Priekšlikums sociālās uzņēmējdarbības virziena iekļaušanai diasporas plānā

novembris 13, 2023

DIASPORAS LIKUMS

Viens no Diasporas likuma (pieņemts 2018.gada 1. novembrī, stājies spēkā 2019. gada 1. janvārī) mērķiem ir atbalstīt un veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību. Diasporas likumā kā atsevišķs deleģējums Labklājības Ministrijai ir  koordinēt un īstenot sadarbību ar diasporu sociālās uzņēmējdarbības jomā.

 

DIASPORAS RĪCĪBAS PLĀNS

Diasporas rīcības plāna  mērķis ir stiprināt diasporas nacionālo identitāti un piederību Latvijai; veicināt diasporas saikni ar Latvijas kultūru, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni, nodrošināt labvēlīgus apstākļus remigrācijai, atbalstīt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību. Rīcības plāna 2. Rīcības virziens ir Diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana. Politikas mērķis ir veicināt diasporas politisko un pilsonisko līdzdalību Latvijā notiekošajā, lai stiprinātu diasporas pārstāvju piederības sajūtu Latvijai un vairotu līdzatbildību par valsts un sabiedrības attīstību.
Šī brīža versijā diasporas rīcības plānā nav aktivitāšu, kas veicinātu diasporas iesaisti sociālās uzņēmējdarbības jomā.

Sadarbība var tikt īstenota šādos virzienos:

  • Mentorings un konsultācijas: Diasporas uzņēmēji var piedāvāt savu ekspertīzi un pieredzi sociālajiem uzņēmumiem kā mentori vai konsultanti, kas var palīdzēt uzņēmumiem izstrādāt biznesa plānus, veicināt stratēģisko plānošanu un palielināt to darbības efektivitāti. Diaspora var piedāvāt izglītības un apmācības resursus, lai attīstītu sociālo uzņēmējdarbību vietējās kopienās Latvijā. 
  • Tirdzniecības attiecību izveide: Diaspora var veicināt tirdzniecības attiecību izveidi starp sociālajiem uzņēmumiem un starptautiskajiem tirgiem konkrētā valstī. Tas ietver gan eksporta un importa iespējas, gan arī starptautiskās partnerattiecības. Diaspora var palīdzēt sociālajiem uzņēmumiem izprast un izmantot vietējos un starptautiskos regulējumus un tiesību aktus, sniegt juridisko padomu par uzņēmējdarbības struktūru, nodokļiem un intelektuālā īpašuma aizsardzību. Tāpat sadarbība var tikt veicināta, nodrošinot sabiedrisko attiecību un komunikācijas atbalstu, palīdzot uzņēmumiem izveidot un uzturēt sabiedrisko profilu un veidojot partnerattiecības.
  • Starptautiskā pieredzes apmaiņa: kopīgi organizējot starptautiskus seminārus, konferences vai pieredzes apmaiņas programmas sociālo uzņēmumu līderiem. Tas var veicināt inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību, īpaši svarīga pieredze ir stāsti no citām valstīm par sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas attīstību.
  • Investīcijas: Diaspora var tikt iesaistīta investīciju piesaistē sociālajiem uzņēmumiem, var tikt radīts mērķēts fonds vai investīciju platforma, kas nodrošina finansiālu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem, it īpaši sākotnējās fāzes uzņēmumiem. Tas ietver gan finansējuma nodrošināšanu, gan aizdevumu programmas.

SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIRZIENA IEKĻAUŠANA DIASPORAS RĪCĪBAS PLĀNĀ

Konkrētas rīcības, kas var tikt iekļautas diasporas rīcības plānā, ir šādas:

  • Informācijas un resursu nodrošināšana: Izveidot regulāru informācijas apmaiņas veidu ar aktīvajām diasporas organizācijām par sociālās uzņēmējdarbības iespējām, likumdošanas prasībām un pieejamajiem resursiem, sociālo uzņēmumu piemēriem un vajadzībām. Veicināt mentoru programmas, kas savieno sociālos uzņēmējus no diasporas ar vietējiem uzņēmumiem. Veicināt starptautisku pieredzes apmaiņu un labas prakses nodošanu saistībā ar sociālo uzņēmējdarbību un diasporas iesaisti tajā.
  • Semināri un apmācības: Organizēt seminārus, darbnīcas un apmācības gan diasporas pārstāvjiem, kuri ir ieinteresēti sociālajā uzņēmējdarbībā, gan arī vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas sadarboties ar diasporu. Šie pasākumi var aptvert uzņēmējdarbības prasmes, finanšu vadību, tirgus izpēti un citus jautājumus.
  • Finansējuma programmas: Izstrādāt finanšu atbalsta fonda stratēģiju, kas veicina investīcijas sociālajos uzņēmumumos, kuros iesaistās diasporas locekļi. 
  • Veicināt diasporu kā sociālo uzņēmumu veidotājus: svarīgi diasporas organizācijas informēt par sociālās uzņēmējdarbības regulējumu, jo tieši diasporā esošie jaunieši var uzsākt savus sociālos uzņēmumus arī Latvijā. Remigrācijas atbalsta pasākumā uzņēmējdarbības atbalstam īpašam uzsvaram un atbalsta intensitātei būtu jābūt tieši sociālo uzņēmumu veidošanai.

Regita Zeiļa
Biedrības “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija”
Direktore