Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām” 4.3.4.6. pasākuma “Resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība, veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un radot priekšnosacījumus viņu veiksmīgai iekļaušanai un nodarbināmībai”.

KONTEKSTS

Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr.405 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām” 4.3.4.6. pasākuma “Resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība, veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un radot priekšnosacījumus viņu veiksmīgai iekļaušanai un nodarbināmībai” īstenošanas noteikumi veidoti ar mērķi pilnveidot resocializācijas sistēmas efektivitāti, tādējādi attīstot taisnīguma atjaunošanas pieeju, veicināt probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un radīt sekmīgas probācijas klientu iekļaušanās, vienlīdzīgu iespēju, aktīvas līdzdalības un nodarbināmības priekšnosacījumus.

Īstenošanas noteikumu 12.10. punkts ietver sabiedrības iesaistes un atbalsta pasākumu veidošanu notiesāto personu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai. 

Valsts Probācijas dienests sniedz Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai projekta iesniegumu 4.3.4.6. pasākuma īstenošanai līdz 29.09.2023. 

RESOCIALIZĀCIJAS PLĀNS

Arī Resocializācijas politikas pamatnostādņu 2022.–2027. gadam īstenošanas plāns
2023.–2024. gadam, kura izstrādes mērķis ir nodrošināt secīgu un plānotu institūciju rīcību noteiktajā periodā, kas ļautu sasniegt resocializācijas politikas mērķi (mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem soda izpildes laikā, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām, t.sk. aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos (arī nodarbināmības jomā), sasniegšanu) 3. Politikas rezultāts (PR) ir minēts: veicināta institūciju sadarbība un sodu izcietušo personu iekļaušana sabiedrībā (pilnveidota pašvaldību, NVO un citu institūciju izpratne par katra sektora lomu atkārtota likumpārkāpuma novēršanā un sodu izcietušo personu reintegrācijā, tādējādi veicinot sabiedrības gatavību uzņemt personu pēc soda izciešanas un veicinot personas aktīvu iekļaušanos sabiedrības procesos, t.sk. nodarbināmību). Šī politikas rezultāta viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir saistīts tieši ar sociālo uzņēmējdarbību  – VPD organizēti izglītojoši, atbalsta un konsultatīvi pasākumi pašvaldībām, NVO un citām institūcijām, t.sk. par sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu

CITU VALSTU PIEREDZE

Vērā ņemama ir citu valstu pieredze resocializācijas procesu veidojot saistībā ar sociālās uzņēmējdarbības konceptu, saredzot sociālo uzņēmējdarbību kā rīku resocializācijas veicināšanai. Par šāda veida pieredzēm var runāt Ziemeļamerikā, Itālijā un Zviedrijā, kur ir piemēri sociālās uzņēmējdarbības stratēģiskai attīstībai, kuras mērķauditorija ir personas, kas atrodas cietumā, bijušie likumpārkāpēji un personas, kurām draud likumpārkāpums (piemēram, dažādu narkotisko vielu lietotāji, marginalizēti jaunieši) un sniedz derīgas mācības sociālā uzņēmuma attīstībai. 

Tomēr īpaša uzmanība jāpievērš Īrijai, jo Īrijas  Tieslietu departaments veidojis atsevišķu stratēģiju tieši šim mērķim –  Vienlīdzības sociālās uzņēmējdarbības attīstības stratēģija ‘A NEW WAY FORWARD’ SOCIAL ENTERPRISE STRATEGY 2017-2019. Šī stratēģija balstās uz četriem pīlāriem: 

• PIRMAIS PĪLĀRS:  Veidot vidi sociālajiem uzņēmumiem
• OTRAIS PĪLĀRS: Attīstīt līderību un kapacitāti
• TREŠAIS PĪLĀRS: Palielināt pieejamību un tirgu & attīstīt partnerības sociālajiem uzņēmumiem
• CETURTAIS PĪLĀRS: Ietekmes izvērtēšana

Durkhamas universitātes pētnieciskais raksts “Vai sociālie uzņēmumi var samazināt atkārtotu likumpārpāpumu skaitu?” secina, ka galvenie priekšnoteikumi, lai tas izdotos ir sekojoši:

• SISTĒMA – Integrēta cietuma institucionālajās struktūrās un iekļauta pamatstandartos un mērķos.
• SADARBĪBA – Darbojas tā, lai papildinātu tradicionālās cietumos īstenotās intervences.
• ILGTSPĒJA – Spēja attīstīt un dažādot pakalpojumus likumpārkāpējiem un vietējām kopienām un vairs nebūt atkarīgam no finansējuma, lai izdzīvotu
• IZPRATNE – Attīstīta izpratne par problēmām un stigmatizāciju, ar ko saskaras bijušie likumpārkāpēji pēc notiesāšanas vai ieslodzījumā pavadītā laika 
• PĀRVALDĪBA – Bijušie likumpārkāpēji biežāk atbalsta un identificējas ar sociālo misiju un savu rehabilitāciju, ja tie tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesos un ja viņiem tiek dota iespēja lemt par to, kā tiek reinvestēta peļņa.

OECD REKOMENDĀCIJAS SOCIĀLĀS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI

Arī OECD savās rekomendācijās norāda, ka nepieciešami sekojoši soļi, lai attīstītu sociālo ekonomiku:

• Veicināt sociālās ekonomikas kultūru
• Veidot atbalstošu politiku, institucionālo ietvaru
• Veidot atbalstošu likumdošanu
• Veicināt piekļuvi finansēm
• Veicināt piekļuvi publiskajiem un privātajiem tirgiem
• Stiprināt prasmes un biznesa attīstības atbalstu
• Iedrošināt ietekmes izvērtēšanu un monitoringu
• Atbalstīt datu analītiku
• Iedrošināt inovāciju

PRIEKŠLIKUMI SABIEDRĪBAS IESAISTES UN ATBALSTA PASĀKUMU VEIDOŠANAI NOTIESĀTO PERSONU SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAI:

Var identificēt vairākus iesaistes veidus, kā sociālie uzņēmumi var līdzdarboties resocializācijas procesa veidošanā:

• Sociālais uzņēmums kā «starpposms» pilnai nodarbinātībai  = motivācija resocializācijai, pirmā darba vieta, prasmju attīstība un darba integrācija sistemātiskā veidā
• Sociālais uzņēmums kā pakalpojumu nodrošinātājs mērķagrupai = pusceļa mājas, atbalsts, socializēšanās

Konkrēti veidi, kā mērķtiecīgi veicināt sociālo uzņēmumu rašanos un esošo iesaisti resocializācijā:

• Sadarbība ar NVO: veicināt esošo Valsts probācijas dienesta (VPD) sadarbības nevalstisko organizāciju komercdarbību; Mērķtiecīgi attīstīt jaunas nevalstiskās organizācijas, kas var atbalsta mehānisms resocializācijas procesā, īpaši reģionos
• Jau šobrīd VPD ir veiksmīgas sadarbības ar nevalstiskajām organizācijām, kas ikdienā strādā ar bijušajiem ieslodzītajiem, nodrošinot tiem vidi un iespēju attīstīt savas prasmes. Tomēr bieži vien šīs organizācijas ir atkarīgas no ārējā finansējuma  – ziedotāju labvēlības vai projektu finansējuma. Būtiski arī no VPD puses mērķtiecīgi virzīt šīs organizācijas uzņēmējdarbības virzienā, attīstot saimniecisko darbību. Piemēram, ražojot preces, piedāvājot pakalpojumus u.c.
• Konkrētas rīcības, lai šo virzienu attīstītu, var būt, piemēram, mentora pakalpojumi NVO, mazo grantu konkursi saimnieciskās darbības uzsākšanai, izglītojoši pasākumi, inkubatora procesa nodrošināšana, informatīvais atbalsts.
  
• Sociāli atbildīgi publiskie iepirkumi:
  Iepirkt no organizācijām, kas rada un ražo, ietvert atsevišķu klauzulu VPD veidotajos iepirkumos par piegādi no organizācijām, kas atbalsta mērķagrupas resocializācijas procesu.
• Attīstīt pusceļa mājas:
  mērķtiecīgi un sistemātiski veidot resocializācijas sistēmu, pievēršoties pamatvajadzībām – videi, kas veicina resocializāciju. Šajā procesā kā īstenotāji var tikt iesaistīti arī sociālie uzņēmēji kā pakalpojuma īstenotāji ilgtermiņā. 
• Informācijas un resursu pieejamība:
  Veicināt informācijas apmaiņu ar organizācijām, interesentiem, kas jau šobrīd iesaistījušies VPD darbībā
  Jau šobrīd iesaistītajām pusēm, piemēram, līdzgaitniekiem, varētu būt interese attīstīt uzņēmumu ar mērķi nodarbinātības veicināšanai, bieži vien trūkums ir tieši informācijas pieejamība par esošajiem riskiem, iespējām, galvenajiem apsvērumiem, kas ņemami vērā, veidojot nodarbinātību.
  Svarīgi veidot informatīvos materiālus par procesu, konkrētiem soļiem, riskiem, būtiskām niansēm
• Satikšanās ar mērķagrupu

• • Būtiski veidot iespējas satikt mērķagrupas pārstāvjus, piemēram, uzņēmumu, topošo uzņēmumu un mērķagrupas pārstāvju tīklošanās pasākumi, “ātro randiņu” jeb speeddating notikumi

Valsts probācijas dienests var spēlēt būtisku lomu notiesāto personu sociālās uzņēmējdarbības attīstībā, veidojot un atbalstot stratēģiskus sabiedrības iesaistes un atbalsta pasākumus. 

Būtiskas lietas, ko ņemt vērā, veidojot un atbalstot stratēģiskus sabiedrības iesaistes un atbalsta pasākumus:

• Izglītība un apmācība: Organizēt apmācības un izglītības programmas par sociālo uzņēmējdarbību notiesātajiem. Šīs programmas var aptvert uzņēmējdarbības pamatprincipus, finanšu vadību un uzņēmējdarbības plānu izstrādi.
• Mentorings un konsultācijas: Nodrošināt notiesātajiem piekļuvi pieredzējušiem mentoriem un uzņēmējdarbības konsultantiem, kuri var sniegt padomus un palīdzību uzņēmējdarbības attīstībā.
• Skaidrot administratīvos aspektus: Rīkot tikšanās, diskusijas un sanāksmes ar esošajiem uzņēmējiem, lai skaidrotu būtiskākos aspektus, kā arī tikties ar regulējošajām iestādēm, lai risinātu administratīvos šķēršļus notiesāto personu nodarbināšanā
• Rīkot uzņēmējdarbības inkubatorus: Izveidot uzņēmējdarbības inkubatorus vai akseleratorus, kas piedāvā notiesātajiem resursus un infrastruktūru uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai
• Pieejamība uzņēmējdarbības resursiem: Nodrošināt notiesātajiem piekļuvi uzņēmējdarbības resursiem, piemēram, telpām, aprīkojumam un kapitālam.
• Sociālais kapitāls: Veidot atbalsta tīklu un sadarbības iespējas notiesātajiem, lai tie varētu dalīties idejās un pieredzē ar citiem uzņēmējiem.
• Tirgus piekļuve: Nodrošināt notiesātajiem piekļuvi tirgum un klientiem, it īpaši, ja viņi piedāvā sociāli atbildīgus produktus vai pakalpojumus.
• Finansējums un granti: Piedāvāt notiesātajiem finansējuma iespējas un grantus sociālās uzņēmējdarbības attīstībai.
• Iesaistīšanās kopienā: Veicināt notiesāto personu iesaistīšanos vietējās kopienās un kopīgu uzņēmējdarbības projektu izstrādi.
• Ietekmes novērtējums: Novērtēt sociālās uzņēmējdarbības ietekmi uz notiesāto personām un sabiedrību kopumā, lai uzlabotu programmas un atbalsta pasākumus.
• Sabiedriskās attiecības un informēšana: Veidot informatīvās kampaņas, lai veicinātu sociālās uzņēmējdarbības nozīmi un notiesāto personu piedalīšanos šajā jomā.

Regita Zeiļa
Biedrības “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija”
Direktore