misija ir atbalstīt cilvēkus ar intelektuālās attīstības traucējumiem, nodrošināt viņiem nepieciešamās prasmes un veicināt nodarbinātību, lai nodrošinātu viņu integrāciju sabiedrībā. Dadari ir nodrošinājis nepieciešamās prasmes 10 cilvēkiem, 5 no viņiem joprojām strādā sociālajā uzņēmumā. 
  • Sociālais uzņēmums "OZERO" ir pirmais bez atkritumu veikals Ukrainā, kas palīdz cilvēkiem piekopt apzinātu dzīvesveidu, lai panāktu globālas pārmaiņas pasaulē. Šodien uzņēmums darbojas trīs virzienos: - Zero Waste veikals; - Ilgtspējīgas konsultācijas uzņēmējdarbībai; - Eko izglītības virziens. 
  • Ukrainas sociālais uzņēmums "Dream Lab" piedāvā dažādas dabiskās Karpatu tējas. Līdzekļi no pārdošanas tiek novirzīti centram jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Pasākums tiek rīkots projekta Pieredzes apmaiņa ilgtspējīgu tradicionālo un sociālo uzņēmumu sadarbības veicināšanai, palielinot sociālo ietekmi Ukrainā un Gruzijā ietvaros un tiek īstenots ar Ārlietu ministrijas atbalstu.


Sociālās uzņēmējdarbības konferencē runās par inovācijām, zaļo kursu un atpazīstamības veicināšanu

Sociālās uzņēmējdarbības konferencē runās par inovācijām, zaļo kursu un atpazīstamības veicināšanu

https://youtu.be/y2F6KIq91lQ

Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas ietvaros 14. oktobrī ikviens interesents aicināts pievienoties tiešsaistes konferencei "Sociālā uzņēmējdarbība – kad izaicinājumi pārtop aicinājumā!". Tajā būs iespēja dzirdēt gan vietējo, gan ārvalstu sociālo uzņēmēju pieredzes stāstus, kā arī ekspertu padomus par trīs uzņēmējdarbībā aktuālām tēmām: zaļais kurss, inovācijas un atpazīstamības veicināšana.

Konference tiešraidē būs skatāma no plkst.10.00 līdz 14.10. Ārvalstu pieredzes stāstus dalībnieki varēs klausīties sinhronajā tulkojumā no angļu uz latviešu valodu. Lai vērotu pasākuma tiešraidi ar sinhrono tulkojumu, aicinām reģistrēt savu dalību, aizpildot elektronisku pieteikuma anketu: ej.uz/anketa_pasākumi. Pēc reģistrācijas uz dalībnieka norādīto e-pasta adresi tiks nosūtīta saite, caur kuru būs iespējams pievienoties konferences tiešraidei. Vienlaikus šī konference tiks pārraidīta arī Labklājības ministrijas Facebook kontā, taču tur nebūs nodrošināts sinhronais tulkojums.

No peldkostīmiem līdz veselības tehnoloģijām

Konferencē uzstāsies Latvijas sociālā uzņēmuma "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, "Mans Peldkostīms" vadītāja Laura Žukovska-Supe un "Vigo Health" vadītājs Kristaps Krafte.

Ar padomiem dalīsies arī reklāmas aģentūras "Bill&Yard" radošais direktors un sociālā uzņēmuma "BlindArt" dibinātājs Andrs Hermanis, zīmolvede Diāna Ņikitina, "Zero Waste Latvija" valdes locekle Anna Doškina, AS "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, Ideju un inovāciju institūta vadītāja Elīna Miķelsone un Latvijas zinātniskā jaunuzņēmuma "Alina" valdes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Solvita Kostjukova.

Iespēja uzzināt ārzemju pieredzi

Ārzemju pieredzē dalīsies Igaunijas sociālā uzņēmuma "Vivita" līdzdibinātāja un vadītāja Marilīsa Linda (Mari-Liis Lind), Beļģijas sociālā uzņēmuma "Usitoo" dibinātājs Havjers Marihals (Xavier Marichal) un Lietuvas sociālā jaunuzņēmuma "Our Pocket Hero" dibinātāja Simona Koncīte (Simona Koncytė).

"Vivita" ir starptautisks bērnu un jauniešu radošā akseleratora tīkls, kas organizē darbnīcas un laboratorijas, kurās bērni īsteno savus sapņus un idejas. Kopā ar bērniem tiek izstrādāts vienkāršs izglītības programmatūras prototips izmantošanai robotikā un citās radošās aktivitātēs. "Vivita" galvenā mītne atrodas Igaunijā, bet tas darbojas arī Japānā, Singapūrā, Dienvidkorejā, Lietuvā, Filipīnās un ASV. Uzņēmums ir saņēmis Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas rīkotā konkursa "Recognize Entrepreneur Promoter 2020" apbalvojumu.

