Sabiedrībā arvien biežāk tiek pamanītas un izceltas idejas, kuras, atšķirīgi no iepriekšējām paraugpraksēm, efektīvi un ar paliekošu ietekmi risina sabiedrības problēmas – sociālās inovācijas. Latvijas Sociālās Uzņēmējdarbības asociācija (LSUA) aktīvi strādā pie tā, lai nostiprinātu izpratni par sociālajām inovācijām un to potenciālu.

Septembris noslēdzās ar konferenci Briselē, ko organizēja sadarbības tīkls “Diesis” – “Blending Blue & Green for Real Sustainability” (“Apvienojot zilo un zaļo patiesai ilgtspējībai”), kurā tikās gan politikas veidotāji, gan uzņēmēji, kooperatīvu veidotāji un NVO sektora pārstāvji, kas darbojas ar sociālajām inovācijām vides jomā. Pasākuma mērķis bija savest kopā organizācijas, kuras ikdienā darbojas šķirti, risinot sociālās ekonomikas, vides aizsardzības, ilgtspējīgas zivsaimniecības vai lauksaimniecības jautājumus, kā arī stāstīt plašākai sabiedrībai par ilgtspējīgiem un kopienai nozīmīgiem risinājumiem.

Zaļā ekonomika ir attīstības modelis, kas cenšas samazināt vides piesārņojumu, veicināt resursu efektīvu izmantošanu un radīt ilgtspējīgu izaugsmi, saglabājot dabas kapitālu.

Zilā ekonomika koncentrējas uz okeānu, jūru un citu ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, attīstot nozares, kas saistītas ar jūras pārtiku, enerģiju, transportu un tūrismu.

Tās abas veicina ilgtspējīgu attīstību un klimata aizsardzību, taču zaļā ekonomika aptver visus ekosistēmas un resursus kopumā, kamēr zilā ekonomika īpaši fokusējas uz ūdens vidi un tās potenciālu.

Sociālās inovācijas un vide pasākuma centrā

Pasākuma laikā norisinājās paneļdiskusijas, darbnīcas un sadarbības sesijas, uzsverot nepieciešamību vides tēmas biežāk integrēt sociālajā uzņēmējdarbībā un paplašinot izpratni par to, cik lielā mērā vides jautājumi ir saistīti ar sabiedrības labklājību. Pasākuma runātāji un koprades sesijas mudināja apvienot sociālās ekonomikas, vides tehnoloģiju un kopienu iniciatīvu pieredzi. Organizācijas demonstrēja gan praktiskus uzņēmējdarbības modeļus, gan kapacitātes veidošanas platformas, uzsverot, ka zilās un zaļās ekonomikas integrācijas ceļš veidojams, izmantojot jau zināmus sadarbības instrumentus, digitālās inovācijas un kopienas līdzdalību. Papildus nepieciešamas tikai cilvēciskas īpašības – vēlme iedziļināties, pieņemt, mācīties un rīkoties.

Latvijā redzam arvien vairāk uzņēmēju, kuri vēlas veidot produktus un pakalpojumus ar pozitīvu sociālo ietekmi. Ilgtspējīga nākotne iespējama tikai tad, ja tiek meklēti starpnozaru risinājumi un veidota sadarbība starp publisko, privāto un pilsonisko sektoru, “sapludinot” kopā risinājumus, kas līdz šim pastāvējuši atdalītās nozarēs – zilajā vai zaļajā ekonomikā.

Iedvesmas un labās prakses stāsti no programmas

• Recycllux (Rumānija) – sociālais uzņēmums, kas pārstrādā jūras plastmasu, pārvēršot to par biznesa iespējām un radot jaunu dzīvi resursiem, kas citādi nonāktu atkritumos. Mājaslapu skati šeit: https://recycllux.com/
• SuperCoop Bremen eG (Vācija) – kooperatīvs, kurā pircēji paši kļūst par līdzīpašniekiem, piedalās lēmumu pieņemšanā un nodrošina vietējās piegādes ķēdes, izmantojot digitālus rīkus pārvaldībai. Mājaslapu skati šeit: https://supercoop-bremen.de/
• The Routes of the Olive Tree (Grieķija) – kultūras tūrisma iniciatīva, kas apvieno jūras un sauszemes mantojumu, izmantojot cilvēkstāstus, lai saglabātu un popularizētu Vidusjūras identitāti. Mājaslapu skati šeit: https://olivetreeroute.gr/
• Defood (Polija) – jaunuzņēmums, kas attīsta ilgtspējīgu lauksaimniecību, izmantojot mākslīgo intelektu un digitālās transformācijas rīkus, kas risina tehniskus jautājumus un ļauj pārtikas ražotājiem koncentrēties uz to, ko viņi prot vislabāk – pārtikas ražošanu. Mājaslapu skati šeit: https://defood.org/
• Casalina (Itālija) – inovatīva iniciatīva Dienviditālijā, kas veicina lauku attīstību, apvienojot agrārās inovācijas, kopienas līdzdalību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu. Mājaslapu skati šeit: https://collectifbsr.wixsite.com/home
• CETENMA (Spānija) – tehnoloģiju centrs enerģētikas un vides jomā, kas īsteno projektus, tostarp Empower, veicinot pāreju uz tīru enerģiju un aprites ekonomikas risinājumiem. Mājaslapu skati šeit: https://www.cetenma.es/
• Fructaria – Din Grădina Soarelui (Rumānija) – agroinovāciju iniciatīva, kas veido dabai draudzīgu pārtikas ražošanu un tiešās piegādes modeļus vietējām kopienām. Mājaslapu skati šeit: https://fructaria.ro/
• Terra Meera (Horvātija) – vietējie risinājumi ilgtspējīgai pārtikas ražošanai un patēriņam, apvienojot tradicionālās saimniekošanas prakses ar jauniem tirgus modeļiem. Mājaslapu skati šeit: https://www.terrameera.com/
• I.P.Cert LLC (Ukraina) – uzņēmums, kas attīsta ilgtspējīgas inovācijas lauksaimniecības nozarē, mācot lauksaimniekiem izpratni par kvalitātes standartiem un digitāliem rīkiem, kas ļauj iekļauties ES tirgū. Mājaslapu skati šeit: https://www.ipcert.net/en/home-en/
• Localcarbon Italia Coop (Itālija) – kooperatīvs, kas strādā pie vietējās oglekļa pēdas samazināšanas, radot kolektīvus risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai un sabiedrības iesaistei. Mājaslapu skati šeit: https://localcarbonitalia.org/

Šādi pasākumi ir nozīmīgi, jo tie ļauj Latvijai iekļauties plašākā Eiropas diskusijā un vienlaikus stiprina arī vietējo sociālo inovāciju ekosistēmu ar jaunām zināšanām un izpratni par nozares politikas un inovāciju tendencēm. Tīkloties pasākumu laikā asociācijas pārstāvji dalījās pieredzē par Latvijas sociālajiem uzņēmumiem, kas jau šobrīd rada risinājumus, kuri vienlaikus veicina sabiedrības labklājību un rūpējas par vidi – sākot no aprites ekonomikas iniciatīvām līdz pat kopienu attīstības projektiem reģionos.