Sociālā uzņēmuma likumam trīs gadi

Sociālā uzņēmuma likumam trīs gadi

Aprīlī apritēja trīs gadi kopš Latvijā darbojas Sociālā uzņēmuma likums. Likums, kas sniedz iespēju iegūt sociālā uzņēmuma statusu tiem uzņēmumiem, kuri savas darbības veic, lai sasniegtu sabiedrībai svarīgus sociālos mērķus. Atskatoties uz šo trīs gadu periodu, varam secināt, ka Sociālā uzņēmuma likums ir būtiski veicinājis sociālās uzņēmējdarbības sektora attīstību kopumā un kļuvis par vienu no stūrakmeņiem sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmā.

Tagad nedaudz par skaitļiem. Uz 1.aprīli Sociālo uzņēmumu reģistrā bija aktīvi 172 sociālie uzņēmumi. Taču kopumā trīs gadu laikā sociālā uzņēmuma statuss ir bijis piešķirts 187 uzņēmumiem, bet dažādu iemeslu dēļ 15 uzņēmumiem statuss ir bijis atņemts vai arī paši uzņēmumi ir no tā atteikušies. Vienlaikus jānorāda, ka 61 gadījumā sociālā uzņēmuma statusa piešķiršana tika atteikta. Jāatzīst, ka ne visi, kam ir labi nodomi, darbojas sociālajā sfērā vai nodarbojas ar labdarību, var būt arī uzņēmēji, kas var pastāvēt ilgtermiņā. Joprojām aktuāls ir jautājums par paša uzņēmēja motivāciju un skaidru redzējumu gan par sociālā mērķa izvirzīšanu savai darbībai, gan par biznesa metodēm, ar kādām risināt sociālās problēmas tā, lai ilgtermiņā izveidotos veiksmīgs sociālais bizness.

172 sociālajos uzņēmumos pašreiz strādā nedaudz vairāk par 900 darbiniekiem. Populārākā joma, kurā darbojas sociālie uzņēmumi, ir darba integrācija, kurā darbojas 26 procenti no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu pārstāvjus. Šajos 46 darba integrācijas sociālajos uzņēmumos nodarbināti aptuveni 120 darbinieki un visvairāk pārstāvētās mērķa grupas ir cilvēki ar invaliditāti, tad seko nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki, personas ar garīga rakstura traucējumiem, bijušie ieslodzītie u.c.

Pēc darba integrācijas kā populārākās jomas seko izglītība – 23%, sports, veselības veicināšana, medicīna – 16%, iekļaujoša pilsoniskā sabiedrība un kultūras daudzveidība – 10%, pakalpojumi un atbalsts sociālās atstumtības riska grupām – 8%, sociālie pakalpojumi – 5%, vides aizsardzība – 4% un 8% citas jomas.

Sociālie uzņēmēji darbojas visā Latvijas teritorijā, taču visvairāk sociālo uzņēmumu – 52% atrodas Rīgas teritorijā, savukārt vēl 20% atrodas Pierīgā. 11%  sociālo uzņēmumu atrodas Kurzemē,  7% – Zemgalē, 6% – Vidzemē un 4% – Latgalē.

Interese par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas iespējām joprojām saglabājas augsta, katru mēnesi Labklājības ministrija saņem piecus līdz astoņus pieteikumus no potenciālajiem sociālajiem uzņēmumiem. Ja pirms trim gadiem mums jautāja, kādas ir prognozes par sociālo uzņēmumu skaitu tuvākajos gados, mēs atbildējām, ka tuvāko trīs gadu laikā varētu izveidoties aptuveni 200 sociālie uzņēmumi. Kā izrādās, trīs gadu laikā izpildījums ir bijis pavisam tuvu prognozei. Ja man jautā par nākamajiem trim gadiem, tad es tomēr teikšu tā, ka pašmērķis nav kvantitatīvi audzēt sociālo uzņēmumu skaitu, bet svarīgāka tomēr ir kvalitāte.