"Our Pocket Hero" ir apģērba zīmols bērniem, kuriem ir pirmā tipa diabēts un kuriem ir jānēsā insulīna pumpīši. Uzņēmuma radītais apģērbs palīdz bērniem pārvarēt fiziskos ierobežojumus, sniedz kustību brīvību, drošāku sajūtu un pašpārliecību. Apģērbs ir veidots no auduma, kas ražots ētiski un bez toksiskām vielām, tāpat uzņēmums šuvējām nodrošina cienīgu atalgojumu.

Savukārt "Usitoo" pārstāv aprites ekonomikas jomu. Sociālais uzņēmums ir šīs nozares pionieris Beļģijā un piedāvā dažādu sadzīves priekšmetu un darbarīku nomu tiešsaistē, tādējādi mazinot jaunu preču patēriņu. "Usitoo" klāstā ir tūkstošiem sadzīves priekšmetu, kas to īpašniekiem vairs nav nepieciešami. Privātpersonām ir iespēja tiešsaistē iznomāt nepieciešamo priekšmetu, izvēloties saņemšanas un nodošanas laiku un vietu.

Kas ir sociālais uzņēmums?

"Sociālie uzņēmēji ir tie, kuri, saredzot kādu problēmu, aktīvi rīkojas. Visbiežāk pašu piedzīvotas vai plašākā sabiedrībā novērotas problēmas ir iemesls un dzinējspēks uzsākt sociālo uzņēmējdarbību, lai ar biznesa instrumentiem risinātu dažādus sabiedrībā pastāvošus sociālos izaicinājumus. Sociālā uzņēmējdarbība ir stāsts par cilvēkiem, kurus vieno sirds degsme un aicinājums padarīt šo pasauli labāku, radot produktus un pakalpojumus, kas palīdz citiem, un atstāt pozitīvu ietekmi uz sabiedrību kopumā. Šī gada Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas konferencē vēlamies ilustrēt sociālās uzņēmējdarbības dažādību, rādot piemērus, ka tā iespējama izglītībā, apģērbu ražošanā un pat informācijas tehnoloģijās un medicīnā," uzsver Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors.

Jau 193 sociālie uzņēmumi

Uz doto brīdi kopumā Latvijā ir reģistrēti un aktīvi darbojas 193 sociālie uzņēmumi. Populārākā sociālo uzņēmumu darbības joma ir darba integrācija, kurā darbojas 27% no reģistrētajiem uzņēmumiem. Tiem seko izglītības jomā (20%), sporta un veselības (18%) nozarēs strādājošie.

Pagrieziena punkts nozarē bija 2018. gads, kad stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums, kura mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, radot labvēlīgu sociālās uzņēmējdarbības vidi. Tanī gadā sociālā uzņēmuma statusu ieguva 27 uzņēmumi, un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" piešķirto grantu saņēma pirmie seši uzņēmumi. 2019. gadā Labklājības ministrija sociālā uzņēmuma statusu piešķīra 59 uzņēmumiem, un ar 21 uzņēmumu Altum noslēdza granta līgumu. Pērn sociālā uzņēmuma statusu piešķīra 67 uzņēmumiem, un 38 uzņēmumi saņēma Altum grantu. Šogad šādu statusu ir ieguvuši 58 uzņēmumi, bet grantu saņēmuši 34 uzņēmumi. Kopā ar pilotprojekta dalībniekiem, kas saņēma grantu pirms Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā, Altum atbalstījis 129 biznesa projektus par kopējo summu 8,4 miljoni eiro. No tiem 64 biznesa projekti par kopējo summu 3,7 miljoni eiro jau ir īstenoti.

Labklājības ministrija jau trešo gadu organizē Sociālās uzņēmējdarbības nedēļu. Lai veicinātu sabiedrības izpratni par šo īpašo komercdarbības veidu, šīs nedēļas laikā norisināsies arī divas tiešsaistes meistarklases. 12. oktobrī ikviens interesents aicināts uz praktisko meistarklasi "Komandā ir spēks!", savukārt 13. oktobrī − uz praktisko meistarklasi "Zīmola simulācija sociālajam uzņēmumam". Plašāka informācija lasāma Labklājības ministrijas tīmekļvietnes www.lm.gov.lv sadaļā "Jaunumi".


Starptautiskais tiešsaistes seminārs/paneļdiskusija “Sociālās uzņēmējdarbības attīstība ES: prakse un izaicinājumi”

Aicinām uz starptautisku tiešsaistes semināru/paneļdiskusiju “Sociālās uzņēmējdarbības attīstība ES: prakse un izaicinājumi”

Vidzemes plānošanas reģions kopā ar projekta SELF sadarbības partneriem aicina ikvienu interesentu piedalīties tiešsaistes seminārā/paneļdiskusijā “Sociālās uzņēmējdarbības attīstība ES: prakse un izaicinājumi”, 15. oktobrī plkst. 11:00-13:00, tiešsaistē, kas norisināsies “Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas”[1]  ietvaros.

Tiešsaistes semināra/paneļdiskusijas mērķis ir pulcēt vienkopus sociālās politikas veidotājus un ieinteresētas personas no visiem projekta SELF sadarbības partneru reģioniem, valsts un reģionālām iestādēm, lai diskutētu par sociālās uzņēmējdarbība aktuāliem jautājumiem - izaicinājumiem un iespējām. Apmainītos ar gūto pieredzi.

Pieredzē un zināšanās dalīsies LR Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas  direktore Regita Zeiļa, Kantabrijas Reģiona Eiropas fondu ģenerāldirektore Paz Díaz Nieto (Spānija), Pomerānijas Sociālās ekonomikas attīstības komitejas locekle, Varšavas Universitātes pārstāve Marzena Starnawska (Polija).

Pasākuma moderatore: Vita Brakovska, biedrības “ZINIS” valdes priekšsēdētāja.

Aicinām iepazīties ar pasākuma programmu angļu valodā: ej.uz/15-okt-programma

REĢISTRĀCIJA PASĀKUMAM līdz 14. oktobra plkst. 12.00: ej.uz/reģistrācija-15-okt-2021

Pasākums notiek angļu valodā.

Par projektu

Lai meklētu veiksmīgus piemērus sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanai citos Eiropas lauku reģionos, Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no Kantabrijas reģiona Spānijā, Lombardijas reģiona Itālijā un Pomerānijas voivodistes Polijā ir uzsākuši Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas programmas “COSME” projektu “Sociālās ekosistēmas vadīta attīstība” (SELF).

SELF projekta mērķis ir attīstīt noturīgu sociālo uzņēmējdarbības modeli lauku apvidos, ar mērķi transformēt reģionus caur sociālo un solidaritātes ekonomiku. Tā rezultātā tiks izveidots un attīstīts starptautisks reģionālo pašvaldību, ekspertu un sociālās uzņēmējdarbības pārstāvju tīkls ar līdzīgām vajadzībām, lai radītu pastāvīgu kopienu ilgtspējīgas Eiropas sociālās uzņēmējdarbības sistēmā.

Papildus informācijai: Lienīte Priedāja-Klepere, Vidzemes plānošanas reģions, lienite.priedaja@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Gunita Brūvere, Vidzemes plānošanas reģions, gunita.bruvere@vidzeme.lv

[1] No 11. līdz 15. oktobrim Latvijā jau trešo gadu pēc kārtas norisināsies Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa ar devīzi "Sociālā uzņēmējdarbība – kad izaicinājumi pārtop aicinājumā!". To organizē Labklājības ministrija, un šogad Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa ir veltīta sociālo uzņēmumu izaugsmei un sabiedrības izpratnes veidošanai par to, kā ar šādu komercdarbību var radīt kopēju labumu. (avots: LR Labklājības ministrija)


Sociālās uzņēmējdarbības piču konkursā uzvar "Intelekta attīstības centrs” un “Barboleta”

Sociālās uzņēmējdarbības piču konkursā uzvar "Intelekta attīstības centrs” un “Barboleta”

Sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursa “Tam labam būs augt” finālā, kas norisinājās 1. oktobrī, uzvarēja un katrs naudas balvu 2000 eiro apmērā biznesa izaugsmei ieguva sociālais uzņēmums “Barboleta” no Jelgavas un  "Intelekta attīstības centrs”.

Konkursu organizēja Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar Luminor banku. Pasākuma norisi atbalstīja arī Attīstības finanšu institūcija "Altum". Vienu no galvenajiem uzvarētājiem noteica konkursa žūrija, otru – tiešraides skatītāju balsojums. Pasākuma tiešraide bija skatāma portālā "Delfi".

"Intelekta attīstības centrs" tika atzīts par konkursa uzvarētāju žūrijas vērtējumā. Tas ir pirmais uzņēmums Baltijā, kas padara neirotreniņu apmācības pieejamas visiem, kurus interesē savu spēju attīstība. Centra darbības pamatā ir uzmanības un koncentrēšanās spēju trenēšana, emociju regulēšanas jautājumi, kā arī kognitīvo prasmju attīstīšana – ātrlasīšana, matemātika un atmiņa. Ar dažādām apmācību metodēm tiek veicināta izglītības apguves kvalitāte un klienti – gan pieaugušie, gan bērni un jaunieši, tiešā veidā tiek mācīti izprast sava prāta darbību un paplašināt kognitīvo spēju robežas. Par konkursā iegūto finansējumu tiks iegādāts aprīkojums, lai nodrošinātu attālinātās nodarbības, kā arī ierakstītu kvalitatīvas apmācības vecākiem, lai viņi paši varētu darboties un strādāt ar saviem bērniem.

Savukārt sociālais uzņēmums "Barboleta", kas uzvarēja tiešraides skatītāju balsojumā, risina trauksmes un stresa jautājumus – pēdējo divu gadu laikā ar šīm sajūtām bieži saskaroties kā pieaugušie, tā bērni un jaunieši. Lai palīdzētu šīs sajūtas salīdzinoši ātrā un vieglā veidā izprast un mazināt, sociālais uzņēmums radījis īpašu metodisko materiālu – spēli "Kas ar mani notiek?".  Piedāvātā spēle palīdzēs bērniem un jauniešiem izprast stresa rašanās iemeslus un iemācīties jaunus uzvedības veidus, kā tikt ar  to galā. Izstrādāto spēli speciālisti varēs izmantot savā darbā kā instrumentu, kas atvieglos viņu darbu, kā arī bērni to varēs izmantot mājās kopā ar vecākiem. Par konkursā iegūto naudas balvu sociālais uzņēmums paplašinās spēles tirāžu.

Konkursa “Tam labam būs augt” finālā savas sociālās uzņēmējdarbības idejas prezentēja 10 esošie un topošie sociālie uzņēmēji no dažādām Latvijas vietām. Par savu darbu un iecerēm stāstīja arī paliatīvās un hospisa aprūpes pakalpojumu sniedzējs “Hospiss Māja”, projekts dzīvnieku adoptēšanai Pukainis.lv, emocionālās inteliģences centrs “CENTRS SEVII” no Mārupes, atbalsta pakalpojumi ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām – “CareLat”, darba integrācijas uzņēmums “Iģenes pērle” no Talsu novada, projekts atbalstam cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem “dar - IT, moduļu māja ar universālā dizaina elementiem “B&B Buildings” un “Kustības brīvība” – specializētas aktīvās  atpūtas nomas punkts Ogrē.

Konkursa noslēgumā tika piešķirtas arī vairākas simpātiju balvas. Luminor bankas simpātiju balvu – meistarklasi uzņēmuma mārketinga attīstīšanai – ieguva “B&B Buildings”, savukārt Attīstības finanšu institūcijas “Altum” un sociālās uzņēmējdarbības akseleratora "New Door" simpātiju balvas tika sociālajam uzņēmumam "Hospiss Māja". Augstskola RISEBA savu simpātijas balvu piešķīra “Intelekta attīstības centram” un sociālajam uzņēmumam “CENTRS SEVII”.

“Konkursa finālisti vēlreiz apliecina, ka sociālā uzņēmējdarbība ir ļoti nepieciešama un risina mums visiem nozīmīgus izaicinājumus, kā arī vienlaikus parādīja, ka sociālā uzņēmējdarbība var būt ļoti daudzveidīga – tā iespējama izglītībā, darba integrācijā, sociālo pakalpojumu jomā, dzīvnieku aizsardzībā un pat būvniecībā. Šogad konkursā lielākoties pieteicās uzņēmumi un organizācijas, kas sevi jau sauc par sociālajiem uzņēmumiem. Tas liecina, ka šī uzņēmējdarbības forma Latvijā kļūst arvien populārāka un stabilāka,” uzsver Regita Zeiļa, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

“Luminor ir patiesi priecīga atbalstīt sociālās uzņēmējdarbības attīstību un uzņēmīgos cilvēkus, kuri savā darbībā spēj radīt pozitīvu ietekmi, sniegt lielāku pienesumu sabiedrībai un apkārtējai videi nekā to prasa tradicionālas uzņēmējdarbības principi. Strauji manīgajā vidē redzam, ka sabiedrībā pieaug izpratne par nevienlīdzības mazināšanu, atbildīgu rīcību pret apkārtējo vidi un labklājības veicināšanu. Ticam, ka sociālās uzņēmējdarbības veicināšana spēs sniegt vērtīgu ieguldījumu Latvijas sabiedrībā, tādēļ priecājamies, ka varējām atbalstīt jaunos uzņēmējus ceļā uz iekļaujošāku un labāku nākotni,” saka Kerli Gabrilovica, Luminor vadītāja Latvijā.

Kopumā konkursā tika saņemti vairāk nekā 60 sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu pieteikumi no visas Latvijas. Otrajai kārtai tālāk tika izvirzītas 26 spēcīgākās idejas un projekti, kuru autori piedalījās prezentācijas prasmju apmācībās, pēc kurām eksperti noteica 10 konkursa finālistus.

