Visas Iespējas

16 maijs, 2024

Visas Iespējas”, Rīga 

Apkopo jauniešu organizācijas un to rīkotos projektus Latvijā un pasaulē; organizē jauniešu un uzņēmumu speed dating un „Darba Tinderi”. 

+371 28663646


Palīdzēt jauniešiem atrast visdažādākās iespējas – no stipendijām un apmaiņas programmām līdz prakses, brīvprātīgā un pastāvīgā darba iespējām. Ar šādu mērķi izveidots sociālais uzņēmums “Visas Iespējas”. Tas darbojas jau gandrīz sešus gadus un, līdztekus jau minētajam, piedāvā arī mentoringa programmas un apmācības. 

Līdz šim lielākais bijis “Go Remote” projekts, kura galvenā ideja bija palīdzēt jauniešiem no reģioniem atrast veidu, kā strādāt attālināti, lai viņiem nebūtu jāpārceļas. Projekts tapa sadarībā ar vēl sešām valstīm – Horvātiju, Bulgāriju, Kipru, Islandi, Somiju un Norvēģiju –, un tā ietvaros apmācīti aptuveni 500, bet mentorings nodrošināts 200 cilvēkiem. Taču kopējo skaitu, cik cilvēkiem izdevies palīdzēt visā uzņēmuma darbības laikā, nosaukt nemaz tā uzreiz nevar. “Ļoti grūti nosaukt to skaitli, bet mēs zinām, ka “Darba Tinderī” ir piedalījušies 3000, caur apmācībām izgājuši 500 – 700, mentoringiem pieteikušies – 200, mājaslapu katru mēnesi izmanto 15 – 20 tūkstoši cilvēku. Skolās mēs esam sasnieguši vairāk nekā 1,5 tūkstošus jauniešu,” visu cenšas uzskaitīt uzņēmuma vadītājs Gustavs Mārtiņš Upmanis. 

Mājas lapā atrodamās informācijas atlase notiek vienkārši – tiek mēģināts ielikt visu, kas var palīdzēt jauniešiem no 14 gadu vecuma. Sadarbības partneri pārsvarā ir jaunatnes organizācijas, kas nozīmē, ka arī piedāvājumā daudz ir tieši apmaiņas un pilnveides kursi. “Tajā mirklī, kad mēs paši veidojam programmas, skatāmies uz to, kāds ir mūsu unikālais pienesums. Un ir četras jomas, kas izkristalizējušās, – mentorings, online apmācības, darba iespējas un tikšanās ar jauniešiem skolās.” 

Lai paplašinātu jauniešu darba iespējas, tiek organizētas piecminūšu intervijas ar kompānijām – četru strundu intervālā katrs darba meklētājs satiek četras/piecas kompānijas, ar kurām sarunājas. Tagad tam pievienojies arī “Darba Tinderis”. 

Mentorings izrādījies svarīgs virziens, jo tas palīdz visiem jauniešiem – neatkarīgi no tā, vai viņiem dzīvē ir kādi izaicinājumi un iet ļoti grūti, vai tieši pretēji – jau ir labi gājis, bet ir vēlme sasniegt maksimāli daudz. “Padoms no kāda, kurš ir tālāk dzīvē ticis par tevi, vienmēr palīdz,” uzsver Gustavs. 

Vēl būtiska ir arī skolu programma, kurā “Visas Iespējas” vēlas būt kā “multiplikators tam, kas notiek Latvijā, stāstīt par visu, kas ir iespējams, ieskaitot karjeras izaugsmi”. “Skola to nevar tik daudz iedot, jo industrijas virzās pa priekšu, iekļaut to visu skolu programmā ir ļoti grūti. Tāpēc mēs gribam būt tie, kas brauc apkārt un stāsta par šādām lietām,” paskaidro Gustavs. 

Darbiniekus “Visas Iespējas” atrod caur saviem kanāliem – gan ar pašu kūrētā “Darba Tindera” palīdzību, gan izsludinot vakances sociālajos tīklos. “Labākais ir tas, ka tie jaunieši, kuri mums seko un kam patīk tas, ko mēs darām, tie arī ir tie, kurus mēs vislabāk gribam redzēt savā komandā. Meklējam spēju domāt, spēju attīstīties, lielu vēlmi augt pašiem un palīdzēt arī citiem jauniešiem augt un attīstīties,” uzsver Gustavs. Patlaban uzņēmumā strādā 14 cilvēki (deviņi no tiem ir pilna laika darbinieki), un nodarbināto ģeogrāfija ir visai plaša. “Šobrīd viena meitene dzīvo Lietuvā, viena – Dienvidkorejā, tā ka attālināto darbu mēs paši arī ļoti piekopjam.” 

