Sociālais uzņēmums „Basta” no Zviedrijas

Sociālais uzņēmums „Basta” piedāvā rehabilitāciju un darba pieredzi tiem, kas cietuši no alkohola vai narkotiku lietošanas. Šobrīd „Basta” centri artrodas piecās dažādās Zviedrijas vietās.

„Basta” izveidošana saistīta ar tā dibinātāja Aleka Karlberga gūto iedvesmu, 1989. gadā viesojoties Itālijas sociālajā kooperācijā San Patrignano. Viņš redzēja, kā agrākie atkarīgie sanākuši kopā un izveidojuši uzņēmumu. Ideja, ka mērķtiecīgs darbs un iespēja uzņemties atbildību par savu dzīvi var būt pamats rehabilitācijai, ir kļuvusi par „Basta” filozofiju. 1994. gadā tika izveidots pirmais centrs Nikvarnā, netālu no Stokholmas.

Sociālais uzņēmums ir atkarīgs no ienākumiem, ko tas gūst, piedāvājot tādus pakalpojumus kā būvniecība, tīrīšana, dienas aprūpe suņiem un ēdināšana. Decentralizēta uzņēmējdarbības struktūra nozīmē, ka daudziem būs iespēja uzņemties atbildību par komandas vadību un nansēm.

Kad šī ideja pirmo reizi parādījās 1994. gadā, „Basta” uzsāka partnerību ar piecām pašvaldībām, kuras apņēmās sadarboties ar sociālo uzņēmumu piecus gadus. Tā kā tas bija jauns koncepts, „Basta” bija vajadzīgs laiks, lai attīstītu ideju, kā arī struktūra, tādēļ bija vajadzīga ilgtermiņa apņemšanās. Visas pašvaldības sākotnēji maksāja 500 000 kronu katru gadu, un visiem viņiem bija pārstāvis „Basta” valdē, lai nodrošinātu regulāru pakalpojumu un attīstības uzraudzību. Šī procesa laikā „Basta” vadības komanda veidoja arī kontaktus ar valsts un sociālo sektoru. Tas palīdzējis paplašināt savu tīklu un šodien sociālais uzņēmums strādā ar vairāk nekā 90 pašvaldībām visā Zviedrijā, kā arī ar Zviedrijas Cietumu un probācijas dienestu.

Kā jebkurā biznesā, uzņēmumam augot, mainās procesi un uzņēmējdarbības struktūras, bet Basta dibinātāja pieredze rāda, cik svarīgi ir nemainīt organizācijas principus un vērtības. Viņš arī apgalvo, ka sociālajam uzņēmējam ir svarīgi neaizmirst, ka jūs vadāt uzņēmumu - tam jābūt finansiāli ilgtspējīgam un cilvēkiem jāspēj veidot uzņēmumā karjeru.


Sociālais uzņēmums „Tuvu”

Sociālais uzņēmums „Tuvu” ir kristiešu labdarības organizācija, kas palīdz maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem, kā arī sociāli izolētām personām. Tās mērķis ir samazināt sociālo atstumtību un risku, palielinot to cilvēku labklājību, ar kuriem viņi strādā.

„Tuvu” aicina partnerus un speciālistus nodrošināt nepieciešamo materiālo, emocionālo un sociālo atbalstu un savu mērķu sasniegšanai paļaujas uz kristīgajām vērtībām. Viņi sniedz palīdzību krīzes situācijās un veicina labdarības tradīcijas Latvijā. Organizācija uztur divus lietotu apģērbu labdarības veikalus, kas atrodas Jelgavas un Rīgā. Ienākumi no šiem veikaliem tiek ieguldīti dažādos labdarības projektos, piemēram, materiālajā atbalstā trūcīgajiem (pārtikas pakām, apģērbam, malkai utt.), jauniešu nometnēs, būvniecības projektos, izglītības pasākumos, mācību materiālu izplatīšanā bērniem un dažādās radošajās un praktiskajās darbnīcās.

Biedrības darbību var iedalīt divās galvenajās jomās - sniedz bezmaksas mērķtiecīgu palīdzību ģimenēm un apdraudētajiem cilvēkiem, un nodarbojas ar uzņēmējdarbību, piedāvājot pamatpakalpojumus par pieņemamām cenām, tādējādi veidojot tirgu, kā arī apkalpojot sabiedrību. Līdz šim „Tuvu” ir palīdzējuši vismaz 60 vietējām ģimenēm, taču ieguvēju skaits, protams, ir daudz lielāks, ja ņem vērā partnerības visā Latvijā.

Organizācija popularizē ilgtermiņa palīdzības ideju un pārzin katras atsevišķās ģimenes situācijas īpatnības. Kad jauna ģimene sazinās, lai saņemtu palīdzību, tiek ieguldīts liels darbs ģimenes apstākļu izpratnei - organizācijas pārstāvji apmeklē ģimeni mājās un analizē iespējamās vajadzības.

Valdes priekšsēdētāja Lāsma Cimermane atzīmē, ka biedrība un pašvaldība skaidri izprot savstarpējo ieinteresētību kopīgajā darbā, tāpēc biedrība cenšas būt uzticams partneris un sadarbība ar pašvaldību šobrīd ir gana veiksmīga. Biedrība arī norāda, ka nākas arī sastapties ar diezgan stīvu un formālu birokrātisku attieksmi, kas reizēm var kavēt biedrības darbu, kā arī pašvaldību darbinieku kompetences trūkumu, kas palēnina pasākumu īstenošanas gaitu. Neraugoties uz to, „Tuvu” ar cerībām raugās nākotnē un strādā pie dažādiem projektiem, lai palielinātu savu kapacitāti, uzlabotu palīdzības sniegšanas veidus un turpinātu veiksmīgi sadarboties ar vietējām pašvaldībām, kā arī citiem Latvijas reģioniem.


Biedrība "Cerību spārni"// SIA "Visi var"

„Cerību Spārni” ir biedrība, kas dibināta 2003. gadā, lai veicinātu personu ar invaliditāti sociālo integrāciju. „Cerību Spārni” nodarbojas ar pārstāvniecību, sekmējot pilsoniskās sabiedrības attīstību, un darbojas izglītības un sociālo pakalpojumu jomā. Organizācija izvietojusies Siguldā, kas atrodas 50 km attālumā no Rīgas, un strādā ar bērniem un viņu ģimenēm, jauniešiem un pieaugušajiem, kuriem ir funkcionālas grūtības un citi invaliditātes veidi. Organizācija piedāvā daudzveidīgus pakalpojumus, īstenojot savu misiju četros dažādos darbības virzienos.

Centrālajā birojā darbs koncentrējas uz pašvaldības iepirktajiem sociālajiem pakalpojumiem. Darbnīcās, kas ietver aušanu un citus amatniecības veidus, runu, mākslu un mūzikas terapiju, kā arī medicīnisko vingrošanu, bērni un jaunieši iegūst noderīgas prasmes un izgatavo lietas, kas tiek pārdotas organizācijas veikalā „Visi Var”, kas atrodas netālu no centrālās stacijas. Papildus, organizācija ir izveidojusi kopienu „Cerību sēta”, kur cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem piedalās kopienas dzīvē atbilstoši savām spējām un vajadzībām. Balstoties uz sociālās rehabilitācijas principiem, kopiena palīdz nojaukt izolētības barjeras, attīsta pašpietiekamību un spējas patstāvīgi iekļauties ikdienas dzīvē, vien- laikus saņemot individuālu palīdzību. Visbeidzot, sociālās palīdzības centrs „Cerību māja” piedāvā virkni aktivitāšu jaunajiem vecākiem krīzes situācijās vai vecākiem ar nepietiekošām prasmēm, kā arī jaunām vientuļajām mātēm bez ģimenes atbalsta.

2016. gadā „Cerību Spārni” sniedza pakalpojumus 54 ģimenēm ar bērniem invalīdiem. 44 jaunieši un pieaugušie saņēma tie- šo palīdzību. Papildus, organizācija sniedz vienreizējus pakalpojumu personām, kuras parasti nav iekļautas vispārējā statistikā. Organizācijas darbības lauks ievērojami pārsniedz Siguldas robežas: pakalpojumus izmanto arī Mālpils, Krimuldas, Cēsu un pat Liepājas iedzīvotāji. Lai gan tas ne vienmēr ir iespējams, īpaša vērība tiek veltīta iespē- jām piedalīties darba tirgū. Četri jaunieši ir iekļāvušies darba tirgū pēc tam, kad uzņēmumā ir pavadījuši vienu vai divus gadus.

Uzņēmuma direktore Eva Viļkina atzīmē, ka „Cerību spārni” ar vietējo pašvaldību sadarbojas ļoti cieši. Partnerība ilgst jau vairāk kā 13 gadus - kopš 2004. gada, kad tika noslēgts pirmais iepirkuma līgums. Sadarbība noris četrās galvenajās jomās: iepirkumi, līdz nansējums, neatkarīgi pasūtījumi un politikas veidošanas konsultācijas. Pašvaldība ļauj arī bez maksas izmantot savas telpas organizācijas galvenā biroja vajadzībām. Veiksmīgā partnerība balstās uz savstarpēju uzticēšanos un lietderīgumu, īpaši attiecībās ar pašvaldības sociālo nodaļu. Sadarbība notiek galvenokārt iepirkumu ietvaros, kas nansē organizācijas darbību un pašvaldībai nodrošina uzticamu partneri sociālo pakalpojumu sniegšanā. Pašvaldība dažkārt līdz nansē projektus, tādējādi palīdzot iegādāties aprīkojumu un citus darbībai nepieciešamos materiālus. Draudzīgo attiecību dēļ pašvaldība dažkārt ar organizāciju slēdz individuālos līgumus, tas kalpo kā papildu ienākumu avots. Būtiskākā sadaļa viņu veiksmīgajā partnerībā ir konsultācijas un līdzdalība politikas veidošanas procedūrās, kur organizācijai „Cerību spārni” ir nozīmīga loma. Pašvaldība vēlas dzirdēt un izprast pakalpojumu sniedzēju viedokļus, un gadu gaitā ir izveidojies atgriezeniskās saites cikls starp pašvaldību, organizāciju un vecākiem. „Cerību spārni” veic ikgadēju aptauju, kuras mērķis ir novērtēt to pakalpojumu kvalitāti, kā arī saņemt informāciju par to, kādi jauni pakalpojumi nākotnē varētu būt nepieciešami. Šie pētījumi kalpo par pamatu turpmākiem pašvaldības veiktajiem pirkumiem, nodrošinot, ka sniegtie pakalpojumi ir aktuāli un lietderīgi.