Par atbalsta instrumentiem sociālajiem uzņēmumiem. Protams, ka atbalsts sociālajiem uzņēmumiem ir būtisks, lai attīstītu sociālā biznesa idejas un realizētu dzīvē sociālos mērķus. Labklājības ministrijas sadarbības partnera - finanšu institūcijas Altum -  īstenotā grantu atbalsta programma šobrīd ir būtiskākais atbalsta instruments sociālajiem uzņēmumiem. Uz grantu var pretendēt pēc tam, kad Labklājības ministrija uzņēmumam ir piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu. Altum pieejamais granta atbalsts ir līdz 200 tūkstošiem eiro un granta iegūšanai ir jāsagatavo dzīvotspējīgs biznesa plāns. Līdz 2021.gada 1.aprīlim sociālās uzņēmējdarbības grantu programmā Altum bija noslēdzis 115 granta līgumus par kopējo summu 7,3 miljoni eiro, atbalstot gan sociālās uzņēmējdarbības veicējus pirms Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā, gan sociālos uzņēmumus, kas izveidojušies pēdējo trīs gadu laikā. Vidējais granta apmērs ir 63 tūkstoši eiro. Savukārt, lai palīdzētu kvalitatīvu biznesa plānu sagatavošanu, sākot ar 2020. gadu Labklājības ministrija sniedz iespēju sociālajiem uzņēmējiem saņemt bezmaksas konsultācijas biznesa plāna izstrādei par sociālo uzņēmējdarbību, finansēm, mārketingu, grāmatvedību un nodokļiem. Līdz 2021.gada 1.aprīlim šo iespēju ir izmantojuši 20 sociālie uzņēmumi.

Kas vēl ir paveikts pēdējos trīs gados, lai veicinātu sociālās uzņēmējdarbības attīstību un veicinātu šīs jomas atpazīstamību? Ir veikts informēšanas un izglītošanas darbs, tai skaitā, iedibināta jauna tradīcija organizēt ikgadējās sociālās uzņēmējdarbības nedēļas, popularizējot sociālās uzņēmējdarbības idejas un veicinot sociālo uzņēmumu atpazīstamību, tāpat tika organizēti semināri un vebināri esošajiem un topošajiem sociālajiem uzņēmējiem par sociālajiem uzņēmējiem būtiskākajām tēmām, organizēti sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursi u.c. Kā viens no pēdējiem jaunievedumiem ir jauns atbalsts, kas paredzēts, lai kompensētu darba devēja izmaksas par sociālajos uzņēmumos nodarbināto cilvēku ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem darba devēja sociālās apdrošināšanas veiktajām iemaksām, tādējādi samazinot darbaspēka izmaksas un atbalstot sociālos uzņēmējus, kas nodarbina minētās mērķa grupas.

Izaicinājumu netrūkst arī nākamajiem trijiem gadiem. Tiks turpinātas konsultēšanas,  informēšanas un izglītošanas aktivitātes, kā arī veicināta sociālo uzņēmumu atpazīstamība sabiedrībā, tāpat kopā ar sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas dalībniekiem strādāsim par dažāda veida atbalsta instrumentiem, kas sekmētu ilgtspējīgu sociālo uzņēmumu veidošanos un attīstību tuvākajos gados.

Noslēgumā vēlos pateikties visiem sociālās uzņēmējdarbības kopienas dalībniekiem par kopīgo darbu, radošajām idejām, entuziasmu un cīņassparu, atbalstot potenciālos un esošos sociālos uzņēmumus, kā arī attīstot un sasniedzot sociālos mērķus sociālajā uzņēmējdarbībā. Lai ražīgs nākamais darba cēliens!

