LIFE projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana,  ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” ietvaros.

RĪCĪBAS PLĀNS PĀREJAI UZ APRITES EKONOMIKU 2020.-2027. GADAM

2020. gada 4. septembrī stājās spēkā Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam. Plāna mērķis ir  izveidot rīcībpolitikas ietvaru tādas darbības vides nodrošināšanā, kas veicinātu valsts pāreju uz aprites ekonomiku, vienlaikus sniedzot pienesumu Eiropas zaļā  kursa īstenošanā un globālo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā (Rīcības plāns pārejai uz  aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam).

Aprites ekonomika tiek definēta kā ilgtspējību veicinošs attīstības modelis, kura būtība ir  produktu, materiālu un resursu vērtības noturēšanā ekonomikā pēc iespējas ilgāk, vienlaikus  samazinot gan izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu, gan arī ietekmi uz vidi. Aprites  ekonomika iezīmē ceļu uz sistēmisku valsts ekonomikas un sabiedrības pārveidi, kura  īstenošanai nepieciešama plašas sabiedrības izpratne un atbalsts, jo tieši patēriņa kultūras  maiņa ir viens no būtiskākajiem virzošajiem spēkiem aprites ekonomikas attīstībā. Šāda  fundamentāla pārveide sabiedrībā nav iespējama bez mērķtiecīgi virzītas valsts politikas.  Ietvaru šādas politikas veidošanai sniedz Plāns. Tajā iezīmēti potenciālie rīcību virzieni, kuru  tālākai plānošanai nepieciešama aktīva visu nozaru ministriju, pašvaldību, privātā sektora un  sabiedrības iesaistīšanās un atbildības uzņemšanās. Plānā noteiktais saskan ar ES noteiktajām  prioritātēm un apstiprinātajām rīcībpolitikām. (Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku  2020.-2027. gadam). 

Plāna izstrādes mērķis ir nodrošināt rīcībpolitikas ietvaru tādas darbības vides nodrošināšanā,  kas veicinātu valsts pāreju uz aprites ekonomiku, vienlaikus sniedzot pienesumu Eiropas zaļā  kursa īstenošanā un globālo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Plāns izstrādāts, lai  aprites ekonomika tiktu pārdomāti ieviesta Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrībā, ar mērķi  veicināt sabiedrības virzību uz pārdomātāku un atbildīgāku resursu plānošanu, izmantošanu,  ilgtspējīgāku ražošanu un patēriņu, integrējot šos pamata apsvērumus visās nozaru politikās,  attiecībā uz prioritārajiem aprites cikla posmiem un resursu plūsmām. (Rīcības plāns pārejai uz  aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam).

3. RĪCĪBAS VIRZIENĀ “Priekšnoteikumu veidošana preču otrreizējai izmantošanai un labošanai” kā divi no pasākumiem saistīti tieši ar sociālo uzņēmējdarbību (3.1. un 3.2. pasākumi). 

Attēls 1: Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, 3.rīcības virziens.  

Savukārt Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.- 2028.gadam ietver rīcības virzienu  9.3.8. Fiskālo pasākumu vai citu līdzekļu izmantošana, lai veicinātu produktu un materiālu, kas  ir sagatavoti atkārtotai izmantošanai vai pārstrādāti, izmantošanu, kur minēts, ka nākamajā ES  fondu finansējuma plānošanas periodā 2021.-2027. gadam paredzēts atbalstīt darbības šādās  jomās: 

• Uz atkritumu apsaimniekošanas hierahiju balstītas aprites ekonomikas principu  ieviešana ražošanā un pakalpojumos, veicinot atkritumu apjoma mazināšanas procesus,  samazinot materiālu ietilpību un palielinot pārstrādājamību un ilglietojamību (atkārtota  lietošana, preču labošanas pakalpojumu attīstība), attīstot racionālu izejvielu un resursu  izmantošanu, veicinot pāreju uz otrreizēji izmantojamu un videi nekaitīgu izejvielu  izmantošanu ražošanas tehnoloģiskajos risinājumos (“safe by design”), otrreizēju un  slēgtu materiālu ciklu tehnoloģiju, ieviešot ekodizaina principus preču ražošanā,  materiālu un iepakojuma izmantošanā, veidojot inovatīvus aprites uzņēmējdarbības  modeļus, izmantojot ekoefektīvu tehnoloģiju un ekoinovāciju ieviešanu, kā arī veicinot  industriālo simbiozi, atbalstāmajos projektos paredzot informēšanas un publicitātes  pasākumus atbilstoši finansējuma avotu nosacījumiem. Atbalsta sniegšanu aprites  ekonomikas principu ieviešanai un attīstībai lielākoties paredzēta maziem un  vidējiem uzņēmumiem.

Šobrīd sociālo uzņēmumu vidū pārstāvēti vien pāris uzņēmumi, kas darbojas aprites  ekonomikas jomā, radot jaunus produktus no jau esošiem resursiem vai izglītojot sabiedrību  par aprites ekonomikas būtību. Ņemot vērā publiskie pieejamos datus, 31.10.2023. vien 5% no  aktīvajiem sociālajiem uzņēmumiem darbojās vides aizsardzības un dzīvnieku aizsardzības  jomā.

Attēls 2: Labklājības Ministrijas dati par aktīvajiem sociālajiem uzņēmumiem (31.10.2023)

ATKRITUMI KĀ RESURSI LATVIJĀ – REĢIONĀLĀS ILGTSPĒJAS UN APRITES  VEICINĀŠANA, IEVIEŠOT ATKRITUMU KĀ RESURSU IZMANTOŠANAS  KONCEPCIJU (LIFE WASTE TO RESOURCES IP) 

LIFE Waste To Resources IP mērķis ir samazināt atkritumu daudzumu, ieviešot jaunus  materiālu aprites pasākumus un samazinot ekonomikas ietekmi uz vidi un oglekļa pēdas  nospiedumu, pilnībā īstenojot Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021. – 2028. gadam  (AAVP) noteiktos pasākumus. 

Viens no sasniedzamajiem rādītājiem ir: izveidota tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanas  un pārstrādes programma, kuras pamatā ir viena pilotizmēģinājuma iniciatīva, kas ieviesta  visos atkritumu apsaimniekošanas reģionos, izveidojot sinerģiju ar sociālajām inovācijām,  tekstila otrreizēju izmantošanu un labdarības pasākumiem.

PRIEKŠLIKUMS SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS IEKĻAUŠANAI APRITES  EONONIKAS PRINCIPU IEVIEŠANAI ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS  PROCESĀ 

Lai gan sociālā uzņēmējdarbība minēta gan Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, gan  arī Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā, nav skaidrs, kādas sinerģijas pastāv starp šiem  procesiem. 

Mērķis: Veicināt sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu, piedāvājot  iespējas sociālajiem uzņēmumiem iesaistīties dažādos aprites ekonomikas posmos.  Priekšlikums veicina ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu atkritumu apsaimniekošanu, vienlaikus  radot ekonomiskas iespējas sociālajiem uzņēmumiem un uzlabojot sabiedrības labklājību. 

Priekšlikumi: 

