Autori: Vineta Sīle, Agnese Lešinska

„1998. gadā samarieši izveidoja Latvijā pirmo no fiziskas vardarbības cietušo bērnu krīzes centru „Saulessvece”. Ar centra telpām ātri vien kļuva par šauru, līdz ar to 2006. gadā tas „uzauga” par krīzes centru sievietēm un bērniem – „Māras centrs”. Taču ideja par šāda centra izveidošanu radās, redzot nepieciešamību. Tolaik rīkojām labdarības akcijas, kurās, Samariešu apvienība iesaistīja dažādus aktierus un brauca uz bērnu slimnīcām. Biežo vizīšu laikā novērojām, ka slimnīcās ik pa laikam satiekam vienus un tos pašus bērnus. Jautājot par to, kādēļ novērojama šāda situācija, saņēmām atbildi, ka vardarbības dēļ mājās šie bērni atgriezties nevar. Kopš laika, kad izveidojām krīzes centru bērniem, ideja un palīdzība bērniem ir kļuvusi vēl plašāka. Taču šis stāsts ir par to, ka idejas nereti rodas no empātijas, situācijas izpratnes un vispārējas vajadzības, un galvenais ir tās ieraudzīt, saskatīt un izsapņot, kā arī ar pietiekami lielu uzņēmību materializēt – tā ir visas formulas sakne.”

Vienā no izglītojošiem semināriem Andris Bērziņš, Latvijas Samariešu apvienības direktors, iepazīstināja auditoriju ar šo stāstu un, lai arī viņa pieredze nozarē šobrīd sniedzas teju 22 gadu garumā, degsme par ideju un mērķis identificēto problēmu risināt ir palicis nemainīgs[1].

Kopš dibināšanas brīža samarieši ir darbojušies dažādu juridisko statusu ietvaros, attīstījuši 21 struktūrvienību, kā arī kopumā nodarbina vairāk nekā 600 darbiniekus. Jomas, kuras organizācija pārstāv, var izdalīt četros blokos –izglītības, labdarības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu jomās.

Pirms trīs gadiem, krīzes laikā, tika uzrakstīti divi projekti – viens no tiem bija labdarības projekts „Paēdušai Latvijai”, kas šobrīd jau ir izpelnījies lielu atpazīstamību, bet otrs projekts, „Samariešu atbalsts mājās”, tiek realizēts šogad, 2014. gadā.

A.Bērziņš norāda, ka biznesa eņģelis šim projektam ir pats Džordžs Soross – iepazīstoties ar projekta ideju, viņš to atzinis par ģeniālu un piešķīris finansējumu divu miljonu apmērā.

Idejas būtība ir palīdzēt cilvēkiem pēc iespējas ilgāk dzīvot patstāvīgi – savā ierastajā vidē, nodrošinot pieeju visdažādākajiem pakalpojumiem un sniedzot nepieciešamo palīdzību. Šī iespēja ļauj tiem cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, kuriem nav pieejamas ērtības un ir grūtības pašiem sevi pilnvērtīgi apkopt, palikt savās mājās un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi ierastajā vidē. Ar pakalpojuma palīdzību tiek attīstīta kvalitatīva un pieejama aprūpe un palīdzība vientuļiem, veciem cilvēkiem lauku reģionos, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti. Idejas efektivitāti nodrošina elementu mijiedarbība – drošības poga un īpaši aprīkotās automašīnas, kurās ir pieejams viss nepieciešamais, lai šo aprūpi varētu veikt cilvēka ierastajā dzīves vietā. Pakalpojuma „Drošības poga” lietotāji galvenokārt ir cilvēki cienījamā vecumā, cilvēki ar hroniskām vai akūtām saslimšanām, kas dažādu iemeslu dēļ dzīvo mājās vieni un nejūtas droši. Samariešu apvienība sniedz šiem cilvēkiem iespēju palikt mājās, nevis doties uz aprūpes centru vai saņemt kādu citu institucionālu palīdzību, kas ir vienīgā alternatīva. Tehniski ir nodrošināti vairāki risinājumi – ir pieejama gan mobila, gan fiksēta iekārta, kas maina arī šī pakalpojuma izmaksas. Taču praktiski tas nozīmē, ka palīdzība cilvēkam ir sasniedzama 24 stundas diennaktī.  Drošības poga ir ērta lietošanā – atliek piespiest signālpogu un informēt par to, kas atgadījies. Signāls centrālē nonāk no jebkuras vietas dzīvoklī vai mājā. Vienlaikus ar signāla saņemšanu Dienesta operatoram datora ekrānā redzama iepriekš apkopota informācija par personu – veselības stāvoklis, kontaktpersonas, kas palīdz operatīvāk un precīzāk nodrošināt palīdzību. Atkarībā no katra individuālajām vajadzībām pie cilvēka dosies palīdzības un aprūpes dienesta darbinieki. Lai nodrošinātu šī pakalpojuma pieejamību, Samariešu apvienība slēdz līgumus ar Latvijas pašvaldībām. Pašvaldība daļēji vai pilnībā finansē šo pakalpojumu no pašvaldības līdzekļiem. Visbiežāk procentuāli tas izskatās šādi: aptuveni 60% pakalpojuma vērtības ir kā sociāls pakalpojums – pašvaldības to atmaksā saviem klientiem, 20% sedz paši pakalpojuma saņēmēji un atlikušos 20% nomaksā piederīgie.

„Samariešu atbalsts mājās” inovācija ir specifiski aprīkotās mašīnas, kas ir kā braukājošs aprūpes centrs uz riteņiem. Ideja ir unikāla, tā izstrādāta no nulles – otras tādas pasaulē nav. Mašīnas ir aprīkotas ar visu, kam vajadzētu būt pieejamam mūsdienīgā aprūpes centrā. Tajā ir sanitārā un saimnieciskā daļa –  duša, labierīcības, veļas mazgājamā mašīna, iebūvēta gāzes plīts un izlietne, kā arī personīgās aprūpes daļa ar, piemēram, friziera un  podiatrijas pakalpojumiem, kas ir aktuāls jautājums lielākajā daļā Latvijas pašvaldību. Uz šo risinājumu ar zināmu entuziasmu un iedvesmu skatās arī cilvēki no Lietuvas, Gruzijas un Vācijas. Līdzīgi kā „Drošības poga”, arī šis pakalpojums Latvijā tiek nodrošināts, sadarbojoties ar pašvaldībām.

Lai šī sistēma veiksmīgi un efektīvi darbotos, ar katru pašvaldību tiek slēgts deleģējuma līgums, izvērtējot katras konkrētās vietas individuālās iespējas un pakalpojumu nodrošinājuma shēmu. Taču jāņem vērā, ka nevienai no iesaistītajām pašvaldībām līdz šim aprūpe mājās nav bijis pastāvīgi pieejams pakalpojums.

Motorizēto aprūpes centru cilvēki Latvijā izmanto visdažādāko iemeslu vadīti un tā lietderība un nozīmīgums ir atzīts arī plašākā sabiedrībā.

Abi augstāk aprakstītie pakalpojumi veido pavisam nelielu daļa no Samariešu Apvienības piedāvājuma klāsta un sniedz tikai nelielu ieskatu procesu attīstībā un darbības jomā kopumā. Papildus informāciju par šiem un citiem Latvijas Samariešu Apvienības nodrošinātajiem pakalpojumiem var iegūt šeit.

Kamēr Latvijā sociālās uzņēmējdarbības koncepts atrodas vēl tikai attīstības stadijā, apvienības līderis jau vairāk kā divdesmit gadus sabiedrībai netieši liek manīt, kādam jābūt īstam sociālajam uzņēmējam – parādot to, cik lielai jābūt vēlmei un mērķtiecībai palīdzēt cilvēkiem. Andris Bērziņš uzskatāmi sabiedrībai un valstij demonstrē, ka izsapņotās idejas var tikt realizētas neatlaidīga darba rezultātā, neatkarīgi no tā, vai konkrētajam darbības virzienam jau ir piešķirts definējums un likumā ietvertas to raksturojošas pazīmes.

[1] Seminārs “ Uzņēmējiem un speciālistiem par sociālo uzņēmējdarbību”, nodibinājuma „Nova vita” , Katoļu ielā 14, Rīgā, 2014.gada 20.februāris