Uzņēmumā ir arī pārdošanas cilvēki, kas varbūt nav ļoti tipiski jaunatnes jomas kompānijai, atzīst Gustavs. Finansējumu savai darbībai “Visas Iespējas” gūst trīs dažādos veidos. Mentoringam un apmācībām lielākoties tā ir projektu nauda, savukārt tam, kas saistīts ar nodarbinātību (piem., “Darba Tinderim”) finansējumu nodrošina pamatdarbība. Proti, kompānijām par savu dalību jāmaksā, un tādējādi var panākt ilgtspējīgu šo instrumentu darbību. 

“Vēl ir arī IT projekti, kur mums ir pašiem sava komanda. Ja mums ir brīva kapacitāte un uzrodas kādi projekti, tad mēs ļoti labprāt nodrošinām IT pakalpojumus arī ārējiem klientiem. Šobrīd tā ir mazāk aktīva daļa, bet ir mirkļi, kad tas notiek arī aktīvāk,” stāsta Gustavs. Sociālā uzņēmuma statuss, savukārt, ļāvis pieteikties uz grantiem, un tas bijis labs atspēriens tālākām aktivitātēm. 

Taču kā radās ideja par šāda uzņēmuma dibināšanu? Sācies viss ar citu domu – vietni “Kurp.es”, kas apkopoja informāciju par dažādiem pasākumiem Latvijā. “Mēs sapratām, ka ir problēma, ka jaunieši nezina, ko darīt, ka mums ir gatavs IT risinājums, ar kuru varam palīdzēt, un ka tā ir tāda unikāla lieta – ja mēs neuztaisīsim, neviens neuztaisīs. Tur arī radās motivācija, pārliecība, ka ir vērts iesaistīties,” atminas Gustavs. Viņš ieguvis maģistra grādu biznesa informācijas vadībā – tajā, kā vadīt IT uzņēmumus un platformas, kā veidot IT struktūras dažādās organizācijās –, taču jau uzreiz sapratis, ka biznesam ir lielāka pievienotā vērtība, ja tas ir sociāls – ja ar to var kādam palīdzēt atrisināt īstu problēmu, nevis, piemēram, pārdot kādu lietu, kuru cilvēkam varbūt nemaz nevajag. 

“Man liekas, tas man vienkārši ir no dzīves, no ģimenes, vērtībām, kas manī ieliktas, ka ir vērts darīt kaut ko tādu, kas kādam noder. Tā arī tas sākās. Arī šis pirmais uzņēmums, kas tehniski nebija sociāls, tomēr bija ar mērķi palīdzēt cilvēkiem. Būt uzņēmējam – tā ir vienīgā daba, ko es pazīstu. Man vienkārši nav azarta darīt lietas, kuras tikai nes naudu. Lielāks azarts ir darīt to, kas palīdz citiem ilgtspējīgā veidā. Un es ļoti ticu, ka uzņēmums, kas ir pelnošs, arī ir ilgtspējīgākais veids, kā mobilizēt cilvēkus – caur naudu vienoties kopīgam mērķim un risināt kādu problēmu. Katru dienu pilnu darba dienu. Tad pārmaiņas kļūst arvien lielākas un plašākas,” ir pārliecināts Gustavs Mārtiņš Upmanis. 

Arī tuvākās nākotnes plāni jau ir skaidri – fokusēties uz jau izstrādātajām lietām, tās attīstot, un, piemēram, “Darba Tinderi” piedāvāt arī citās valstīs. “Šobrīd “Darba Tinderis” ir latviešu jauniešiem, tajā ir tikai pāris starptautiski uzņēmumi, kuriem Latvijā nav ofisa. Taču mēs to plānojam gada laikā izvērst – jau ir kompānijas, kas interesējas par Lietuvu un Igauniju, un arī mums pašiem ir interesanti skatīties, kā to var paplašināt,” atzīmē Gustavs.