8 iemesli, kādēļ kļūt par LSUA biedru!

Par Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas (LSUA) biedru var kļūt jebkura organizācija, uzņēmumas via fiziska persona, kas atbalsta Asociācijas mērķi - veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā! Lūk, 8 labas lietas, ko mēs piedāvājam TIKAI mūsu biedriem.


1. Regulāra informācija par jaunumiem un aktualitātēm
 – mūsu biedri vienmēr pirmie saņem ziņas par svarīgāko sociālās uzņēmējdarbības jomā! Esot LSUA biedrs, jūs nekad nepalaidīsiet garām būtiskākos jaunumus par atbalsta iespējam, pasākumiem un citām norisēm.

2. Iespēju sazināties un tikties ar lēmumu pieņēmējiem un rīcībpolitikas veidotājiem! Mūsu interešu aizstāvības aktivitātes nodrošina to, ka mūsu biedru viedoklis tiek pārstāvēts sarunās ar valsts un pašvaldības institūcijām. Savukārt valsts iestāžu un institūciju svarīgākie jaunumi sociālās uzņēmējdarbības jomā ātri nonāk līdz mūsu biedriem!

3. Konsultācijas un atbalstu dažādu ar sociālo uzņēmējdarbību jautājumu risināšanā. Nezini, kā rīkoties? Nāc pie mums uz konsultāciju? Palīdzēsim atrasta tbildes uz jautājumiem un atrisināt problēmas, kas saistitas ar sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanu vai attīstīšanu.

4. Īpašus networking un izglītojošus pasākumus, kas domāti tikai biedriem. Šajos pasākumos dodam iespēju Asociācijas biedriem dalīties savā peiredzē un risinājumos, pastāstīt jaunumus, prezentēt savas preces un pakalpojumus,

5. Bezmaksas publicitāte LSUA informācijas kanālos – mājaslapā, sociālajos medijos, ziņu lapā un citur.

6. Atlaides un īpašus piedāvājumus LSUA rīkotajos maksas semināros, apmācībās un citos pasākumos, kā arī iespēju pirmajiem pieteikties LSUA līdz-rīkotajos pasākumos – mūsu biedriem tajos būs vienmēr garantēta vieta!

7. Vērtīgus kontaktus! Saviem biedriem piedāvājam dažādu jomu ekspertu kontaktus, kā arī citu organizāciju, institūciju, uzņēmumu kontaktus, kas var noderēt jūsu darbā. Biedriem ir pieeja arī pārējo LSUA biedru kontaktiem informācijas izsūtīšanai, sadarbību veidošanai, kopēju projektu īstenošanai.

8. Iespēju iesaistīties LSUA īstenotajos nacionāla un starptautiska mēroga projektos.

Lai pieteiktos par LSUA biedru spied šeit.



Sociālās ietekmes investīcijas Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona valstīs

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar Igaunijas Sociālo uzņēmumu tīklu (Estonian Social Enterprise Network) un Somijas Sociālo uzņēmēju asociācija (Finnish Association for Social Enterprises) izdevusi jaunu publikāciju "Social Impact Investment in the Nordic-Baltic Region" par sociālās ietekmes investīcijām un to potenciālu Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā.

Publikācija apkopo idejas, iespējas, vajadzības un izaicinājumus par sociālās ietekmes investīcijām sociālās uzņēmējdarbības kontekstā, izmantojot praktiskus piemērus no Igaunijas, Latvijas un Somijas. Pētījums ne tikai iezīmē šī brīža situāciju minētajās valstīs, bet arī izvirza kopīgu darbības plānu un soļus šī temata attīstībai.

LSUA direktore Madara Ūlande norāda: "Sociālās ietekmes investīciju joma Latvijā ir maz pētīta un skaidrota, potenciālie investori Latvijā nav pazīstami ar šo konceptu, un līdz šim nav bijuši ieinteresēti ieguldīt sociālajos uzņēmumos. Savukārt sociālajiem uzņēmumiem ir liels izaicinājums domāt par naudu un finansējumu tieši investīciju un investoru griezumā, jo salīdzinoši spēcīgi vēl joprojām darbojas grantu un atbalsta piesaistīšanas pieejas. Esam priecīgi par šo kopējo publikāciju un sadarbību ar kaimiņvalstīm, jo līdzīgi izacinājumi vērojami arī Igaunijā un Somijā. Ceru, ka arī turpmāk varēsim sadarboties ar kaimiņvalstu kolēģiem, lai kopā palīdzētu mūsu sociālajiem uzņēmumiem piesaistīt investīcijas."

Pētījums angļu valodā pieejams šeit.

Social impact investment in the Nordic-Baltic region_joonised-01.jpg

Citi noderīgi materiāli par sociālās ietekmes investīcijām: 

Projekta galvenie partneri ir Igaunijas Sociālo uzņēmumu tīkls (Estonian Social Enterprise Network), Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija un Somijas Sociālo uzņēmēju asociācija (Finnish Association for Social Enterprises).  Pētījums tapis reģionālās sadarbības rezultātā, sadarbībā ar Nordic Council of Ministers Igaunijā projekta „Social impact investment regional cooperation plan for Estonia, Latvia and Finland“ ietvaros.


Sociālās uzņēmējdarbības sertifikācija un atpazīstamības zīmes

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar Igaunijas Sociālo uzņēmumu asociāciju, Dānijas Sociālo uzņēmumu asociāciju un pētniecības centru PROVIDUS publicējusi pētījumu „Social Entrepreneurship Certification and Labeling“ (2017) , kas tapis ar Ziemeļu Ministru padomes finansiālu atbalstu.

Pētījumā aplūkoti vairāku autoru raksti un pētījumi par dažādām "sociālās pievienotās vērtības" (social value) atpazīstamības zīmēm un sertifikācijas iniciatīvām Eiropā un pasaulē, kā arī konkrētas iniciatīvas Latvijā, Igaunijā un Dānijā. Pētījumā aprakstīta arī vairāku Eiropas valstu pieredze tieši sociālās uzņēmējdarbības un sociālo uzņēmumu atpazistamības zīmjuizveidošanā un uzturēšanā, kā arī doti ieteikumi Latvijas, Igaunijas un Dānijas iesaistītajām pusēm līdzīgu atpazīstamibas zīmju izveidošanai.

Pētījuma ietverti ari praktisku soļu apraksti un infografikas ikvienam, kas vēlētos izveidot līdzīgas "sociālās pievienotās vērtības" vai sociālās uzņēmējdarbības produktu vai pakalpojumu atpazīstamības veicināšanas iniciatīvas, kā arī diskusiju un pārdomu temati pirms šādu iniciatīvu izveides. Pētījuma autori norāda, ka pirms šādas atpazīstamības zīmes vai sertifikāta izveides iesaistītajām pusēm būtiski vienoties par tādām lietām kā atpazīstamības zīmes kritērijiem, iniciatīvas tvērumu un pašu "sertificējamo" objektu, atpazīstamības zīmes pārvaldes un finansēšanas modeli, kā arī pašas zīmes mārketinga un komunikācijas stratēģiju.

Pētījums (angļu valodā) pieejams šeit.

Autori:

Olafs Grigus, Centre for Public Policy PROVIDUS, Latvia
Agnese Frīdenberga, Centre for Public Policy PROVIDUS, Latvia
Madara Ūlande, Social Entrepreneruship Association of Latvia, Latvia
Jaan Aps, Estonian Social Enterprise Network, Estonia
Iiris Viirpalu, Estonian Social Enterprise Network, Estonia
Per Bach, Social Entrepreneurs in Denmark, Denmark
Niels Andreasen, Social Entrepreneurs in Denmark, Denmark

Korektūra: Vita Tērauda, Centre for Public Policy PROVIDUS, Latvia

Dizains: Marika Latsone

Citējot vai pārpublicējot atsauce obligāta.

