Kā Latvijas sociālajiem uzņēmumiem sevi pilnveidot izaicinājumiem bagātajā vidē?

22 jūlijs, 2016

Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā vēl arvien ir salīdzinoši jauns jēdziens, un vide, kurā sociālajiem uzņēmumiem augt un pilnveidot sevi, ir attīstības stadijā. Tas rada dažādus šķēršļus straujai uzņēmumu attīstībai, kā arī kavē izaugsmes iespējas. Taču, neskatoties uz to, sociālajiem uzņēmumiem ir iespēja attīstīt uzņēmuma iekšējos procesus, izvairoties no negatīvas ārējās vides ietekmes.

Viens no veidiem, kā sociālajiem uzņēmumiem patstāvīgi attīstīt un pilnveidot sevi, ir sākt ar paša uzņēmuma iekšējām darbībām, precīzāk, ar problēmām, kuras ir nesaistītas ar ārējiem apstākļiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas sociālie uzņēmumi mēdz saskarties ar sekojošām problēmām:

  • uzņēmuma līderu nespēja pilnībā nodoties sociālajam uzņēmam un/vai uzņēmējdarbībai nepieciešamu prasmju trūkums;
  • nav skaidrs, inovatīvs un/vai testēts biznesa koncepts;
  • biznesa modelis nav ilgstpējīgs un nav balansa starp sociālo un financiālo biznesa pusi;
  • sadarbības trūkums ar citiem sociālajiem uzņēmumiem un publisko sektoru;
  • nemotivēti darbinieki un/vai nav ieineteresēti uzņēmuma sociālajā misijā;
  • uzņēmumi nemēra panākto sociālo ietekmi.

Tas nebūt neliecina, ka katrā Latvijas sociālajā uzņēmumā ir sastopamas visas šīs problēmas, tomēr jebkurš Latvijas sociālais uzņēmums var saskarties ar kādu no tām, tādējādi kavējot savu attīstību. Apzinoties iepsējamos kavēkļus, sociālie uzņēmumi var veikt darbības, lai no tiem izvairītos, kā arī identificēt esošos un rīkoties atbilstoši, lai tos novērstu. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek piedāvāti sekojoši potenciālie risinājumi Latvijas sociālajiem uzņēmumiem.

Pievienoties biznesa inkubatoram

Lai arī pašreiz Latvijā nav iespējams pieteikties sociālās uzņēmējdarbības inkubatoriem, ir pieejami vairāki biznesa inkubatori. Sociālās uzņēmējdarbības inkubatora pamatdarbības ir balstītas uz biznesa inkubatoru darbības principiem, tādēļ arī sociālajiem uzņēmumiem ir ieteicams pieveinoties biznesa inkubatoram. Šis ir viens veids kā Latvijas sociālie uzņēmumi var uzlabot gan savu biznesa konceptu, gan uzņēmuma ilgstpēju. Biznesa inkubators palīdzēs uzņēmumam fokusēties uz iepriekš izvirzītiem mērķiem, vadīs to pareizajā virzienā un attiecīgi tiks attīstīts tā koncepts. Palīdzība tiks sniegta arī pie peļņu nesoša biznesa modeļa izveides. Turklāt biznesa inkubatorā var iegūt arī trūkstošās prasmes, piemēram, tādās jomās kā jurisprudence, mārketings vai grāmatvedība.

Strādāt kopā ar mentoru vai piedalīties akseleratora programmā

Kamēr Latvijā vēl nav sākuši darbību inkubatori piemēroti tieši sociālo uzņēmumu vajadzībām, alternatīvs risinājums ir strādāt kopā ar mentoru vai arī piedalīties sociālās uzņēmējdarbības akseleratora programmā. Līdzīgi kā biznesa inkubators, arī mentors var palīdzēt attīstīt sociālā uzņēmuma konceptu un uzlabot tā ilgstspēju. Turklāt, ja mentoram ir zināšanas sociālajā uzņēmējdarbībā, mentors var ieteikt, kā uzņēmumam atrast līdzsvaru starp tā finansiālo stabilitāti un sociālās misijas izpildi, kā arī veicināt uzņēmuma sociālas ietekmes mērīšanu. Tomēr, ja mentoram šādu zināšanu nav, piemērotāk būtu pieteikties sociālās uzņēmējdarbības akseleratora programmā, kas ir pieejama arī Latvijā.

