Ieteikumi sociālajiem uzņēmējiem sadarbībai ar pašvaldībām

 

Arvien vairāk pieaug sociālo uzņēmēju interese sadarboties ar pašvaldībām, taču ne vienmēr ceļš uz sadarbības izveidi ir tik gluds kā plānots. Nereti uzņēmēji paliek neizpratnē, kādēļ pašvaldība nav izrādījusi interesi par viņu piedāvāto produktu vai pakalpojumu. Vēlamies uzsvērt, ka pašvaldībai nav pienākums sadarboties ar sociālajiem uzņēmumiem, tās ir tiesības vai iespējas. Ikvienam potenciālajam sadarbības partnerim ir sevi jāpierāda, tādēļ aicinām iepazīties ar praksē pārbaudītiem ieteikumiem, kas palīdzēs analizēt līdzšinējās darbības un par nākamajiem sadarbības plāniem domāt ar jaunu skatījumu!

* * * * *

IETEIKUMI 

1. Pašvaldību darbu regulē likumi un normatīvie akti. Kā publiska persona pašvaldība vadās pēc principa, ka ir aizliegts ir viss, kas nav atļauts. Pirms sadarbības uzsākšanas jāizpēta pašvaldības plānošanas dokumenti – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas, nozaru plāni, lai saprastu, vai jūsu piedāvātās preces/pakalpojumi spēj risināt kādu no pieminētajiem izaicinājumiem.

2. Jau no paša sākuma izturieties pret pašvaldību kā pret potenciālo klientu – esiet labvēlīgi, piedāvājiet nosacījumus un cenu, kas ir pašvaldībai pieņemama  Apdomājiet, kā jākomunicē, kā jāpārliecina, lai viņi jūs izvēlētos.

3. Iepazīstiet savu klientu. Kādas ir pašvaldības vajadzības? Kas “sāp” pašvaldībai? Kas ir aktuāli, kādas ir prioritātes? Lielākas izredzes iegūt klientu ir tad, ja jūs zināt viņa vajadzības, taču tas jāīsteno ne tikai pētot dokumentus, bet arī praksē – runājiet ar cilvēkiem par to, kas traucē viņiem kvalitatīvi darīt savu darbu, kādi ir resursi, tehnoloģijas, prasmes, kuras pietrūkst. Veiciet “nepārdošanas interviju” – noskaidrojiet informāciju, bet nemēģiniet neko pārdot.

4. Pašvaldība nav abstrakta, anonīma sistēma. Pašvaldība ir cilvēki. Veidojiet attiecības! Latvijā katra pašvaldība ir ļoti individuāla un citādāka. Ir svarīgi, kādi cilvēki ir tajos amatos, kas attiecas uz jūsu darbības jomu un kāda ir jūsu saskarsme ar viņiem.

5. Iepazīstiniet ar sevi, savu sociālo uzņēmumu, jau paveikto.

  • Rīkojiet tikšanās un atvērto durvju dienas ar pašvaldības pārstāvjiem, iniciējiet notikumus, kuros aicināta piedalīties arī pašvaldība.
  • Ejiet uz pašvaldības organizētajiem pasākumiem, piedalieties kā runātājs, eksperts.
  • Palūdziet, lai kāds jūs iepazīstina, aizliek labu vārdu, pastāsta par jums pašvaldībai.

6. Ļoti skaidri un saprotami noformulējiet savu piedāvājumu.

  • KAS ir jūsu produkts?
  • KĀPĒC pašvaldībai tas būtu jāpērk vai jāatbalsta?

7. Ļoti skaidri un saprotami noformulējiet, kāds pašvaldībai būs ieguvums no sadarbības ar jūsu sociālo uzņēmumu.

  • Vērtības piedāvājums – kāpēc vērtīgi pakalpojuma īstenošanu uzticēt jums, nevis darīt pašiem vai uzticēt jebkuram citam uzņēmumam (ātrums, kvalitāte, papildus vērtība, pieejamība, cena, īpaša attieksme?)
  • Kā jūs atbildēsiet uz pašvaldības problēmu, vajadzību?
  • Kādu pievienoto vērtību varat piedāvāt?

