Vai Rīga būs Eiropas sociālās uzņēmējdarbības galvaspilsēta? 5 lietas rīcībai.

Tuvojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija ir izsūtījusi aicinājumu partijām un deputāta amata kandidātiem pārrunāt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Rīgā, tās iespējām un potenciālu, kā arī izaicinājumiem, ar ko šī joma saskaras. Esam pārliecināti, ka tuvojošās vēlēšanas ir iespēja sociālo uzņēmējdarbību Rīgā attīstīt jaunā līmenī, Rīgas pilsētu šajā jomā ierindojot Eiropas un pasaules progresīvāko un modernāko galvaspilsētu augšgalā.

Rīgas iedzīvotāji ik dienu saskaras ar neskaitāmām problēmām un izaicinājumiem, kas ietekmē ne vien konkrētos cilvēkus, bet arī Rīgas attīstību, tēlu un reputāciju plašākā mērogā. Sociālā nevienlīdzība, nabadzība, sociālā atstumtība, cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība, sociālo pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, gaisa piesārņojums un vides kvalitāte, pirmsskolas izglītības pieejamība, droša pārvietošanās pilsētā, pilsētvides attīstība – tās ir tikai dažas no problēmām, ar kurām Rīgā saskaras atsevišķas iedzīvotāju grupas, un kas plašākā mērogā ietekmē visus Rīgas iedzīvotājus.

Sociālās uzņēmējdarbības attīstība ir viens no instrumentiem, kā iespējams risināt šos un arī citus pilsētas izaicinājumus. Pilsētas pašvaldība var būt gan sociālās uzņēmējdarbības atbalstītāji, gan sadarbības partneri, gan līdzdibinātāji – iespēju veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību ir daudz, taču priekšnosacījums tam ir izpratne un politiskā griba gan lēmumu pieņēmēju, gan izpildvaras līmenī.

Rīgas pilsētā atbalsts sociālās uzņēmējdarbības attīstībai ir ticis īstenots maz un fragmentāri, izpildvaras līmenī – ir notikuši vairāk informatīvie pasākumi, RD Labklājības departaments ir īstenojis sociālās uzņēmējdarbības grantu konkursu darba integrācijas jomā. Šobrīd nav vienotas sistēmas un redzējuma, kā Latvijas galvaspilsētā sociālo uzņēmējdarbību attīstīt tālāk, un sociālajiem uzņēmumiem nav pieejama informācija par pašvaldības piedāvātajām sadarbības un atbalsta iespējām.

Piecas lietas, kas varētu palīdzēt Rīgas pilsētai kļūt par vienu no vadošajām Eiropas pilsētām sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas jomā:

  • Veicināt jaunu sociālo uzņēmumu rašanos. Mūdzu pieredze rāda, ka līdz brīdim, kad persona nolemj dibināt jaunu sociālo uzņēmumu, var būt noderīgi dažādi nefinanšu atbalsta instrumenti, kas stiprina personas motivāciju, zināšanas un prasmes uzsākt sociālo uzņēmējdarbību un spert pirmos soļus sociālā uzņēmuma dibināšanā. Tie var būt klātienes un neklātienes informatīvie pasākumi, semināri, apmācības, skaidrojoši un informatīvi materiāli dažādos pašvaldības komunikācijas kanālos, dažādas citas komunikāciju aktivitātes, kā arī bezmaksas konsultāciju atbalsts uzņēmējdarbības uzsācējiem.
  • Stiprināt esošos sociālos uzņēmumus. Rīgā ir reģistrēti 56% no visiem Latvijas sociālajiem uzņēmumiem. Rīgā darbojas arī daļa no tiem sociālajiem uzņēmumiem, kas ir reģistrēti citur Latvijā. Lielai daļai sociālo uzņēmumu, uzsākot savu darbību Rīgā, būtu noderīgs dažāda veida kapacitātes celšanas un zināšanu un prasmju uzlabošanas atbalsts, kā arī praktiska palīdzība dažādu ar uzņēmējdarbību saistītu jautājumu risināšanā. Ar salīdzinoši nelieliem finanšu līdzekļiem ir iespējams stiprināt esošos sociālos uzņēmumus, piemēram, piedāvājot biznesa inkubatora vai akselerācijas programmas, mentoringu, ekspertu konsultācijas kopīgas mārketinga vai sabiedrības informēšanas aktivitātes. Tāpat esošajiem sociālajiem uzņēmumiem var būt zināšanu un prasmju celšanas atbalsts semināru un apmācību veidā, kā arī kontaktu veidošanas un pieredzes apmaiņas pasākumi. Sociālajiem uzņēmumiem vērtīga var būt arī iespēja tikt iekļautiem un izceltiem Rīgas pilsētas rīkotajos liela mēroga pasākumos, piemēram, izstādēs, festivālos, pilsētas svētkos u.c.
  • Veicināt sistēmisku zināšanu, prasmju un pieredžu apmaiņu starp sociālajiem uzņēmumiem un citiem uzņēmējdarbības un pilsoniskās sabiedrības sektoriem. Sociālā uzņēmējdarbība nav izolēta nozare, bet cieši saistīta ar citām uzņēmējdarbības un sociālo jautājumu nozarēm. Lai stiprinātu sociālo uzņēmumu sociālo ietekmi, radītu iespēju starpnozaru un starpdisciplīnu sadarbībām un veicinātu Rīgas pilsētai būtisku sociālo inovāciju rašanos, nepieciešams īstenot pasākumus, kas veicina sociālo uzņēmumu un citu uzņēmumu un organizāciju tikšanos, pieredžu apmaiņu, kopēju projektu īstenošanu, kopēju darbu pie jaunu produktu un pakalpojumu radīšanas. Šādi pasākumi var būt, piemēram, ideju radīšanas “laboratorijas”, hakatoni, finansējuma konkursi konkrētu sociālo problēmu risināšanai u.c.
  • Radīt labvēlīgu vidi sociālo uzņēmumu un Rīgas pašvaldības mijiedarbībai un sadarbībai. Ņemot vērā, ka sociālo uzņēmumu un Rīgas pilsētas pašvaldības interešu un uzmanības lokā ir vienas un tās pašas sociālās problēmas un izaicinājumi, tad svarīgi radīt efektīvus, uz rezultātu vērstus sadarbības formātus, lai gan sociālie uzņēmumi, gan Rīgas pašvaldības darbinieki var vajadzīgā brīdī viens otru atrast un rast kopīgu risinājumu. Nepieciešams deleģēt vienu Rīgas domes darbinieku, kurš ir sociālo uzņēmumu kontaktpersona, un kurš ir informēts par visām Rīgas domes piedāvātajām atbalsta un sadarbības iespējām, koordinējot sociālo uzņēmumu un citu Rīgas domes struktūru komunikāciju un sadarbību. Nepieciešams par sociālo uzņēmējdarbību un sociālo uzņēmumu ieguldījumu Rīgas sociālo problēmu risināšanā informēt visus Rīgas domes departamentus.
  • Veicināt publiskā iepirkuma stratēģisku izmantošanu veselības un sociālās iekļaušanas jomā, lai ar iepirkumu palīdzību radītu papildus sociālo pievienoto vērtību Rīgas iedzīvotājiem. Publiskais iepirkums var būt efektīvs rīks, lai ne vien iepirktu pašvaldībai nepieciešamās preces un pakalpojumus, bet lai arī vienlaicīgi risinātu kādu pilsētai būtisku sociālo problēmu. Piemēram, pilsētas iepirkumā par pilsētas parku un dārzu uzturēšanu un labiekārtošanu var noteikt prasību nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti vai radīt prakses vietas jauniešiem. Eiropas pieredze rāda[1], ka citu Eiropas valstu lielās pilsētas (piemēram, Budapešta, Brisele, Barselona un citas) veiksmīgi izmanto publisko iepirkumu, lai tajā iekļautu sociālās klauzulas ar mērķi, piemēram, iepirkuma izpildē pēc tam iesaistīt ilgstošos bezdarbniekus, radīt prakses vietas jauniešiem utt. Līdzīgi publiskie iepirkumi teju jebkurā produktu un pakalpojumu jomā var sniegt papildus ieguldījumu apkārtējās vides uzlabošanā, iespēju radīšanā sociālās atstumtības riska grupām, vides un dabas piesārņojuma mazināšanā, kopienas veidošanā utt. Jau šobrīd Latvijā Publisko iepirkumu (PIL) likums ļauj īstenot priviliģētā iepirkuma procedūru, kā arī publiskajos iepirkumos iekļaut gan sociālās klauzulas, gan īpašus līguma izpildes nosacījumus, kas vērsti uz sociālo problēmu risināšanu. Īstenojot šīs PIL paredzētās iespējas, Rīgas pilsēta ar vienu iepirkumu var “nošaut divus zaķus” – iegūt nepieciešamo produktu vai pakalpojumu, kā arī sniegt ieguldījumu kādas sociālās problēmas risināšanā.

Ar politisko gribu var panākt daudz. Sociālās uzņēmējdarbības vides veidošana pat neprasa daudz līdzekļus no pilsētas budžeta, vien motivētus lēmumu pieņēmējus un apņēmīgus izpildvaras pārstāvjus. Eiropas un pasaules pieredze rāda, ka, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu un atbalstošu vidi, kļūst arvien vairāk to cilvēku, kuri gatavi līdzdarboties sociālo problēmu risināšanā, izmantojot biznesa metodes. Sociālie uzņēmēji ir gatavi kļūt par Rīgas pilsētas sabiedrotajiem un uzticamiem sadarbības partneriem, padarot Rīgu par labāku, drošāku un patīkamāku pilsētu mums visiem.

[1] Piemērus un labās prakses apkopojumu par citām Eiropas valstīm skatīt šajā Eiropas Komisijas izdotajā publikācijā: http://sovz.cz/wp-content/uploads/2019/10/responsible-public-procurement-european-practice.pdf