PĒTĪJUMS: Ieteikumi ietekmes mērīšanai radošo industriju sociālajos uzņēmumos Latvijā

23 augusts, 2024

Tie sociālie uzņēmumi, kas pārstāv radošās industrijas, ir unikāli, jo sevī apvieno radošās ambīcijas ar sociālās uzņēmējdarbības misiju. Šādi uzņēmumi darbojas ne tikai kultūras un radošajā sektorā, bet ir daļa arī no sociālās uzņēmējdarbības veicinātājiem. Mākslas, kultūras un radošās industrijas ne tikai sniedz artavu individuālajā un sociālajā dzīvē, bet kļūst arī par pamanāmu “spēlētāju“ ekonomikā.

Sociālās ietekmes novērtēšana ir sarežģīts un daudzslāņains process, taču tas ir ne tikai svarīgs, lai saprastu uzņēmuma radīto ietekmi sabiedrībā, bet arī noder uzņēmuma darbību un procesu izzināšanai, lai nākotnē pielāgotu un plānotu iekšējos un ārējos uzņēmuma mērķus. 

Asnāte Kalēja, Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes absolvente, savā maģistra darbā pētīja tieši kultūras un radošā sektora sociālos uzņēmumus un veidu, kā tajos mērīt sociālo ietekmi. Ar pētnieces atļauju, mēs dalāmies ar viņas izdarītajiem pētījuma secinājumiem un ieteikumiem situācijas uzlabošanai nozarē.

Attiecībā uz kultūras un radošās industrijas sociālajiem uzņēmumiem ir nepieciešams pārskatīt esošās novērtēšanas pieejas un metodoloģiju, lai izstrādātu visaptverošāku pieeju sociālās ietekmes novērtēšanā. Turklāt šāda diskusija paver iespēju veicināt sociālo uzņēmējdarbību kultūras un radošajās nozarēs un izprast šo nozaru kopējo ieguldījumu un ietekmi.

Pētnieces gūtie secinājumi:

  1. Sociālā uzņēmējdarbība radošo industriju jomā pieprasa pārskatīt mākslas un kultūras produktu vērtēšanu, lai uztvertu tās vērtības, kas ietvertas radošajās praksēs.
  2. Vērtībās balstīta pieeja piedāvā visaptverošāku veidu, kā atpazīt un mērīt vērtību, skatot  ietekmes mērīšanu kā sociālu un sadarbībā balstītu procesu.
  3. Radošo industriju sociālo uzņēmumu raksturojošā iezīme, kas tos atšķir no citiem sociālajiem uzņēmumiem, ir to dažādie mērķi, kur vienlaicīgi ir jāsasniedz radošie (kultūras), ekonomiskie un sociālie mērķi. Šī iemesla dēļ sociālās ietekmes plānošanas un novērtēšanas pieejas, kas ņem vērā šo uzņēmumu daudzdimensionālo raksturu, ir būtiskas, lai veicinātu akadēmisko diskusiju par sociālās ietekmes novērtējumu šīm organizācijām.
  4. Sociālās ietekmes novērtējuma literatūrā trūkst pieejas, kas pielāgotas tieši radošās sfēras sociālo uzņēmumu unikālajām vajadzībām, lai pamatotu saražoto kultūras preču un pakalpojumu nemateriālo ietekmi.
  5. Sociālās uzņēmējdarbības joma Latvijā ir spēcīgi koncentrēta uz darba integrācijas uzņēmumiem un, saskaņā ar ekspertu interviju, starpnozaru sadarbība ir būtiska, lai panāktu plašāku radošo industriju sociālo uzņēmumu atpazīstamību un atzīšanu politiskajā līmenī.
  1. Radošo sociālo uzņēmumu ietekmes novērtēšanas prakses lielākoties paliek formālā līmenī, piemēram, sagatavojot obligātos uzņēmuma gada darbības pārskatus Labklājības ministrijai. Tomēr pētījumā intervēto uzņēmumu atklātās pieredzes liecina par refleksīvu un intuitīvu pieeju ietekmes novērtēšanā, kas bieži neiekļaujas formālā veidolā.
  2. Empīriskā pētījuma rezultāti atklāj, ka radošās jomas sociālo uzņēmumu darbību ietekmē dažādi ieinteresētie dalībnieki un neskaidrība par sociālās ietekmes novērtēšanu, kas saistīta ar dažādiem finanšu atbalsta avotiem un pretrunīgām prioritātēm starp uzņēmuma uzstādītajiem mērķiem un prasībām ietekmes novērtēšanā.
  3. Pārmaiņu teorijas un vērtībās balstītas pieejas izmantošana sociālās ietekmes plānošanā un novērtēšanā nodrošina visaptverošu pieeju, lai uztvertu radītās izmaiņas, kā arī uzlabotu organizācijas atbildību un veicinātu izaugsmi.
  4. Dažādu ieinteresēto pušu prasība pēc sociālās ietekmes pamatojuma un organizāciju ieguldījumu apzināšana to sociālo misiju sasniegšanā padara ietekmes plānošanu un novērtēšanu par būtisku sociālās uzņēmējdarbības daļu. Šis process ir būtisks, lai saprastu uzstādīto mērķi, novērtēšanas metožu pielietošanu un vērtības radīšanu un atpazīšanu kā centrālo aspektu, kas ietekmē visus procesā iesaistītos.
  5. Ietekmes plānošanas un novērtēšanas modelis radošās industrijas sociālajos uzņēmumos ievieš stratēģisku pieeju, kas var palīdzēt organizācijām mācīties un pārvaldīt savas darbības. Tas arī ietver iesaistes aspektu, kas ir būtisks, lai veidotu dažādu ieinteresēto pušu savstarpējo uzticību un saziņu par radīto ietekmi ar plašāku auditoriju, tādējādi parādot uzņēmumu kā būtisku sociālo pārmaiņu veicinātāju.

