Saeimas priekšvēlēšanu programmas rāda, ka sociālā uzņēmējdarbība vēl nav kļuvusi par horizontālu ekonomikas un labklājības politiku. Tikai divas no 14 partijām – Nacionālā apvienība un Latvijas attīstībai – to min tieši, turklāt katra saistībā ar vienu konkrētu mērķa grupu. Progresīvo, Jaunās Vienotības un Saskaņas Centra programmās ir spēcīgi netieši instrumenti, taču neviena partija nepiedāvā pilnu atbalsta sistēmu, kas apvienotu finansējumu, sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, darba integrāciju, sociālās ietekmes mērīšanu un sociālo uzņēmumu iesaisti publisko pakalpojumu sniegšanā.

Jēdziens “sociālā uzņēmējdarbība” tieši minēts Latvijas attīstībai programmā saistībā ar senioriem un Nacionālās apvienības programmā saistībā ar personu ar invaliditāti nodarbinātību. Nevienā no analizētajām programmām sociālā ekonomika nav izveidota par atsevišķu politikas virzienu un nav izveidots pilns instrumentu kopums: finansējums, tirgus pieejamība, sociāli atbildīgs publiskais iepirkums, darba integrācija, sociālās ietekmes mērīšana un publisko pakalpojumu partnerības.

Vienlaikus vairākās programmās ir aspekti, kas netieši runā par sociālajai uzņēmējdarbībai aktuāliem aspektiem. PROGRESĪVIE sola ilgtspējīgus un kvalitātē balstītus iepirkumus, NVO finansējumu un izmērāmus sociālos ieguvumus, Jaunā VIENOTĪBA – stratēģisku valsts pasūtījumu, inovāciju iepirkumus, iekļaujošu nodarbinātību un veselības un sociālo pakalpojumu integrāciju, Saskaņas Centrs – priekšrocības sociāli atbildīgiem uzņēmumiem iepirkumos.

Jāatzīmē, ka vispārīgs solījums palielināt pabalstus vai sociālo aizsardzību nav automātiski uzskatāms par sociālās uzņēmējdarbības atbalstu. Tāpat “vietējais uzņēmums”, “NVO”, “kooperatīvs”, “jaunuzņēmums” un “sociāli atbildīgs uzņēmums” nav sinonīmi Sociālā uzņēmuma likumā noteiktam sociālajam uzņēmumam. Tie ir jāvērtē kā saistītas, tomēr atšķirīgas politikas jomas.

Katra programma vērtēta pēc sešām pazīmēm: (1) tiešs sociālās uzņēmējdarbības vai sociālās ekonomikas pieminējums; (2) piekļuve tirgum un publiskajiem iepirkumiem; (3) iekļaujoša nodarbinātība; (4) sociālo, veselības un aprūpes pakalpojumu sniegšana; (5) NVO, kopienu un pilsoniskās sabiedrības loma; (6) reģionālā, zaļā un aprites ekonomika, kā arī uzņēmējdarbības finansēšana.

Tika analizētas partiju īsās programmas, kas iesniegtas CVK, kā arī garās programmas, kas uz analīzes brīdi bija izveidotas divām partijām – Jaunā Vienotība un Latvijas attīstībai.

Detalizēts partiju programmu izvērtējums

 

Nacionālā apvienība – tiešs sociālās uzņēmējdarbības pieminējums

Partijas programmā sociālā uzņēmējdarbība tieši sasaistīta ar nodokļu stimuliem un personu ar invaliditāti iesaisti darba tirgū:

“Ar nodokļu stimuliem atbalstīsim sociālo uzņēmējdarbību un personu ar invaliditāti pilnvērtīgu iesaisti darba tirgū.” Tā ir vienīgā partijas programma ar skaidru nodokļu instrumenta solījumu tieši sociālajiem uzņēmumiem; tajā pašā laikā sociālā uzņēmējdarbība sasaistīta ar konkrētu sabiedrisku rezultātu – nodarbinātību.

Pieminētās saistītās jomas: ģimenes uzņēmumi, kooperatīvi, mājražotāji, vietējāspreces iepirkumos, kopienu loma, lauku pakalpojumi, reģionu darbavietas un aprites ekonomika.

Tomēr jāatzīmē, ka programmā fokuss uz sociālo uzņēmējdarbību varētu būt plašāk precizēts: nav definēts nodokļa veids, saņēmēju loks, izmaksas vai saikne ar publiskajiem iepirkumiem un citām mērķa grupām. Domājot par šo jomu plašāk, ir iespējams sagatavot konkrētu nodokļu stimulu paketi un paplašināt argumentu no invaliditātes nodarbinātības uz reģionu noturību, ģimenes uzņēmumiem, aprites ekonomiku un sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem.

 

Latvijas attīstībai – tiešs sociālās uzņēmējdarbības pieminējums

Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas paredzētas senioru iesaistei un atbalstam: “Papildus atbalstīsim [senioru] mērķauditorijai paredzētas sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas (iesaistei un atbalstam).”

Politiskās partijas “Latvijas attīstībai” programmā redzams visplašākais institucionālais pamats sociālajiem uzņēmumiem: tiešs termina lietojums, pakalpojumu deleģēšana, kopienu instrumenti un uz cilvēku vērsti, privāti sniegti publiski apmaksāti pakalpojumi. Tomēr jāatzīmē, ka tiešais solījums ir ierobežots tikai ar senioriem; nav sociālās uzņēmējdarbības horizontālas politikas,
sociāli atbildīgu iepirkumu, rezervētu līgumu vai īpaša finansējuma sociālajiem uzņēmumiem.

Saistītās jomas: netipisku valsts funkciju deleģēšana privātajam vai NVO sektoram, kopienu fondi un mikrogranti, sabiedriskā labuma organizācijas, vienlīdzīgas darba tirgus iespējas, sociālo un veselības pakalpojumu integrācija, aprūpe mājās, NEET jaunieši, inovāciju iepirkumi un privāto pakalpojumu tirgus.

Domājot par šo jomu plašāk partijas programmas kontekstā, senioru iniciatīvas iespējams paplašināt par sociālās uzņēmējdarbības rīcības virzienu visām mērķa grupām un izmantot partijas brīvā tirgus valodu – konkurence par publiskiem līgumiem, samaksa par rezultātu un publisko izmaksu ietaupījums.

 

PROGRESĪVIE – programmas politiskā loģika ir ļoti tuva sociālās ekonomikas pieejai

Lai gan partijas garajā programmā sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minētas, programmas politiskā loģika ir ļoti tuva sociālās ekonomikas pieejai:

“Padarīsim iepirkumus atklātus, ilgtspējīgus un balstītus kvalitātē, nevis zemākajā cenā” un lauksaimniecības subsīdijas sasaistīsim ar “izmērāmiem vides un sociālajiem ieguvumiem”.

Programma piedāvā sociālajai uzņēmējdarbībai visatbilstošāko iepirkumu un ietekmes valodu: kvalitāte, ilgtspēja, izmērāmi sociālie ieguvumi un samaksa par rezultātu.

Saistītās jomas: NVO fonda palielināšana, personu ar invaliditāti darba tirgus, vardarbībā cietušo pakalpojumi, NVD kā rezultātos balstīts pakalpojumu iepircējs, sudraba ekonomika, kopienu noturība, atkritumu šķirošana, zaļā pāreja un sociālie ieguvumi.

Tai pat laikā, ekonomikas atbalsts koncentrēts uz augstu pievienoto vērtību, eksportu un R&D, bet sociālie uzņēmumi nav nosaukti kā daļa no uzņēmējdarbības politikas. Nav rezervētu līgumu vai mērķēta finansējuma. Sociālos uzņēmumus iespējams iekļaut aprūpes, invaliditātes, vardarbības novēršanas, aprites ekonomikas un reģionu pakalpojumu īstenošanā.

 

Jaunā VIENOTĪBA – sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minētas, tomēr pieminētas saistītās jomas

Lai gan partijas garā programma ir ļoti izvērsta, sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minēta. Valsts iepirkumu paredzēts pārvērst par “stratēģisku instrumentu” inovāciju radīšanai; nodarbinātības politikā īpaši atbalstīti cilvēki ar invaliditāti, ilgstošie bezdarbnieki un seniori.

Saistītās jomas: inovāciju iepirkumi, cilvēkcentrēti publiskie pakalpojumi, veselības un sociālās aprūpes integrācija, mājas aprūpe, personu ar invaliditāti līdzdalība darba tirgū, pilsoniskās sabiedrības finansēšana, kopienas, aprites ekonomika un taisnīga zaļā pāreja.

Partijas programma piedāvā daudz konkrētu mehānismu, kur sociālie uzņēmumi varētu būt īstenošanas partneri: valsts pasūtījums, rezultātos balstīts budžets, darba integrācija, aprūpe mājās un reģionu pakalpojumi.

Tomēr uzņēmējdarbības instrumenti galvenokārt orientēti uz eksportu, tehnoloģijām un strauju izaugsmi. Sociālās inovācijas un sociāli atbildīgs iepirkums nav iekļauts, tādēļ mazāki ietekmes uzņēmumi var palikt ārpus atbalsta sistēmas.

“Stratēģiskā iepirkuma” paplašināšana no aizsardzības un tehnoloģijām uz sociālajiem rezultātiem, sociālos uzņēmumus iekļaujot cilvēkkapitāla, invaliditātes nodarbinātības, mājas aprūpes, aprites ekonomikas un reģionu politikā, ievērojami paplašinātu programmas sociālās ekonomikas tvērumu.

 

Zaļo un Zemnieku savienība – sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika minētas pastarpināti

Sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minēta tiešā veidā, tomēr minēta pastarpināti:

“Atbalstīsim īsās piegādes ķēdes un publiskajos iepirkumos veicināsim vietējos produktus” un “lauku kopienu un pilsoniskās līdzdalības stiprināšana, izmantojot LEADER pieeju”.

Saistītās jomas: NVO un jauniešu centri, riska grupu jaunieši, sociālo pakalpojumu pieejamība visā Latvijā, invaliditātes sistēmas reforma, LEADER, īsās piegādes ķēdes, krājaizdevu sabiedrības un funkciju deleģēšana.

Šīs programmas ietvarā redzams ļoti piemērots reģionālās sociālās uzņēmējdarbības stāsts: lauku kopienas, vietējie pakalpojumi, īsās ķēdes un vietējā ekonomiskā aktivitāte jau ir programmas kodolā. Tomēr vietējie produkti un LEADER nav sasaistīti ar sociālo uzņēmumu statusu, iekļaujošām darbavietām vai ilgtermiņa publisko pakalpojumu līgumiem, sociālos uzņēmumus iespējams pozicionēt kā lauku pakalpojumu, kopienu centru, aprūpes, mobilitātes un vietējo pārtikas ķēžu uzturētājus.

 

Apvienotais saraksts – sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minētas

Sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minētas. Līdzīga terminoloģija izmantota šajos programmas punktos: “Integrēsim veselības un sociālo aprūpi, stiprināsim paliatīvo un ilgstošās aprūpes pieejamību” un “Vienkāršosim mazos publiskos iepirkumus, lielajiem izveidosim kompetences centrus”.

Saistītās jomas: veselības un sociālās aprūpes integrācija, ilgstošā un paliatīvā aprūpe, sociālo dienestu kapacitāte un vardarbības prevencija, reģionāla valsts un pašvaldību pakalpojumu plānošana, vietējā pārtika publiskajā patēriņā, mazo iepirkumu vienkāršošana un kopienu iesaiste tiešajos enerģijas piegādes līgumos.

Programma apvieno integrētu aprūpi, reģionālu pakalpojumu plānošanu un mazo iepirkumu vienkāršošanu – tas var radīt praktisku ieeju sociālajiem uzņēmumiem kā pakalpojumu sniedzējiem, īpaši reģionos. Tomēr publisko iepirkumu reforma aprakstīta tikai kā administratīva vienkāršošana; nav sociālo vai kvalitātes kritēriju, rezervētu līgumu un sociālo uzņēmumu iesaistes. Uzņēmējdarbības atbalsts koncentrēts augstas pievienotās vērtības, eksporta un pētniecības nozarēs, kas var atstāt ārpus fokusa sociālos uzņēmumus ar lokālu ietekmi. Ir iespējams papildināt mazo iepirkumu reformu ar sociāli atbildīga iepirkuma vadlīnijām un sociālos uzņēmumus atzīt par partneriem integrētā aprūpē, vardarbības prevencijā, reģionu pakalpojumos un vietējās pārtikas piegādēs.

 

Latvija pirmajā vietā – sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minētas

Sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minētas, tomēr atzīmēta ALTUM bāzē paredzēta Nacionālā attīstības banka “pirmkārt, mazo un vidējo vietējo uzņēmumu finansēšanai”.

Saistītās jomas: MVU finansēšana, Latgales ekonomiskā attīstība, kopienu nozīme lauku skolu saglabāšanā un lielāks atbalsts ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām.
Vietējo MVU un reģionu ekonomikas prioritāte ļauj sociālos uzņēmumus parādīt kā tirgus dalībniekus un darbavietu radītājus, tomēr programmā nav minēta iekļaujoša nodarbinātība, sociālo pakalpojumu sniedzēji, NVO, sociālā ietekme, zaļā/aprites ekonomika vai sociāli atbildīga iepirkuma sistēma. Sociālie uzņēmumi ir vietējie MVU, kas papildus nodokļiem samazina publiskās izmaksas un uztur pakalpojumus reģionos.

 

Jaunā konservatīvā partija (JKP) – sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minētas

Sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minēta, lai gan programmā skan formulējums: “Pilnveidosim to uzņēmumu atbalsta sistēmu, kas apmāca jauniešus un mūžizglītības programmās pārkvalificētus darbiniekus.”

Saistītās jomas: mazā uzņēmējdarbība reģionos, uzņēmumi, kas apmāca mērķa grupas, personu ar invaliditāti asistenta pakalpojumi, kopienu civilā aizsardzība, enerģijas projektu labums vietējām kopienām un pilsoniskās sabiedrības iesaiste kultūras mantojumā.

Šīs partijas programmā ir atvērts ceļš uzņēmumu atbalsta sasaistīšanai ar cilvēkkapitāla un reģionu rezultātiem, kas ir tuvs darba integrācijas sociālo uzņēmumu modelim, tomēr nav sociālo kritēriju iepirkumos, sociālo pakalpojumu partnerību, NVO finansēšanas vai sociālā uzņēmuma statusa. Sociālo uzņēmumu atbalstu iespējams sasaistīt ar jauniešu, pārkvalificēto, ilgstošo bezdarbnieku un personu ar invaliditāti iekļaušanu darbā, īpaši reģionos.

 

Saskaņas Centrs – sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minētas

Sociālā uzņēmējdarbība nav minēta, tuvākais tiešais tirgus pieejamības solījums: “Valsts un pašvaldību iepirkumos priekšroku dosim sociāli atbildīgiem uzņēmumiem.”

Saistītās jomas: atbalsts saistīts ar darba vietām, nodokļu nomaksu un darba tiesību ievērošanu; paredzēta attīstības banka kooperatīvu, pieejamu mājokļu, zaļas ražošanas un reģionālās infrastruktūras finansēšanai.

No visām programmām šeit ir vistiešākais politiskais mandāts sociāli atbildīga publiskā iepirkuma attīstībai un uzņēmumu atbalsta sasaistīšanai ar darba kvalitāti. Tomēr “Sociāli atbildīgs uzņēmums” nav definēts, nav atsauces uz sociālā uzņēmuma statusu, rezervētiem līgumiem vai pārbaudāmiem sociālajiem kritērijiem.

 

Gobzema saraksts – sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minētas

Sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minēta, tomēr minēts atbalsts darba integrācijai: “Mērķtiecīgi atbalstīsim personas ar invaliditāti, nodrošinot […] reālu integrāciju darba tirgū.”

Saistītās jomas: personu ar invaliditāti integrācija, ALTUM pārveide par investīciju banku, nodokļu brīvdienas jauniem uzņēmumiem, vienkāršots režīms pašnodarbinātajiem un amatniekiem.

Partijas programmā ir skaidrs darba tirgus integrācijas mērķis, mazo uzņēmumu finansēšanas un administratīvā sloga mazināšanas instrumenti. Tomēr nav mehānisma, kas savieno invaliditātes nodarbinātību ar uzņēmumu atbalstu; nav sociāli atbildīga iepirkuma, NVO partnerības vai sociālo pakalpojumu tirgus.

 

Mēs mainām noteikumus – sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minētas

Sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minēta; ir minēts mazais bizness: “Mazais bizness — fiksēts 10% mikrouzņēmuma nodoklis” un privāto veselības pakalpojumu sniedzēju integrēšana valsts apmaksātajā sistēmā.

Saistītās jomas: mazais bizness, privāto pakalpojumu sniedzēju iesaiste, pierobežas ekonomiskā zona, profesionālā izglītība ar uzņēmējiem, vietējā pārtika publiskajos iepirkumos un decentralizēta pašvaldību lēmumu pieņemšana. Tirgus un privātās iniciatīvas pieeja teorētiski ļauj sociālos uzņēmumus pozicionēt kā efektīvus publisko pakalpojumu sniedzējus, nevis dotāciju saņēmējus. Tomēr programmā nav minēta sociālā ietekme, iekļaujoša nodarbinātība vai NVO partnerības instrumenti; paredzēta SIF likvidēšana. Uzsvars uz deregulāciju pats par sevi nenodrošina sociālo uzņēmumu piekļuvi tirgum.

 

Austošā Saule Latvijai – sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minētas

Sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minēta tiešā veidā, bet veselības sadaļā minēta sociālā pediatrija.

Saistītās jomas: kooperācija, reģionu saimniecības, ilgtspējīga saimniekošana, atbalsts ģimenēm paliatīvajā aprūpē, sociālā pediatrija un tehnoloģiski risinājumi darbaspēka trūkuma mazināšanai.
Reģionu, kooperācijas un pašmāju darbaspēka uzsvars ļauj runāt par sociālajiem uzņēmumiem kā vietējiem darba devējiem un pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr programmā nav iekļautas NVO partnerības, sociāli atbildīgs iepirkums, darba integrācijas mehānismi, sociālās ietekmes vai sociālo uzņēmumu finansējums; SIF paredzēts aizstāt ar citu fondu bez skaidras lomas.

 

SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI – sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minētas

Sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minēta. Saistītās jomas: ALTUM pārveide par nacionālo banku, kooperatīvi, ģimenes uzņēmumi, pašnodarbināto vienkāršots režīms, reģionālās biznesa zonas, vietējie produkti iepirkumos un atbalsts personām ar invaliditāti galvenokārt caur pabalstiem un nodokļu atvieglojumiem.

Programma redz vietējo uzņēmējdarbību, kooperāciju un publisko iepirkumu kā ekonomikas politikas instrumentus; tas ļauj sociālos uzņēmumus pozicionēt kā vietējus darba devējus un nodokļu maksātājus. Programmā nav minēta darba integrācija, sociālo pakalpojumu tirgus, sociālā ietekme vai sociāli atbildīgi iepirkumi.

Solījums palielināt “Latvijā ražotās produkcijas īpatsvaru publiskajos iepirkumos” pats par sevi nerada sociālu rezultātu.

 

Stabilitātei! – sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minētas

Sociālā uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika nav minēta. Sociālo aizsardzību paredzēts stiprināt pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, personām ar invaliditāti un citām nabadzības riskam pakļautām grupām.

Saistītās jomas: bērnu aprūpes pakalpojumi, sociālā aizsardzība un vispārīgs mērķis radīt kvalificētas darbavietas. Programmā ir skaidri nosauktas sociālās mērķgrupas, kuru vajadzībām sociālie uzņēmumi var piedāvāt pakalpojumus vai nodarbinātības iespējas. Programma ir ļoti vispārīga un nepiedāvā uzņēmējdarbības, iepirkumu, NVO, darba integrācijas, reģionu vai sociālo pakalpojumu īstenošanas instrumentus. SIF paredzēts likvidēt.

No solījumiem līdz īstenošanai

Programmu analīze rāda: politiskajās programmās netrūkst mērķu, kuru sasniegšanā sociālie uzņēmumi var palīdzēt, tomēr trūkst skaidras saiknes starp šiem mērķiem un sociālo uzņēmējdarbību kā praktisku politikas instrumentu. Partijas runā par iekļaujošu nodarbinātību, aprūpi, reģionu attīstību, vietējiem pakalpojumiem un aprites ekonomiku, bet sociālos uzņēmumus tikai reti nosauc par partneriem šo uzdevumu īstenošanā.

Latvijā jau ir tiesiskais regulējums, pieredzējuši sociālie uzņēmumi un uzkrāta atbalsta programmu pieredze. Nākamais solis ir sociālo uzņēmējdarbību nostiprināt kā horizontālu politikas instrumentu – ar sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, pieejamu izaugsmes finansējumu, mērķētu atbalstu darba integrācijai un sociālo uzņēmumu iesaisti publisko pakalpojumu sniegšanā.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija ir gatava sadarboties ar ikvienu demokrātisku politisko spēku, lai vispārīgus solījumus pārvērstu konkrētos, finansētos un izmērāmos risinājumos. Sociālā uzņēmējdarbība nav vienas ideoloģijas projekts – tā ir praktiska iespēja vienlaikus risināt sabiedrības vajadzības, radīt darbvietas un stiprināt Latvijas ekonomiku.