Pēc savas būtības sociālā inovācija ir jauns veids, kā risināt sabiedrības problēmas, lai uzlabotu cilvēku dzīvi. Tas var būt jauns pakalpojums, ideja vai process, kas palīdz cilvēkiem un kopienām tikt galā ar izaicinājumiem, ar kuriem līdz šim viņi nevarēja tikt galā vai tikt ar tiem galā efektīvāk. Sociālo inovāciju dažādība ir ļoti liela – tās var būt gan indivīdu, gan pašvaldību un ministriju, gan nevaldības organizāciju un sociālo uzņēmumu veidotas. Maldīgs ir priekšstats, ka sociālās inovācijas attiecas tikai uz sociālo pakalpojumu jomu, jo sociālās inovācijas var tikt veidotas arī vides aizsardzības, pilsētvides sakārtošanas, izglītības, demokrātijas un pārvaldības, kultūras u.c. jomās. Tāpat sabiedrībā jālauž stereotips, ka sociālās inovācijas ir tikai digitāli risinājumi.  

Lai palīdzētu orientēties tēmā un identificēt sociālās inovācijas, ir izvirzīti seši galvenie kritēriji, kas raksturo sociālās inovācijas. Analizējot jaunu iniciatīvu ir vērts iziet cauri šim kritēriju sarakstam, tas palīdz novērtēt, cik lielā mērā to varam definēt kā “sociālo inovāciju”: 

1. Novitāte (jauninājums): sociāla inovācija ir kaut kas jauns. Tas var būt pilnīgi jauns risinājums vai arī jauns veids, kā izmantot jau esošas lietas. Piemēram, tas varētu būt jauns tehnoloģisks risinājums vai jauna pieeja problēmas risināšanā. 
2. Sociālā ietekme: sociālās inovācijas mērķis ir uzlabot cilvēku dzīvi un radīt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā. Sociālā ietekme nozīmē, ka ideja patiešām maina kaut ko uz labo pusi – cilvēkiem ir vieglāka dzīve, sabiedrība kļūst taisnīgāka vai vide uzlabojas. 
3. Ieguvēju iesaiste: cilvēki, uz kuriem risinājums ir vērsts (tie, kuriem ir vajadzīga palīdzība vai atbalsts), ir iesaistīti idejas izstrādē un ieviešanā. Viņi palīdz noskaidrot, kāda veida risinājums būs vislabākais, un ir daļa no tā realizācijas.
4. Efektivitāte: ideja vai risinājums darbojas labāk vai izdevīgāk nekā esošās metodes. Ja, piemēram, kāda jauna metode palīdz risināt problēmu ātrāk, lētāk vai ar labākiem rezultātiem, tā ir efektīvāka. 
5. Ilgtspēja: ideja spēj darboties ilgtermiņā. Risinājums turpinās darboties arī pēc tam, kad sākotnējais finansējums beigsies vai cilvēki, kas to uzsāka, pārtrauks darbu. Ilgtspējīgas idejas nerada jaunas problēmas nākotnē, piemēram, kaitējot videi vai sabiedrībai. 
6. Mērogojamība: ideju var paplašināt un ieviest arī citur. Ja risinājums darbojas vienā vietā, to var pārņemt citas pilsētas vai valstis. Jo vairāk cilvēku un sabiedrību šo risinājumu var izmantot, jo lielāka būs tā ietekme. 

Latvijā jau šobrīd ir izveidotas vairākas sociālās inovācijas, kas veiksmīgi darbojas. Tieši praktiskie piemēri ļauj labāk izprast šo jomu. 

“Brīvbode” – sociālā uzņēmuma Free Riga iniciatīva, kas piedāvā apģērbus un citas preces uz dāvināšanas un apmaiņas principa, veicinot resursu atkārtotu izmantošanu un mazākas sociālās grupas atbalstu. 

• Inovācija: Jauns patēriņa modelis, balstīts uz dāvināšanu un kopienas atbalstu. 

• Sociālā ietekme: Mazāk resursu patēriņš un sociāli mazaizsargāto grupu atbalsts. 

• Mērķauditoriju iesaiste: Sabiedrības dalība resursu apmaiņā. 

• Efektivitāte: Efektīvāka resursu aprite un sabiedrības iesaiste. 

• Ilgtspēja: Ilgtermiņa izaugsme iespējama caur kopienas nostiprināšanos un atbalstu. 

• Mērogojamība: Idejas paplašināšana uz citiem resursu veidiem un vietām. 

”Riga Tech Girls”– iniciatīva, kas veicina sieviešu iesaisti tehnoloģiju nozarē, nodrošinot apmācības un mentoringu, lai paaugstinātu viņu prasmes un profesionālās izaugsmes iespējas. 

• Novitāte: Sieviešu iekļaušana tehnoloģiju jomā, kas tradicionāli tiek uzskatīta par vīriešu dominētu nozari. 

• Sociālā ietekme: Sieviešu nodarbinātības un iespēju palielināšana IT jomā. 

• Mērķauditoriju iesaiste: Tieša sieviešu iesaiste apmācībās, to pilnveidošanā. Sievietes māca sievietes, IT mentoru tīklis, kurā sievietes 6 mēnešu garumā atbalsta tās kolēģes, kuras tikko uzsākušas savu IT karjeru.

• Efektivitāte: Augošs sieviešu īpatsvars IT nozarē. 

• Ilgtspēja: Projekta turpināšana un pastāvīga sieviešu izglītošana. 

• Mērogojamība: Iniciatīvu var pielāgot citām tehnoloģiju jomām un reģioniem. 

“Mājoklis vispirms”  – iniciatīva, kas sniedz palīdzību bezpajumtniekiem, nodrošinot viņiem stabilu mājokli pirms citu sociālo problēmu risināšanas, piemēram, veselības vai nodarbinātības. 

• Novitāte: Jauna pieeja cīņā ar bezpajumtniecību, kas balstās uz pieņēmumu, ka stabils mājoklis ir pamatnosacījums citu sociālo problēmu atrisināšanai. 

• Sociālā ietekme: Samazina bezpajumtnieku skaitu un uzlabo viņu dzīves kvalitāti, dodot iespēju piekļūt ilgstošākam atbalstam. 

• Mērķauditoriju iesaiste: Tieša sadarbība ar bezpajumtniekiem, piedāvājot viņiem drošu un stabilu mājokli bez priekšnoteikumiem. 

• Efektivitāte: Visā Eiropā pierādīta pozitīva ietekme uz cilvēku integrāciju sabiedrībā un mazāku atkarību no valsts atbalsta sistēmām. 

• Ilgtspēja: Projekts turpinās ar iespēju attīstīt ilgtermiņa mājokļu risinājumus un sociālo atbalstu. 

• Mērogojamība: Iniciatīva Latvijā ir ienākusi mērogošanas rezultātā, pieredzi pārņemot no citām valstīm. Latvijā projekts tika pilotēts trīs pašvaldībās.  

“Izipizi” pārtikas skapji – iniciatīva, kas nodrošina pieejamu un veselīgu pārtiku vietējai sabiedrībai, veicinot tiešu zemnieku un patērētāju sadarbību, apejot lielās pārtikas tirdzniecības ķēdes. 

• Novitāte: Kopienas veidots pārtikas skapja risinājums, kas nodrošina īsāko iespējamo ceļu no zemnieku saimniecībām līdz mājsaimniecībām, garantējot pārtikai nepieciešamo uzglabāšanas temperatūru. 

• Sociālā ietekme: Palīdz zemniekiem vienkāršāk nogādāt savus produktus pie klientiem, bet sabiedrībai ļauj iegādāties veselīgu pārtiku ar skaidru izcelsmes vietu tieši no zemniekiem, ērtā un drošā veidā. 

• Mērķauditoriju iesaiste: “Izipizi” pārtikas skapji tiek piedāvāti kā franšīzes risinājums un to pakalpojuma dizaina veidošanā tika iesaistīti gan patērētāji, gan zemnieki. 

• Efektivitāte: Ievērojami samazināts “attālums” starp zemniekiem un pircējiem. 

• Ilgtspēja: Projekts balstās uz skaidru biznesa modeli, kur katrai iesaistītajai pusei ir nozīmīga interese. 

• Mērogojamība: Ideju var viegli pielāgot citām pilsētām un kopienām, tieši tādēļ tas tiek veidots kā franšīzes risinājums. 

Latvijas Sociālās inovācijas kompetences centrs strādās, lai veicinātu sociālo inovāciju attīstību, nodrošinot nepieciešamās zināšanas, kompetences, resursus un atbalstu gan organizācijām, gan ikvienam cilvēkam, kurš vēlas radīt pozitīvas sociālas pārmaiņas. Šeit vienkopus varēs uzzināt gan par Latvijā, gan Eiropā realizētām sociālo inovāciju idejām, tāpat arī iegūt kontaktus potenciāliem sadarbības partneriem. Centrs darbosies ar sabiedrības izglītošanas jautājumiem, inovatoru izglītošanu un interešu aizstāvību. Šobrīd centrs, kas darbojas SIF ietvaros, strādā ar investīciju projektu sociālo inovāciju attīstīīšanai sociālo pakalpojumu jomā, bet tiek plānots, ka nākotnē centrs nodrošinās arī finansiālu atbalstu sociālajām inovācijām citās jomās.

Galvenās aktivitātes un ieguvumi sabiedrībai: 

• Izglītības un apmācību programmas, kas palīdzēs attīstīt organizāciju un indivīdu prasmes inovāciju izveides, sociālās ietekmes novērtēšanas, mērogošanas un citās jomās, kas vērtīgas sociālo inovāciju ieviesējiem; 

• Mentoru un ekspertu konsultācijas, lai atbalstītu inovatīvu projektu izstrādi un īstenošanu; 

• Pētījumi un analīze par sociālās inovācijas tendencēm un izaicinājumiem Latvijā un Eiropā; 

• Sadarbības tīklu veidošana starp dažādām organizācijām un indivīdiem, lai veicinātu zināšanu un pieredzes apmaiņu; 

• Interešu aizstāvība, lai nodrošinātu, ka valsts un reģionāla mēroga plānošanas dokumentos tiktu atzītas, atbalstītas un veicinātas sociālās inovācijas.

Finansiāls atbalsts tiek plānots kā viens no nozīmīgiem nākotnes centra mērķiem, jo nereti inovatīvas un jaunas sabiedriskas idejas saskaras ar finanšu nepietiekamību to realizācijai un tālākai attīstībai (potenciālai mērogošanai).

Aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju dalīties savā pieredzē par sociālajām inovācijām. Piesaki sociālo inovāciju un iespējams šī iniciatīva tiks izveidota kā labās prakses piemērs un prezentēta starptautiski, kā Latvijas veiksmes stāsts sociālo inovāciju realizācijā:

————————

Sociālās inovācijas kompetences centra izveides projektu līdzfinansē Eiropas Savienības Sociālā fonda programma ESF+, kas paredzēta, lai sekmētu sociālo inovāciju attīstību visā Eiropas Savienībā. Projekta īstenošana tiks veikta līdz 2026. gadam, ar mērķi nodrošināt sabiedrībai nozīmīgu problēmu daudz jēgpilnāku risināšanu un radīt ilgtermiņa pozitīvu ietekmi uz visu Latvijas sabiedrību.