Autori: Vineta Sīle, Agnese Lešinska

Par vienu no galvenajiem dzinējspēkiem Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikā tiek uzskatīts publiskais iepirkums. Gada laikā publiskā iepirkuma mērķiem vidēji tiek patērēti 19% no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta, tādējādi, būtu tikai loģiski, ja tas kalpotu arī kā efektīvs līdzeklis sabiedrisku mērķu sasniegšanai[1]. Neskatoties uz spēkā esošo regulējumu, gan iesaistītās puses, gan iepirkuma rīkotāji vairākkārtīgi ir pauduši nepieciešamību pārskatīt pastāvošo Eiropas Savienības publiskā iepirkuma sistēmu, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu un iepirkumu procedūras efektivitāti un lietderību. Tiek uzsvērts, ka pastāvošos līdzekļus un metodes nepieciešams modernizēt, lai pēc iespējas veiksmīgāk rastu risinājumus jautājumiem, kas saistīti ar politisko, sociālo un ekonomisko kontekstu. Publiskā iepirkuma nozīme un svarīgums atkārtoti tiek akcentēts arī stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros, izvirzot to par vienu no prioritātēm[2]. Tā rezultātā šajā jautājumā tika panākta virzība un 2014. gada 28. martā, Eiropas Parlaments un Padome vienojās par grozījumiem Publiskā iepirkuma direktīvā.

Grozījumu būtība

Grozījumi direktīvā veikti, lai palielinātu visa sektora izdevumu efektivitāti, atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos un lai dotu iespēju iepirkuma rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu sasniegšanai. Cita starpā jaunās direktīvas piedāvā vairākas svarīgas pārmaiņas attiecībā uz tiem sociālajiem uzņēmējiem, kuru galvenais mērķis ir sociālā un profesionālā integrācija cilvēkiem no nelabvēlīgām vai mazaizsargātām grupām.

Kā viena no metodēm jauno mērķu sasniegšanai ir iespēja līgumslēdzēju iestādēm iepirkuma procedūrās akcentēt sociālos un vides saudzēšanas apsvērumus. Līdzšinējā publiskā iepirkuma procedūrā dominējošais piedāvājuma atlases kritērijs ir izdevīgākā un zemākā cena, kas konkursa procedūru un konkurences apstākļus padara neobjektīvus. Ņemot vērā kritiku, pārstrādātie Eiropas Savienības publiskā iepirkuma noteikumi izvirza jaunus noteikumus, proti, saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma atlases kritērijus – līdzās jau pastāvošajam cenas faktoram, par vienlīdz svarīgiem tiks uzskatīti arī kvalitātes, sociālie, vides un inovatīvā pienesuma aspekti.Tas, piemēram, dos iespēju uz darba integrāciju orientētiem sociāliem uzņēmumiem nostiprināt savas pozīcijas darba tirgū, tādā veidā nodrošinot sociālo un profesionālo integrāciju cilvēkiem, kuri ir izslēgti no darba tirgus Eiropas ekonomikā.

Īstenojot šo direktīvu, visām dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ņemot vērā nosacījumus par publiskā iepirkuma piešķiršanas kritērijiem un līguma izpildes nosacījumiem, ievērojot nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principus. Parastos konkurences apstākļos šādi uzņēmumi varētu nespēt iegūt līguma slēgšanas tiesības, tāpēc otra no būtiskajām izmaiņām, kas ietekmē sociālo uzņēmējdarbību, ir piekļuve privileģēto tiesību līgumiem. Tas attiecas uz uzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir sociālā un profesionālā integrācija, kā priekšnoteikumu izvirzot, ka vismaz 30% darbinieku šajos uzņēmumos ir personas ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas.

Andris Bērziņš, Samariešu Apvienības direktors, uzskata, ka, pat tad, ja cenas faktors paliktu nemainīgi noteicošais, pie situācijas, kad par līdzvērtīgiem tiktu atzīti arī citi aspekti, un publiskā iepirkuma konkursā vērā ņemtu arī uzņēmuma sociālo ietekmi un sociālā labuma pienesumu sabiedrībai – šīs pārmaiņas varētu būtiski uzlabot procesu gaitu un veicināt sociālo uzņēmumu pieeju publisko iepirkumu tirgum.

Izmaiņas kopumā ir vērstas uz to, lai veiksmīgāk sasniegtu Eiropas Savienības sociālās politikas mērķus, kā arī veicinātu un attīstītu ilgtspējīgu, sociāli labvēlīgu ekonomiku Eiropas līmenī.

Status quo un darāmie darbi Latvijā

Šobrīd aizvien spēkā esošas ir abas publiskā iepirkuma Direktīvas, kas veido Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo ietvaru kopš 2004. gada:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

Juridisko spēku tās zaudēs 2016. gada 18. aprīlī, līdz tam paralēli darbosies gan iepriekšējais regulējums, gan jaunās direktīvas – atsauces uz atceltajām direktīvām tiks uzskatītas par atsaucēm uz jaunajām direktīvām un tās tiks lasītas saskaņā ar atbilstības tabulu, kas pievienota konkrēto direktīvu pielikumā.

Ar jaunajām Direktīvām var iepazīties šeit:

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/24/ES par publisko iepirkumu. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

Abu direktīvu prasības būs jāiestrādā dalībvalstu nacionālajos likumos – pašlaik Latvijā šo jomu regulē Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Jaunie Eiropas Savienības noteikumi par publisko iepirkumu un koncesijām tika publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (Official Journal of the European Union – angļu val.) un tie stāsies spēkā šī gada 17. aprīlī (20 dienas pēc to publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī), pēc norādītā datuma dalībvalstīm 24 mēnešu laikā prasības būs jāievieš valstu nacionālajos tiesību aktos.

Process jaunās direktīvas pieņemšanai un ieviešanai katras valsts nacionālajos tiesību aktos ir sākuma stadijā, taču plānoto izmaiņu nozīme sociālo uzņēmēju iespējās konkurēt ar citiem uzņēmējiem un, līdz ar to, gan plašākas sabiedrības, gan sociāli mazaizsargātu sabiedrības grupu ieguvums no jaunā regulējuma ir pietiekami būtisks, lai varētu cerēt, ka esošā regulējuma pilnveide nepazudīs no lēmumu pieņēmēju dienaskārtības nacionālā līmenī. Jo ātrāk un kvalitatīvāk tas notiks, jo lielāki ieguvēji būs Latvijas iedzīvotāji, saņemot sociāli atbildīgus, videi draudzīgus, ilgtspējīgus un inovatīvus pakalpojumus.

[1] Wensink et al. (2013) Identifying and Reducing Corruption in Public Procurement in the EU. Available at: http://ec.europa.eu/anti_fraud/documents/anti-fraud-policy/research-and-studies/identifying_reducing_corruption_in_public_procurement_en.pdf (last visited on 15.04.2014.).

[2] EIROPA 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Pieejams:http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/1_LV_ACT_part1_v1.pdf (skatīts 15.04.2014.).