Ietekmes plānošanas un novērtēšanas modelis

Pētnieces ieteikumi situācijas uzlabošanai:

  1. Politiskā līmenī nepieciešama mērķtiecīga sadarbība starp radošo un sociālās uzņēmējdarbības sektoru, lai veicinātu radošās jomas sociālo uzņēmumu atpazīstamību, nozīmi un stratēģisku politikas izstrādi.
  2. Labklājības ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju būtu jāuzrauga un jāapkopo visaptveroši dati par radošo industriju organizāciju darbību, kas darbojas kā sociālie uzņēmumi, gan de facto, gan de jure, lai veicinātu izpratni par šo organizāciju darbības apmēru un nozīmīgumu.
  3. Labklājības ministrijai un Kultūras ministrijai būtu jāīsteno izglītojošas aktivitātes un komunikācijas kampaņas par radošo industriju sociālajiem uzņēmumiem, lai veicinātu to potenciālu un atpazīstamību tirgū.
  4. Ietekmes novērtējuma atskaitē būtu jānodrošina pielāgojamība, tādējādi ņemot vērā dažādos sociālo uzņēmumu mērogus, izmērus un kapacitāti.
  5. Labklājības ministrijai un Kultūras ministrijai sadarbībā ar attīstības finanšu institūciju “Altum” būtu jāizstrādā grantu atbalsta programmas, lai palīdzētu  jaunajiem radošo industriju sociālajiem uzņēmumiem veicināt to apgrozījumu un nodrošināt ekonomisko dzīvotspēju ilgtermiņā.
  6. Labklājības ministrijai un Finanšu ministrijai būtu jānodrošina papildu finanšu atbalsts mentoringa un izglītības programmām, kas atbalsta un veido radošās industrijas sociālo uzņēmumu kapacitāti to ietekmes plānošanas un novērtēšanas procesā.
  7. Ir jāmudina pētnieku un organizāciju sadarbība, lai veicinātu sadarbību ietekmes novērtēšanā un komunikācijā, kopīgi veidojot projektus, kuros tiek pielietota praktiska pieeja sociālās ietekmes novērtēšanā.

Asnātes Kalējas pētījuma gaita un

veiktie secinājumi pieejami: