Sociālais uzņēmums, kurš darbojas kāda sociāla mērķa vai sociālas problēmas risināšanas labā, noteikti rada kādu labumu sabiedrībai. Citiem vārdiem – tas rada sociālo ietekmi. Taču kā to izmērīt un izteikt visiem saprotamos rādītājos, kas ne vien ilustrē uzņēmuma darbību un sasniegumus, bet arī palīdz labāk saprast uzņēmuma kopējo devumu sabiedrībai? Kādus paņēmienus, metodes, instrumentus un pieejas izmantot, lai gan pats sociālais uzņēmums saprot, kādi ir tā darbības rezultāti, bet arī plašākai sabiedrībai rodas priekšstats par sociālā uzņēmuma ieguldījumu problēmas risināšanā?

Labklājības Ministrijas ESF projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” uzraudzības padomē oktobrī tika prezentēts projekta un atbalsta instrumentu kopējais ietvars, kurā nozīmīga loma atvēlēta arī sociālajai ietekmei un tās mērīšanai. Tieši sociālās ietekmes rādītāji nereti ir vienīgie, kas palīdz atšķirt “parastu” uzņēmumu, kurš darbojas bez peļņas vai peļņu reinvestē savā attīstībā, no sociāla uzņēmuma, kam visa darbība un resursi tiek novirzīti sociālā mērķa sasniegšanai vai sociālās problēmas risināšanai. Lai gan vēl nav publicēti konkrēti atbalsta instrumentu izmantošanas nosacījumi un vadlīnijas, tomēr ir skaidrs, ka tiem uzņēmumiem, kas vēlēsies šos atbalsta instrumentus izmantot, sociālās ietekmes uzskaitīšanai, mērīšanai un izvērtēšanai būs jāvelta īpašas pūles un uzmanība.

SOCIĀLĀS IETEKMES MĒRĪŠANA: LATVIJAS SITUĀCIJA

Līdz šim Latvijā nav veikti pētījumi vai datu analīze par uzņēmumu vai organizāciju sociālo ietekmi. Kā norādīts petījumā “A Map of Social Enterprises and Their Eco-systems in Europa: Country Report Latvia”, nav pieejami sociālo uzņēmumu sociālās ietekmes dati, un nav nekādu likumā noteiktu prasību šādus datus nodrošināt. Nav novērojama arī sociālo uzņēmumu pašu vēlme šādus datus vākt un publicēt, un nav arī izstrādātas nekādas nacionāla mēroga vadlīnijas vai standarti attiecībā uz sociālās ietekmes mērīšanu.

Atsevišķos pētījumos par nevalstisko sektoru Latvijā ir cita starpā iekļauti dažādi skaitliski dati un fakti par organizāciju darbību, kas noteiktā kontekstā un griezumā raksturo kādu sociālās ietekmes aspektu (piemēram, biedru skaits, organizācijas finanšu informācija, īstenotās aktivitātes u.c.), bet šie dati drīzāk raksturojami kā aktivitāšu iznākumu rādītāji. Bez padziļinātas pētniecības un analīzes pēc šiem datiem nav iespējams izmērīt un novērtēt organizāciju sociālās ietekmes mērogu un kvalitāti, vien aptuveni raksturot dažādus darbības un aktivitāšu aspektus.

Arī pašu sociālo uzņēmumu vidū sociālās ietekmes mērīšanas un izvērtēšanas koncepts nav plaši izplatīts. Lielākajā daļā sociālo uzņēmumu nepastāv nekādi sociālās ietekmes datu un informācijas uzskaites mehānismi vai arī pastāv tikai tādi sociālās ietekmes dati un informācijas uzskaites mehānismi, kas tiek obligāti prasīti no valsts un pašvaldību institūciju, finansētāju vai grantu devēju puses.

Tā, piemēram, sociālie uzņēmumi, kam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, katru gadu papildus gada pārskatiem sniedz arī atskaites par sabiedriskā labuma darbību, kur cita starpā jāmin arī informācija, kas sniedz ieskatu atsevišķos organizācijas sociālās ietekmes sasniegumu rādītājos, piemēram, mērķauditorijas iesaistē. Taču šo rādītāju pieprasīšana un norādīšana vairāk vērtējama kā formāla, un nav informācijas par to, vai un kā šī informācija tiek apkopota, analizēta un izmantota organizāciju darbības attīstīšana un sociālās ietekmes palielināšana. Sabiedriskā labuma organziācijas komisija nepublicē datus par sabiedriskā labuma organizāciju sociālo ietekmi, un šie dati neapkopotā veidā ir pieejami tikai kā organizāciju gada pārskatu pielikumi.

Sociālie uzņēmumi, kas ir sociālo pakalpojumu sniedzēji, katru gadu sniedz Labklājības ministrijai informāciju un datus par atsevišķiem sociālo pakalpojumu iznākuma rādītājiem (piemēram, cik pakalpojumi sniegti, cik personas izmantojušas pakalpojumus u.c.). Labklājības ministrijas publicētajā sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir uzskaitīti sociālo pakalpojumu sniedzēji, to sniegto pakalpojumu veids un raksturojums, kā arī saņēmēju mērķauditorija, taču nav publiski pieejami dati par sniegto pakalpojumu skaitu un sasniegtajiem rezultātiem. Nav pieejama arī informācija, vai un kā Labklājības ministrija sniegtos datus par sociālo pakalpojumu iznākuma rādītājiem apkopo, analizē un izmanto, lai vērtētu to sociālo ietekmi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijā nav izstrādāta vienota sociālās ietekmes mērīšanas un vērtēšanas metodoloģija. Ir atsevišķi gadījumi, kad tiek uzskaitīti konkrēti aktivitāšu iznākumu rādītāji, taču, pat ja šie rādītāji kādos veidos tiek analizēti un pētīti, tad tie netiek publicēti, un līdz plašākai auditorijai nenonāk secinājumi par šo iznākuma rādītāju rezultātiem un ietekmi.

Atsevišķi sociālie uzņēmumi tomēr ir izvēlējušies uzskaitīt, mērīt un izvērtēt savu sociālo ietekmi. Tāda, piemēram, ir biedrība “Latvijas Samariešu apvienība” – tā uzskaita un izvērtē savu sociālo ietekmi un panāktās pārmaiņas gan savām iekšējām vajadzībām (lai redzētu savas darbības efektivitāti, lai pieņemtu informētus lēmumus nākotnē, lai panāktu vēl lielāku sociālo ietekmi), gan savu finansētāju vajadzībām (lai pierādītu, ka projekti un aktivitātes ir īstenoti atbilstoši piešķirtajam finansējumam). Savām iekšējām vajadzībām biedrība izmanto gan elementus no Social return on Investment (SROI) metodes, kas cita starpā dod iespēju aprēķināt ieguldīto investīciju sociālās ietekmes atdevi, gan EVPA  piecu soļu ietekmes izvērtējuma procesu, kas palīdz ieviest sociālās ietekmes pārvaldību visā biedrības darbībā. Izmantojot šīs metodes, tiek iegūti gan dati un informācija par aktivitāšu iznākuma rādītājiem (sniegto pakalpojumu skaits, mērķgrupu pārstāvju skaits, kas izmantojuši pakalpojumus u.c.), gan analizēta un pētīta ilgtermiņa ietekme mērķauditorijas pārstāvju dzīves kvalitātes uzlabošanā un plašāku sabiedrības procesu veicināšanā. Biedrība savus sociālās ietekmes rādītājus un sasniegumus nav ievietojusi mājaslapā, taču tie tiek izmantoti dažādās lekcijās un prezentācijās, kā arī individuālu tikšanos laikā un finansējuma piesaistē jauniem projektiem.

Arī labdarības veikalu tīkls “Otrā Elpa”, kurā darbojas trīs atsevišķi veikali, kas katrs reģistrēts kā atsevišķa juridiska vienība (viens veikals Liepājā, divi veikali Rīgā), savu sociālo ietekmi uzskaita jau kopš pirmā veikala Berga Bazārā avēršanas 2009.gadā. Lai gan netiek izmantota kāda īpaša sociālās ietekmes mērīšanas un izvērtēšanas metodoloģija, tomēr papildus obligātajiem grāmatvedības datiem un biedrību un nodibinājumu atskaišu prasībām, tiek uzskaitīti arī pamata dati par saņemtajiem un tālāk nodotajiem mantiskajiem ziedojumiem, organizācijām un iestādēm, kā arī “Otrā Elpa” stipdendiju saņēmējiem un to sociālo ietekmi. Tie pēc tam apkopotā veidā tiek izmantoti komunikācijā ar iesaistītajām pusēm un plašāku sabiedrību, kā arī organizācijas darbības iekšējam izvērtējumam un lēmumu pieņemšanai. Organizācija ik gadu sagatavo atskaiti par paveikto, kas tiek vizuāli saistošā veidā (plakāti, inforgafikas u.c.) izvietota veikalos, kā arī “Otrā Elpa” mājaslapā. Mājaslapā pieejamas sociālās ietekmes atskaites par visiem “Otrā Elpa” darbības gadiem – tajās norādīti organizāciju un iestāžu nosaukumi, kas saņēmušas ziedojumus, kā arī ziedojumu apmērs un ziedojumu izmantošanas mērķis. Par dažiem atsevišķiem gadiem norādīti arī mantisko ziedojumu veidi, skaits un vērtība.
“Otrā Elpa” stipendiju konkursa ietvaros, kā rezultātā kādai organizācijai veikala klientu balsojuma rezultātā ir iespēja saņemt finansējumu konkrēta projekta īstenošanai, no finansējuma saņēmējiem tiek pieprasītas vienkāršotas formas atskaites par projektā sasniegtajiem rezultātiem un finanšu izlietojumu. Tas ļauj monitorēt sasniegtās sociālās ietekmes kvalitāti, ne vien skaitliski uzskaitot stipendijas saņēmējus un stipdenijas apmēru, bet arī iegūstot padziļinātu informāciju, kādā veidā stipendija ir palīdzējusi sasniegt cerētās pārmaiņas, un kāda ir stipendijas sociālā ietekme ilgtermiņā.

SOCIĀLĀS IETEKMES MĒRĪŠANA PRAKSĒ – KO UN KĀ DARĪT?

Ne Eiropā, ne pasaulē nav vienas “ideālās” un vislabākās sociālās ietekmes mērīšanas un izvērtēšanas metodes. Katra organizācija un uzņēmums, tāpat arī valsts iestāde vai cita institūcija var izvēlēties piemērotāko metodi vai instrumentu, vadoties gan pēc sociālās ietekmes mērīšanas mērķa (kāpēc ir nepieciešams mērīt un vērtēt sociālo ietekmi?), gan pieejamajiem resursiem, gan citiem aspektiem. Sociālās ietekmes mērīšana un izvērtēšana var būt noderīga ne vien projektu atskaišu sagatavošanas procesā, bet arī paša sociālā uzņēmuma un tā efektivitātes un progresa izvērtēšanā, lai saprastu – kas ir izdevies, kas nē, kādi ir sociālā uzņēmuma sasniegumi, kas ir jāmaina un jāuzlabo utt. Sociālās ietekmes mērīšana un izvērtēšana ir arī neatsverams rīks sociālā uzņēmuma tēla un reputācijas veidošanā, komunikācijā ar iesaistītajām pusēm, medijiem un plašāku auditoriju. Ja spējat savu sociālo ietekmi parādīt un pierādīt ar skaitļiem un datiem, panāktās pārmaiņas atspoguļot konkrēti izmērītos rezultātos, ar pieredzes stāstiem un atsauksmēm pamatot dzīves kvalitātes uzlabojumus savām mērķgrupām, tad iegūsiet lielāku sabiedrības uzticību un simpātijas, un līdz ar to – vairāk potenciālos klientus, sadarbības partnerus un atbalstītājus.

Pat ja neesat domājuši par īpašas sociālās ietekmes mērīšanas sistēmas izveidi un ieviešanu jūsu uzņēmumā, ir vairākas vienkāršas lietas, ko variet darīt, lai sāktu uzskaitīt vismaz pamata datus un informāciju:

• Rūpīgi pārdomājiet un definējiet savus sociālā uzņēmuma mērķus. Kā tos izteikt skaidri saprotamos, izmērāmos lielumos? Kāda veida redzamām pārmaiņām vajadzētu notikt, lai jūs secinātu, ka ejat pareizajā virzienā? Skaidri definējot mērķus, būs iespējams tiem atrast arī atbilstošus rezultatīvos rādītājus – izmērāmus, saskaitāmus lielumus, kuru skaitam, izmaiņām, apjomiem nepieciešams pievērst uzmanību. Tie var būt, piemēram, nodarbinātie riska grupu pārstāvji; cilvēki, kuriem jūsu uzņēmuma darbības rezultātā ir uzlabojusies dzīves kvalitāte; izglītoto personu skaits, atbalstīto organizāciju skaits utt.
• Rūpīgi uzskaitiet šos rādītājus! Uzskaitiet preces un pakalpojumus, uzskaitiet cilvēkus, kas tos ir saņēmuši vai izmantojuši, uzskaitiet, kam un kādā veidā jūsu uzņēmums ir palīdzējis. Vāciet gan kvantitatīvo, skaitlisko informāciju (cik daudz), kā arī kvalitatīvo informāciju (kādā veidā) – tas palīdzēs saprast gan jūsu ietekmes skaitlisko, gan saturisko pusi.
• Lūdziet atsauksmes un atgriezenisko saiti par jūsu uzņēmuma darbību tiem cilvēkiem vai organizācijām, kurus tā visvairāk ietekmē. Izmantojiet klientu aptaujas, atsauksmju grāmatas, kā arī individuālas intervijas, lai noskaidrotu, cik liela un kāda ir tā pozitīvā ietekme, ko ir radījis jūsu sociālais uzņēmums.
• Veiciet regulāru mediju (arī sociālo mediju) monitoringu, lai noskaidrotu plašākas sabiedrības viedokli par jūsu uzņēmuma. Saglabājiet mediju publikācijas, piefiksējot spilgtākos citātus.
• Lūdziet sabiedrībā vai jūsu nozarē atzītu ekspertu komentēt vai izvērtēt jūsu uzņēmuma darbību.

Veicot izvērtējumu, paralēli domājiet arī par to, kā to komunicēsiet tālāk. Noteikti nevajadzētu sociālās ietekmes datus un informāciju paturēt tikai pie sevis, kaut kur dziļi paslēptu atvilknē – jūsu padarītais un sasniegumi ir publicēšanas un izplatīšanas vērti, un var būt iemesls, lai vēlāk vēl vairāk izvērstu savu darbību, jau citā līmenī un kvalitātē.

Raksta autore: Madara Ūlande, LSUA direktore.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija.