Sociālā uzņēmuma “Free Riga” darbība ir balstīta biedrības ilgtermiņa pieredzē. “Free Riga” pirmssākumi ir meklējami ap 2013. gadu kā aktīvistu, radošu cilvēku, pilsētplānotāju, arhitektu jaušas un nejaušas satikšanās, kurās tika runāts par to, ka Rīgā ir daudz tukšas ēkas, tomēr daudzi nevar atrast telpas savu kultūras vai sociālo iniciatīvu attīstīšanai. Šis paradokss kalpoja par iedvesmu sākt domāt, kā ēkas veiksmīgi izmantot. 2014. gadā kopā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru, festivāla “Survival Kit” ietvaros, tika izgatavotas dzeltenas uzlīmes, uz kurām bija rakstīts “Occupy Me”. Tās tika līmētas uz pamestām ēkām, un tām izdevās pievērst arī plašākas sabiedrības uzmanību tukšo ēku jautājumam. Ap šo laiku oficiāli tika dibināta biedrība “Free Riga” ar virsmērķi attīstīt tukšās ēkas Rīgā, radīt un dot pieejamas telpas radošu un sociālu iniciatīvu veicējiem. 

Pastāvēšanas laikā ir izmainījies “Free Riga” darbības modelis – ja sākotnēji to varēja uzskatīt par aizrautīgu izdevības izmantošanu, tukšu ēku paņemšanu uz pagaidu lietošanu, lai izmēģinātu, kā tas būtu, tad šobrīd jau vairāk tiek domāts par ilgermiņa attīstību. “Pēc pirmo projektu izveidošanas, pirmo neizmantoto ēku atdzīvināšanas, ap 2018. gadu, mēs sapratām, ka mums ir jāstiprina apsaimniekošanas kapacitāte, tas nav tikai atvērt ēkas sabiedriskai, kultūras darbībai – ir ļoti daudz jāstrādā ar tehniskiem jautājumiem, kas noveda pie sociālā uzņēmuma izveidošanas,” stāsta uzņēmuma dibinātājs Mārcis Rubenis. Šobrīd “Free Riga” lietošanā ir trīs īpašumi – Lastādijas kultūras kvartāls, Paraugtipogrāfija un Viskaļi.

Lastādijas kultūras kvartāls ir “Free Riga” senākais pastāvošais objekts, tas ir lietošanā kopš 2015. gada. 10 gadu laikā ir spilgti izmainījies kvartāla veidols un publiskā seja – tas no aizmirstām ēkām ir kļuvis par labiekārtotu vietu, kurā laiku var pavadīt ģimenes ar bērniem, doties pastaigās ar suņiem, justies droši un ērti. Kvartālā telpas atradušas dažādu veidu organizācijas, radoši cilvēki, tajā mājvietu ir atraduši Latvijai unikālu sociālu kustību pārstāvji, piemēram, starptautiskās kustības “Repair Cafe” veicēji, kas aicina konkrētos datumos ikvienam interesentam ierasties un pie zinošiem meistariem bezmaksas salabot savas bojātās lietas, kā arī iemācīties to darīt pašiem. Tāpat Lastādijā tika atvērta pirmā “Brīvbode” – sabiedriska labuma iniciatīva, kuras ietvaros iedzīvotāji var atnest kvalitatīvas lietas, kas vairs pašiem nav nepieciešamas un, ja vajadzīgs, paņemt sev nepieciešamo no citu atnestā, kas gan nodrošina piekļuvi dažādām precēm marginālām grupām, gan arī samazina atkritumus. 

2020. gada augustā “Free Riga” noslēdza līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti par bijušās Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes ēku kompleksa nomu uz 25 gadiem. Šobrīd šīs telpas ir pazīstamas ar nosaukumu Viskaļi. “Viskaļi ir šobrīd lielākais mūsu projekts. Tas tika uzsākts ar pagaidu lietošanas pieeju, aicinot uz telpas apgūšanu un līdzveidošanu dažādas iniciatīvas un telpu lietotājus. Nākamajās attīstības fāzēs plānots ēku renovēt, pārveidot tās zonējumu, lai īstenotu ambiciozu projektu par “laimes institūtu” – teritoriju un telpu, kas Latvijā vienlaikus attīstītu pieejamu mājokli, kā arī darbotos kā sociālās uzņēmējdarbības inkubators, apvienojumā ar mākslinieku un sabiedrisku iniciatīvu telpām darbam un kopradei. Lolojam sapni par Viskaļu ēkas pirmā stāva pārvēršanu par Aprites Kultūras kvartālu, kas kalpotu kā platforma aprites ekonomikas iniciatīvam un ilgtspējīgas kultūras iedvesmošanai, tajā pat laikā darbotos kā dzīva skatuve kultūras un mākslas pasākumiem,” stāsta Viskaļu līdzdibinātāja Zane Ruģēna.

“Ikdienas lielākais izaicinājums ir tas, ka mēs darbojamies tukšās, pamestās, kādu laiku neizmantotās telpās. Šīs ēkas ir nepieciešams atdzīvināt tehniski, tomēr lai to izdarītu, neieguldot miljonus, kas būtu nepieciešami pilnai renovācijai, ir nepieciešama laba koordinācija un spēja attīstīt kompetenci darbojoties ar tukšām ēkām. Ir jāizmanto tas, kas ir un jālabo tas, kas ir vajadzīgs konkrēti izmantošanai, radot efektīvu telpu, kuras tehniskās vajadzības ir balansā ar sabiedriskajām, kultūras vajadzībām. Svarīgs ir arī biznesa modelis – kā sabalansēt atbalstu sabiedriskai darbībai un pietiekami radīt ieņēmumus, piesaistīt komerclietotājus, lai nodrošinātu ilgtspējīgumu,” skaidro Mārcis.

Par “Free Riga” nākotnes plāniem un vīziju Mārcis saka: “Vēlamies attīstīt tehnisko platformu, ar kuras palīdzību varētu nodot savu iegūto pieredzi un kompetences tālāk. Platformu, kurā būtu dažādi tehniskie rīki, kas vajadzīgi apsaimniekošanai, ēku atgriešanai lietošanā. Mēs veidojam ilgtspējīgu apsaimniekošanas modeli izmantojot jau esošus materiālus, ar kopienā balstītu pieeju plānojot un realizējot ēku atdzīvināšanu. Ļoti svarīga ir tehnisko aspektu un kopienas mijiedarbība. Šobrīd Paraugtipogrāfijas projekts ir pirmā ēka, kurā mēs, kā uzņēmums, daļēji nododam savu apsaimniekošanas pieredzi citiem, to piedāvājam kā platformu. Kopumā vēlamies, lai neizmantotas ēkas un vietas kļūst par kompostu, kurā aug jauni pakalpojumi, kur cilvēki var izpausties, nākt mācīties, iegūt jaunu dzīves kvalitāti – lai rodās tādi pašorganizēti kopienu centri. Šādas kopienas tukšuma vietā ienes optimismu, jaunas idejas un dzīvību. Tukšas ēkas Latvijā ir daudz, tās ir jāizmanto un jāīsteno to potenciāls.”