 

Imants Lipskis,

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Sociālo uzņēmumu komisijas priekšsēdētājs


Pētījums par Latvijas sociālajiem uzņēmumiem

Pētījuma “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” gala ziņojums

Labklājības ministrija ir publicējusi SIA “Oxford Research Baltics” veikto pētījumu par sociālajiem uzņēmumiem Latvijā.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Latvijas Sociālo uzņēmumu reģistrā iekļauto uzņēmumu atlases un atbalsta sistēmu, uzņēmumu radīto sociālo ietekmi un sniegt priekšlikumus esošā finanšu atbalsta un normatīvā regulējuma pilnveidošanai. Pētījumā izvērtēti Sociālā uzņēmuma likumā noteiktie sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kritēriji un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas process, kā arī sociālā uzņēmuma statusa zaudēšanas nosacījumi un sekas. Izvērtēta sociālo uzņēmumu valsts atbalsta sistēma un citi pieejamie atbalsta mehānismi. Izvērtēta sociālo uzņēmumu Latvijā radītā sociālā ietekme un apzinātas vajadzības, lai sociālo uzņēmumu veiktā sociālā ietekme būtu izmērāma un apzināta, kā arī izvērtēta ārvalstu pieredze sociālās ietekmes mērīšanā. Izvērtēta Sociālo uzņēmumu reģistra izveidošana un darbība. Sniegti priekšlikumi Sociālā uzņēmuma likumā noteiktā regulējuma uzlabošanai, specifiskām aktivitātēm dažādām iesaistītajām pusēm, lai uzlabotu sociālo uzņēmumu atbalsta sistēmu, kā arī jaunu metodoloģiju ieviešanai sociālo uzņēmumu ietekmes plānošanā un vērtēšanā.

Lejuplādēt: Pasākuma “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” starprezultātu novērtēšana un priekšlikumu izstrāde tiesiskā ietvara un atbalsta pilnveidošanai GALA ZIŅOJUMS


Vebinārs: Vai ilgtspējīgs un klimata atbildīgs bizness ir iespējams?

Vebinārs: Vai ilgtspējīgs un klimata atbildīgs bizness ir iespējams?

Aicinām piedalīties vebinārā “Vai ilgtspējīgs un klimata atbildīgs bizness ir iespējams?”, kas norisināsies 21.aprīlī plkst.16:30. Vebinārs notiks tiešsaistes platformā “Zoom”. Lai piedalītos, lūdzu, reģistrējieties šeit: https://ej.uz/8_vebinars_LSUA 

Uzsākot vai vadot savu biznesu, ir svarīgi apzināties, vai tas nerada papildus vides, klimata un sociālo slogu un vai tas ir godīgs pret visām iesaistītajām pusēm. Vebināra laikā izskatīsim galvenos izaicinājumus, veidojot ilgtspējīgu biznesa plānu, un kas būtu jāņem vērā, izstrādājot savu pirmo biznesa ilgtspējas stratēģiju. Labie piemēri ilgtspējīga biznesa līderi Latvijā un Eiropā palīzēs izprast ilgtspējīga biznesa būtību, kas sniegs iespēju atbilstoši veidot savu produktu vai pakalpojumu un konkurēt Eiropas tirgū.

Vebinārā runāsim par biznesa ilgtspēju un ilgtspējas stratēģijas izstrādi, cik sarežģīti tas ir un kas tam ir nepieciešams:

  • Globālie izaicinājumi ilgtspējīga biznesa attīstīšanai
  • Ilgtspējas stratēģijas izstrādāšanas pamatprincipi
  • Iedvesmojoši ilgtspējīgu produktu piemēri no Eiropas uzņēmumiem
  • Ieteikumi no eksperta, kam jāpievērš uzmanība gan biznesa plānošanas, gan uzsākšanas brīdī

Vebināru vadīs Kristīne Doroško, ilgtspējas un ilgtspējīgu produktu konsultante ar vairāku gadu pieredzi ES vides politikā. Šobrīd Kristīne ir atgriezusies Latvijā un izstrādā ilgtspējas stratēģiju globālam uzņēmumam Latvijā. Kristīne uzskata, ka Latvijas uzņemējiem būtu īpaši jāpiedomā pie savu produktu un pakalpojumu ilgtspējas, jo jau šobrīd produkta un pakalpojuma ilgtspēja, izcelsme un pēc iespējas mazāks CO2 pēdas nospiedums ir viens no Eiropas importētaju kritērijiem.