„Cerību spārni” pievērš īpašu uzmanību vajadzībām, nodrošinot, ka viņu pakalpojumi un darbības atbilstu klientu prasībām. Viņi uzskata, ka šī uz vajadzībām balstītā uzmanība ir viens no galvenajiem iemesliem veiksmīgajai sadarbībai ar pašvaldību. Jau kopš pirmā pašvaldības atbalstītā projekta 2004. gadā organizācija cenšas nodrošināt pierādījumus, ka viņu darbs ir nepieciešams - pat šobrīd pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem pārsniedz pieejamos resursus. Viņu pirmais projekts ieguva daudz lielāku interesi nekā bija gaidīts, un tas kalpoja kā papildu stimuls pašvaldības atbalstam. Organizācijas darbinieki uzsver, ka viņiem pastāvīgi jāpierāda sava darba

Samarieši – pārmaiņu aģenti!

Autori: Vineta Sīle, Agnese Lešinska

„1998. gadā samarieši izveidoja Latvijā pirmo no fiziskas vardarbības cietušo bērnu krīzes centru „Saulessvece”. Ar centra telpām ātri vien kļuva par šauru, līdz ar to 2006. gadā tas „uzauga” par krīzes centru sievietēm un bērniem – „Māras centrs”. Taču ideja par šāda centra izveidošanu radās, redzot nepieciešamību. Tolaik rīkojām labdarības akcijas, kurās, Samariešu apvienība iesaistīja dažādus aktierus un brauca uz bērnu slimnīcām. Biežo vizīšu laikā novērojām, ka slimnīcās ik pa laikam satiekam vienus un tos pašus bērnus. Jautājot par to, kādēļ novērojama šāda situācija, saņēmām atbildi, ka vardarbības dēļ mājās šie bērni atgriezties nevar. Kopš laika, kad izveidojām krīzes centru bērniem, ideja un palīdzība bērniem ir kļuvusi vēl plašāka. Taču šis stāsts ir par to, ka idejas nereti rodas no empātijas, situācijas izpratnes un vispārējas vajadzības, un galvenais ir tās ieraudzīt, saskatīt un izsapņot, kā arī ar pietiekami lielu uzņēmību materializēt - tā ir visas formulas sakne.”

Vienā no izglītojošiem semināriem Andris Bērziņš, Latvijas Samariešu apvienības direktors, iepazīstināja auditoriju ar šo stāstu un, lai arī viņa pieredze nozarē šobrīd sniedzas teju 22 gadu garumā, degsme par ideju un mērķis identificēto problēmu risināt ir palicis nemainīgs[1].

Kopš dibināšanas brīža samarieši ir darbojušies dažādu juridisko statusu ietvaros, attīstījuši 21 struktūrvienību, kā arī kopumā nodarbina vairāk nekā 600 darbiniekus. Jomas, kuras organizācija pārstāv, var izdalīt četros blokos –izglītības, labdarības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu jomās.

Pirms trīs gadiem, krīzes laikā, tika uzrakstīti divi projekti – viens no tiem bija labdarības projekts „Paēdušai Latvijai”, kas šobrīd jau ir izpelnījies lielu atpazīstamību, bet otrs projekts, „Samariešu atbalsts mājās”, tiek realizēts šogad, 2014. gadā.

A.Bērziņš norāda, ka biznesa eņģelis šim projektam ir pats Džordžs Soross – iepazīstoties ar projekta ideju, viņš to atzinis par ģeniālu un piešķīris finansējumu divu miljonu apmērā.

Idejas būtība ir palīdzēt cilvēkiem pēc iespējas ilgāk dzīvot patstāvīgi - savā ierastajā vidē, nodrošinot pieeju visdažādākajiem pakalpojumiem un sniedzot nepieciešamo palīdzību. Šī iespēja ļauj tiem cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, kuriem nav pieejamas ērtības un ir grūtības pašiem sevi pilnvērtīgi apkopt, palikt savās mājās un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi ierastajā vidē. Ar pakalpojuma palīdzību tiek attīstīta kvalitatīva un pieejama aprūpe un palīdzība vientuļiem, veciem cilvēkiem lauku reģionos, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti. Idejas efektivitāti nodrošina elementu mijiedarbība – drošības poga un īpaši aprīkotās automašīnas, kurās ir pieejams viss nepieciešamais, lai šo aprūpi varētu veikt cilvēka ierastajā dzīves vietā. Pakalpojuma „Drošības poga” lietotāji galvenokārt ir cilvēki cienījamā vecumā, cilvēki ar hroniskām vai akūtām saslimšanām, kas dažādu iemeslu dēļ dzīvo mājās vieni un nejūtas droši. Samariešu apvienība sniedz šiem cilvēkiem iespēju palikt mājās, nevis doties uz aprūpes centru vai saņemt kādu citu institucionālu palīdzību, kas ir vienīgā alternatīva. Tehniski ir nodrošināti vairāki risinājumi – ir pieejama gan mobila, gan fiksēta iekārta, kas maina arī šī pakalpojuma izmaksas. Taču praktiski tas nozīmē, ka palīdzība cilvēkam ir sasniedzama 24 stundas diennaktī.  Drošības poga ir ērta lietošanā – atliek piespiest signālpogu un informēt par to, kas atgadījies. Signāls centrālē nonāk no jebkuras vietas dzīvoklī vai mājā. Vienlaikus ar signāla saņemšanu Dienesta operatoram datora ekrānā redzama iepriekš apkopota informācija par personu – veselības stāvoklis, kontaktpersonas, kas palīdz operatīvāk un precīzāk nodrošināt palīdzību. Atkarībā no katra individuālajām vajadzībām pie cilvēka dosies palīdzības un aprūpes dienesta darbinieki. Lai nodrošinātu šī pakalpojuma pieejamību, Samariešu apvienība slēdz līgumus ar Latvijas pašvaldībām. Pašvaldība daļēji vai pilnībā finansē šo pakalpojumu no pašvaldības līdzekļiem. Visbiežāk procentuāli tas izskatās šādi: aptuveni 60% pakalpojuma vērtības ir kā sociāls pakalpojums – pašvaldības to atmaksā saviem klientiem, 20% sedz paši pakalpojuma saņēmēji un atlikušos 20% nomaksā piederīgie.

„Samariešu atbalsts mājās” inovācija ir specifiski aprīkotās mašīnas, kas ir kā braukājošs aprūpes centrs uz riteņiem. Ideja ir unikāla, tā izstrādāta no nulles – otras tādas pasaulē nav. Mašīnas ir aprīkotas ar visu, kam vajadzētu būt pieejamam mūsdienīgā aprūpes centrā. Tajā ir sanitārā un saimnieciskā daļa -  duša, labierīcības, veļas mazgājamā mašīna, iebūvēta gāzes plīts un izlietne, kā arī personīgās aprūpes daļa ar, piemēram, friziera un  podiatrijas pakalpojumiem, kas ir aktuāls jautājums lielākajā daļā Latvijas pašvaldību. Uz šo risinājumu ar zināmu entuziasmu un iedvesmu skatās arī cilvēki no Lietuvas, Gruzijas un Vācijas. Līdzīgi kā „Drošības poga”, arī šis pakalpojums Latvijā tiek nodrošināts, sadarbojoties ar pašvaldībām.

Lai šī sistēma veiksmīgi un efektīvi darbotos, ar katru pašvaldību tiek slēgts deleģējuma līgums, izvērtējot katras konkrētās vietas individuālās iespējas un pakalpojumu nodrošinājuma shēmu. Taču jāņem vērā, ka nevienai no iesaistītajām pašvaldībām līdz šim aprūpe mājās nav bijis pastāvīgi pieejams pakalpojums.

Motorizēto aprūpes centru cilvēki Latvijā izmanto visdažādāko iemeslu vadīti un tā lietderība un nozīmīgums ir atzīts arī plašākā sabiedrībā.

Abi augstāk aprakstītie pakalpojumi veido pavisam nelielu daļa no Samariešu Apvienības piedāvājuma klāsta un sniedz tikai nelielu ieskatu procesu attīstībā un darbības jomā kopumā. Papildus informāciju par šiem un citiem Latvijas Samariešu Apvienības nodrošinātajiem pakalpojumiem var iegūt šeit.

Kamēr Latvijā sociālās uzņēmējdarbības koncepts atrodas vēl tikai attīstības stadijā, apvienības līderis jau vairāk kā divdesmit gadus sabiedrībai netieši liek manīt, kādam jābūt īstam sociālajam uzņēmējam – parādot to, cik lielai jābūt vēlmei un mērķtiecībai palīdzēt cilvēkiem. Andris Bērziņš uzskatāmi sabiedrībai un valstij demonstrē, ka izsapņotās idejas var tikt realizētas neatlaidīga darba rezultātā, neatkarīgi no tā, vai konkrētajam darbības virzienam jau ir piešķirts definējums un likumā ietvertas to raksturojošas pazīmes.

[1] Seminārs “ Uzņēmējiem un speciālistiem par sociālo uzņēmējdarbību”, nodibinājuma „Nova vita” , Katoļu ielā 14, Rīgā, 2014.gada 20.februāris

Šis  raksts veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.

Ragatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.

NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv

www.eeagrants.org

www.eeagrants.lv


Sociālais uzņēmums BlindArt

2018. gadā sociālais uzņēmums BlindArt bija pirmais uzņēmums Latvijā, kuram tika apstiprināts grants Attīstības finanšu institūcijas ALTUM sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ietvaros. “BlindArt” saņēma 20 tūkstošus eiro lielu finansējumu, kas palīdz uzņēmumam turpināt integrēt darba tirgū cilvēkus ar redzes traucējumiem.

Andrs Hermanis, “BlindArt” dibinātājs: “Mūsu mērķis ir izveidot pašpietiekamu, ilgtspējīgu un uz attīstību vērstu vidi, kurā cilvēkiem ar redzes traucējumiem ir iespēja jēgpilni strādāt un gūt ienākumus. ALTUM grants ir būtisks solis mērķa sasniegšanas virzienā – šis finansējums ļaus mums izstrādāt pilnīgi jaunus neredzīgo cilvēku rokām un sirdīm radītus interjera un modes produktus, popularizēt tos un attīstīt vidi, kurā darbojas cilvēki ar redzes traucējumiem. Sākotnēji produktu radīšanā būs nodarbināti trīs cilvēki, taču tuvāko gadu laikā plānots nodrošināt darbu vēl lielākam cilvēku skaitam. Mums ir svarīgi saglabāt augstu darba standartu, būt finansiāli patstāvīgiem un spējīgiem darboties ilgtermiņā, tāpēc uz projektu paraudzījāmies ar kritisku aci arī no malas.”

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs: ““BlindArt” lieliski iemieso sociālās uzņēmējdarbības būtību - uzņēmums darba tirgū integrē cilvēkus ar redzes traucējumiem, tādējādi veicot svarīgu sociālu funkciju. Vienlaikus  šī uzņēmuma darbības pamatā ir detalizēts un pārdomāts biznesa plāns ar mērķi spēt darboties pēc uzņēmējdarbības principiem. Esam gandarīti, ka grants uzņēmumam “BlindArt” ir pakāpiens šī mērķa sasniegšanai. Aicinu arī citus sociālos uzņēmumus izmantot šo Latvijā unikālo iespēju ar valsts atbalsta palīdzību attīstīt dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu biznesu, kas palīdz radīt labāku dzīvi cilvēkiem, kuriem klājas grūtāk, un visai sabiedrībai kopumā.  Tieši šādiem, ilgtspējīgiem un dzīvotspējīgiem sociālo uzņēmumu projektiem ir paredzēts ALTUM grants.”

Jānis Reirs, Labklājības ministrs:

“Man ir patiess prieks par pirmā granta piešķiršanu Labklājības ministrijas sadarbībā ar ALTUM īstenotā atbalsta projekta ietvaros. Esmu gandarīts, ka pirmais grants tiek piešķirts cilvēku ar invaliditāti integrācijai darba tirgū. Ticu, ka šis piemērs kalpos par iedvesmu arī citiem potenciālajiem sociālajiem uzņēmējiem veidot jaunas darbavietas, un nebaidīties tās piedāvāt arī cilvēkiem ar ierobežotām iespējām. Savukārt cilvēkiem ar dažādām grūtībām darba iegūšana palīdz atkal noticēt sev un atgriezties darba tirgū un sabiedrībā, tādējādi sekmē ievainojamāko sabiedrības grupu dzīves kvalitātes uzlabošanos. Šobrīd ministrijā ir iesniegti jau vairāk kā 80 pieteikumi dalībai projektā, 51 no tiem ir pozitīvs atzinums un tie ir reģistrēti Labklājības ministrijas reģistrā, un tālāk, iesniedzot biznesa plānu mūsu sadarbības partnerim finanšu institūcijai ALTUM, tie var pretendēt uz grantu un uzsākt īstenot savas sociālā biznesa idejas dzīvē.”

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM sadarbībā ar Labklājības ministriju īstenotā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programma ir paredzēta uzņēmumiem, kuru misija ir sniegt labumu sabiedrībai – atbalstīt un iesaistīt darba tirgū iedzīvotājus, kuri pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, sakārtot vidi, kā arī citi uz sabiedrisko labumu vērsti mērķi. Līdz 2022. gadam granta finansējums no Eiropas Sociālā fonda 12 miljonu eiro apmērā būs pieejams vairāk nekā 200 uzņēmumiem, kuriem piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kuri būs reģistrēti Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistrā. Grantu varēs saņemt gan sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai, gan esošās darbības paplašināšanai. Būtisks nosacījums uzņēmumiem – viņu biznesa idejai ir jābūt dzīvotspējīgai, ar būtisku sociālo ietekmi ilgtermiņā.

Plašāka informācija par sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmu ir pieejama ALTUM interneta vietnē.

Savukārt plašāka informācija par reģistrēšanos Labklājības ministrijas sociālās uzņēmējdarbības veicēju reģistrā ir pieejama Labklājības ministrijas mājaslapā.

Orģinālraksts lasāms šeit.


Sociālās uzņēmējdarbības veiksmes stāsti Bristolē

Lai sniegtu priekšstatu par dažādajām sociālās uzņēmējdarbības formām – sportu, mākslu, lauksaimniecību, banku sektoru, amatniecību, būvniecību, izglītību – Iveta Balčūne piedāvā nelielu ieskatu par sociālās uzņēmējdarbības uzņēmumiem Bristoles apkaimē, kuri tika apmeklēti Salto Youth apmācību “Towards collaborative practice 2017: social entrepreneurship study visit” laikā.

Babbasa – sociālais uzņēmums, kas veicina jauniešu karjeras attīstību, iesaistīšanu darba tirgū, konsultē un apmāca par indivīda talantu un spēju apzināšanos un pielietošanu, uzņēmējdarbības uzsākšanu. http://babbasa.byep.org.uk/

Triodos Bank UK ir sociālas un ilgtspējīgas bankas piemērs, sākotnēji banka tika dibināta Nīderlandē, bet paplašinājās pa visu pasauli, tajā skaitā Lielbritāniju.Bankas misija ir atbalstīt sociāla rakstura projektus, uzņēmumus, kuri ir sabiedrībai un videi draudzīgi. Viņu bizness ir balstīts pozitīvās sociālās, apkārtējās vides un kultūras pārmaiņās. Pašas bankas iekštelpas ir iekārtotas no videi draudzīgiem materiāliem.

Co-Exist (Hamilton House) daudzus gadus tā bija novārtā atstāta biroja ēka. 2008. gadā entuziastu grupa izveidoja organizāciju, kurā nu jau gandrīz 10 gadus līdzās pastāv gan māksla, gan individuālie komersanti, gan velosipēdu remontdarbnīca, deju studijas, kopīga virtuve, suvenīru veikals, bārs. Sākotnēji tas bija viens no Bristoles kriminālajiem kvartāliem, bet, pateicoties šim uzņēmumam, tas pārvērtās par radošuma centru, kas pievelk dažādu jomu profesionāļus, uzņēmējus. Iesākot savu biznesu, te var īrēt vienu darba galdu kopbiroja telpā 150 mārciņu vērtībā mēnesī. Kopumā ir vidēji 100 darbagaldi. Bet, uzņēmuma darbībai paplašinoties, var pāriet uz nākamo stāvu un īrēt jau atsevišķas biroja telpas. Tiek piedāvāti arī biroji ar ekskluzīvu skatu uz pilsētu un to īres maksa attiecīgi ir vēl dārgāka. Uzņēmuma apgrozījums gada laikā ir vidēji 650 000 mārciņu un tā pamatā ir īres maksas, veikala un bāra ieņēmumi. Ēkas pirmajā stāvā mājvietu sev ir radusi velosipēdu remontdarbnīca The Bristol Bike Project.

Elm Tree Farm (Brandon Trust organizācijas biedrs) – sociālais uzņēmums lauku teritorijā Bristoles apkaimē, kur audzē dārzeņus, mājlopus, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības metodes. Šeit ir nodarbināti vairāk nekā 50 cilvēki ar mācīšanās traucējumiem, tādējādi ļaujot iegūt profesionālās iemaņas.  Darbus vada 12īpaši apmācīti darbinieki, kuri pamatā tiek finansēti no valsts atbalsta programmām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Sociālais uzņēmums veicina reģiona sociālo, videi draudzīgo, ekonomisko attīstību. Uzņēmums ražo un tirgo vienkāršu produkciju, piemēram, pārstrādājot vecus kokmateriālus, veido svečturus, vīna turētājus, kamīnmalku utt. Uzņēmumā ir lauku saimniecība (Lielbritānijā tās saucas “care farming”, jo ir veidotas ar īpašu terapeitisku mērķi) un, veicot saimniecības darbus, kopjot mājlopus, strādājot dārzā, kokapstrādē, amatniecībā, pieaugušajiem un bērniem ar mācīšanās grūtībām un autismu tiek vienlaicīgi nodrošināta sociālā aprūpe. Lielbritānijā tā ir strukturēta atbalsta programma, kurā šīs sabiedrības grupas tiek iesaistītas saimniecībā balstītās aktivitātēs (mājlopu, mājdzīvnieku, mājputnu apkopē), kultūraugu un dārzeņu audzēšanā, kokapstrādes darbos. Visa saražotā produkcijas tiek pārdota. Produkcijas pircēji ir vietējā sabiedrība, šoferi, pasažieri, jo Elm Tree Farm atrodas šosejas malā. Uzņēmumam jau ir 12 gadu pieredze.

People’s Republic of Stokes Croft ir sociālais uzņēmums, kas pauž sabiedrības viedokli, intereses, vajadzības ar grafiti zīmējumu palīdzību. Vienlaikus tas ir izveidojies par Bristoles pilsētas radošo kvartālu, kur grafitizīmējumus var redzēt ielas garumā. Lai nopirku grafiti krāsas, uzņēmums ir izveidojis darbnīcas, kuru izejmateriāli nāk no dažādām fabrikām, kas bankrotējušas vai slēdzas ciet un izpārdod vai atdod savus materiālus par zemām cenām – piemēram trauku fabrikas un tagad darbinieki šos traukus interesantā veidā apdarina un pārdod.

2nd Chance jeb Otrā iespēja ir sociālais uzņēmums, kas ar sporta kā metodes palīdzību risina jauniešu problēmas un iedvesmo viņus jauniem karjeras izaicinājumiem un izaugsmei. Organizācija tika dibināta 2008. gadā, tās dibinātājs ir bijušais regbija spēlētājs, kuram pašam jaunībā bijušas problēmas ar juridiskām institūcijām un kurš savainojumu dēļ bija spiests pārtraukt sportista karjeru. Sākotnēji viņš darbojās ar ieslodzītajiem, iesaistot tos sporta aktivitātēs, bet tad parādījās iespējas gūt finansējumu sociālā uzņēmuma izveidei un viņš šo izaicinājumu pieņēma. Tagad pēc 9 gadu darba viņa uzņēmums ir vadošais sociālo sporta uzņēmumu jomā. Savā darbībā viņš min, ka ļoti svarīgi veidot sadarbību ar dažādu jomu pārstāvjiem– valsts un privāto sektoru, politiķiem, mecenātiem. Ir svarīgi dabūt atgriezenisko saiti par visu, ko dari, kā arī skaidri definēt mērķus un uz tiem iet. Organizācija darbojas vairākās sfērās – tie ir coachmakers kursi jeb treneru/kouču apmācības, kuru laikā ar jauniešiem darbojas pieredzējuši sportisti, apmācītāji, kuri palīdz jauniešiem veicināt viņu fizisko un garīgo attīstību, viņi parāda iespējas, kā var veidot karjeru sporta jomā. Jaunieši, izejot apmācības, tiek iesaistīti dažādās sporta aktivitātēs, programmās, kļūst paši par sporta/ fitnesa treneriem, kas, savukārt, veicina sabiedrības, savas pilsētas, novada attīstību kopumā. Jaunieši, kuriem padodas dažādi sporta veidi, var paši kļūt gan par treneriem, gan apmācītājiem un citiem būt kā iedrošinājums.

Campus Skateparks ir sociālais uzņēmums, ko izveidoja 2 entuziasti 2011. gadā kādreizējā baseina vietā un kas šobrīd iesaista vairāk nekā 3000 bērnu un jauniešu skeitošanā. Kluba biedri maksā dalības maksu un arī maksu par telpu izmantošanu.

The Severn Project Bristol ir sociālais uzņēmums, kas Bristoles piepilsētā audzē salātu lapas un garšaugus. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka viņi audzē ne tikai pārtiku, bet arī domā par uzņēmuma sociālo ietekmi. Viņi iesaista savā biznesā cilvēkus, kuri ārstējas no atkarībām un grib atgriezties darba dzīvē vai cilvēkus, kuri ir izkrituši no darba aprites. Uzņēmums saražo gadā 40 tonnas zaļumu, organizācijā strādā 12 cilvēki. Uzņēmums sadarbojas ar 70 individuālajiem klientiem un 2 vairumtirdzniecības klientiem.

Taurus Crafts (Camphill Village trust labdarības organizācijas biedrs) ir sociālais uzņēmums, kas lauku apvidū apsaimnieko “ciematiņu”, kurā ir apvienojušies 14 amata meistari, dāvanu veikals, kurā tirgo vietējo amata meistaru oriģināldarbus, kafejnīca, kurā pagatavo ēdienu no vietējās, videi draudzīgās produkcijas, un kurā notiek regulāras izstādes. Ciematiņa darbību nodrošina “jaukta” jeb integratīva tipa personāls, 40 darbinieku skaitā ir individuālie amata meistari, 8pilnas slodzes darbinieki un cilvēki ar dažādiem mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības problēmām, kuri palīdz un darbojas katrā no minētajām jomām. Uzņēmums atzīst, ka, protams, cilvēkiem ar mācīšanās traucējumiem ilgi jāstrādā, lai sasniegtu līmeni, kur viņi paši var pilnībā darboties, radīt savus mākslas priekšmetus un strādāt veikaliņā. Bet šādu piemēru organizācijā 18 gadu darbības laikā netrūkst. Darbojoties integratīvā grupā, personas ar mācīšanās traucējumiem attīsta savas prasmes daudz ātrāk. Ciematiņa apgrozījums gadā ir 300 000 mārciņu, no kura 50% ir kafejnīcas ienākumi. Tāpat uz Ziemassvētkiem ciematiņā tirgo tūkstošiem Ziemassvētku eglīšu.

The Park Centre ir 2000. gadā izveidots sociālais uzņēmums, laikā, kad tika slēgta vidusskola, kas darbojās tur no 1972. gada. Šobrīd tas ir attīstījies kā sabiedrības kopdarbības centrs – kur notiek dažādas apmācības (tai skaitā sociālās programmas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ar sociālā riska problēmām) visu vecumu cilvēkiem, tiek piedāvātas sporta iespējas, kafejnīca, darbnīcas, te tirgo arī vietējo lauksaimnieku produkciju. Nedēļas laikā te apgrozās vidēji 4000 cilvēku. 29 cilvēki strādā šīs ēkas administrēšanā, 10 no tiem ir pilnas slodzes darbinieki.

Group Together/Bristol Together – sociālais uzņēmums, kas dod iespējubijušajiem likumpārkāpējiem strādāt pilnas slodzes darbu. Kopā ar profesionāliem būvniekiem viņi būvē mājas, mācās amata prasmes.

Plašāk par sociālās uzņēmējdarbības uzņēmumiem Bristolē var lasīt šeit.

Raksta autore Iveta Balčūne, Rēzeknes novada Lūznavas muižas pārvaldniece.


Sociālā uzņēmējdarbība - ziepju fabrika: kāpēc gan ne?

CLARITY & The Soap Co. ir viens no Lielbritānijas vecākajiem un pieredzes bagātākajiem sociālajiem uzņēmumiem, kas savu darbību sācis 1854. gadā. Ražojot dažādus ikdienas higiēnas produktus un tīrīšanas līdzekļus, tas nodrošina darbu un atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Visa CLARITY & The Soap Co. peļņa tiek investēta atpakaļ uzņēmumā, lai tas pēc iespējas vairāk un labāk varētu palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti dzīvot labāku un neatkarīgāku dzīvi.

2017. gada 2. - 3. martā Sociālās uzņēmējdarbības konferencē Latvijā bija dzirdama iedvesmas runa no Lielbritānijas uzņēmuma CLARITY & The Soap Co. Camilla Markus - Dew. Runu latviešu valodā iespējams redzēt šeit.


Gamle Mursten pieredzes stāsts

Gamle Mursten ir būvmateriālu pārstrādes un ražošanas uzņēmums, kura mērķis ir samazināt būvniecības atkritumu un CO2 emisiju daudzumu. Šo mērķi uzņēmums sasniedz, pārstrādājot nojauktu ēku pāri palikušos ķieģeļus un piedāvājot tos jaunu būvju celtniecībai. Gamle Mursten ķieģeļu pārstrādāšanai ir izstrādājis īpaši patentētu tehnoloģiju, kas palīdz būvniecības apritē atgriezt tūkstošiem tonnu noderīgu materiālu, samazinot gan radītos atkritumus, gan CO2.

2017. gada 2. - 3. martā Sociālās uzņēmējdarbības konferencē Latvijā bija dzirdams pieredzes stāsts no Dānijas uzņēmuma Gamle Mursten pārstāvja Claus Juul Nielsen. Runu latviešu valodā iespējams redzēt šeit.


Van Hulley pieredzes stāsts

Van Hulley sociālā misija ir samazināt apģērbu atkritumu, izmantoto dabas resursu izejvielu un globālo CO2 emisiju apjomu, šujot vīriešu bokseršortus no jau reiz izmantotiem apģērbiem, piemēram, krekliem un blūzēm, un ražošanā iesaistot sievietes bez kvalifikācijas, bet augstu motivāciju pievienoties darba tirgum. Šādā veidā Van Hulley ir spējis ietaupīt vairāk nekā 2.2. miljonus litru ūdens, 139 kg pesticīdu un 2800 kg CO2 emisijas, kā arī iekļāvuši darba tirgū vairākus desmitus sieviešu, kas citādi būtu palikušas bezdarbnieces.

2017. gada 2. - 3. martā Sociālās uzņēmējdarbības konferencē Latvijā bija dzirdams pieredzes stāsts no Nīderlandes uzņēmuma Van Hulley pārstāves Jolijn Creutzberg. Runu latviešu valodā iespējams redzēt šeit.


Pasaulē pirmais planšetdators cilvēkiem ar redzes traucējumiem - Bulgārijas sociālā uzņēmuma Blitab stāsts

“Kad pastāstīju savai mātei, ka vēlos kļūt par uzņēmēju, viņa vaicāja, vai esmu traka! Mājās bija daudz diskusiju par šo tēmu, taču šobrīd mana ģimene ir laimīga, jo es esmu laimīga,” intervijā “FACE Entrepreneurship” skaidro Kristīna Cvetanova.

Kristīna ir vadītāja un līdzdibinātāja uzņēmumā “BLITAB Technologies”, kas ir izstrādājis pasaulē pirmo planšetdatoru neredzīgiem cilvēkiem un cilvēkiem ar daļējiem redzes traucējumiem. Izmantojot "viedos šķidrumus", ierīces displejā parādās mazi, fiziski burbulīši, kas pārvērš tekstu Braila rakstā, atveidojot grafiskus elementus taustāmā veidā.

Papildus daudzām citām balvām BLITAB 2015. gadā saņēma apbalvojumu “Best European Social Startup” un “Creative Business Cup”. Tomēr uzņēmuma izveidošana tā dibinātājiem nenācās viegli.

“Neviens Bulgārijā neticēja manai idejai par inovāciju ieviešanu sociālajā jomā, īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti. Neviens mani neatbalstīja – ne valdība, ne valsts iestādes. Pat mana ģimene neticēja, ka tas izdosies. Tomēr ar pareizajiem cilvēkiem un pareizajiem līdzdibinātājiem mēs pārcēlāmies no Bulgārijas uz Vīni, kur nodibinājām mūsu uzņēmumu,” paziņoja Kristīna.

Šobrīd BLITAB ir jaunuzņēmums, kas jau paspējis iegūt apbalvojumus un lielu atzinību.  Cvetanova skaidro: “Tagad esam saņēmuši atbalstu gan no Bulgārijas, gan prezidentūras, gan arī no valdības un Sociālo lietu ministrijas, un es ticu, ka daudzi cilvēki visā pasaulē ir saskatījuši potenciālu sociālajā uzņēmējdarbībā.”

Izplatītas bailes jauno uzņēmēju vidū

Stāsts, ar kuru dalās Kristīna, ir līdzīgs tam, ko piedzīvo daudzi jaunie uzņēmēji, kas sava ceļa sākumā nesaņem cerēto atbalstu no ģimenes un draugiem.

Saskaņā ar pētījumu, ko veikuši “FACE Entrepreneurship (Failure Aversion Change in Europe)” eksperti, vienas no izplatītākajām bailēm, ar kurām saskaras jaunie uzņēmēji, sākot savu biznesu, ir sociālās bailes. Dibinātāji bieži baidās tikt pakļauti draugu, ģimenes un līdzstrādnieku spiedienam, jo tie var apšaubīt vai pat izsmiet viņu ideju. Turklāt potenciālie uzņēmēji baidās, ka neveiksmes gadījumā tie var tikt uzskatīti par mūžīgiem neveiksminiekiem un negūt jaunas iespējas.

Cīņa ar bailēm no neveiksmes Eiropā

Saskaņā ar jaunāko Uzņēmējdarbības globālā monitoringa ziņojumu “Global Entrepreneurship Monitor Report” potenciālas iespējas sākt biznesu Eiropā ir zemākas kā jebkurā citā kontinentā. 39,1 procents pieaugušo, kam ir ieceres sākt uzņēmējdarbību Eiropā, apgalvoja, ka bailes no neveiksmes viņus atturētu no biznesa uzsākšanas. Tāpēc ir svarīgi veicināt uzņēmējdarbību, strādājot ar tādiem galvenajiem aspektiem kā izvairīšanās no riska, noturība un pašreizējā izpratne par neveiksmi.

FACE Entrepreneurship” ir Eiropas Komisijas kampaņa, kas radīta programmas “Horizon 2020” ietvaros, lai pievērstos pašreizējam uzskatam par neveiksmi un lai veicinātu IKT uzņēmējdarbību jauno eiropiešu vidū caur izpratni un konfrontāciju saistībā ar biežāk izplatītajām bailēm. Spānijas komunikāciju uzņēmums “Grupo Secuoya” vada projektu, kas saņem arī “Telefonica Open Future” un “Microsoft Bizspark” atbalstu.

“FACE Entrepreneurship” platforma piedāvā plašu digitālā satura un resursu klāstu. Balstoties uz spēliskošanas dinamiku, kas palīdz iesaistīt lietotājus, reģistrētie dalībnieki var laimēt vairākas balvas, piemēram, ceļojumus un brīvbiļetes uz pasākumiem, ierīces, ekskursijas gida pavadībā uz jaunizveidotiem uzņēmumiem, kā arī daudz ko citu. Līdztekus digitālajai platformai projekta ietvaros visā Eiropā tiek organizēti arī semināri un tīklošanas pasākumi.

Visi uzņēmēji, kas piedalās šajos pasākumos, piekrīt, ka bailes ir normāla parādība, uzsākot savu biznesu, jo tā ir daļa no spēles, un tā vietā, lai bailes slēptu, ar tām vajadzētu dalīties, kā arī tās izprast un pārvarēt. Kristīna Cvetanova apgalvo, ka, viņasprāt, ir svarīgi veicināt uzņēmējdarbību, izmantojot “tādas kampaņas kā “FACE Entrepreneurship”, kur iespējams runāt ar cilvēkiem un dalīties veiksmes stāstos, kas aizsākušies Eiropā un ko pavadījušas bailes, taču kas beigās izvērtušies veiksmīgi”.