 


Sociālo uzņēmumu sadarbība ar pašvaldībām: pieredzes stāsti un rekomendācijas!

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar SE Forum (Zviedrija) un ODB Brussels (Baltkrievija) sagatavojusi jaunu analītisku pārskatu "SOCIAL ENTERPRISES AND MUNICIPALITIES: COOPERATION, PARTNERSHIPS & SYNERGIES" (Sociālā uzņēmējdarbība un pašvaldības: sadarbība, partnerības, sinerģijas), kurā aplūkota sociālo uzņēmumu un pašvaldību sadarbības prakses, iespējas un rekomendācijas trīs valstīs - Latvijā, Baltkrievijā un Zviedrijā. Analītiskais pārskats tapis ar Ziemeļu ministru padomes finansiālu atbalstu, un ir pieejams trīs valodās - latviešu, krievu un angļu.

Publikācija domāta sociālajiem uzņēmumiem un pašvaldībām, kas meklē veidus, kā attīstīt sadarbības un partnerības, kā arī ikvienam sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas dalībniekam, kurš darbojas sociālās uzņēmējdarbības attīstības jomā.

Analītiskais pārskats īsi un saprotami izskaidro kopējo sociālās uzņēmējdarbības situāciju Latvijā, Baltkrievijā un Zviedrijā, aplūkojot gan tiesisko ietvaru, gan sociālo uzņēmumu skaitu un profilu, gan finansējuma iespējas, gan esošās iespējas pašvaldībām sadarboties ar sociālajiem uzņēmumiem un veidot kādus īpašus atbalsta instrumentus.

Tāpat analītiskais pārskats tuvāk aplūko deviņu sociālo uzņēmumu pieredzi sadarbībā ar pašvaldībām. Tajos atspoguļoti gan šīs pieredzes pozitīvie, gan negatīvie aspekti, kā arī sniegti ieteikumi uzlabojumiem. Pieredzes stāsti uzskatāmi ilustrē to, ka nav viena pareizā veida, kā sadarboties ar pašvaldību, pieejas pat vienas valsts ietvaros var būt ļoti dažādas, taču visiem stāstiem kopēji ir ilgtermiņa sadarbības veidošana un abpusēju ieguvumu meklējumi.

Noslēgumā analītiskajā pārskatā apkopoti pieredzes stāstos un ekspertu ieteikumos balstīti ieteikumi un rekomendācijas, kas varētu būt praktiski noderīgas gan sociālo uzņēmumu, gan pašvaldību darbiniekiem, lai uzlabotu un paplašinātu jau esošās sadarbības, kā arī veidotu jaunas. Rekomendācijās iekļauti tādi aspekti, kā, piemēram, ilgtermiņa attiecību veidošanas nozīme, biznesa ieguvumu analīze, godīgas un tirgum atbilstošas pakalpojumu cenas noteikšana, pašvaldību atbalsta sistēmas nepieciešamība un veidošana un citi.

Pētījums "Sociālie uzņēmumi un pašvaldības: sadarbība, partnerība un sinerģija" latviešu valodā pieejams šeit.

Pētījums "Social enterprises and municipalities: cooperation, partnerships & synergies" angļu valodā pieejams šeit.

Pētījums "Социальные предприятия и муниципалитеты:Сотрудничество, партнерство и взаимодействие" krievu valodā pieejams šeit.

Publikācija tapusi ar Ziemeļu ministru padomes finansiālu atbalstu.


OECD labās prakses apkopojums - kā veidot spēcīgas sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas?

OECD sadarbībā ar Eiropas Komisiju publicējusi labas prakses piemēru krājumu sociālās uzņēmējdarbības jomā – "Boosting social enterprise development - Good practice compendium".

Šī pētījuma mērķis ir veicināt savstarpēju mācīšanos starp dalībvalstīm, un tas ietver piemērus no Beļģijas, Horvātijas, Dānijas, Francijas, Vācijas, Īrijas, Itālijas, Nīderlandēm, Polijas, Portugālas, Spānijas un Apvienotās Karalistes.

Pētījuma ietvertas dažādas rīcībpolitikas veidošanas atziņas sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai, aptverot tādas jomas kā tiesiska ietvara veidošanā, izglītība, piekļuve tirgum, atbalsta struktūras, prasmju apguve un citas. Pētījuma autori uzsver, ka spēcīgu sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu veidošana ir rīcībpolitikas veidotaju un iesaistīto pušu atbildība, un šis labās prakses apkopojums sniedz praktisku ieskatu, kā dažādās valstīs, sadarbojoties dažādiem "spēlētājiem", panāktas būtiskas, sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgas pārmaiņas.

Ar pētījumu angļu valodā iespējams iepazīties šeit.


Ieteikumi pašvaldībām sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai

Sociālo inovāciju centrs kopā ar sadarbības partneriem projekta “Sociālās uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā”  ietvaros apkopojis ieteikumus par pašvaldību iesaisti sociālās uzņēmējdarbības jomas uzlabošanā un ieteikumus savstarpējās sadarbības veicināšanai.

Vietējai pašvaldībai ir būtiska nozīme sociālo uzņēmumu attīstības un izveides veicināšanā, kā arī atbalsta mehānismu izveidē. Lai gan tas ir ļoti ambiciozs un sarežģīts uzdevums vietējām pašvaldībām, tām ir rūpīgi jāapsver šīs atbildības uzņemšanās. Vai sociālā uzņēmējdarbība kļūs svarīgāka un spēcīgāka nacionālā līmeni, gūs impulsu attīstībai sociālās ekonomikas nozarē, lielā mērā ir atkarīgs no vietējo varas iestāžu attieksmes un rīcības.

Pētījums pievēršas vairāku mītu kliedēšanai par sociālo uzņēmējdarbību, kā arī iesaka darbības, kas būtu jāisteno likumdevējiem vai valsts amatpersonām Baltijas jūras reģiona valstīs.

Pētījumā ieteikts izpratnes veidošanas pasākumus vērst uz konkrētām mērķa grupām un iedalīt sekojoši: vietējās administrācijas informēšana (iekšējās darbības), privātā sektora informēšana (ārējās darbības) un sabiedrības/individuālo patērētāju informēšana (ārējās darbības).

Tāpat arī pētījumā veikta vairāku situāciju izpēte ar strukturētiem ieteikumiem to risināšanai un pilnvērtīgai jomas attīstībai sadarbībā ar pašvaldībām. Svarīgi, ka sniegti arī noderīgi ieteikumi SU uzsācējiem lai nodrošinātu efektīvu tirgus apgūšanu.

Pilns pētījums angļu valodā atrodams šeit.
Saīsināts pētījums angļu valodā atrodams šeit.

Vairāk par projektu un veikto pētījumu iespejams uzzināt Sociālo inovāciju centra mājaslapā.


Jauns pētījums par sociālo uzņēmumu tiesisko regulējumu Eiropas Savienības valstīs!

Eiropas Parlaments publicējis jaunu pētījumu, kurā analizēti dažādu Eiropas Savienības valstu sociālās uzņēmējdarbības tiesiskie ietvari un juridiskie regulējumi, meklējot kopīgās un atšķirīgās iezīmes.

Pētījuma autors ir Antonio Fici, Molisas Universitātes Itālijā asociētais privāttiesību profesors. Autors pētījumā aplūkojis dažādu valstu sociālās uzņēmējdarbības un kooperatīvu likumus, kā arī sniedzis ieteikumus to turpmākai uzlabošanai.

Pētījums angļu valodā pieejams šeit.


Pašvaldības un sociālā uzņēmējdarbība - jauns pētījums!