Sociālo finanšu recepšu grāmata

Sociālo finanšu recepšu grāmata

Eiropas Komisija ir izdevusi informatīvo materiālu par sociālajām finansēm, ar mērķi palielināt sociālo uzņēmumu finanšu tirgus pieprasījumu un piedāvājumu.

Šī praktiskā rokasgrāmata apraksta tādu iniciatīvu izstrādi un īstenošanu, kuru mērķis ir attīstīt sociālos finanšu instrumentus un tirgus pieprasījumu un piedāvājumu. Informatīvais materiāls ir veidots sociālo finanšu praktiķiem, piemēram, finansistiem, starpniekiem, tirgus veidotājiem un sociālo uzņēmumu atbalsta organizācijām. Tas sniegs vērtīgu ieskatu par sociālām finansēm arī sociālajiem uzņēmumiem un politikas veidotājiem.

Ceļvedis ir sadalīts astoņās nodaļās, kas seko domāšanas un lēmumu pieņemšanas procesam, kuru investori, atbalsta organizācijas un starpnieki var turpināt, izstrādājot un izmēģinot savu iniciatīvu. Tajā ir norādīti galvenie apsvērumi un iespējamās kļūmes, un to ilustrē gadījumu izpēte un piemēri.

Vairāk informācijas ŠEIT.

Lejuplādēt 'A RECIPE BOOK FOR SOCIAL FINANCE'


Sociālās ietekmes investīcijas

Sociālās ietekmes investīcijas

Sociālās ietekmes investīcijas ir līdzekļu izmantošana, lai radītu gan sociālo ietekmi, gan finansiālo peļņu, piedāvājot veidu, kā palīdzēt sociālajām organizācijām piekļūt finansējumam un uzlabot to spēju sniegt ietekmi. Sociālās ietekmes investīcijas ekosistēma ir sarežģīta un sastāv no dažādiem elementiem: piedāvājums (piemēram, investori), pieprasījums (piemēram, investīciju saņēmēji - organizācijas, kas risina sociālās vajadzības), finanšu un kapacitātes uzlabošanas starpnieki, kas savieno un sniedz atbalstu piedāvājuma un pieprasījuma pušu dalībniekiem (juridiskie, normatīvie un ekonomiskie jautājumi).

Sociālās ietekmes investīcija ir stratēģija, kuras mērķis ir atrisināt galvenās sabiedrības problēmas. Pētījumā izklāstīts sociālās ietekmes investīcijas  pamatojums un definīcija un analizēti dažādi sociālās ietekmes investīcijas  ekosistēmas komponenti. Tajā aplūkotas sociālās ietekmes investīcijas  tendences un problēmas ES, uzsvērtas vairākas veiksmīgas tirgus iniciatīvas un sniegti ieteikumi par iespējamiem ES līmeņa pasākumiem.

Vairāk informācijas lasīt ŠEIT.

Lejuplādē: SOCIĀLĀS IETEKMES INVESTĪCIJA (Labākā prakse un ieteikumi nākamajai paaudzei)

 


Uzsākts B-WISE projekts

B-WISE projekts sekmēs darba integrācijas sociālo uzņēmēmumu prasmju uzlabošanu

Darba integrācijas sociālo uzņēmumu (DISU) mērķis ir iesaistīt nelabvēlīgā situācijā esošās personas darba tirgū. Prasmju trūkums un neatbilstība pašlaik ietekmē DISU vairākās dimensijās, īpaši attiecībā uz digitālajām prasmēm. 