8. Ļoti skaidri un saprotami noformulējiet, kāds pašvaldībai būs zaudējums, ja pašvaldība nesadarbosies ar jūsu sociālo uzņēmumu – kāpēc būs ļoti slikti, ja pašvaldība izvēlēsies vispār neīstenot šo pakalpojumu vai ja viņi izvēlēsies darīt to paši / piedāvās darīt citiem uzņēmumiem.

9. Noskaidrojiet, kurš pašvaldībā pieņem lēmumus un kurš ietekmē lēmumus! Definējiet, kuri ir atslēgas cilvēki! Jūsu jomā vienmēr būs kāds cilvēks, kurš var ietekmēt lēmumu, vai tas būtu par pašvaldībā pieejamajiem sociālajiem pakalpojumiem, pašvaldības līdzfinansējumu privātajām skolām u.c. jautājumiem. Veidojiet ar šiem cilvēkiem padziļinātas diskusijas!

10. Ņemiet vērā lēmumu pieņemšanas kārtību! Lai gan daudzus lēmumus ir iespējams ietekmēt, jāņem vērā procedūras, kuras nav itk vienkārši mainīt vai tiek plānotas ilgākā laika periodā un pieņemtas konkrētā laikā ik gadu. Viena no tām ir pašvaldības budžeta plānošana. Iepazīstieties ar budžeta veidošanas un pieņemšanas procesu, kā arī noskaidrojiet termiņus un atbildīgos pārstāvjus, ja sadarbības izveidē būtiska loma ir finansējuma piešķiršanai.

11. Dariet visu, lai pašvaldībai būtu viegli un vienkārši sadarboties ar jums un jūsu sociālo uzņēmumu  – tas attiecas gan uz piedāvāto produktu/pakalpojumu, gan darba kvalitāti. Ar jums būs viegli sadarboties, ja rakstāt e-pastus bez kļūdām, ievērojat pieklājības normas sociālajos tīklos, reaģējat ātri uz ziņām un neliekat sadarbības partnerim jūs dzenāt rokā, kā arī esat proaktīvi.
Atcerieties trīs aspektus kvalitatīvai sadarbībai:

  • kvalitāte
  • profesionalitāte
  • cilvēcīgo attiecību aspekts.

12. Publiski paslavējiet pašvaldību, ja kaut kas ir izdevies labi! Arī viņu darbs ir pietiekami izaicinājumiem pilns un viņi grib dzirdēt, ja kaut kas ir izdevies labi! Pateikt paldies varat gan mutiski, gan sagatavojot mazu pateicību – par to, ka jums uzticējās, piešķīra finansējumu.

********

REKOMENDĀCIJAS SADARBĪBAS PRINCIPIEM
Māris Grāvis, biedrība”Rūpju Bērns”, ar pašvaldību sadarbojas kopš 1994. gada

1. PACIETĪBA – jums jāapbruņojas ar pacietību un jābūt gataviem uz to, ka pašvaldība nevarēs pakārtot savus darbus jūsu piedāvājuma realizēšanai. Labas lietas notiek ilgā laika periodā, ieguldot daudz darba.

2. ATBILDĪBA – nevienam citam neko nevajag un nav pienākums. Jums pašiem ir jāuzņemas atbildība darīt. Pat ja kaut kur ir ierakstīts, ka kādam citam kaut kas ir jādara, tas visbiežāk notiek tikai ārēja pamudinājuma gadījumā vai tad, ja nepieciešiešamība ir ļoti liela.

3. VAJADZĪBA – jums ir jāspēj statistiski pierādīt, ka pašvaldībā ir pietiekams cilvēku daudzums, kuriem ir vajadzība pēc jūsu produkta/pakalpojuma. Ja vajadzība ir 3 cilvēkiem, bet pašvaldībā ir miljons iedzīvotāju, tad tā nav nekāda vajadzība. Vajadzību vislabāk pamatot ar pašu cilvēku iesniegumiem.