Nodarbināt sociālās problēmas skartos

Viena no problēmām, ar ko saskaras Latvijas sociālie uzņēmumi, kas nodarbina sociāli atstumtās personas, ir nemotivēti darbinieki. Šo problēmu iespējams atrisināt algojot tos cilvēkus, kuri tiešām ir kādas sociālas problēmas skarti, nevis tādus, kuriem šī nodarbošanās ir tikai aizraušanās. Tādēļ sociālajiem uzņēmumiem būtu jāpārliecinās, ka nodarbinātajiem patiešām ir nepieciešams sociālais atbalsts. Lai to panāktu, uzņēmumiem ir jāpievērš uzmanība, kādā veidā šie cilvēki tiek atrasti darbam. Ir nepieciešams konsultēties ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem un pašvaldībām, lai sasniegtu tos cilvēkus, kuri visvairāk iegūtu no iespējas būt nodarbinātam.

Mērīt sava uzņēmuma sociālo ietekmi

Sociālajiem uzņēmumiem atšķirībā no parastiem uzņēmumiem ir svarīgi ne tikai biznesa panākumi, bet arī to sociālā misija. Protams, lai saprastu kā jebkuram uzņēmumam veicas, tiek aplūkoti finanšu rādītāji, un katrs uzņēmums tiem cītīgi seko līdzi. Savukārt, sociālajiem uzņēmumiem ir jāseko līdzi ne tikai finanšu, bet arī to sociālās ietekmes pusei, lai zinātu, cik veiksmīgi uzņēmums izpilda savu sociālo misiju. Tā iespējams pielāgot darbības, lai palielinātu to sociālo ietekmi.
Sociālās ietekmes mērīšanu var iedalīt divās daļās- kvantitatīvā un kvalitativā. Ieteicams sākt ar kvantitatīvo daļu, tā iesākumam ir vieglāka, sniedz plašu skatu uz vispārējo situāciju un ļauj saprast vai uzņēmums dodas pareizajā virzienā. Kvantitatīvi mērīt sociālo ietekmi nozīmē statistiski ievākt informāciju par sociālā labuma guvējiem, piemēram, cik daudz jaunās māmiņas tiek nodarbinātas. Kvalitatīvā daļa, prasot lielāku piepūli un vairāk laika, sniedz dziļāku un detalizētāku ieskatu. Sociālie uzņēmumi to var izmantot, lai uzlabotu savas darbības un pielāgotos klientu vajadzībām, tā sevi pilnveidojot. Tās mērīšana ietver atsauksmju un ieteikumu iegūšanu gan no klientiem, gan no darbiniekiem, gan sociālās problēmas skartajiem, uzklausot vienam otru un uzturot ciešu sadarbību.

Sadarboties

Ņemot vērā agro attīstības stadiju gan sektoram, gan uzņēmumiem, Latvijas sociālajiem uzņēmumiem ir svarīgi komunicēt savā starpā un sadarboties, dalīties ar pieredzi, zināšanām un padomiem. Tas ne tikai palīdz sociālajiem uzņēmējiem individuāli, bet arī veido spēcīgu sadarbību šajā ekonomikas sektorā. Šī sadarbība ir nepieciešama, lai Latvijas sociālie uzņēmumi kopīgi varētu pilnveidot un attīstīt sociālās uzņēmējdarbības sektoru Latvijā tādu, kādu vēlas paši uzņēmēji. Tas sniedz plašākas nākotnes iespējas jaunajiem uzņēmējiem un sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā kopumā.
Kamēr lielākā daļa Latvijas sociālo uzņēmumu sadarbojas ar kādu citu sociālo uzņēmumu, visefektīvāk ir pēc iespējas vairāk uzņēmumiem sanākt vienuviet, un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sniedz šo iespēju.

Apsvērt darbību citās pašvaldībās

Kamēr vairums Latvijas sociālo uzņēmumu bāzējas Rīgā, citu pašvaldību sniegtās iespējas tiek palaistas garām. Pirmkārt, Rīga nav draudzīgākā pilsētā sociālajiem uzņēmumiem no finansiālā skatupunkta, citas pašvaldības daudz labprātāk atbalsta sociālos uzņēmumus gan finansiāli, gan nodrošinot telpas, aprīkojumu un citas nepieciešamās lietas. Otrkārt, paplašinot darbību ārpus Rīgas, sociālie uzņēmumi ne tikai aug paši, bet arī palielina sociālo ietekmi, ko tie atstāj.

Vide sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā pagaidām vēl nav progresu veicinoša, tādēļ sociālajiem uzņēmumiem ir svarīgāk kā jebkad pašiem censties attīstīt un pilnveidot sava uzņēmuma darbības, tādējādi arī pašiem ietekmējot sociālās uzņēmējdarbības izaugsmi Latvijā.

Raksts tapis Rīgas Ekonomikas augstskolas (Stockholm School of Economics in Riga) bakalaura darba “Kā Latvijas sociālie uzņēmumi var sevi pilnveidot izaicinājumiem bagātā vidē?” ietvaros.

Autores: Annija Bērziņa, Anna Marija Ķiesnere