Ir svarīgi izstrādāt visaptverošu Eiropas stratēģiju, lai novērstu prasmju trūkumus darba integrācijas nozarē, aptverot nelabvēlīgā situācijā esošu darba ņēmēju, darba devēju, vadītāju un to personu prasmes, kuras var nodrošināt atbilstošu darba vidi. 

LSUA komanda kopā ar 28 citiem partneriem no 13 Eiropas Savienības valstīm ir uzsākusi dalību projektā “Blueprint for Sectoral Cooperation on Skills in Work Integration Social Enterprises (B-WISE)”, kuru vada divi galvenie Eiropas tīkli - ENSIE un EASPD, kas pārstāv DISU nozari. Projekta laikā tiks īstenots un apkopots visaptverošs savstarpēji saistītu rezultātu kopums, kas būs elastīgs un pielāgojams dažādiem pašreizējiem un nākotnes kontekstiem un norisēm visā Eiropā.

B-WISE projekta mērķis ir izstrādāt un ieviest jaunu stratēģisko pieeju (Blueprint) nozaru sadarbībai attiecībā uz prasmēm, kas nepieciešamas, lai stiprinātu DISU un ilgtspējīgi risinātu digitālās plaisas un problēmas, ar kurām tie saskaras. Projekta mērķus tiek plānots sasniegt, izveidojot ilgtspējīgu Eiropas aliansi, kura īstenos šādus uzdevumus:

  • Izstrādās kopēju metodiku pašreizējās situācijas novērtēšanai un nākotnes vajadzību prognozēšanai,
  • Noteiks nozarēm raksturīgas darba tirgus vajadzības un analizēs esošo profesionālās izglītības sistēmu pieejamību,
  • Apzinās, dokumentēs un popularizēs labu praksi valsts un reģionālā līmenī,
  • Noteiks profesiju profilus, kas jāpārskata vai jāizveido,
  • Reaģēs uz nepieciešamajām identificētajām prasmēm (īpaši digitālajā jomā), izmantojot ieteikumus, lai izveidotu / atjauninātu starpvalstu profesionālās apmācības saturu,
  • Izveidos ilgtspējīgu plānu, kā saskaņot pieprasīto un identificēto prasmju piedāvājumu,
  • Veidos spēcīgu un ilgtspējīgu kopienu, kas atbalsta atbilstošu kvalitātes un līmeņa prasmju izaugsmi, inovāciju un konkurētspēju nozarē,
  • Izstrādās ilgtermiņa rīcības plānu pakāpeniskai stratēģijas ieviešanai pēc projekta pabeigšanas,
  • Veicināa DISU nozares kā karjeras izvēles pievilcību un palielinās izpratni par digitālo tehnoloģiju izmantošanas nozīmi nelabvēlīgā situācijā esošu grupu atbalstam darba praksē.

 

Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas sagatavošanai nav uzskatāms par satura apstiprinājumu, kas atspoguļo tikai autoru viedokļus, un Komisija nevar būt atbildīga par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.


Vebinārs: Attālinātais darbs: Kā visu paspēt un nepazaudēt sevi?

Vebinārs: Attālinātais darbs: Kā visu paspēt un nepazaudēt sevi?

Attālinātais darbs lielākā vai mazākā mērā ir kļuvis par mūsdienu reālitāti ikvienam. Tomēr praksē ir redzami izaicinājumi par to kā veicināt produktivitāti un saglabāt darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Vebinārā iepazīsimies ar attālinātā darba “teoriju”, kādus aspektus ir jāņem vērā darbiniekiem un darba devējiem. Kāda ir attālinātā darba realitāte, tā galvenie izaicinājumi un grūtības. Kā arī COVID-19 situācijas radītās papildu problēmas un kā tās pārvarēt.

Vebināru vada Vanda Brūvele, personāla vadības profesionāle.

https://www.youtube.com/watch?v=sglnv1zeG2c

 


Pašvaldību rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstībai

Pašvaldību rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstībai

Pašvaldībām ir lieliska iespēja būt gan par sociālo uzņēmumu sadarbības partneri, gan arī atbalstīt jaunu sociālo uzņēmumu rašanos novadā vai pilsētā, gan kļūt par tiltu, lai savienotu sociālās uzņēmējdarbības veicējus un personas, kas ir ieinteresētas viņu darbā. Pašvaldību interesēs ir spēcīgu sociālo uzņēmumu rašanās un veiksmīga darbība to teritorijā, kas palīdzētu risināt tās sociālās problēmas, kas jau ir nonākušas pašvaldību redzeslokā.

Šajā materiālā ir apkopoti ieteikumi un labās prakses piemēri, kā pašvaldība var aktīvi iesaistīties sociālās uzņēmējdarbības vides veidošanā savā novadā.

Pašvaldību rīki sociālās uzņēmējdarbības attīstībai

 

Materiāls tapis sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā projekta "BULDING RESILIENCE AND COOPERATION: SOCIAL ENTREPRENUERSHIP FOR STRONGER COMMUNITIES IN LATVIA" ietvaros.


Noderīgi resursi pašvaldībām

Noderīgi resursi pašvaldībām

Pašvaldībām ir lieliska iespēja būt gan par sociālo uzņēmumu sadarbības partneri, gan arī atbalstīt jaunu sociālo uzņēmumu rašanos novadā vai pilsētā, gan kļūt par tiltu, lai savienotu sociālās uzņēmējdarbības veicējus un personas, kas ir ieinteresētas viņu darbā. Pašvaldību interesēs ir spēcīgu sociālo uzņēmumu rašanās un veiksmīga darbība to teritorijā, kas palīdzētu risināt tās sociālās problēmas, kas jau ir nonākušas pašvaldību redzeslokā.

ROKASGRĀMATAS

         

VIDEO MATERIĀLI

Ko sociālie uzņēmumi un pašvaldības var sniegt viens otram?

https://www.youtube.com/watch?v=JgaoMzavEFs&feature=emb_title

Ieteikumi veiksmīgai sadarbībai starp sociālajiem uzņēmumiem un pašvaldībām

https://www.youtube.com/watch?v=hDwYPy3umGU&feature=emb_logo

VEBINĀRI

Kā sociālie uzņēmumi var palīdzēt pašvaldībām?” un “Kāpēc mums to vajag? Cēsu un Ogres novadu pašvaldību stāsti par to, kāpēc sociālā uzņēmējdarbība ir svarīga.

               

 

VIEDOKĻRAKSTI

- Pašvaldības ir nozīmīgs spēlētājs sociālās uzņēmējdarbības attīstībā
- Pašvaldības un sociālā uzņēmējdarbība: kādi ir labākie mijiedarbības modeļi?

PĒTĪJUMS

Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar SIA “Dynamic University” veica pētījumu* Pašvaldības sociālās uzņēmējdarbības iespējas un privātās sociālās uzņēmējdarbības izmantošanas iespējas pašvaldības mērķiem."

*Pētījums tika veikts 2016.gadā, pirms Sociālā uzņēmuma likuma pieņemšanas. 

SOCIĀLI ATBILDĪGS IEPIRKUMS

2020.gada 25.novembrī Iepirkumu uzraudzības birojs aicināja tiešsaistes konferencē “Ideju pļauja” runāt par  sociāli atbildīga publiskā iepirkuma un inovāciju publiskā iepirkuma iedzīvināšanu Latvijā.

https://www.youtube.com/watch?v=nBTtpO2y0Bo&feature=emb_logo&ab_channel=Internetatie%C5%A1raide

Lai veicinātu sociāli atbildīga iepirkuma veikšanu Latvijā, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbības ar Iepirkumu uzraudzības biroju izstrādāja “Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”.

