Pēdējā gada laikā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Kipras Tehnisko universitāti pulcēja studentus, NVO, kopienu līderus, sociālos uzņēmējus un pētniekus, lai pārrunātu un izpētītu dažas no šodienas aktuālākajām sabiedrības problēmām, izmantojot sabiedrības zinātnes (Citizen Science) pieeju.

Aicinot dalībniekus no dažādām jomām un sektoriem uz diskusiju un kopīgu sociālo problēmu iztirzāšanu, projekts ValuEU “Hibrīda vērtību ķēdes uzlabošana Eiropā caur sabiedrības zinātni” bija vērsts uz praktisku risinājumu izstrādi, stiprinot un iedrošinot kopienas aktīvākai rīcībai, kā arī sabiedrības zinātnes pieejas testēšanu. 

Sabiedrības zinātnes laboratorijas: piecas tēmas, piecas perspektīvas

Piecas sabiedrības zinātnes darbnīcas tika veltītas katra citai tēmai, kas ir aktuāla gan vietējā, gan globālā mērogā:

• Mentālā veselība un izdegšanas riski: Dalībnieki diskutēja par to, ka veselīgas ikdienas rutīnas, līdzsvars izmantojot digitālās tehnoloģijas un uz cilvēkiem vērsta organizācijas kultūra ir galvenie faktori, lai novērstu izdegšanu un veicinātu cilvēku labklājību.
• Drošība sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos: diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība veidot uzticamus kontaktus, kopienas, piemēram iesaistot NVO, skolas, vietējās pašvaldības, izdot praktiskas, kodolīgas vadlīnijas rīcībām dažādās situācijās un publiskā sektora sadarbības veicināšana.
• Sociālā ekonomika: darbnīcā meklēja iespējas pārveidot un uzlabot sociālās ekonomikas tēlu, padarot to inovatīvu un finansiāli dzīvotspējīgu, vienlaikus stiprinot sadarbību starp NVO, akadēmiķiem, uzņēmumiem un publisko sektoru.
• Digitālais taisnīgums, kiberriski un mākslīgais intelekts: Dalībnieki izpētīja, kā pieejami rīki, izglītība un starpnozaru sadarbība var padarīt digitālo pāreju drošāku un iekļaujošāku.
• Ilgtspējīga nākotne: inovatīvi risinājumi ikdienas pārmaiņām: Pēdējā darbnīcā tika uzsvērta ikdienas uzvedības maiņa, atkritumu samazināšana un iedzīvotāju iniciatīvas kā galvenie soļi taisnīgas, iekļaujošas un ilgtspējīgas vides veidošanai.

Katra darbnīca noritēja pēc strukturētas pieejas, izmantojot Action Design research uz rīcību vērstu pētījumu metodi: problēmas izpēte, dalībnieku pieredzes apmaiņa, Disneja metode – sapņotāji, kritiķi, reālisti un dizaina domāšana. Šī pieeja ne tikai ļāva dalībniekiem analizēt problēmas no dažādiem skatpunktiem, bet arī mudināja viņus ieteikt praktiski īstenojamus risinājumus.

Galvenās atziņas

Darbnīcās tika izkristalizētas vairākas vispārīgas atziņas:

• Sarežģītiem izaicinājumiem nepieciešamas dažādas perspektīvas – pilsoniskās sabiedrības, akadēmisko aprindu, valsts iestāžu un iedzīvotāju apvienošana veicināja bagātīgākas diskusijas un inovatīvākus risinājumus.
• Cilvēki iesaistās, kad redz reālu ietekmi – līdzdalība palielinās, kad indivīdi saprot, kā viņu viedoklis veicina praktiskus rezultātus
• Droša, iekļaujoša vide sarunām ir nozīmīga – konstruktīva vide mudina dalībniekus dalīties personīgajā pieredzē un ieteikt drosmīgas idejas.
• Risinājumiem nepieciešams turpmākais ceļš – pēc diskusijām dalībnieki vēlas skaidrus nākamos soļus un iespējas turpināt praktiski savu iesaistīšanos.

Noslēguma konference

Projekts noslēdzās ar konferenci, kas notika 2025. gada 28. augustā un pulcēja ieinteresētās personas, politikas veidotājus un kopienu pārstāvjus, lai apspriestu rezultātus un gūto pieredzi.

• Pasākumu atklāja Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis, kurš iepazīstināja ar Latvijas sociālās ekonomikas rīcības plānu un vīziju ekosistēmas stiprināšanai.
• Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas un Kipras Tehniskās universitātes pārstāvji dalījās ar atziņām par sabiedrības zinātnes pieejas īstenošanu un semināros gūto pieredzi.
• Interaktīvā paneļdiskusijā eksperti un praktiķi apsprieda sabiedrības zinātnes piemērojamību dažādos kontekstos, līdzdalības metodoloģijas vērtību un rezultātu izmantojamību turpmākajās politikas un kopienas darbībās.

Kāpēc tas ir svarīgi

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai un sociālās ekonomikas jomai kopumā projekts parādīja, kā sabiedrības zinātne var būt spēcīgs instruments sarežģītu sociālo problēmu risināšanai. Hierarhiskas pieejas risinājumiem vairs nav pietiekamas – reālas pārmaiņas prasa sadarbību, uzticības veidošanu un pašu iedzīvotāju iesaistīšanos.

ValuEU projekts ir parādījis, ka, apvienojot kopienas, NVO, politikas veidotājus un akadēmiķus, var kopīgi radīt risinājumus, kas ir gan inovatīvi, gan ilgtspējīgi. No darba vides labklājības pārdomāšanas līdz taisnīgāku digitālo rīku izstrādei un ikdienas ilgtspējīgas prakses veicināšanai – šīs iniciatīvas rezultāti uzsver līdzdalības pieeju potenciālu sociālo inovāciju veicināšanā.

——————–

Projekts ValuEU “Hybrid Value Chain enhancement in Europe through Citizen” ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības viedokli. Paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Valsts izglītības un attīstības aģentūras (VIAA) uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienību, ne piešķīrēju iestādi (VIAA) nevar saukt pie atbildības par tiem.