• Darba integrācijas veicināšana 

Aprites ekonomikas process ietver vairākus posmus, kas saistāmi ar vienveidīgām, monotonām  darbībām, kas var būt labi piemērotas arī daudzām sociāli mazaizsargātām grupām, piemēram,  cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tādā gadījumā ieteicams izvērtēt iespēju veidot  atsevišķu struktūru, kuras galvenais mērķis ir veidot iekļaujošu darba vidi, piesaistot atbalsta  personu, kā arī var tikt veidotas sadarbības ar deinstitucionalizācijas procesā izveidotajiem  centriem, nodrošinot darba prasmes to klientiem. Te var rasties sinerģijas un veidoties darba  integrācijas sociālie uzņēmumi ar mērķi veicināt integrāciju – citu valstu pieredze liecina, ka  aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas process ir viens no tiem, kam ir potenciāls  veidot darba integrācijas sistēmu, kas mērķtiecīgi veido darba integrācijai labvēlīgu vidi. Lai  gan bieži šajā jomā vērojams mazkvalificēts darba spēks, tomēr tas gadās nejaušības dēļ un  netiek mērķtiecīgi veidota vide izaugsmei un/ vai iespējām pārkvalificēties. Līdz ar to, vēlams  vai nu organizācijas ietvaros veidot sistemātisku darba integrācijas vidi vai veidot sadarbību ar  sociālajiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar atkritumu pārstrādi un reciklēšanu. Šādi  uzņēmumi var piedāvāt darbu un apmācību iespējas cilvēkiem ar darba iemaņu trūkumu, kā arī  veicināt iekļaušanos darba tirgū ilgtermiņā.  

• Preču otrreizēja izmantošana un labošana. Resursu pārstrāde 

Atkritumu apsaimniekošanas procesā vairākas preces ir vēl derīgas izmantošanai, tādā veidā  šajā procesā tās vēl var novirzīt otrreizējai izmantošanai. Galvenais jautājums rodas par  konkrētu, sistemātisku procesu, lai tās var jēgpilni īstenot, tajā skaitā arī piesaistot sociālos  uzņēmumus.  

Lai gan atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai ir viens no Rīcības plāna pārejai uz aprites  ekonomiku 2020.-2027. gadam rīcības virzieniem (3.rīcības virziens – Priekšnoteikumu  veidošana preču otrreizējai izmantošanai un labošanai), tomēr šajā virzienā stratēģijas,  mērķētas aktivitātes nav identificējamas. 

Konkrētas darbības sociālās uzņēmējdarbības virziena izveidei otrreizējai preču izmantošanai  būtu saistīts gan ar šo preču identificēšanu šķirošanas procesā, atlasi, tāpat arī noteiktas  sadarbības veidošana ar esošām struktūrām (piemēram, labdarības veikaliem), to informēšana 

par esošajām precēm, noteiktas sistēmas veidošana šo preču realizēšanai. Pirmkārt, tas kā  process var būt saistīts ar esošo preču realizēšanu, otrkārt, materiālu izmantošana jaunu  produktu radīšanai, kas veicinātu aprites ekonomikas principus. Tomēr, lai tas veiksmīgi  notiktu, svarīgs priekšnoteikums ir apsaimniekotāju atvērtība un vēlme proaktīvi rīkoties, lai  veidotu ilgtspējīgu sadarbības sistēmu, tādā veidā mazinot atkritumu daudzumu. Nepieciešams  uzsākt sarunas ar atkritumu apsaimniekotajiem, izglītojot par sociālo uzņēmējdarbību, kā arī  veidot tikšanās ar vietējiem uzņēmumiem, kas potenciāli varētu veidot organizācijas, kas  vērstas uz kopienu un resursu otrreizēju izmantošanu.  

• Izglītība un kopienas iesaiste  

Izglītība un informēšana var būt būtisks process, lai veicinātu aprites ekonomiku un preču  otrreizēju realizēšanu. Būtiski organizēt izglītojošas aktivitātes un informēt sabiedrību par  atkritumu apsaimniekošanu un aprites ekonomiku un tās ietekmi uz vietējo kopienu. Arī  izglītojošas aktivitātes var tikt veidotas sadarbībā ar sociālajiem uzņēmējiem – gan esošajiem,  gan veidojot jaunus sociālos uzņēmumus, kuru fokusā ir sabiedrības informēšana par aprites  ekonomikas principiem.  

Regita Zeiļa
Biedrības “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija”
Direktore