2025. gada 7. jūnijā Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas, kurās iedzīvotāji ievēlēs vietējo varu nākamajiem četriem gadiem. Šis ir brīdis, kad katram iedzīvotājam ir iespēja ietekmēt savas dzīvesvietas nākotni — no infrastruktūras līdz izglītībai, no sabiedriskajiem pakalpojumiem līdz uzņēmējdarbības atbalstam.

Vēlēšanu programmās partijas izklāsta savus nodomus un prioritātes, un to rūpīga izpēte palīdz vēlētājiem pieņemt pārdomātu lēmumu. Tieši programmās var atrast atbildes uz jautājumu: vai un kā partija plāno atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību – uzņēmējdarbības formu, kas apvieno ekonomisku darbību ar sociālu mērķi, piemēram, nodarbinot cilvēkus no riska grupām, sniedzot sabiedrībai noderīgus pakalpojumus vai veicinot ilgtspēju.

Analizējām vairāk nekā 300 partiju programmas visos Latvijas novados un valstspilsētās. Kopumā vidēji 13,6% no visām 339 partijām kādā no novadiem piemin sociālo uzņēmējdarbību vai ar to cieši saistītas tēmas, piemēram, sadarbību ar NVO, sociālajiem pakalpojumiem vai kopienu ekonomiku.

SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA VIDZEMĒ

Pēc analizētajiem datiem, sociālās uzņēmējdarbības atbalsts Vidzemē ir koncentrēts dažos reģionos, bet ne visos novados tas tiek uzsvērts. Izskatās, ka lielākā daļa partiju šai tēmai pievērš uzmanību tikai atsevišķos novados, piemēram, Ogres un Smiltenes novadā, kur ir skaidrs atbalsts šai nozarē. Apmēram 11% partiju, kuru programmas tika analizētas, norāda uz sociālās uzņēmējdarbības atbalstu Vidzemē.

Skaitļi kosavilkumā: 

• Kopējais sarakstu skaits analizēts: 135
• Saraksti, kuros pieminēta sociālā uzņēmējdarbība: 15 (11%)
• Novadi/pilsētas, kur pieminēts vismaz vienā sarakstā: 11

Smiltenes un Ogres novadu partijās ir vairākkārt pieminēta sociālā uzņēmējdarbība. Smiltenē tiek izmantoti formulējumi kā “sociālās uzņēmējdarbības veicināšana” un “sociālās uzņēmējdarbības attīstība”, savukārt Ogrē dažādu partiju programmās sociālā uzņēmējdarbība saistīta ar bezdarba mazināšanu, uzņēmumu izveidi ar sociālu mērķi, kā arī īpašu atbalsta programmu veidošanu. Šajos novados biežāk sastopami tādi formulējumi kā “atbalsts jaunajiem uzņēmējiem un sociālajiem uzņēmumiem”, “pašvaldības un sociālo uzņēmumu veidošana” un “sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programma”.

SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA LATGALĒ

Latgalē sociālā uzņēmējdarbība tiek pieminēta kontekstā ar sabiedrības integrāciju, nabadzības mazināšanu un pakalpojumu pieejamības uzlabošanu.

Skaitļi kosavilkumā: 

• Kopējais sarakstu skaits analizēts: 72
• Saraksti, kuros pieminēta sociālā uzņēmējdarbība: 13 (18%)
• Novadi/pilsētas, kur pieminēts vismaz vienā sarakstā: 7

Augšdaugava un Daugavpils ir aktīvas pilsētas šajā tēmā — tajās darbojas vairāki saraksti ar konkrētiem solījumiem atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību. Bieži izmantotie formulējumi: “vietējās ekonomikas stiprināšana”, “sociālās uzņēmējdarbības attīstība”, “atbalsts sociāliem uzņēmumiem”, “pašvaldības normatīvais atbalsts”, “jaunu uzņēmumu izveide ar sociālu mērķi”.

SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA KURZEMĒ

Kurzemes novados sociālā uzņēmējdarbība parādās programmās kā daļa no kopienu stiprināšanas un vietējo pakalpojumu attīstības. Tā tiek sasaistīta ar mazajiem uzņēmējiem un NVO, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus.

Skaitļi kosavilkumā: 

• Kopējais sarakstu skaits analizēts: 53
• Saraksti, kuros pieminēta sociālā uzņēmējdarbība: 5 (9,4%)
• Novadi/pilsētas, kur pieminēts vismaz vienā sarakstā: 4

Kurzemē sociālā uzņēmējdarbība pieminēta tikai dažās partiju programmās, biežāk Saldus un Ventspils pašvaldībās. Šo novadu partijās tiek minēta iniciatīva izveidot 50 000 eiro fondu inovatīvās un sociālās uzņēmējdarbības atbalstam un senioru sociālās uzņēmējdarbības programmu. Tāpat tiek plānots atbalstīt projektus sociālajiem uzņēmējiem, nodarbinot sociālās atstumtības riskam pakļautos iedzīvotājus.

SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA ZEMGALĒ

Zemgalē sociālā uzņēmējdarbība tiek pieminēta kā instruments sabiedrisko pakalpojumu pilnveidei un vietējo kopienu iesaistei. Daži saraksti norāda uz nepieciešamību stiprināt sadarbību ar NVO un vietējiem uzņēmējiem, kas darbojas sociālās labklājības jomā. 

Skaitļi kosavilkumā: 

• Kopējais sarakstu skaits analizēts: 63
• Saraksti, kuros pieminēta sociālā uzņēmējdarbība: 11 (18%)
• Novadi/pilsētas, kur pieminēts vismaz vienā sarakstā: 7

Jelgavas un Aizkraukles novados tiek runāts par “jaunu uzņēmumu veidošanu ar sociālu mērķi” un “partnerību ar sociālajiem uzņēmumiem kā pašvaldības funkciju paplašinājumu”. Tiek uzsvērts atbalsts sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai līdztekus mazās uzņēmējdarbības un vietējo ražotāju atbalstam.

SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA RĪGĀ

Rīgā sociālā uzņēmējdarbība partiju programmās parādās minimāli – tikai viens saraksts no visiem min konkrētu saistību ar šo jomu. Ņemot vērā Rīgas kā galvaspilsētas potenciālu šajā jomā (daudzas NVO, liela sabiedrības daudzveidība, izteiktas sociālās problēmas), šis ir pārsteidzošs klusums. Minētais saraksts akcentē mērķtiecīgi atbalstītu «pirmā stāva ekonomiku» un sociālos uzņēmējus.

Skaitļi kosavilkumā: 

• Kopējais sarakstu skaits analizēts: 16
• Saraksti, kuros pieminēta sociālā uzņēmējdarbība: 1

Sociālā uzņēmējdarbība kļūst par aizvien nozīmīgāku pašvaldību sadarbības partneri, risinot tādas problēmas kā ilgstošs bezdarbs, sociālā atstumtība un pakalpojumu nepieejamība lauku teritorijās. Lai gan vēl ne visur tā tiek uztverta kā attīstības prioritāte, tomēr vairākos novados redzami pozitīvi piemēri un konkrēti solījumi.

Vēlētājiem, kuri vēlas redzēt ilgtspējīgus, sabiedrībai noderīgus uzņēmumus savā novadā, partiju programmu izpēte ir būtisks solis. Vai partija redz sociālos uzņēmumus kā pašvaldības partnerus? Vai tās piedāvā konkrētus atbalsta mehānismus — telpas, līdzfinansējumu, normatīvo bāzi? Atbildes slēpjas programmās.