Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore sniedz viedokli diskusijā par Eiropas Sociālās ekonomikas rīcības plānu

 

Kopā ar galvenajiem Eiropas sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas dalībniekiem no 11 Eiropas Savienības valstīm, asociācijas direktore Regita Zeiļa 22. aprīlī piedalījās tiešsaistes diskusijā par sociālās ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā ar Eiropas Darba un sociālo tiesību komisāru Nicolas Schmit, īpašo padomnieku Eiropas Sociālās ekonomikas jautājumos Nicolas Hazard un citiem jomas līderiem. Tikšanās laikā tika uzsvērta Latvijas un Baltijas reģiona valstu sociālās ekonomikas ekosistēma un nepieciešamība stirpināt partnerības, kā arī veicināt investīcijas un sociālo uzņēmumu atpazīstamību.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Regitas Zeiļas viedoklis par Eiropas Sociālās ekonomikas rīcības plānu:

“Sociālās ekonomikas attīstības galvenie izaicinājumi Latvijā joprojām ir tas, ka mums šeit, Baltijā, nav spēcīgas sociālās ekonomikas tradīcijas, sabiedrība joprojām ne vienmēr saprot galveno sociālās uzņēmējdarbības ideju un ieguvumus, ko tā sniedz, ieinteresētās puses, piemēram, valsts iestādes, joprojām neatzīst, ka tas ir stratēģisks instruments, kas viņiem varētu nākt par labu. Sociālie uzņēmumi joprojām ir diezgan mazi un tiem nepieciešami ieguldījumi.

Galvenās identificētās vajadzības ir sociālās ekonomikas plašāka atzīšana visā Eiropā un pieredzes apmaiņa, tostarp vienota definīcija sociālajai uzņēmējdarbībai un labāka sociālās ekonomikas ekosistēmas redzamība. Otrkārt, mēs redzam, ka joprojām ir jāveicina ieguldījumi (gan valsts, gan privātie) un jāizveido citi atbalsta mehānismi, lai sāktu sociālo uzņēmējdarbību, attīstītos un paplašinātos. Attīstības atslēga ir partnerību stiprināšana un kopīgi ieguvumi ietekmes radīšanai. Ir vēl lielāka vajadzība pēc kopējas izpratnes par sociālās ietekmes mērīšanas rīkiem un motivējošiem principiem, lai to izmantotu kā regulāru praksi, vienotu sociālās ietekmes mērīšanas praksi, lai komunicētu par radīto vērtību un novērstu tā saukto “Sociālo mazgāšanu” jeb sociālās ietekmes ļanprātīgu izmantošanu, neradot patiesas pārmaiņas. Sociālo uzņēmēju individuālās vajadzības joprojām ir izaugsme – pieaugošās prasmju, zināšanu, bet arī finansēšanas vajadzības, lai sāktu sociālo uzņēmējdarbību un attīstītos, radītas sadarbības iespējas, atbalsts uzņēmējdarbībai, kā arī investīcijas augot un paplašinoties.

Lai nodrošinātu, ka sociālās ekonomikas potenciāls tiek pienācīgi atzīts, nepieciešamie instrumenti jau pastāv, taču tie ir jāveicina Eiropas Savienības līmenī. Mēs mudinām atbalstīt vietējās ekosistēmas, jo īpaši tīkla organizācijas, kas virza pārmaiņas valsts līmenī, apvienojot sociālos uzņēmumus, kā arī publiskās un privātās ieinteresētās puses – ir nepieciešama vēl lielāka sadarbība un prasmju apmaiņa. Otrs instruments, ko nepieciešams uzsvērt un pieprasīt izmantot nacionālā līmenī, ir sociāli atbildīga publiskā iepirkuma ieviešana un izmantošana. Lai stiprinātu un uzsvērtu sociālās ekonomikas vispārējo nozīmi, svarīgi uzsvērt jomas horizontalitāti un iekļaut visos finanšu instrumentos kā saņēmējus. Mēs mudinām turpināt monitorēt un pētīt sociālo uzņēmējdarbību, uzlabot sociālo uzņēmēju prasmes un fiksēt radīto ietekmi.

Mēs piekrītam citiem priekšlikumiem, ko izvirzījusi organizācija “Social Economy Europe” un ENSIE, kā arī citas tīkla organizācijas. Mēs augstu vērtējam šo procesu un esam pateicīgi par mūsu iekļaušu procesā, kurā tiek uzklausīta mūsu balss. Noslēgumā mēs novēlam jums panākumus un patiešām nozīmīga sociālās ekonomikas rīcības plāna izveidi. Strādāsim kopā, lai sasniegtu mūsu kopīgos mērķus!”

Ar Eiropas Sociālās ekonomikas rīcības plānu iespējams iepazīties ŠEIT.