Pašvaldības ir nozīmīgs spēlētājs sociālās uzņēmējdarbības attīstībā
Pašvaldības ir nozīmīgs spēlētājs sociālās uzņēmējdarbības attīstībā
Daļa sociālo uzņēmumu, īpaši tie, kas strādā ārpus lielajām pilsētām, risina tos pašus sociālos izaicinājumus, kas ir pašvaldības redzeslokā, un šo sociālo uzņēmumu darbībā un izaugsmē ir tieši pašvaldībām. Pašvaldības ir nozīmīgs spēlētājs sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanā Latvijā – ja ir politiskā griba un motivācija, tad tām ir iespēja proaktīvi radīt vidi un attīstīt sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu savā novadā vai pilsētā.
Sociālie uzņēmumi jau šobrīd rada nozīmīgu pienesumu vietējai kopienai, palīdzot arī pašvaldībām risināt dažādus sociālos jautājumus, ar ko pašvaldības bieži vien pašiem spēkiem nevar tikt galā. Gandrīz puse no visiem sociālajiem uzņēmumiem darbojas ārpus Rīgas, un sniedz pakalpojumus vai rada preces tieši vietējo kopienu iedzīvotājiem. Piemēram, sociālais uzņēmums “Talsu kristīgā skola” pilnveido izglītības piedāvājumu, sociālais uzņēmums “Tanyta” Liepājā sniedz prasmes un darba pieredzi jaunajām māmiņām un jauniešiem bez darba pieredzes, sociālais uzņēmums “LSK Kurzeme” nodrošina pieejamus sociālos pakalpojumus, sociālais uzņēmums “BĻODA.LV” integrē darba tirgū cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Pieredze rāda, ka abpusēji sadarbojoties un kopā meklējot un īstenojot dažādus risinājums, sasniegtā sociālā ietekme kļūst vēl nozīmīgāka un rada papildus vērtību visiem iedzīvotājiem.
Kāpēc vispār pašvaldībām ir vajadzīgi sociālie uzņēmumi? Un kāpēc tos nepieciešams kaut kā īpaši atbalstīt vai veidot atbalsta un sadarbības sistēmu? Jo sociālie uzņēmumi risina tās problēmas un izaicinājumus, kuru risināšanai pašvaldībām nereti trūkst zināšau, prasmju, institucionālā ietvara vai resursu. Jo sociālie uzņēmumi kā privātā sektora dalībnieki var ātrāk un efektīvāk reaģēt uz iedzīvotāju vajadzībām, un tiem ir daudz piemērotāks ietvars dažādu inovāciju radīšanai un testēšanai. Jo sociālie uzņēmumi ir bizness, kuri veiksmes gadījumā pēc tam darbojas paši saviem spēkiem, radot pievienoto vērtību pašvaldības iedzīvotājiem, turklāt paši pēc tam piesaistot papildus investīcijas un resursus tālākai attīstībai.
Lai veidotu sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu sava novada vai pilsētas sociālajiem uzņēmumiem, nav nepieciešami miljoni vai lieli infrastruktūras ieguldījumi. Reizēm pietiek ar maziem, nelieliem soļiem, ko pašvaldības var spert jau esošo aktivitāšu vai stratēģijas ietvarā. Būtiska ir griba ieraudzīt šo sociālās uzņēmējdarbības potenciālu un tad kopā meklēt iespējas un resursus tā katalizēšanai plašākā mērogā. Ir vairākas lietas, ko pašvaldība var izmantot un likt lietā, lai proaktīvi veidotu vidi, kas labvēlīga sociālo uzņēmumu attīstībai novadā. Tas ir gan stratēģisks un ilgtermiņa lēmums, gan arī ikdienas komunikācijas jautājums.
Lūk, daži piemēri par to, kas jau notiek dažādās Latvijas pašvaldībās.
Piemēram, Gulbenes novads, kur darbojas sociālās uzņēmējdarbības vēstniece, paziņojis, ka attīstīs pašvaldības grantu konkursu ar definētām prioritātēm sociālajā jomā, sniegs nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus sociālajiem uzņēmējiem, kā arī radīs iespēju pieteikties bezatlīdzības lietošanā telpām, tāpat arī atbalstīt publicitātes veidošanā un nodrošināšanā un organizēs seminārus un labās prakses pieredzes apmaiņas braucienus. Savukārt, Jelgavas novadā kā īpašā kategorija uzņēmēju godināšanā pirmo gadu iekļauta arī nominācija “Gada sociālās uzņēmējdarbības veicējs”. Ogres novads, kur arī darbojas sociālās uzņēmējdarbības vēstnieks, arvien mērķtiecīgāk attīsta rīkus sociālās uzņēmējdarbības atbalstam, nododot telpas bezatlīdzības lietošanā sociālajam uzņēmumam, kā arī stratēģiski strādājot pie sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas izveides.
Pašvaldību lomu sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanā un attīstībā esam aktualizējuši arī kopā ar British Council pārstāvniecību Latvijā projekta “Building Resilience and Cooperation: Social Entrepreneurship for Stronger Communities in Latvia“ ietvaros. Projekta mērķis ir radīt sociālās uzņēmējdarbības sadarbības un atbalsta sistēmu veidošanas rīkus un izmēģināt tos pašvaldībās, lai pašvaldības kopā ar sociālajiem uzņēmumiem radītu efektīvus risinājumus novada sociālajām problēmām, iesaistot risinājumu īstenošanā arī plašāku sabiedrību. Lai veiksmīgi īstenotu projektu, mums ir svarīgi apzināt sociālo uzņēmumu un sociālās uzņēmējdarbības veicēju viedokli par pašvaldību sadarbības iespējām ar sociālajiem uzņēmumiem, tādēļ lūdzam jūs aizpildīt anketu, kura atrodama ŠEIT.
Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā ir un vēl kādu laiku būs salīdzinoši jauna nozare. Lai to pa īstam iekustinātu, nepieciešama visu iesaistīto pušu iesaiste un sadarbība – arī pašvaldību! Īpaši tagad, administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, ir piemērots brīdis domāt jaunus, piemērotus instrumentus sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai lokālā mērogā, jo ilgtermiņā tā pašvaldībām piesaistīs gan jaunus iedzīvotājus, gan investīcijas. Un tā būtu win-win situācija pilnīgi visām iesaistītajām pusēm.
Materiāli un publikācijas papildus izpētei par pašvaldību un sociālo uzņēmēju sadarbības iespējām:
Sociālo uzņēmumu sadarbība ar pašvaldībām: pieredzes stāsti un rekomendācijas!
Pašvaldības un sociālā uzņēmējdarbība: kādi ir labākie mijiedarbības modeļi?