Konkursu "Tam labam būs augt" jau otro gadu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija ar mērķi veicināt jau esošu sociālo uzņēmumu un jaunu sociālās uzņēmējdarbības ideju attīstību, kā arī pastāstīt par šīm idejām visai Latvijai.

https://www.youtube.com/watch?v=ltMaREgNwjU&t=199s&ab_channel=LatvijasSoci%C4%81l%C4%81suz%C5%86%C4%93m%C4%93jdarb%C4%ABbasasoci%C4%81cija


Labklājības ministrija aicina uz Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas pasākumiem

Labklājības ministrija aicina uz Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas pasākumiem

No 11. līdz 15. oktobrim Latvijā jau trešo gadu pēc kārtas norisināsies Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa ar devīzi "Sociālā uzņēmējdarbība – kad izaicinājumi pārtop aicinājumā!". To organizē Labklājības ministrija, un šogad Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa ir veltīta sociālo uzņēmumu izaugsmei un sabiedrības izpratnes veidošanai par to, kā ar šādu komercdarbību var radīt kopēju labumu. Nedēļas ietvaros norisināsies divas tiešsaistes meistarklases un konference, kurās būs iespēja gūt jaunas un praktiski izmantojamas zināšanas biznesa izaugsmei, kā arī iepazīt Latvijas un ārvalstu sociālo uzņēmumu darbu.

12.oktobrī norisināsies praktiskā meistarklase "Komandā ir spēks!". Supervizore un personīgās izaugsmes trenere Lauma Žubule skaidros, kas ir un kas nav komanda, vai sociālais mērķis var kalpot par komandas dzinējspēku, kā nostiprināt uzticēšanos, kā arī stāstīs par efektīvas komandas principiem un to ieviešanu praksē.

Savukārt 13. oktobrī notiks praktiskā meistarklase "Zīmola simulācija sociālajam uzņēmumam". Zīmolvede Diāna Ņikitina soli pa solim dalībniekus iepazīstinās ar visiem zīmola veidošanas posmiem. Dalībniekiem būs iespēja uzzināt, kā radīt zīmolu ar vērtības piedāvājumu, definēt klientu, izveidot grafisko dizainu un izvēlēties komunikācijas virzienu. Pēc meistarklases dalībnieku rīcībā būs praktiski instrumenti un iedvesma šo procesu atkārtot un pielāgot savam zīmolam.

Abas meistarklases būs vērtīgas gan esošiem uzņēmējiem, gan tiem, kuri vēl tikai lolo savu sociālās uzņēmējdarbības ideju. Tās norisināsies no plkst.10.20 līdz 12.00 tiešsaistes platformā "Zoom", un dalībnieku skaits meistarklasēs būs ierobežots – līdz 30 personām katrā. Aicinām reģistrēt savu dalību, aizpildot elektronisku pieteikuma anketu: ej.uz/anketa_pasākumi. Reģistrācija atvērta līdz 11. oktobrim.

14.oktobrī notiks tiešsaistes konference "Sociālā uzņēmējdarbība – kad izaicinājumi pārtop aicinājumā!". Tās fokusā būs trīs tēmas: sociālā uzņēmuma atpazīstamības veicināšana, zaļais kurss un inovācijas. Konferences dalībniekiem būs iespēja dzirdēt gan vietējo, gan ārvalstu sociālo uzņēmēju pieredzes stāstus.

Konferencē uzstāsies Latvijas sociālā uzņēmuma "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, "Mans Peldkostīms" vadītāja Laura Žukovska-Supe un "Vigo Health" vadītājs Kristaps Krafte. Ārzemju pieredzē dalīsies Igaunijas sociālā uzņēmuma "VIVITA" līdzdibinātāja un vadītāja Marilīsa Linda (Mari-Liis Lind), Beļģijas sociālā uzņēmuma "Usitoo" dibinātājs Havjers Marihals (Xavier Marichal) un Lietuvas sociālā jaunuzņēmuma "Our Pocket Hero" dibinātāja Simona Koncīte (Simona Koncytė).

Ar padomiem dalīsies arī reklāmas aģentūras "Bill&Yard" radošais direktors un sociālā uzņēmuma "BlindArt" dibinātājs Andrs Hermanis, zīmolvede Diāna Ņikitina, "Zero Waste Latvija" valdes locekle Anna Doškina, AS "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, Ideju un inovāciju institūta vadītāja Elīna Miķelsone un Latvijas zinātniskā jaunuzņēmuma "ALINA" valdes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Solvita Kostjukova.

Konference tiešraidē būs skatāma no plkst.10.00 līdz 14.10. Ārvalstu pieredzes stāstus dalībnieki varēs klausīties sinhronajā tulkojumā no angļu uz latviešu valodu. Lai vērotu pasākuma tiešraidi ar sinhrono tulkojumu, aicinām reģistrēt savu dalību, aizpildot elektronisku pieteikuma anketu: ej.uz/anketa_pasākumi. Pēc reģistrācijas uz dalībnieka norādīto e-pasta adresi tiks nosūtīta saite, caur kuru būs iespējams pievienoties konferences tiešraidei. Vienlaikus šī konference tiks pārraidīta arī Labklājības ministrijas Facebook kontā, taču tur nebūs nodrošināts sinhronais tulkojums.

Atbilstoši vispārpieņemtai starptautiskai praksei sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus.

"Sociālie uzņēmēji ir tie, kuri, saredzot kādu problēmu, aktīvi rīkojas. Visbiežāk pašu piedzīvotas vai plašākā sabiedrībā novērotas problēmas ir iemesls un dzinējspēks uzsākt sociālo uzņēmējdarbību, lai ar biznesa instrumentiem risinātu dažādus sabiedrībā pastāvošus sociālos izaicinājumus. Sociālā uzņēmējdarbība ir stāsts par cilvēkiem, kurus vieno sirds degsme un aicinājums padarīt šo pasauli labāku, radot produktus un pakalpojumus, kas palīdz citiem, un atstāt pozitīvu ietekmi uz sabiedrību kopumā. Šī gada Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas konferencē vēlamies ilustrēt sociālās uzņēmējdarbības dažādību, rādot piemērus, ka tā iespējama izglītībā, apģērbu ražošanā un pat informācijas tehnoloģijās un medicīnā," uzsver Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors.

2018.gadā stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums, kura mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, radot labvēlīgu sociālās uzņēmējdarbības vidi. Tanī gadā sociālā uzņēmuma statusu ieguva 27 uzņēmumi, un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" piešķirto grantu saņēma pirmie seši uzņēmumi. 2019.gadā Labklājības ministrija sociālā uzņēmuma statusu piešķīra 59 uzņēmumiem, un ar 21 uzņēmumu Altum noslēdza granta līgumu. Pērn sociālā uzņēmuma statusu piešķīra 67 uzņēmumiem, un 38 uzņēmumi saņēma Altum grantu. Šogad šādu statusu ir ieguvuši 58 uzņēmumi, bet grantu saņēmuši 34 uzņēmumi. Kopā ar pilotprojekta dalībniekiem, kas saņēma grantu pirms Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā, Altum atbalstījis 129 biznesa projektus par kopējo summu 8,4 miljoni eiro. No tiem 64 biznesa projekti par kopējo summu 3,7 miljoni eiro jau ir īstenoti.

Uz doto brīdi kopumā Latvijā ir reģistrēti un aktīvi darbojas 193 sociālie uzņēmumi. Populārākā sociālo uzņēmumu darbības joma ir darba integrācija, kurā darbojas 27% no reģistrētajiem uzņēmumiem. Tiem seko izglītības jomā (20%), sporta un veselības (18%) nozarēs strādājošie.


Eiropas Sociālās Uzņēmējdarbības Aptauja 2021 tagad pieejama arī Latvijā

Eiropas Sociālās Uzņēmējdarbības Aptauja (ESEM) 2021 tagad pieejama arī Latvijā

Mazināt plaisu starp sociālajiem uzņēmumiem un ES politikas veidotājiem

AIZPILDĪT Eiropas Sociālās Uzņēmējdarbības Aptauju (ESEM) ŠEIT.

Euclid Tīkls izziņos otro Eiropas Sociālās Uzņēmējdarbības aptauju (ESEM) 2021.gada Sociālo uzņēmumu Pasaules forumā. ESEM sniedz iespēju sociālās ietekmes uzņēmējiem dalīties ar savu pieredzi un veidot nākamās paaudzes sociālo uzņēmumu stratēģiju, atbalsta, finansēšanas un investīciju politiku un tiesību aktus.

No šodienas, otro gadu pēc kārtas ir pieejama Eiropas Sociālās Uzņēmējdarbības aptauja (ESEM). Šogad aptauja ir atvērta 21 valstī un ir pieejama 21 valodā. Sociālie uzņēmēji ir aicināti dalīties savā pieredzē, palīdzēt novērst pašreizējo datu trūkumu par sociālajiem uzņēmumiem un ietekmēt turpmāko politikas un finansējuma lēmumu virzību, kas ietekmēs viņu uzņēmējdarbību. Katra respondenta atbildes sniegs nenovērtējamu ieskatu par sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu, panākumiem un šķēršļiem Eiropā.

2020.gada aptauja bija pirmais Eiropas līmenī veiktais sociālo uzņēmumu pārskats. Projekts atklāj pašreizējos sociālo uzņēmumu datus un sniedz informāciju lēmumu pieņēmējiem valdībā, pilsoniskajā sabiedrībā un ekonomikā kopumā. ESEM mērķis ir informēt, atbalstīt un veicināt sociālās un solidaritātes ekonomikas uzņēmumu vajadzības un intereses visā Eiropā un ārpus tās. ESEM sniedz datus, kas nepieciešami uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanai, atbalsta sadarbību visā Eiropā un labākās prakses izplatīšanu. Kā teica Eiropas nodarbinātības un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits (Nicolas Schmit):

Lai gan "Eiropa netiks izveidota uzreiz vai pēc viena vienota plāna", ESEM sniedz mums detalizētus datus un analīzi, kas būs pamats topošajam Eiropas rīcības plānam sociālajai ekonomikai un politikas veidotāju lēmumiem visos pārvaldības līmeņos." 

ESEM ir Euclid Network - Eiropas Sociālo uzņēmumu atbalsta organizāciju tīkla - iniciatīva, ko sadarbībā ar gandrīz 40 sociālo uzņēmumu atbalsta organizāciju dalībniekiem, partneriem un universitātēm, īsteno Eiropas Komisija, Google.org, SAP, ImpactCity, Bertelsmann Stiftung, Pasaules Ekonomikas forums un Schwab Foundation. ESEM īsteno aizvien pieaugošs sociālās ietekmes organizāciju kopums visā Eiropā.

AIZPILDĪT Eiropas Sociālās Uzņēmējdarbības Aptauju (ESEM) ŠEIT.

Vairāk par projektu var uzzināt ESEM mājas lapā, un ESEM ziņojums 2020-2021 ir pieejams ŠEIT.

 


Aicina balsot par labāko sociālās uzņēmējdarbības ideju

Aicina balsot par labāko sociālās uzņēmējdarbības ideju

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija kopā ar Luminor banku 1. oktobrī aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju iesaistīties Sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursa “Tam labam būs augt” norisē, vērojot tā tiešraidi un balsojot par labāko sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu. Skatītāju balsojums noteiks vienu no konkursa uzvarētājiem, kurš savas sociālās biznesa idejas vai projekta realizēšanai saņems 2000 eiro finansējumu. Konkursa tiešraide būs skatāma šo piektdien no plkst.14:30 līdz 16:30 portālā www.delfi.lv.

Konkursā savas sociālās uzņēmējdarbības idejas un projektus prezentēs 10 esošie un topošie sociālie uzņēmēji no visas Latvijas: inovatīvu izglītības pakalpojumu sniedzējs “Barboleta” no Jelgavas, projekts dzīvnieku adoptēšanai Pukainis.lv, tiešsaistes veikals ar senioru un cilvēku ar īpašām vajadzībām produkciju Tiptip.lv no Ogres, emocionālās inteliģences centrs “CENTRS SEVII” no Mārupes, paliatīvās un hospisa aprūpes pakalpojumu sniedzējs “Hospiss Māja”, “Intelekta attīstības centrs”, darba integrācijas uzņēmums “Iģenes pērle” no Talsu novada, projekts atbalstam cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem “dar - IT” no Jūrmalas, moduļu māja ar universālā dizaina elementiem “B&B buildings” un “Kustības brīvība” – specializēts aktīvās atpūtas nomas punkts Ogrē.

Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju autori saņems naudas balvu 2000 eiro apmērā. Vienu uzvarētāju noteiks konkursa žūrija, otru - tiešraides skatītāju balsojums. No katras skatīšanās iekārtas, kurā tiks vērota pasākuma tiešraide, būs iespēja nobalsot tikai vienu reizi.

Konkursa tiešraide ir lieliska iespēja nevien vērtēt sociālās uzņēmējdarbības idejas, bet arī iepazīt uzņēmīgu Latvijas cilvēku darbus un ieceres, kuru mērķis ir radīt pozitīvas pārmaiņas mūsu sabiedrībā.

Kopumā konkursā tika saņemti vairāk kā 60 sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu pieteikumi no visas Latvijas. Otrajai kārtai tālāk tika izvirzītas 26 spēcīgākās idejas un projekti, kuru autori piedalījās prezentācijas prasmu apmācībās, pēc kurām eksperti noteica 10 konkursa finālistus.