Ar nolūku labāk izpētīt pašvaldību un sociālās uzņēmējdarbības izmantošanas mijiedarbību un iespējas, Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar SIA “Dynamic University” veica pētījumu"Pašvaldības sociālās uzņēmējdarbības iespējas un privātās sociālās uzņēmējdarbības izmantošanas iespējas pašvaldības mērķiem” Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta „Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” ietvaros. Pētījums tika veikts laika periodā no 2016. gada marta līdz augustam.

Galvenie pētījuma secinājumi:

  • Oficiāls tiesiskais regulējums, kas attiecas ekskluzīvi uz sociālo uzņēmējdarbību, veicina sabiedrības interesi par šo uzņēmējdarbības veidu.
  • Būtiska ietekme sociālo uzņēmumu relatīvā skaita paaugstināšanai ir nozīmīgu sociālo uzņēmumu patērētāju klātbūtnei, akreditējošām un popularizējošām organizācijām, un inkubatoriem. Tāpat, organizācijas, kas nodarbojas ar sociālo uzņēmumu akreditēšanu un popularizēšanu, ieņem būtisku vietu sabiedrības intereses veicināšanā par sociālo uzņēmējdarbību.
  • Sociālās uzņēmējdarbības izpratnes problēmu dēļ, to pamatā asociējot ar sociālajiem pakalpojumiem, jaunu sociālo uzņēmumu veidošanās pašvaldībās varētu tikt saistīta ar sociālo dienestu klientiem un viņu nodarbināšanu.
  • Galvenais sociālās uzņēmējdarbības prototips Latvijā ir NVO.
  • Vairākums pašvaldību (59% no respondentiem) ir gatavas atbalstīt privāto sociālo uzņēmumu attīstību, nevis tos dibināt pašas, vienlaikus pašvaldības ne labprāt deleģē funkcijas privātajam sektoram.
  • Materiālo un administratīvo resursu dēļ pašvaldība ir spēcīga uzņēmējdarbības uzsākšanā, bet vāja jaunu uzņēmējdarbības ideju radīšanā un vadīšanā. Savukārt privātā sektora uzņēmumi ir spēcīgi jaunu uzņēmējdarbības ideju radīšanā un īstenošanā. Ņemot vērā minēto, būtu ieteicams apvienot privātā sektora un pašvaldības resursus sociālo uzņēmumu veidošanā.
  • No piecām darba uzdevumā identificētajām problēmām, kā būtiskākā pašvaldībās tiek minēta sociāli atbalstāmo iesaiste(uz to norādīja 49% respondentu).

Būtiskākie pētījuma priekšlikumi:

  • Ieteicams veikt sociālās uzņēmējdarbības termina skaidrojumu akcentējot termina sabiedriskās, nevis tikai sociālo pakalpojumu dimensijas.
  • Pašvaldību vadībai ieteicams uz sociālās uzņēmējdarbības iespējām raudzīties plašākā – sabiedriskā – mērogā, nevis tikai sociālo pakalpojumu kontekstā.
  • No sociālajā uzņēmējdarbībā darbojošos subjektu loka lielākas pūles ieteicams veltīt to komersantu identificēšanai, kuri neapzinoties veic sociālo vai hibrīda uzņēmējdarbību.
  • Sociālās uzņēmējdarbības likumprojektā ieteicams izvērtēt iespējas piešķirt, nevis sociālā uzņēmuma, bet gan sociālās uzņēmējdarbības veicēja statusu, neatkarīgi no tā, vai organizācija ir NVO, SIA, pašvaldības iestāde vai aģentūra.
  • Nākotnē pašvaldībām dibinot sociālos uzņēmumus, tos ieteicams izmantot ne tikai politikas īstenošanai, bet arī kā instrumentu inovatīvu ideju attīstīšanai.

Ar pilnu pētījuma tekstu var iepazīties šeit.


Sociālā biznesa iniciatīva - social business initiative

Raksta autore - Jūlija Belousa.

Ar mērķi izvērtēt pūļa finansējuma kā sociālās uzņēmējdarbības finanšu avota potenciālu tika veikts pētījums. Tā ietvaros tika izanalizēts, kurām jomām ir lielāka iespēja tikt atbalstītām, kā arī noskaidrots, kādi faktori motivē ieguldītājus atbalstīt šāda veida projektus.  Pētījumā, kas tika veikts maģistra darba ietvaros, piedalījās gandrīz 300 potenciālie projektu atbalstītāji un 10 eksperti: pārstāvji no sociālajiem uzņēmumiem, sociālās uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām, kā arī pūļa finansējuma platformām.

Viena no problēmām, ar kuru saskaras sociālie uzņēmumi, darbojoties sabiedrības labā, ir finanšu līdzekļu trūkums. Situācijā, kad sociālās uzņēmējdarbības atbalsta mehānismi vēl nav pilnībā izstrādāti un ieviesti, finanšu trūkuma problēmu risināšana paliek pašu uzņēmumu rokās.

Viena no jaunajām finansējuma iegūšanas metodēm, kas sevi ir pierādījusi daudzās valstīs un nesen parādījusies arī Latvijā, ir pūļa finansējums. Tas darbojas caur kolektīvajām ieguldījumu platformām, kurās sabiedrībai ir iespēja finansiāli atbalstīt tīkamākās idejas, pretī saņemot apbalvojumu. Latvijā pie populārākajām pūļa finansējuma platformām pieder „Projektubanka.lv”, kur par ieguldījumu atbalstītājs pretī saņem taustāmu apbalvojumu, un labdarības platforma „Ziedot.lv”.

Šobrīd Latvijas sociālajiem uzņēmumiem nav pieredzes tradicionālā pūļa finansējuma projektos un tam ir vairāki iemesli:

  • sociālajiem uzņēmumiem nav skaidri izprotama pūļa finansējuma darbība un tā izmantošanas priekšrocības;
  • sociālie uzņēmumi baidās no tā, ka Latvijas tirgus ir pārāk mazs un nestabils šāda veida projektiem;
  • tie uzskata, ka pūļa finansējuma projekta izveidošanai ir nepieciešami lieli līdzekļi, tajā pat laikā tiem nav pārliecības, ka projekta rezultātā ieguldījumi atmaksāsies.

Pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka pūļa finansējuma izmantošanai sociālajā uzņēmējdarbībā Latvijā ir potenciāls. Eksperti pauda viedokli, ka Latvijā laika gaitā ir izveidojusies ziedošanas un atbalstīšanas kultūra, kas norāda uz to, ka sabiedrība aktīvi iesaistās projektos ar altruisma iezīmēm. Un tieši pūļa finansējuma sociālajiem projektiem ir raksturīga emocionālā saite, kas veidojas starp projekta atbalstītāju un projektu.

Sociālo projektu realizēšana caur pūļa finansējumu ir lielisks veids, kā iedzīvotāji, līdzdarbojoties idejas īstenošanai, spēj uzlabot kopienas dzīves kvalitāti un veicināt sistemātisku pārmaiņu radīšanu. Tajā pat laikā sabiedrība netiek finansiāli apgrūtināta, jo ieguldītās summas ir samērā mazas. Vēl viens pozitīvs faktors izpaužas tajā, ka pūļa finansējums ļauj sociālajiem uzņēmumiem, kuriem tirgū jāpiedāvā pieprasījumam atbilstoši produkti, notestēt to, vai idejas gūst atbalstu sabiedrībā un vai ir vērts ieguldīt lielākus līdzekļus projektu realizēšanai. Un pat gadījumā, ja pūļa finansējuma kampaņa negūst atbalstu, uzņēmuma zaudējumi ir ievērojami mazāki nekā zaudējumi, neveiksmīgi palaižot preci vai pakalpojumu tirgū uzreiz.