DAŽĀDI RĪKI

 

 


Politikas rekomendācijas politikas veidotājiem

Politikas rekomendācijas jeb ieteikumi politikas veidotājiem kā veicināt labāku sadarbību starp pašvaldībām un sociālajiem uzņēmumiem

Ir pietiekams tiesiskais ietvars, kas ļauj pašvaldībām veidot tādus atbalsta mehānismus, kas:
      • vērsti uz to, lai sociālie uzņēmumi pašvaldībās veidotos;
      • palīdzētu esošiem sociālajiem uzņēmumiem darboties un paplašināt savu darbību.
Lai sadarbība starp sociālajiem uzņēmumiem un pašvaldībām veidotos kvalitatīva un droša, atbildīgajiem politikas veidotājiem ir jāveic šādas aktivitātes:
  • Ir jāstiprina pašvaldību un sociālo uzņēmumu sadarbība, gan izglītojot pašvaldības par sociālo uzņēmumu nozīmi un lomu sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu risināšanā, gan apzinot pašvaldību vajadzības un iespējas veicināt sociālo uzņēmumu izveido un darbības paplašināšanos;
  • Ir jāizstrādā metodiskais materiāls kā pašvaldībām jārīkojas nododot bezatlīdzības īpašumā vai lietošanā savu mantu sociālajam uzņēmumam
  • Ir jāizstrādā ieteikumi vai vadlīnijās kā, atbalstot sociālos uzņēmumus, pašvaldībām aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci un izvairīties no konkurences ierobežošanas;
  • Ir jāizglīto plašāka sabiedrība un publisko iepirkumu veicēji par sociāli atbildīgiem publiskiem iepirkumiem.

 

Pašvaldības iespējas sniegt atbalstu sociālajiem uzņēmumiem primāri ir noteiktas Sociālā uzņēmuma likumā, proti:

1) Pašvaldībai ir tiesības piešķirt sociālajam uzņēmumam nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus;

2) Pašvaldībai ir tiesības nodot bezatlīdzības īpašumā savu mantu sociālam uzņēmumam;

3) Pašvaldībai ir tiesības nodot bezatlīdzības lietošanā tai piederošo mantu sociālajam uzņēmumam.

Papildus šiem atbalsta mehānismiem, pašvaldības var:

  • deleģēt pārvaldes uzdevumus sociālajam uzņēmumam
  • var veikt Publisko iepirkumu, piemērojot sociāli atbildīgas publiskā iepirkuma prasības
  • iznomāt savas telpas, samazinot nomas maksu

Tika konstatēts, ka :

I. Ir jāstiprina pašvaldību un sociālo uzņēmumu sadarbība, gan izglītojot pašvaldības par sociālo uzņēmumu nozīmi un lomu sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu risināšanā, gan apzinot pašvaldību vajadzības un iespējas veicināt sociālo uzņēmumu izveido un darbības paplašināšanos

Lai pašvaldības labāk izprastu sociālo uzņēmumu pienesumu sabiedrībai nozīmīgu problēmu risināšanā Labklājības ministrijai, kā atbildīgajam politikas veidotājam, regulāri jāizglīto un jāinformē pašvaldības par sociālās uzņēmējdarbības koncepta attīstību Latvijā – par sociālo uzņēmu skaitu, par sociālo uzņēmumu darbības jomām un pieejamiem valsts atbalsta mehānismiem. Ir svarīgi, ka sociālie uzņēmumi veidojas tur, kur ir sabiedrības vajadzība un tikpat nozīmīgi ir veidot tādus valsts atbalsta mehānismus, ka papildina pašvaldību atbalsta instrumentus, tādejādi veicinot jaunu sociālo uzņēmumu izveidi un sekmējot esošo sociālo uzņēmumu izaugsmi. Regulāra informācijas apmaiņa starp Labklājības ministriju un pašvaldībām sekmēs, ka:

  • tiesiskais regulējums sociālās uzņēmējdarbības jomā sekmēs sociālo izveidi un attīstību;
  • atbalsta instrumenti sociālajiem uzņēmumiem būs jēgpilni un darbību veicinoši;
  • tiks veidoti jauni un papildināti esošie atbalsta instrumenti ar tādiem, kas nepieciešami pašvaldībām, lai sadarbība starp pašvaldībām un sociālajiem uzņēmumiem būtu efektīva un vērsta uz ilgtermiņa risinājumu īstenošanu.

II. Ir jāizstrādā metodiskais materiāls kā pašvaldībām jārīkojas nododot bezatlīdzības īpašumā vai lietošanā savu mantu sociālajam uzņēmumam

Pašvaldības tiesības nodot mantu bezatlīdzības lietošanā vai īpašuma ir noteiktas Sociālā uzņēmuma likumā, taču kārtība kā šis process notiek un kā tam būtu jānotiek veidojas ikkatrā pašvaldībā individuāli. Politikas veidotājiem būtu jāizstrādā metodiskie materiāli, kas skaidrotu nepieciešamās darbības un sniegtu plašāku ieskatu dažādās procedūrās. Skaidri noteikumi sekmēs, ka pašvaldībās attīstās vienota izpratne un līdzīga prakse. Bez šādiem skaidrojošiem materiāliem pastāv dažādi riski, kas, iespējams, var kavēt pašvaldību un sociālo uzņēmumu sadarbību.

III. Ir jāizstrādā ieteikumi vai vadlīnijās kā, atbalstot sociālos uzņēmumus, pašvaldībām aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci un izvairīties no konkurences ierobežošanas

Sociālie uzņēmumi ir veidoti ar mērķi risināt kādu sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu. Kopīgā iezīme ar citiem komersantiem ir saimnieciskās darbības jeb komercdarbības aktivitātes, ko sociālie uzņēmumi veic. Lai izvairītos no situācijām, kad atbalsts sociālajam uzņēmuma rada konkurences ierobežošanas riskus, ir jāizstrādā ieteikumi jeb risinājumi risku mazināšanā. Ieteikumi sekmēs, ka pašvaldībās attīstās vienota izpratne un līdzīga prakse. Bez šādiem skaidrojošiem materiāliem pastāv dažādi riski, kas, iespējams, var kavēt pašvaldību un sociālo uzņēmumu sadarbību.

IV. Ir jāizglīto plašāka sabiedrība un publisko iepirkumu veicēji par sociāli atbildīgiem publiskiem iepirkumiem

Publisko iepirkumu likums ļauj publisko iepirkumu veicējiem veikt sociāli atbildīgus publiskos iepirkumus. Šādu iepirkumu rezultātā tiek iepirkta ne tikai prece vai pakalpojums, bet gūts arī kāds sociālais labums, piemēram, radīta darba vieta cilvēkiem kas izkrituši no darba tirgus vai nevar tajā iekļauties. Lai gan Iepirkumu uzraudzības birojs ir izstrādājis Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai, taču bez papildus atbalsta – izglītojošām aktivitātēm, paraugnolikumiem un parauglīgumiem, publisko iepirkumu veicēji neuzsāks un nespēs īstenot šī publiskā iepirkuma veidu. Tieši publiskie iepirkumi var būt nozīmīgs instruments sociālo uzņēmumu darbībā un ilgtspējas nodrošināšanā, tāpēc būtu nepieciešama šīs instrumenta popularizēšana un skaidrošana, stāstot par instrumenta iespējām arī plašākai sabiedrībai.

Lejuplādēt šeit: Politikas rekomendācijas jeb ieteikumi politikas veidotājiem kā veicināt labāku sadarbību starp pašvaldībām un sociālajiem uzņēmumiem.