Palīdzība senioriem ar demenci, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī ģimenēm un īpaši tēviem – tik dažādus pakalpojumus sniedz sociālais uzņēmums “Dzīves oāze”. Nu jau vairākus gadus to vada Jānis Broks, kurš uz bankrota sliekšņa esošajā aprūpes centrā ienāca 2019. gadā. Kopš tā laika pilnībā pārorganizēts un pārstrukturēts darbs, rūpīgi atlasīts personāls, mainot attieksmi pret klientiem. 

Patlaban intensīvi tiek strādāts pie ģimenes asistenta pakalpojuma attīstīšanas, veidotas atbalsta grupas tēviem. “Tā ir mana īpašā interese. Iepriekš jau esmu izstrādājis programmu un tādas vadījis citā organizācijā, un šis ir jau otrais gads, kad šādas grupas veidojam,” ar savu īpašo lolojumu lepojas Jānis. 

Atbalsta grupas tēviem tiek veidotas astoņu nodarbību ciklā, un to uzdevums ir gan izglītot un ierādīt jaunas iemaņas, gan atbalstīt tēvus ar praktiskiem uzdevumiem, iedrošinot ticēt saviem spēkiem. Daļai šī grupa nozīmē arī atbalstu šķiršanās laikā, un tā palīdz iemācīties, kā organizēt laiku, sadarbību ar bērna māti un kā saglabāt attiecības ar bērnu. Grupas ietvaros tēvi mācās dalīties un runāt par dažādām grūtībām un arī to risinājumiem. “Viņi sāk dalīties un, kad starp nodarbībām ir pīppauze, iet runāt nevis par makšķerēšanu un mašīnām, bet par bērniem un jautājumiem, ko viņi var atrisināt. Programma no vienas puses ir ļoti vienkārša, no otras puses – uzbūvēta tā, lai tēvi paši atklātu savu resursu, dalītos viens ar otru, ar savām zināšanām,” uzsver Jānis.

Taču visilgāk centrs darbojas divos virzienos – ir dienas centrs pilngadīgām personām ar demenci un grupu dzīvoklis personām ar garīga rakstura traucējumiem. 

Dienas centra klientiem notiek attīstošas un arī izklaidējošas nodarbības, viņi tiek aprūpēti un vakarā dodas mājās. Klientu vidū ir cilvēki ar dažādu demences līmeni, un daļai tā ir vienīgā iespēja būt sabiedrībā. “No otras puses – tā ir iespēja arī ģimenes locekļiem palikt sociāli aktīviem, jo viņu tuvinieki ir pieskatīti, aprūpēti un viņiem notiek nodarbības, kas palīdz saglabāt funkcionalitāti,” norāda uzņēmuma vadītājs. Pašlaik centrs vienlaikus var uzņemt 20-25 cilvēkus dienā. 

Savukārt grupu dzīvoklī dzīvo cilvēki, kuri ir rīcībspējīgi, spēj par sevi rūpēties, bet garīgas attīstības traucējumu dēļ viņiem ir grūti dzīvot vieniem pašiem. “Mūsu uzdevums ir uzturēt viņu aktivitāti un sociālo dzīvi, neļaut ieslīgt slinkumā,” skaidro Jānis Broks. Šiem cilvēkiem jāpalīdz gan ar saimnieciskām lietām, piem., budžeta plānošanu, gan atgādinājumiem, atbalstu un iedrošinājumu. Patlaban grupu dzīvokli dzīvo 16 cilvēki, visi saņem pensiju, taču daudzi ir spējīgi arī strādāt.

“Grupu dzīvoklis ir kā posms. Ir cilvēki, kuri vienmēr paliks grupu dzīvoklī, bet daudzi ir tādi, kuri vienkārši sākotnēji vai nu baidās, vai neiedrošinās, vai kuriem pietrūkst iemaņu būt neatkarīgiem – tiem mēs varam palīdzēt nostāties uz savām kājām. Viena no svarīgākajām lietām – lai viņi atrastu darbu, pieķertos tam un tajā būtu atbalstoša vide. Tādēļ meklējam tādus darba devējus, kuri ir gatavi nākt pretī un pieņemt, ka tas ir cilvēks ar īpašām vajadzībām,” norāda Jānis. Pagaidām gan Latvijas darba tirgū šādu iespēju nav daudz. 

Runājot par ikdienu, centra vadītājs uzsver – katra pakalpojuma nodrošināšanai ir atsevišķa komanda, kura strādā tieši ar šo vienu virzienu; pašlaik nodarbināti tiek 15 cilvēki. 

Pirmais gads pēc ienākšanās uzņēmumā bijis ļoti smags un intensīvs, tagad atceras “Dzīves oāzes” vadītājs, taču jau gandrīz uzreiz centrs kļuvis par sociālo uzņēmumu. Tas licies dabiski, jo Jānis iepriekš tieši par šādu uzņēmējdarbības veidu interesējies. “Tas bija manā redzeslokā un ļoti sakrita ar to, kā to redzu un daru es. Sākotnēji man pat nebija domas par grantu un finansējuma piesaistīšanu, tas drīzāk bija idejiski, filozofiski tuvs virziens,” uzsver Jānis Broks. 

Arī sociālās aprūpes joma viņam bijusi tuva ilgāku laiku. Pēc izglītības psihologs, viņš strādājis arī skolā, taču, kad nokļuvis krīzes centrā, uzreiz sajuties īstajā vietā. “Un kādā brīdī sapratu, ka vienlaicīgi varu strādāt ne tikai ar vienu cilvēku, bet ar komandu. Tad arī sāku domāt par sevi kā vadītāju,” atzīst Jānis. 

Runājot par nākotni, viņš uzsver – sociālajiem pakalpojumiem vienmēr pietrūkst finansējuma, un to nodrošinātāji ir cieši saistīti ar pašvaldībām. Taču “Dzīves oāzei” ir mērķis šajā ziņā iegūt lielāku neatkarību. “Gribam paši attīstīt pakalpojumu un uzrunāt potenciālos klientus, jo šī problēma ir ļoti plaša, bet par to ļoti maz runā.”