4. AKTUALITĀTE – vajadzību var arī aktualizēt. Piemēram, pateicoties masu mediju kampaņām 2020. gadā tika aktualizēta problēma par vardarbība ģimenē. Ja ir aktualitāte, tiek pamanīta vajadzība un tad pēcāk kādam būs pienākums to risināt.

5. SADARBĪBA – abpusēja sadarbība notiek tad, kad abi partneri saprot, kas ir jādara un spēj sadalīt atbildības. Sociālajam uzņēmuma jāspēj definēt, kas tiks risināts, kāpēc tas ir vajadzīgs, ko tas spēs dot pretim, ja atbalsts tiks sniegts.
Ja no uzņēmuma puses nāk tikai pieprasījums, tad tā nav sadarbība, bet gan vienpusējs atbalsts, kas visbiežāk ir īstermiņa.

6. UZTICAMĪBA – ja jūs gribat strādāt ilgtermiņā, ir jānodrošina, ka partnerim ir liela uzticamība pret jums un viņi var paļauties, ka tas, ko jūs esat apsolījuši, arī tiks izdarīts. Tas notiek pakāpeniski, izdarot atsevišķas mazas darbības, un uz to pamata veidojas ilgtermiņa sadarbība.

7. JĀSĀK AR MAZUMIŅU – reizēm šķiet ka nav vērts piedalīties pašvaldību izsludinātajos finansējums konkursos, kur projektiem summas tiek pišķirta simtu, nevis tūkstošu apmērā. Taču, izpildot projektu par 600 EUR, jūs jau iegūstat uzticamības kredītu, kas ļaus pakāpeniski īstenot arvien lielākus projektus, ja visu izpildāt kā solījuši. Būtiski, ka jūs nevarat aiziet pie cita finansētāja un pateikt, ka jau esat zināmi kā uzticams partneris un tāpēc jums jāpiešķir liels finansējums. Ar katru sadarbības partneri viss sākas ar mazumiņu.

8. ATTIEKSME – attiecieties pret katru tā, kā jūs gribētu, lai attiecas pret jums. Reizēm mēs diferencējam attieksme pret cilvēkiem atkarībā no viņu ieņemamā amata pašvaldībā, taču cieņpilni jāizturas pret visiem. Jūs nekad nezināsiet, kā šāda attieksme var atspēlēties.

9. ATZĪSTIET SAVAS KĻŪDAS – svarīgi atzīt savas kļūdas, kas latviešiem ir ļoti grūti. Ja jūs esat darījuši lietas citos apstākļos, citos uzskatos un rezultāts nav sanācis tāds, kādu gribējāt, tas ir jāatzīst. Ir svarīgi to nokomunicēt un nesākt vainot citus par savām neizdarībām. Jāmēģina kļūdas kopīgi labot – tas atkal noved pie uzticamības.

10. PASŪTĪTĀJAM GANDRĪZ VIENMĒR IR TAISNĪBA – šis apgalvojums ir patiess gan biznesā, gan sadarbojoties ar pašvaldību. Pašvaldība ir pircējs, un visu nosaka tie, kuriem ir nauda. Lai kā mums šķistu, ka mēs gribētu darīt citādāk, ir jāmēģina risināt jautājums no principa, ka pasūtītājam gandrīz vienmēr ir taisnība un, ja nav taisnība, tad jāmēģina pārliecināt par savu nostāju. Ja arī tas neizdodas, jāpieņem, ka viņu taisnība tad arī ir taisnība.
Lai arī tas šķiet negodīgi, šī taisnība nāk no regulējumiem, normatīvajiem aktiem, iespējams, tā brīža izpratnes un kultūras, taču citādi mēs nevarēsim atrast kopīgu valodu un spert nākamo soli uz priekšu.

 

Noskaties vebināru, kurā šie ieteikumi tika izteikti: