Aprīlī un maijā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas komanda aktīvi tikās ar Eiropas Parlamentā kandidējošo partiju pārstāvjiem. Uz tikšanām tika aicinātas visas partijas, kurām tika prognozēts pārsniegt 5% vēlētāju slieksni.

 Asociācijai šīs tikšanās bija būtiskas, lai saprastu:

cik lielā mērā partijas ir ieinteresētas sociālās ekonomikas attīstībā;

vai un kāds ir partiju redzējums sociālās uzņēmējdarbības attīstībā nākotnē;

kas veicams Eiropas līmenī, lai turpinātos atbalsts Sociālās ekonomikas rīcības plāna īstenošanai.

Tikšanās ar partijām piedalījās LSUA direktore Regita Zeiļa, LSUA padomes priekšsēdētāja un sociālā uzņēmēja Inga Muižniece un LSUA padomes locekle un sociālā uzņēmēja Liene Reine-Miteva. 

Paldies par atsaucību partijām: Progresīvie, Kustība Par, JKP Jaunā konservatīvā partija, Latvija pirmajā vietā, Nacionālā apvienība, kā arī Latvijas attīstībai, kas sniedza rakstisku atbildi.

Zemāk ir iespēja iepazīties ar saturu rakstam, kuru sūtījām visām partijām, kuras aicinājām uz tikšanos:

Sociālā uzņēmējdarbība ieņem arvien svarīgāku vietu sociāli iekļaujošas vides un labklājības veicināšanā Latvijā, un tai ir liels potenciāls arī reģionu konkurētspējas veicināšanā un sociālās nevienlīdzības mazināšanā. Sociālie uzņēmumi, piemēram, var sniegt būtisku ieguldījumu sociālās atstumtības riska grupu nodarbināšanā un iekļaušanā sabiedrībā, sociālo pakalpojumu sniegšanā, sociālo inovāciju radīšanā, vietējo mazo un vidējo uzņēmumu stiprināšanā, kā arī daudzās citās sabiedrībai nozīmīgās jomās.

Ņemot vērā, ka tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, biedrība “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija” (LSUA), balstoties uz savu līdzšinējo pieredzi sociālās uzņēmējdarbības jomā, sadarbojoties ar sociālās ekonomikas un sociālās uzņēmējdarbības organizācijām kā arī lēmumu pieņēmējiem, sniedz priekšlikumus un ierosinājumus sociālās ekonomikas un īpaši sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā.

Kopš 2019. gada ES ir notikušas vairākas svarīgas politikas un finansējuma izmaiņas, kas ir bijušas ļoti nozīmīgas sociālajai ekonomikai. Tās jo īpaši ietver Eiropas zaļo kursu, ES sociālās ekonomikas rīcības plānu, Pārkārtošanās ceļu tuvuma un sociālajai ekonomikai (Transition pathway for Proximity and Social economy) un Padomes ieteikumu sociālās ekonomikas stratēģiju izstrādei dalībvalstīs.

Tradicionāli termins “sociālā ekonomika” attiecas uz četriem galvenajiem organizāciju veidiem, kas nodrošina preces un pakalpojumus saviem biedriem vai sabiedrībai kopumā: kooperatīviem, savstarpējās palīdzības biedrībām, asociācijām (to skaitā labdarības organizācijām) un nodibinājumiem. Tās ir privātas struktūras, kuras ir neatkarīgas no publiskā sektora iestādēm un kurām ir īpašas juridiskās formas. Šobrīd arī sociālie uzņēmumi ir daļa no sociālās ekonomikas. Sociālie uzņēmumi nodrošina tirgum preces un pakalpojumus, izmantojot bieži vien inovatīvas uzņēmējdarbības metodes, to komercdarbības nolūks ir sociāli un/vai vides mērķi.

Sociālo uzņēmumu peļņa lielākoties tiek reinvestēta uzņēmumu galvenā sociālā mērķa sasniegšanā. To pārvaldības modelis un īpašumtiesības atbilst demokrātijas vai līdzdalības principiem vai arī tas ir vērsts uz sociālo progresu. Sociālajiem uzņēmumiem ir dažādas juridiskās formas atkarībā no nacionālā konteksta.

Pirmkārt, LSUA vēlas pievērst uzmanību pieaugošajam sociālās ekonomikas iniciatīvu skaitam Eiropas kontekstā, tātad sociālās ekonomikas novērtējumam politiski un stratēģiski. 2021. gadā tika pieņemts Sociālās ekonomikas rīcības plāns (SEAP), kurā minētas 60 rīcības, lai uzlabotu sociālās ekonomikas ekosistēmu ES un ārpus tās.

2022. gada jūlijā Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu 2021/2179(INI)) par ES rīcības plānu sociālajai ekonomikai, 493 deputātiem balsojot par, 75 pret un 69 atturoties. 2023. gada jūnijā tika publicēts sociālās ekonomikas vienas pieturas aģentūra Sociālās ekonomikas vārteja (Social economy gateway). 2023. gada novembrī Padome galīgi apstiprināja ieteikumu par sociālās ekonomikas stratēģiju veidošanu nacionālā kontekstā, kas turpmākajos gados būs būtisks tiesību akts sociālajai ekonomikai. Arī ANO ir veicis vairākas atbalstošas darbības, jo īpaši pieņemtā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija (ANO ĢA) “sociālas un solidāras ekonomikas veicināšana ilgtspējīgai attīstībai”, kas ir pirmā šāda veida ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija. Turklāt sociālā ekonomika sniedz ieguldījumu dažādās politikas programmās, piemēram, Eiropas sociālo tiesību pīlārā (EPSR), Eiropas prasmju programmā, kohēzijas politikā, ilgtspējīgas attīstības mērķos un zaļajā kursā.

Aicinām arī Latvijas pārstāvjus Eiropas parlamentā iesaistīties Sociālās ekonomikas starpgrupā un nodrošināt GECES turpinātību.

Ir būtiski nodrošināt pastāvīgu dialogu un konsultēties ar sociālo ekonomiku pārstāvošajām organizācijām visos politiskajos līmeņos, lai veicinātu sociālās ekonomikas efektivitāti, sociālo ietekmi un ilgtspējību.

Aicinām Eiropas parlamentā iekļuvušajiem deputātiem iesaistīties Sociālās ekonomikas starpgrupā (intergroup) un veicināt tās saglabāšanu un aktīvu darbību arī nākamajā likumdošanas periodā. Sociālās ekonomikas starpgrupas mērķis ir uzturēt pastāvīgu dialogu starp visām Eiropas iestādēm, dalībvalstīm un sociālās ekonomikas organizācijām, nodrošinot sociālās ekonomikas redzamību un, vēl svarīgāk, tās integrēšanu Eiropas Parlamenta darbā.

Ierosinām Eiropas parlamentā izteikt atbalstu par sociālo ekonomiku atbildīgā komisāra iecelšanai, lai nodrošinātu SEAP nepārtrauktību un uzraudzību, kā arī sociālās ekonomikas attīstību kopumā. Eiropas Komisijas sociālās ekonomikas un sociālo uzņēmumu ekspertu grupas (GECES) atjaunošana nākamajā likumdošanas periodā varētu palīdzēt attīstīt sociālās ekonomikas ekosistēmu un iekļaut sociālās ekonomikas dalībniekus visos ES tiesību aktos un politikās.

Pēdējos gados ir sperti būtiski soļi, lai ieviestu likumisko un politikas plānošanas ietvaru sociālās uzņēmējdarbības attīstībai nacionālā līmenī:

● Kopš 2018. gada darbojas Sociālā uzņēmuma likums;

● Šogad atsāks darboties ALTUM sociālās uzņēmējdarbības atbalsta grantu programma,
kuras mērķis ir veicināt sociālo uzņēmumu izaugsmi;

● Sociālā uzņēmējdarbība kā atbalstāmā aktivitāte ir iekļauta arī Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027.gadam (NAP2027). Prioritātes “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība”, rīcības virziena “Darbs un ienākumi”, 223. aktivitāte iekļauj atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai: “Kvalitatīvu (t. sk. drošu) darba vietu izveide un uzturēšana, sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības sekmēšana un atbalsts sociālās uzņēmējdarbības attīstībai”.

Taču sociālās uzņēmējdarbības attīstība Latvijā nebūs iespējama bez valsts mēroga pasākumu ieviešanas un īstenošanas, kas rada sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu vidi un veicina atbalsta un sadarbības instrumentu veidošanu.

Aicinām kā vienu no prioritātēm Jūsu nākotnes plānos iekļaut sociālās uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu, izstrādājot un īstenojot tādus pasākumus un aktivitātes, kas:

● attīsta sociāli atbildīgus publiskos iepirkumus;

● veicina jaunu sociālo uzņēmumu rašanos;

● stiprina esošos sociālos uzņēmumus;

● veicina zināšanu, prasmju un pieredžu apmaiņu starp sociālajiem uzņēmumiem un citiem uzņēmējdarbības un pilsoniskās sabiedrības sektoriem;

● rada labvēlīgu vidi sociālo uzņēmumu un lēmumu pieņēmēju mijiedarbībai, sadarbībai un atbalsta saņemšanai.

Tāpat arī aicinām Jūs ne vien to iekļaut kā prioritāti, bet arī paredzēt konkrētus rīcības soļus šīs prioritātes ieviešanai dzīvē. LSUA ir gatava līdzdarboties šo rīcības soļu izstrādē un ieviešanā, jaunu iniciatīvu radīšanā un veidošanā.

Aicinām Jūs prioritizēt trīs konkrētus mērķus, kas palīdzēs sociālajiem uzņēmumiem vēl labāk radīt sociālo ietekmi:

● Sociāli atbildīgi publiskie iepirkumi:

○ Publiskajos iepirkumos virs konkrētas summas kā obligātas iestrādāt prasības piegādātājiem izpildīt papildus sociālos un vides mērķus, piemēram, prasības vides pieejamībai, darba drošībai, vides aizsardzībai, lai finansējums jēgpilni risinātu sociālās problēmas.

Sociāli atbildīgi publiskie iepirkumi ļauj ilgtspējīgāk ieguldīt publiskos līdzekļus, sasniedzot vienlaicīgi vairākus mērķus. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju ir izstrādājusi vadlīnijas sociāli atbildīgu publisko iepirkumu veikšanai, kā arī aktualizē tēmu reģionālajos semināros un konferencēs visā Latvijā.

● Nodokļu atlaides darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem:

○ Darba integrācijas sociālie uzņēmumi mērķtiecīgi integrē darba tirgū dažādas sociāli mazaizsargātas mērķa grupas, tomēr uzņēmumiem ir nepieciešams papildus atbalsts, lai to nodrošinātu ilgtermiņā.

Darba integrācijas sociālo uzņēmumu atbalstam šobrīd izmēģinājuma versijā tiek īstenota kompensācija par veikto Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) darba devēja daļu par nodarbinātajām personām ar invaliditāti, šī iniciatīva nodrošina pilnvērtīgu atbalstu uzņēmumiem, nepieciešams veidot arī citus atbalsta mehānismus, ilgtermiņā nodrošinot uzņēmumu motivāciju, kā arī ilgtermiņā VSAOI darba devēja daļu līdzfinansēt no Valsts budžeta.

● Ilgtermiņa finansējums sociālajām inovācijām un sociālās ekonomikas organizācijām:

○ Aicinām jau šobrīd veidot investīciju fondu sociālo inovāciju radīšanai, veicināšanai un sadarbībām, lai risinātu sarežģītas sociālās problēmas.

Šobrīd vēl darbojas attīstības programma sociālās uzņēmējdarbības atbalstam, ko īsteno Labklājības Ministrija sadarbībā ar ALTUM, tomēr ilgtermiņā ir jāveicina investīciju pieejamība daudzveidīgām sociālās ekonomikas organizāciju vajadzībām, īpaši investīciju pieejamība ilgtermiņā.

Labprāt pārrunāsim mūsu ieteikumus un priekšlikumus, kā arī potenciālās nākotnes sadarbības iespējas
klātienes vai tiešsaistes sarunās.