Svarīgi ir minēt, ka Latvijas sabiedrība ir nepietiekoši izglītota gan par sociālās uzņēmējdarbības būtību un nozīmi, gan par pūļa finansējuma iespējām. Tikai 12% no sociālo projektu atbalstītājiem piedalās pūļa finansējumā, gūstot pretī apbalvojumu par veikto ieguldījumu, pārējie piedalās labdarības projektos. Tomēr 85% no potenciālajiem projektu atbalstītājiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa būtu gatavi atbalstīt sociālos projektus apbalvojuma pūļa finansējuma platformās, turklāt, vidēji ieguldot lielāku summu nekā labdarības projektos.  Tāpēc ir nepieciešams būtisks izglītojošs darbs gan sabiedrībā, gan sociālo uzņēmumu vidū. Savukārt, pūļa finansējuma popularizēšanai sabiedrībā, pēc ekspertu uzskatiem, jānotiek tikai ar iepriekšējo projektu veiksmes stāstiem, ļaujot redzēt ieguldījumu rezultātus un iedrošinot sabiedrību līdzdarboties.

Izvērtējot sociālo projektu potenciālu iegūt atbalstu pūļa finansējuma platformās, ir jāņem vērā daudzu faktoru ietekme.  Pēc ekspertu domām, lielāks potenciāls iegūt atbalstu ir lokālā tipa projektiem, kā arī projektiem, kuru rezultāti būtu saskatāmi tuvā nākotnē. Svarīgi, lai projekts būtu vērsts uz sistemātisku problēmu risināšanu, kā arī atbilstu pieprasījumam sabiedrībā, sniedzot reālu labumu. Apskatot konkrētās sociālās uzņēmējdarbības jomas, pēc aptaujas datiem lielāks potenciāls iegūt atbalstu ir projektiem, kas atbalsta sociāli mazaizsargātas grupas un skar grūtībās nonākušus bērnus un cilvēkus ar invaliditāti. Arī veselības aprūpes jomas uzlabošanai sabiedrība ir gatava sniegt atbalstu.

Aptaujā tika noskaidrots, ka vislielāko ietekmi uz cilvēku motivāciju finansiāli atbalstīt sociālos projektus rada iekšējie faktori: vēlme palīdzēt citiem, kā arī līdzjūtības un empātijas sajūtas. Šie faktori dominē gan labdarības, gan apbalvojuma pūļa finansējuma projektu atbalstītāju motivācijā. Uz apbalvojuma pūļa finansējuma atbalstītājiem nelielu ietekmi rada arī iespēja iegūt taustāmu labumu, kā arī vēlme izmēģināt kaut ko jaunu, kas pilnīgi nemotivē labdarības projektu atbalstītājus. Ieguldītājus nelielā mērā motivē arī tas, ka, atbalstot projektus, viņi iesaistās sabiedrībai svarīgos procesos.  Šos faktorus būtu svarīgi ņemt vērā sociālajiem uzņēmumiem, veidojot projektus pūļa finansējuma platformās.

Pareiza komunikācija ar sabiedrību jeb potenciālajiem ieguldītājiem ir viens no priekšnosacījumiem, lai veiksmīgi realizētu projektu. Iepazīstinot sabiedrību ar projektu, sociālajam uzņēmumam nepieciešams skaidri un saprotami izklāstīt projekta mērķus, aktivitātes un gaidāmo rezultātu, kā arī precīzi noformulēt vajadzības. Projektam jābūt viegli uztveramam un caurskatāmam, lai nezaudētu uzticību. Tādēļ ir nepieciešama ne tikai skaidra komunikācija pirms projekta uzsākšanas, bet arī ieguldītāju informēšana par projekta gaitu un rezultātiem. Atceroties par atbalstu motivējošiem faktoriem, sociālajiem uzņēmumiem komunikācijā vislielākais uzsvars jāliek uz cilvēka iekšējo motivāciju – vēlmi palīdzēt citiem, līdzjūtību un empātiju. Apbalvojuma pūļa finansējuma platformās komunikācijā būtu svarīgi minēt taustāmā labuma iegūšanu, kā arī akcentēt novitātes sajūtu. Ir svarīgiarī palielināt apbalvojuma vērtību, palielinoties ieguldījuma summai. Pēc ekspertu domām, „Paldies” pateikšana neliela, taustāma apbalvojuma formā ir svarīga arī labdarības projektos. Tas parāda sabiedrībai, ka tās atbalsts ir pamanīts, kā arī vēlāk atgādina cilvēkiem par labo darbu un motivē atkārtoti atbalstīt šādus projektus. Pat neliela apbalvojuma sniegšana sociālo projektu atbalstītājiem labdarības platformās sniegtu papildus vērtību un palielinātu atbalstītāju gandarījumu par padarīto darbu. Tādēļ arī labdarības projektu autoriem būtu ieteicams iepriecināt ieguldītājus ar pateicībām - vēstuļu, uzlīmju, suvenīru vai citu nelielu apbalvojumu veidā.


Pētījums: A map of social enterprises and their ecosystems in Europe

Pētījums par sociālajiem uzņēmumiem 28 ES valstīs un Šveicē atklāj to darbības jomas un ienākumu avotus. Pieejama arī atsevišķā pētījuma sadaļa par Latviju.

Neskatoties uz to, ka sociālā uzņēmējdarbība ir jauns risinājums dažādo sociālo problēmu novēršanai ne tikai Eiropā, bet arī citur pasaulē, katrā valstī sociālie uzņēmumi ir. Tas konstatēts pētījumā par sociālās uzņēmējdarbības iespējām un atbalsta mehānismiem 29 Eiropas valstīs (28 ES valstis un Šveice). Pētījumā tiek apskatītas gan sociālo uzņēmumu juridiskās formas, gan dažādie atbalsta instrumenti, kā arī analizēti darbības riski un iespējas. Pētījumā bija iesaistīta arī PROVIDUS eksperte Agnese Lešinska, kura Latvijas situācijas analīzei sniedza informāciju par sociālās uzņēmējdarbības juridiskajiem aspektiem.

Pētījuma sadaļa par Latviju - Country Report

Pētnieki norāda, ka sociālo uzņēmumu skaits nereti ir saistāms gan ar atbalsta mehānismu esamību konkrētā valstī, gan sabiedrības attieksmi un to, cik redzams ir šo uzņēmumu darbs sabiedrībā.

Pētījumā konstatēts, ka sociālie uzņēmumi Eiropā pārsvarā darbojas šādās jomās:
• Nodrošina darba vietas mazaizsargātām personu grupām,
• Sniedz dažādus sociālos pakalpojumu noteiktām personu grupām, piemēram, aprūpe un medicīnas pakalpojumu sniegšana veca gada gājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,
• Nodrošina dažādu publisko pakalpojumu pieejamību, piemēram, sabiedrisko transportu,
• Veicina sabiedrības līdzdalību demokrātijas nostiprināšanā un e-līdzdalības rīku uzturēšanā,
• Veic aktivitātes vides aizsardzības jomā,
• Sekmē godīgas tirdzniecības principa ievērošanu, izskaužot bērnu nodarbināšanu vai resursu noplicināšanu.

Vērtējot sociālo uzņēmumu ienākumu avotus, secināts, ka tos veido gan pašu nopelnītie līdzekļi, gan atbalsta mehānismi, piemēram, valsts subsīdijas un granti, ziedojumi, brīvprātīgais darbs un nodokļu atlaides.

Piemēram, Itālijā 45% un Lielbritānijā 23% sociālo uzņēmumu atzīst, ka lielākā daļa to ienākumus veido ienākumi no valsts un pašvaldību finanšu avotiem.

Bet uzņēmumi arī pelna, ražojot un pārdodot preces un pakalpojumus brīvajā tirgū vai arī piedaloties valsts un pašvaldību iepirkumos), gan dažādi citi atbalsta instrumenti.

Pētījumā bija iesaistīta arī PROVIDUS eksperte Agnese Lešinska, kura Latvijas situācijas analīzei sniedza informāciju par sociālās uzņēmējdarbības juridiskajiem aspektiem.

Pētījums angļu valodā pieejams šeit.