Par sociālā uzņēmuma “Esi/ centrs” pirmssākumiem uzņēmuma dibinātāja Madara Mickeviča stāsta: “Kad sākās Covid-19 pandēmija, iepriekšējo uzņēmumu tas ietekmēja kritiski un to nācās slēgt. Attiecīgi, bija brīvs laiks un telpa – ieraudzīju Labklājības ministrijas izsludināto sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursu. Sociālā uzņēmējdarbība man bija kas pilnīgi jauns. Konkursa ietvarā bija jārada jauna ideja, biznesa plāns. Vēlējos strādāt ar sociālu problēmu, kas man personīgi rūp. Sapratu, ka no pusaudžu gadiem vardarbība un mobings ir bijis tas, ar ko es pati esmu saskārusies, un kas mani uztrauc joprojām. Sociālo, emocionālo prasmju attīstīšana būtu tas, ko vajadzētu mācīt jau skolā. Nereti līdz komunikācijas, vadības un līderības prasmju attīstīšanai dzīvē nonākam pārāk vēlu. Pati pirmo reizi ar konsultēšanas prasmju attīstību sastapos tikai studiju gados, Latvijas Universitātes biznesa inkubatorā, šķita – ir jābūt citādāk un šīs zināšanas jāsaņem jau skolā. Tā tapa ideja – preventīvi novērst vardarbību un mobingu, pilnveidojot sociāli emocionālās prasmes. Ideju konkursā guvām atbalstu, un tā pirms četriem gadiem tika dibināts sociālais uzņēmums.”

“Esi/ centrs” ir saīsinājums no vārdiem emocionāli, sociāli, inteliģents. Uzņēmums darbojas divos galvenajos virzienos. Pirmais no tiem ir grāmatu un metodoloģisko materiālu izdevniecība. Šobrīd “Esi/ centrs” ir izdevis jau sešas grāmatas, kurās apkopotas autoru – pedagogu, psihologu – izstrādātas metodes un spēles emocionālā intelekta prasmju attīstīšanai. Otrs virziens ir sociāli emocionālo prasmju treneru apmācības. Šie darbības virzieni ir cieši saistīti – treneri tiek apmācīti “Esi/ centrs” izstrādātā esi/ nodarbību vadības metodoloğijā, tad iegūtās prasmes un zināšanas, izglītojošos materiālus pielieto vadot sociāli emocionālo prasmju nodarbības skolās, uzņēmumos, organizācijās. Šobrīd ir apmācīti un ar “Esi/ centrs” metodoloğiju strādā jau vairāk kā 80 treneri visā Latvijā.

Esi/ nodarbību laikā tiek pilnveidotas piecas prasmes – komunikācija, apzinātība, mērķtiecība, empātija, pašregulācija. Kā sestā prasme var tikt uzskatīta emociju apzināšanās un to regulācija. Spēlējot “Esi/ centrs” izstrādātās spēles, ir iespējams iegūt svarīgas atziņas par notikumiem savā dzīvē, arī grūtajām emocijām, attīstīt sociāli emocionālās prasmes, kā arī apzināties rīcības iespējas zaudējumu, mobinga vai vardarbības gadījumos. Kopumā esi/ nodarbības stiprina motivāciju, draudzību dzīvesspēku un katram atgādina “Paldies, ka esi/”.

2022. gadā Latvijā Vispārējās izglītības likumā veikti grozījumi, kuru ietvaros tika izvirzīts pienākums izglītības programmu īstenotājiem nodrošināt sistemātisku atbalstu, lai skolēni varētu attīstīt sociāli emocionālās kompetences. Šobrīd daudzās izglītības iestādēs tiek izmantota tieši uzņēmuma “Esi/ centrs” izstrādātā metodoloģija. “Pateicoties mūsu treneriem, viņu labajai praksei un izcilajai reputācijai skolās, esi/ programma un spēļošana tiek izmantota, lai skolās bagātinātu dažādu programmu iespējas un pieejamību, piemēram, veidojot neformālās izglītības vai fakultatīvās nodarbības. Esi/ pieeja tiek integrēta izglītības sistēmā, tas ir liels sasniegums. Tas ir noticis pateicoties tam, ka metode, mūsu augstie kvalitātes standarti ir guvuši atzinību skolēnu, vecāku, pedagogu, vadītāju vidū,” stāsta Madara. 

Nozīmīgi uzsvērt, ka esi/ pieeja netiek izmantota tikai skolās, to pielieto arī darba vidē, uzņēmumos, attīstot sociāli emocionālās prasmes komandās. “Esi/ centrs” ir pieaugušo mūžizglītības organizācija. Uzņēmuma uzstādītais sociālais mērķis – novērst vardarbību un mobingu –  tiek sasniegts tieši ar spēcīgu profesionāļu nesavtīgu darbu, attīstot prasmes saprast, vadīt sevi, saprasties ar citiem visefektīvākajā veidā. 

Viens no izaicinājumiem “Esi/ centrs” darbībā ir saistīts tieši ar sabiedrības uztveri par sociāli emocionālo intelektu. “Pieaugušie un bērni savas sociāli emocionālās prasmes ikdienā vērtē ļoti augstu. Mēs veicām pētījumu, kur uzdevām vienus un tos pašus 15 jautājumus gan skolēniem, gan pieaugušajiem pirms un pēc apmācību cikla. Rezultāti pārsteidza – vairums uzskata, ka teju izcili pazīst sevi un citus; spēj nospraust veselīgas robežas; ir ar piemītošu prasmi pateikt “nē” tam, ko nevēlas; gan ar empātiju un iejūtību spēj atsaukties uz citu cilvēku vajadzībām. Tomēr pēc nodarbību apmeklēšanas atbilžu rezultāti mainījās – rādītāji šajos pašos jautājumos pazeminājās. Tāpēc izaicinoši ir pārliecināt par sociāli emocionālo prasmju nepieciešamību, jo to trūkumu izjūtam vien tad, kad saskaramies jau ar lielām grūtībām un konfliktiem. Bērnu gadījumā konflikti ir akūti, tāpēc “Esi/ centrs” pieeja ir kļuvusi par būtisku izglītības sistēmas sastāvdaļu. Pētījumi pierāda, ka, uzlabojot sociāli emocionālās prasmes, vienlaikus paaugstinās cilvēka piederības sajūta valstij, savai organizācijai/ darba vietai, uzlabojas sekmes skolā, attīstās prosociāla uzvedība, kas ir potenciāls veiksmes rādītājs nākotnē,” skaidro Madara. 

Tuvākais mērķis ir arī paplašināt darbības spektru, izdot nākamās spēļu un metožu grāmatas, iesaistīties ārvalstu projektos, attīstīt esi/ treneru programmu un, iespējams, to veidot arī angļu valodā, lai sniegtu lielāku pozitīvu sociālo ietekmi Latvijā un pasaulē.