Zemgales LSUA biedri medijos stāsta par sociālo uzņēmējdarbību
Radio SWH un interneta medijos “Delfi” un “TVNET” intervijas sniedza sociālie uzņēmēji no Zemgales – Atbalsta un attīstības centrs “Kopā”, “Mājas Tuvu”, Bagāžnieku tirgus “Ķirpēni” un Privātā pamatskola “Pats”! Uzņēmēji dalījās savā pieredzē, uzsākot ceļu uzņēmējdarbībā un to turpinot arī šobrīd. Turklāt katrs pieredzes stāsts un darbības sfēra ir atšķirīga, parādot arī pašas sociālās uzņēmējdarbības daudzveidību!
Klausies radio SWH intervijas:
Ķirpēnu bagāžnieku bagātības
Bagāžnieku tirgus “Ķirpēni” ir sociālais uzņēmums Dobeles novadā. Tajā ik svētdienu ir iespējams atrast un iegādāties dažādas vērtīgas un interesantas lietas, kas kādam vairs nav derīgas, kā arī pārdot savas liekās mantas, tādējādi veicinot otrreizēju lietu izmantošanu un vienlaikus atbalstot Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrības “DACE” darbību un labdarības projektus.
Kāpēc “bagāžnieku” tirgus? Pavisam vienkārši – lai tirgotos nav vajadzīgi īpaši stendi, jebkurš var atbraukt ar savu auto un tirgot lietas tieši no bagāžnieka. Šīs idejas autorei Dacei Deizijai Rodei iesaiste sociālu problēmu risināšanā un labdarības darbā nav sveša. Jau 28 gadus Dace vada Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrību “DACE”, un “Ķirpēni” ir jaunākā iniciatīva, kas atbalsta biedrības darbu. “Pēc vairāk nekā 20 gadu darba domāju par to, ka Rīgā esmu palīdzējusi daudz cilvēkiem un vajadzētu doties tālāk, uz laukiem. Vēlējos nopirkt kādu zemesgabalu, kur es varētu šķirot mantas, ziedot tās tālāk, nodarboties ar labdarību. Nejauši nokļuvu Ķirpēnos, nelielā ciematā Dobeles novadā, un man ļoti iepatikās šī vieta – tā ir viegli pieejama, atrodas tieši uz ceļa, tajā ir arī starppilsētu autobusa pietura. Braucot mājās, man ienāca prātā ideja par tirgu. Šis notika Covid-19 laikā, kad bija lieli ierobežojumi veikalu darbībā, arī daudziem cilvēkiem nebija iespējas strādāt, nopelnīt iztiku. Domāju, ka šis palīdzētu abpusēji – gan dodot iespēju iegādāties nepieciešamās lietas vai vienkārši ko interesantu, gan kā vieta, kur tālākā reģionā cilvēkiem būtu iespēja papildus nopelnīt naudiņu,” stāsta Dace.
“Ķirpēnu” darbībā tiek izcelti vairāki mērķi, principi, pēc kuriem vadīties. Viens no tiem ir mantu atkārtota izmantošana, iespēja dot jaunu dzīvi lietām, kas ir bijušas aizmirstas un mājās “krāj putekļus”, veicinot atbildīgu preču patēriņu. Tāpat nozīmīga ir pieejamība – bieži cilvēkiem reģionos nav ērtas piekļuves lielveikaliem, kā arī jaunu preču nopirkšana var būt dārga, ir jāmeklē alternatīvi risinājumi, ko šajā gadījumā sniedz “Ķirpēnu” tirgus. “Pie mums var atrast un nopirkt pilnīgi visu, un to var izdarīt par daudz zemākām cenām, kā tas ir veikalos. Uzskatu, ka pie mums ir lielāka preču izvēle nekā lielveikalā. Ir cilvēki, kuri tirgo apģērbu, sadzīves preces, dažādus interesantus, dekoratīvus priekšmetus, tāpat notiek arī pārtikas tirdzniecība,” stāsta Dace.
Pastāvēšanas gados tirgus ir audzis. Pirms 2024. gada vasaras tirgū piedalījās tikai ap 20 tirgotājiem, vasaras mēnešos skaits auga līdz 50, un šobrīd ik nedēļu tirgū piedalās ap 75 tirgotājiem, kas palielina “Kirpēnu” radīto sociālo ietekmi. “Tirgū var piedalīties ikviens. Ja mums piesakās, piemēram, cilvēki ar invaliditāti vai vecāka gadugājuma cilvēki, viņiem mēs tirgošanās maksu neprasām. Mums ir nozīmīgi dot iespēju piedalīties cilvēkiem no riska grupām, atbalstīt viņus. Tāpat jāpiemin, ka visi mūsu ienākumi nonāk biedrībā “DACE”, tirgus peļņa tiek tieši novirzīta labdarības projektiem, to izpildei,” skaidro Dace. Biedrības “DACE” darbība ir saistīta ar palīdzības sniegšanu mazaizsargātajām grupām dažādos veidos – caur informatīvu atbalstu juridiskos un sociālos jautājumos, mantisku atbalstu, arī piedāvājot kultūras pasākumu apmeklējumus un citos.
Nozīmīga “Ķirpēnu” pastāvēšanas daļa ir ne tikai tirgošanās iespējas, bet arī izveidotā kopiena. Tirgus ir kļuvis par satikšanās vietu, paralēli pamatdarbībai tajā tiek domāts arī par to, lai būtu interesanti pavadīts laiks visai ģimenei. “Pie mums brauc paaudzes – brauc bērni, vecāki un vecvecāki. Reizēm dzirdu, kad kāds runā pa telefonu un uz jautājumu “Kur tu esi?” atbild – “Ķirpēnos! Brauc šurp!”. Mēs vadām dažādas radošas aktivitātes, mums blakus atrodas “Ķirpēnu darbnīcas”, kur ir iespējams apgūt šūšanas, galdniecības, printēšanas prasmes. Bērniem ir piepūšamās atrakcijas, animatori, mēdz būt dzīvā mūzika. Mums ir ļoti nozīmīgi, lai radītu patīkamu atmosfēru un cilvēkiem prieku,” stāsta Dace.
Veiksmīga tirgus darbība ir sniegusi arī iespēju paplašināt savu darbības spektru – biedrības “DACE” rīkotajiem notikumiem tagad ir iespēja notikt arī Ķirpēnos, ne tikai Rīgā, radot interesantus pasākumus arī cilvēkiem reģionā. Apskatot darbību kopumā, Dace uzsver: “Šis nav tikai Ķirpēniem, šis ir visam novadam. Tirdziņš dod iespēju strādāt, nopelnīt naudu, nopirkt nepieciešamo. Pie mums brauc arī tālāku reģionu iedzīvotāji, jūtam, ka esam ieviesuši papildus jaunu dzīvību šajā vietā, un es ļoti lepojos ar kopienu, ko mēs esam izveidojuši, manā uztverē tas ir kaut kas fenomenāls. Nākotnē arī turpināsim darboties un augt!”.
Palīdzēt bērniem un jauniešiem atrast savu vietu dzīvē
Svarīgākais ir ticība sev un saviem bērniem – nenolaist rokas arī tad, ja pirmajā brīdī šķiet, ka grūtības ir nepārvaramas. Tā par savu misiju un vienlaikus arī ikdienas darbu saka Ilze Saulāja – Jelgavas sociālā uzņēmuma, “Atbalsta un attīstības centra KOPĀ” dibinātāja. Viņas vadītajā centrā speciālisti ar ABA terapijas metodēm palīdz bērniem un jauniešiem ar autiskā spektra un citiem funkcionāliem traucējumiem atrast savu vietu dzīvē un noticēt savām spējām un varēšanai.
Ilze Saulāja par savu ceļu līdz centra atvēršanai stāsta: “Vienmēr esmu bijusi pedagogs, man vienmēr ir patikuši bērni. Tomēr, strādājot skolā, sapratu, ka kaut kas nav pareizi, es darbā nejūtu piepildījumu. Sapratu, ka man ir jāmāca ļoti daudz lietas, bet es neskatos uz konkrēta bērna vajadzībām, neanalizēju uzvedību un neiedziļinos, kāpēc viņš kaut ko nevar iemācīties. Es uzsāku mācīties speciālo pedagoģiju ar cerību, ka es atradīšu atbildes uz šiem jautājumiem, bet ar to nebija gana, līdz meklējot, es nokļuvu līdz ABA terapijai. Tā pēta uzvedību, apskata un iedziļinās problēmās, meklē veidus, kā ar tām strādāt un risināt. Sākotnēji atvēru savu privātpraksi, tomēr ļoti ātri izdegu un sapratu, ka vēlos komandu. Nejauši sastapu Sandru Olavu, kurai bija līdzīgs mērķis un kopā apvienojāmies. Pieteicāmies organizācijas “New Door” mācībās, kas palīdzēja noformulēt tālāko darbību, sapratām, ka būtībā mēs veicam sociālo uzņēmējdarbību, un tā mēs abas ar Sandru kopā bailīgi, bet reizē arī drosmīgi Jelgavā izveidojām atbalsta un attīstības centru KOPĀ.”
Centrā ikdienā strādā 10 speciālisti, kuri savu darbu velta bērniem un jauniešiem ar autiskā spektra traucējumiem, viņu integrācijai sabiedrībā. Pārsvarā speciālistu darbībā uzsvars ir likts uz ABA terapiju un silto graudu metodi – tās ir metodes, kas iet roku rokā, attīsta komunikācijas un sadarbības prasmes, veicina iekļaušanu sabiedrībā. Ikdienā centru apmeklē bērni no 1.5 gada vecuma, lielākā daļa no centra apmeklētājiem ir tieši bērni pirmsskolas vecumā. Papildus tam, ar “Altum” sociālās uzņēmējdarbības grantu ir izveidota programma, kas paredzēta 13 līdz 30 gadus veciem jauniešiem, tās ietvaros tiek apmācītas darba prasmes trīs galvenajos virzienos – tiek mācītas biroja administratora, telpu uzkopšanas un arī radošās prasmes.
“Kad mēs pirms 2 gadiem sākām strādāt, mums ar Sandru katrai bija 8 klienti. Nezinājām, ko sagaidīt, bet sākām ar domu, ka mums būs mazs apmeklējums. Šobrīd dienā mūsu centru var apmeklēt pat 40 bērni, un kopumā klientu skaits sasniedz 130. Absolūti lielākā daļa no mūsu apmeklētājiem ir Jelgavas, Jelgavas novada iedzīvotāji, ir ģimenes, kas brauc pie mums arī no reģiona. Lielākoties tās ir vietējās ģimenes, kuras saņem profesionālu, kvalitatīvu speciālistu palīdzību, atbalstu,” stāsta Ilze. Kopš reģionālās reformas un skolu tīkla optimizācijas, liela problēma ir mazo lauku skolu slēgšana, kas bērniem ar autiskā spektra traucējumiem neļauj pilnvērtīgi iekļauties mācību vidē, jo lielo pilsētu skolās bieži vien trūkst individuālas pieejas, bērns “pazūd” troksnī, un pedagogi nespēj piedāvāt atbilstošu programmu. Lai gan šobrīd centra klientu īpatsvars ir pirmskolas vecuma bērni, ar skatu nākotnē šāda attīstības centra izveide, vismaz konkrētajā reģionā, šo problēmu daļēji spēj palīdzēt risināt. Protams, ka problēmas pilnvērtīgākam risinājumam ir nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas un daudz plašāks atbalsta tīkls.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir darba finansiālā puse. “Tas ir ļoti sāpīgi, ir vecāki, kuriem nav līdzfinansējums un mums ir jāprasa no viņiem nauda. Man ir ļoti grūti to izdarīt – man pašai ir 3 bērni, es zinu, ko nozīmē uzturēt ģimeni un kādi ir ikdienas izdevumi. Kad tu vecākiem prasi šo lielo mēneša maksu, ir ļoti grūti,” atzīst Ilze. Taču centrs ir jāuztur, algas ir jāmaksā, jādomā arī par to, kā motivēt darbiniekus, jo šis ir darbs, kurā ļoti ātri var izdegt. Šajā ziņā liels atbalsts būtu, ja palīgā varētu nākt valsts ar savu finansējumu un pašvaldībai būtu lielākas iespējas palīdzēt šādām ģimenēm. Katru gadu Jelgavas pilsētas pašvaldība bērniem ar invaliditāti apmaksā 10 attīstību uzturošās nodarbības, kā arī ir bijusi iespēja saņemt grantu un 1000 eiro naudas balvu sociālās idejas konkursā “Impulss”.
Līdz šim jau piepildīti vairāki mērķi – atvērts atbalsta centrs, izveidota komanda, notiek vairāk nekā 300 nodarbību mēnesī, bet nekas neapstājas, priekšā atkal jauni sapņi. Jau pavisam drīz attīstības centrs pārcelsies uz jaunām, divreiz lielākām telpām. Tas ļaus paplašināt darbības spektru, piedāvāt vecākiem atbalsta grupas, izveidot interešu izglītības pulciņus bērniem, piedāvāt vairāk radošas aktivitātes, tādējādi radot drošu telpu, kur jaunieši var atrast un attīstīt savas stiprās puses un talantus.
—————————–
Šīs publikācijas ir tapušas Interreg VI-A Latvijas – Lietuvas programmas 2021. – 2027.gadam projekta Nr. LL-00020 “Sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas uzlabošana Zemgalē un Ziemeļlietuvā” (RE:IMPACT) ietvaros. Projektu īsteno Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija kopā ar Lietuvas Sociālā biznesa asociāciju, Zemgales plānošanas reģionu un Rokišķu rajona pašvaldību. Projekta kopējais budžets ir 595 286,00 EUR, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 476 228,80 EUR. Plašāk par projektu: https://sua.lv/jaunumi/interreg/
Šīs publikācijas ir sagatavotas ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