Konkursu "Tam labam būs augt" jau otro gadu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija ar mērķi veicināt jau esošu sociālo uzņēmumu un jaunu sociālās uzņēmējdarbības ideju attīstību, kā arī pastāstīt par šīm idejām visai Latvijai. Konkursa norises galvenais atbalstītājs ir Luminor banka. Tā norisi atbalsta arī Attīstības finanšu institūcija "Altum" un portāls "Delfi.lv".

https://www.youtube.com/watch?v=ltMaREgNwjU&t=199s&ab_channel=LatvijasSoci%C4%81l%C4%81suz%C5%86%C4%93m%C4%93jdarb%C4%ABbasasoci%C4%81cija


Latvijas iedzīvotāju priekšstati par sociālo uzņēmējdarbību

Latvijas iedzīvotāju priekšstati par sociālo uzņēmējdarbību - sabiedriskās domas izpētes rezultāti

Šī gada vasarā LSUA veica sabiedriskās domas izpēti par Latvijas iedzīvotāju uztveri, attieksmi un priekšstatiem par sociālo uzņēmējdarbību un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības sniegumu un ietekmi. Sabiedriskās domas izpētē piedalījās 1026 respondenti vecumā no 18 - 75 gadiem, un tā tika veikta online vidē starp Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem no visiem reģioniem. Izpēte tika īstenota projekta "LSUA spēcīgāks ekosistēmas līderis" ietvaros, kuru finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu "Aktīvo iedzīvotāju fonds".


PRIEKŠSTATI PAR SOCIĀLO UZŅĒMĒJDARBĪBU

Rezultāti:

Šajā sadaļā redzami respondentu priekšstati par sociālo uzņēmējdarbību un tas, vai viņi piekrīt konkrētiem apgalvojumiem par sociālo uzņēmējdarbību.

✔️ Asociācijas ar sociālo uzņēmējdarbību:

✔️ Zemāk norādīti gan patiesi, gan nepatiesi argumenti par sociālajiem uzņēmumiem un to darbības virzieniem. No iegūtajiem datiem var secināt, ka pareizajiem apgalvojumiem lielākoties cilvēki arī piekrīt, bet par aplamajiem vairāk šaubās.

✔️ Sociālo uzņēmumu sniegtais pienesums visbiežāk saistās ar mazaizsargāto grupu iekļaušanu sabiedrībā un nodarbināšanu, kas varētu būt saistīts ar to, ka gandrīz trešā daļa sociālo uzņēmumu ir darba integrācijas uzņēmumi.


SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA 

Rezultāti:

✔️ 52% respondentu atzīst, ka nezina, kas ir sociālā uzņēmējdarbība. 48% norāda, ka zina, kas ir sociālā uzņēmējdarbība.

✔️ Gados vecāki respondenti biežāk norāda, ka zina, kas ir sociālā uzņēmējdarbība - 57% respondentu vecuma grupā no 55-60 gadiem un 52% respondentu vecuma grupā no 61-75 gadiem. Visretāk par sociālo uzņemējdarbību ir dzirdējuši jauniešu vecumā no 18-24 gadiem (40%) un respondenti vecuma grupā no 45-54 gadiem (41%).

✔️ Tikai 23% respondentu ir pamanījuši informāciju par sociālo uzņēmējdarbību medijos, publiskajā telpā vai sociālajos tīklos.

✔️ Uz jautājumu, kuras organizācijas nāk prātā kā sociālie uzņēmumi, vairāk nekā puse respondentu (52,6%) nevarēja nosaukt konkrētu organizāciju. Savukārt starp tām organizācijām, kuras tika norādītas, nevienu nenorādīja vairāk kā 5% respondentu.

✔️ 68% respondentu nekad nav meklējuši informāciju par sociālo uzņēmējdarbību, 17% ir meklējuši un atraduši to, bet 10% neinteresē sociālā uzņēmējdarbība. Atlikušie respondenti ir meklējuši informāciju, bet nav atraduši meklēto vai snieguši citu atbildi.

✔️ Informācija par sociālo uzņēmējdarbību, kuru visbiežāk ir dzirdējuši respondenti:


LATVIJAS SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ASOCIĀCIJA

Rezultāti:

✔️ 13% respondentu zina, ka Latvijā darbojas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija un 87% nav par to informēti informēti.

✔️ 79% respondentu nav dzirdējuši par LSUA organizētajiem pasākumiem. Redzamākie LSUA organizētie pasākumi ir Sociālās uzņēmējdarbības forums (par to ir dzirdējuši 7% respondentu), Sociālo inovāciju hakatons (5%) un individuālās konsultācijas par sociālo uzņēmējdarbību (5%).

 

✔️ Gandrīz piektā daļa respondentu norāda, ka asociācijas darbs ietver atbalsta sniegšanu sociālajiem uzņēmumiem, taču otrais izplatītākais darbības veids ir sociālo jautājumu risināšana, piemēram, palīdzība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas neatbilst asociācijas ikdienas darbam.