Šodien pasaulē tiek svinēta Sociālās uzņēmējdarbības diena!

Katru gadu sociālās uzņēmējdarbības diena tiek svinēta novembra otrajā ceturtdienā, šogad tas iekrīt 11.novembrī un tās gavenais mērķis ir informēt sabiedrību un palielināt izpratni par sociālajiem uzņēmumiem, daloties ar viņu pieredzes stāstiem un atbalstot viņu labos darbus. Tāpēc svinot sociālās uzņēmējdarbības dienu, aicinām jūs pievērsties sociālo uzņēmēju domām un komentāriem par jomas specifiku un attīstību Latvijā. Kā arī uzzināt interesantus datus no sabiedriskās domas izpētes par Latvijas iedzīvotāju uztveri, attieksmi un priekšstatiem par sociālo uzņēmējdarbību, kas tika veikta ar EEZ un Norvēģijas grantu programmas ‘Aktīvo iedzīvotāju fonds’ atbalstu. Visus sabiedriskās domas izpētē iegūtos datus var lasīt ŠEIT.

Ja esat sociālais uzņēmējs, lūdzam jūs palīdzēt mums aizstāvēt jūsu intereses un aizpildīt Eiropas sociālo uzņēmumu aptauju.

Sociālā uzņēmuma SWIMBE līdzdibinātāja Laura Žukovska  aktualizē jautājumus, uz kuriem katram jāatbild pirms sociālā uzņēmuma izveides. Viņas radītais zīmols SWIMBE piedāvā personalizētus peldkostīmus, izmantojot audumu, kas radīts atkārtoti pārstrādājot plastmasas atkritumus.

📍 Vai zināji, ka 48% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zina, kas ir sociālā uzņēmējdarbība. Interesanti, ka respondenti vecuma grupās no 45-54 gadiem (41%) un 18-24 gadiem (40%) visretāk atpazīst sociālās uzņēmējdarbības jēdzienu.

 

Egils Rupeks darbojas Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu komisijā, kas izvērtē sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanu jaunajiem uzņēmumiem. Viņš darbojas arī Svētā Lūkas atbalsta biedrībā, sniedzot rehabilitācijas un resocializācijas atbalstu bijušajiem ieslodzītajiem un viņu ģimenes locekļiem.

📍 Vai zināji, ka 12,8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju sociālo uzņēmējdarbību saista ar aprūpes sfēru – rūpēm par cilvēkiem ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem, slimniekiem? Katrs desmitais respondents (10,7%) norādīja, ka sociālā uzņēmējdarbība viņam asociējas ar atbalsta sniegšanu sociāli neaizsargātākajām grupām.

 

Sociālā uzņēmuma Barboleta attīstošā metode vadītāja Baiba Blomniece iesaka izvērtēt, vai tev tuvāka ir labdarība vai uzņēmējdarbība? Viņas radītais sociālais uzņēmums piedāvā ne tikai līdzsvara platformu, ar kuras palīdzību bērni veiksmīgāk apgūst mācību vielu, bet arī apmācības viņu vecākiem un speciālistiem.

📍 Sabiedriskās domas izpēte atklāj, ka bieži sociālā uzņēmējdarbība tiek asociēta ar labdarības organizācijām, valsts un/vai pašvaldību iestādēm un citām organizācijām, kas nav sociālie uzņēmumi, bet veic sociāli nozīmīgu darbu.

 

Natalija Jermolajeva sociālā uzņēmuma OWA dibinātāja un vadītāja, uzsver, ka viņas ideja radusies no personīgās pārliecības – cilvēki ar invaliditāti var būt gan kvalificēts darbaspēks, gan arī veiksmīgi vadīt savu uzņēmumu. Lai gan sociālajai uzņēmējdarbībai ir pieejami dažādi atbalsta instrumenti, uzņēmuma ideja – apģērbu kolekcija ar latviešu mākslinieku gleznām – tiktu radīta arī bez tiem!

📍 13% respondentu zina, ka Latvijā darbojas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija – organizācija, kuras mērķis ir stiprināt sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu, kā arī informēt par jaunumiem nozarē un atbalsta iespējām sociālajiem uzņēmumiem.

 

Santa Beitāne, autoskolas ‘Mobilizing’ direktore un braukšanas instruktore, rūpējas, lai arī cilvēki  ar dzirdes un kustību traucējumiem varētu apgūt auto vadīšanas prasmi, nokārtot valsts noteiktos pārbaudījumus un iegūt tiesības. Viņa atzīst, ka darba augļi reizēm nāk lēni, taču tie ir pūļu vērti!

📍 21.1% aptaujāto atzīst, ka vēlētos tikt informēti par to, kādus pakalpojumus un produktus piedāvā Latvijas sociālie uzņēmumi!

 

Uzņēmuma Dzīvības Poga īpašniece un psiholoģe Marina Pjanova atzīst, ka viņai darbs ir nozīmīgs sociāls projekts, taču aicina skatīties uz savu ideju kā uz reālu biznesu. Neviens produkts vai pakalpojums nav nodrošināms visiem, kam tas vajadzīgs, bezmaksas. Dzīvības Poga palīdz dīvot mierīgāk gan senioriem, gan viņu tuviniekiem, piedāvājot iegādāties ātrās reaģēšanas trauksmes sistēmas.

📍 Daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kļūdaini uzskata, ka sociālajiem uzņēmumiem vienmēr jānodrošina savs piedāvājums bezmaksas. Skalā no 1 – 5 šim apgalvojumam vidējais vērtējums bija 2,75.

 

Inga Muižniece, sociālā uzņēmuma Sonido dibinātāja un vadītāja, uzsver, ka atpazīstamība sociālajos tīklos vēl negarantē to, ka produkts vai pakalpojums būs pieprasīts. Viņa ieguvusi pieredzi zvanu centros gan kā operatore, gan vadītāja, taču pašlaik vada savu uzņēmumu, kas piedāvā zvanu servisu un nodrošina sociālā projekta “Parunāsim?” darbību.

📍 57% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka ir atvērti iegādāties preces un pakalpojumus no sociālajiem uzņēmumiem, taču parādās arī citi iesaistes un atbalsta veidi –  18% respondentu labprāt strādātu sociālajā uzņēmumā, bet 17% dalītos ar informāciju par sociālo uzņēmējdarbību, savukārt 13% respondentu vēlētos darboties kā brīvprātīgie kādā no sociālajiem uzņēmumiem.

 

Gustavs Mārtiņš Upmanis, sociālā uzņēmuma “Visas Iespējas” dibinātājs, atzīst, ka ietekme ne tikai jārada, bet arī jāmēra. Šī informācija ir lielisks komunikācijas materiāls, kas palīdzēs veiksmīgāk sasniegt klientus un sadarbības partnerus. Visas Iespējas ir platforma, kas apkopo jauniešu organizācijas un to rīkotos projektus gan Latvijā, gan pasaulē – ietekme tur jāatspoguļo nepārtraukti.

📍 Tikai 23% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pamanījuši informāciju par sociālo uzņēmējdarbību medijos, publiskajā telpā vai sociālajos tīklos. Interesanti, ka tieši respondenti no lauku teritorijām daudz biežāk ir pamanījuši informāciju publiskajā telpā.

 

Jānis Kreilis pārstāv sociālo uzņēmumu “Your Move” – darba un informācijas portālu, kas savieno profesionāļus ar pasaules pieredzi un uzņēmumus Latvijā. Tā kā sociālajiem uzņēmumiem visa iegūtā peļņa jāiegulda uzņēmuma attīstībā un sociālā mērķa sasniegšanā, viņš iesaka plānot izaugsmi ilgtermiņā.

📍 Arvien vairāk aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka sociālajiem uzņēmumiem ir jāpelna. Peļņa ir dabīga uzņēmējdarbības sastāvdaļa.

 

“Sociālā uzņēmējdarbība apvieno divus virzienus, kur abi no tiem ir vienlīdz svarīgi,” tā uzsver Inga Akmentiņa-Smildziņa, Mammamuntētiem vadītāja. Inga ikdienā vada sociālo uzņēmumu, kas ir izveidojis platformu ar ģimenēm aktuālu un svarīgu informāciju.

📍Aptaujas dati liecina, ka 17% Latvijas iedzīvotāju ir meklējuši un atraduši informāciju par sociālo uzņēmējdarbību, 68% nekad to nav darījuši, bet 10% neinteresē sociālā uzņēmējdarbība. Tas ļauj secināt, ka ne visiem ir saistošs sociālās uzņēmējdarbības koncepts, taču ikviens vēlas saņemt kvalitatīvus produktus un pakalpojumus neatkarīgi no saimnieciskās darbības formas.