Mērogošanās ir stratēģiska pieeja, kas ļauj palielināt sociālo ietekmi, vienlaikus nodrošinot sociālā uzņēmuma ilgtspēju

Runājot par mērogošanos sociālo uzņēmumu, sociālās uzņēmējdarbības un sociālās ekonomikas organizāciju kontekstā, galvenokārt tiek domāta pozitīvas sociālās vai vides ietekmes palielināšana, nevis vienkārši organizācijas izaugsme, palielināšana vai lielāku ienākumu gūšana. Kamēr tradicionālām organizācijām izaugsme nozīmē apgrozījuma vai rentabilitātes palielināšanu, mērogošanās sociālās ekonomikas organizācijām ir vairāk nekā izaugsme, tā nozīmē koncentrēties uz mērķi, lai maksimizētu pozitīvās pārmaiņas un sasniegt sev vēlamo sociālo vai vides ietekmi.

Mēroga palielināšana tiek raksturota kā “process”, nevis kā konkrēts “stāvoklis” (2); tā ir stratēģiska darbība, lai izvēlētos pareizo ceļu sociālās misijas sasniegšanai, tādējādi palielinot sociālo un vides ietekmi. Mēroga paplašināšana palīdz organizācijai sasniegt vairāk cilvēku, efektīvāk risināt problēmas un stiprināt tās ilgtermiņa stabilitāti. Sociālie mērķi un finanšu aspekti ir cieši saistīti, jo finanšu resursi ir līdzeklis vēlamās ietekmes veidošanai – nevis galvenais organizācijas mērķis.

Mērogošanās nav obligāts nosacījums visiem sociālajiem uzņēmumiem un sociālās ekonomikas organizācijām, drīzāk tas ir apzināts solis, kas prasa mobilizēt dažādus organizācijas aspektus un rada virkni izmaiņu, piemēram, organizācijas struktūrā, cilvēkresursos un lomās, kā arī produkta vai pakalpojuma vērtības piedāvājumā.

Galvenais iemesls, kāpēc mērogot sociālās ekonomikas organizāciju, ir palielināt tās pozitīvo ietekmi un sniegt spēcīgāku atbildi uz sociālajiem un vides izaicinājumiem. Mēroga paplašināšana nav tikai par organizācijas izaugsmi, bet par nozīmīgāku un ilgstošāku pārmaiņu radīšanu kopienām un sabiedrībai kopumā.

Organizācijas var izvēlēties paplašināt savu mērogu dažādu iemeslu dēļ. Dažas cenšas labāk reaģēt uz sociālajām vajadzībām, uzlabojot to, cik efektīvi tās risina problēmas un sniedz savus pakalpojumus. Citas koncentrējas uz jau radītās ietekmes stiprināšanu, uzlabojot savu darbību kvalitāti vai efektivitāti.

Mērogošanās var būt arī ambīcija sasniegt vairāk cilvēku, vai nu paplašinoties tajā pašā teritorijā, vai arī piedāvājot savus risinājumus jaunos reģionos vai citām mērķa grupām. Dažos gadījumos organizācijas cenšas ietekmēt plašāku sistēmu, mainot politiku, praksi vai domāšanas veidu, lai risinātu sociālo problēmu pamatcēloņus.

Visbeidzot, mēroga paplašināšana var palīdzēt organizācijām sasniegt tādu atpazīstamības un ietekmes līmeni, kurā tās var efektīvāk sadarboties ar partneriem un veicināt plašākas sabiedrības pārmaiņas. (1)

Mēroga paplašināšana nav viens konkrēts solis, bet gan process, kas noris ilgākā laika gaitā. Sociālie uzņēmumi, palielinot savu ietekmi, bieži vien iziet cauri vairākiem posmiem, kur katrs no tiem  balstās uz iepriekšējo.

Sākumā organizācijām jākoncentrējas uz savas idejas testēšanu praksē. Tas nozīmē, ka risinājums tiek izmēģināts nelielā mērogā, lai pārliecinātos, vai tas patiešām darbojas un rada vēlamo ietekmi. Šo posmu bieži sauc par “koncepcijas pamatojumu” (proof of concept), kur galvenais mērķis ir mācīties un uzlabot risinājumu, balstoties uz reālu pieredzi.

Kad risinājums sniedz pozitīvus rezultātus, nākamais posms pievēršas biznesa modeļa stiprināšanai. Organizācijas strādā, lai padarītu savas darbības efektīvākas un nodrošinātu, ka tās var radīt ietekmi ilgtspējīgā veidā. Šis posms palīdz pierādīt, ka risinājums ir ne tikai efektīvs, bet arī dzīvotspējīgs ilgtermiņā.

Kad šie pamata elementi veiksmīgi darbojas, organizācija var pievērsties mēroga paplašināšanas procesam. Šajā posmā uzmanība tiek pievērsta tam, lai sasniegtu vairāk cilvēku vai radītu nozīmīgāku ietekmi, piemēram, paplašinoties uz jaunām jomām, veidojot sadarbības ar dažādiem partneriem vai ietekmējot plašākas sistēmas. Tas bieži vien prasa izmaiņas stratēģijā, struktūrā un resursos. (1)

Ir svarīgi atzīmēt, ka šis process ne vienmēr ir lineārs. Organizācijas var pārvietoties starp posmiem uz priekšu un atpakaļ, veltot laiku pielāgošanai un uzlabošanai, pirms turpināt attīstīties.

Sociālie uzņēmumi var paplašināt savu ietekmi dažādos veidos atkarībā no tā, ko tie vēlas sasniegt. Šīs stratēģijas var iedalīt trīs galvenajās grupās: kvalitatīvā, kvantitatīvā un sistēmiskā paplašināšanās.

• Kvalitatīva mēroga paplašināšana koncentrējas uz ietekmes nozīmīguma un kvalitātes uzlabošanu. Tā vietā, lai sasniegtu vairāk cilvēku, organizācijas cenšas labāk apmierināt esošo atbalsta saņēmēju vajadzības. Tas var ietvert pakalpojumu paplašināšanu, papildu problēmu risināšanu vai visaptverošāka atbalsta piedāvāšanu. Tas nozīmē radīt spēcīgākas un nozīmīgākas pārmaiņas tām mērķa grupām, kuras jau tiek sasniegtas.
• Kvantitatīvā mēroga paplašināšana ir saistīta ar sasniegto cilvēku vai teritoriju skaita palielināšanu. To var panākt, paplašinoties tajā pašā teritorijā (sasniedzot vairāk saņēmēju vietējā līmenī) vai paplašinoties uz jauniem reģioniem vai valstīm. Mērķis ir plašāk izplatīt pārbaudītu risinājumu un padarīt to pieejamu vairāk cilvēkiem, kam tas nepieciešams.
• Sistēmiska mēroga paplašināšana ir vērsta uz plašākas sistēmas maiņu. Tā vietā, lai tikai sniegtu pakalpojumus tieši, organizācijas strādā, lai mainītu politiku, praksi, uzvedību vai domāšanas veidu. Tas var ietvert partnerību veidošanu, interešu aizstāvību vai zināšanu apmaiņu, lai citi dalībnieki uzzinātu un izmantotu šo risinājumu. Mērķis ir risināt sociālo problēmu pamatcēloņus un radīt ilgstošas pārmaiņas plašākā mērogā.

Praksē daudzi sociālie uzņēmumi apvieno un variē šīs pieejas, piemēram, uzlabojot savus pakalpojumus, vienlaikus paplašinoties uz jaunām teritorijām vai mainot un uzlabojot vietējo sistēmu. (1)

Nav vienas labākās stratēģijas mēroga paplašināšanai. Pareizā izvēle ir atkarīga no organizācijas mērķa, kapacitātes un konteksta, kurā tā darbojas. Sociālie uzņēmumi var izvēlēties no vairākām pieejām vai izveidot stratēģiju kombināciju.

• Diversifikācija – tiek attīstītas jaunas aktivitātes un pakalpojumi, lai stiprinātu vai papildinātu esošo darbību. 
• Dublēšana – veiksmīga sociālā uzņēmuma modeļa reproducēšanu vienā vai vairākās jaunās vietās. 
• Zināšanu pārnese – konkrētu zināšanu vai pieredzes izplatīšana citām personām, lai tās pārņemtu šo pieeju un savukārt reproducētu ietekmi
• Sadarbība – vairākas organizācijas apvieno spēkus, lai saglabātu vai palielinātu savu sociālo ietekmi. To struktūras paliek autonomas, saglabājot savu juridisko neatkarību un aktīvus.
• Apvienošanās – divu vai vairāku organizāciju aktīvu apvienošanu, kas noved pie jaunas struktūras izveides vai pārņemšanas.

Praksē daudzi sociālie uzņēmumi apvieno dažādas stratēģijas. Vispiemērotākā pieeja ir tā, kas vislabāk atbalsta uzņēmuma sociālo mērķi, vienlaikus ņemot vērā tā resursus un gatavību. (2)

Pirms izvēlēties mēroga paplašināšanas stratēģiju, ir svarīgi saprast, cik gatava šim solim ir organizācija. Pašnovērtējuma rīks “Cik gatava mērogoties ir Tava organizācija?”, kas izstrādāts projekta Scaling Catalyst ietvaros, ļauj izvērtēt galvenās jomas, palīdzot organizācijām apsvērt savas stiprās puses un identificēt tos aspektus, kas jāuzlabo pirms mēroga paplašināšanas. Rīks aplūko vairākus svarīgus aspektus, sniedzot skaidrāku priekšstatu par to, kurā stadijā atrodas organizācija.

Būs noderīgi iepazīties ar dažādām sociālās ekonomikas atbalsta organizācijām Eiropā, kas piedāvā konsultācijas, apmācības un finansējuma iespējas mēroga paplašināšanai. Šīs organizācijas var sniegt praktisku atbalstu, dalīties pieredzē un palīdzēt pārvarēt izaicinājumus, kas saistīti ar ietekmes palielināšanu.