ESEM dati atklāj, ka vidējais sociālā uzņēmuma darbības ilgums ir 10 gadi, liecinot par to noturību un spēju pielāgoties. Aptuveni 87,1% uzņēmumu pēdējo divu gadu laikā ir ieviesuši vismaz vienu inovāciju savā darbībā, kas apliecina sektora spēju būt par inovāciju virzītājspēku arī ārpus tradicionālajiem tirgus mehānismiem.

Lai gan lielākā daļa uzņēmumu darbojas vietējā vai nacionālā līmenī, tikai 29,8% aptaujāto uzņēmumu sniedz pakalpojumus arī starptautiski, kas norāda uz vēl neizmantotu potenciālu pārrobežu sadarbībā un izaugsmei.

Sociālie uzņēmumi darbojas visdažādākajās jomās, taču visizplatītākās ir veselības un sociālās aprūpes nozare (29,4%) un izglītība (25,2%). Šajās jomās uzņēmumi bieži vien risina būtiskus sabiedrības izaicinājumus, tostarp nodrošinot pakalpojumus neaizsargātām iedzīvotāju grupām.

Lai arī bieži vien šie uzņēmumi strādā ar ierobežotiem resursiem, vairāk nekā puse (51,8%) sociālo uzņēmumu ir spējuši palielināt savus ienākumus pēdējā gada laikā, tomēr tikai 30,2% ir finansiāli rentabli. Tas liecina par nepieciešamību pēc labākas ekosistēmas un atbalsta mehānismiem.

Aptuveni 46,5% uzņēmumu nodarbina personas ar migrācijas pieredzi, bet 43,5% – cilvēkus ar invaliditāti, apliecinot sociālo uzņēmumu nozīmi iekļaujošā darba tirgus veidošanā. Vairāk nekā puse uzņēmumu savā ikdienas darbā iesaista vismaz vienu brīvprātīgo, kas atklāj spēcīgo kopienas atbalstu un līdzdalību.

62,2% sociālo uzņēmumu šobrīd mēra savu sociālo ietekmi, galvenokārt, lai izvērtētu savu atbilstību misijai. Tomēr tikai 18,8% uzņēmumu uzskata, ka viņiem ir pietiekamas zināšanas un prasmes, lai šo ietekmi efektīvi novērtētu. Tas norāda uz nepieciešamību pēc plašākas kapacitātes stiprināšanas un apmācībām šajā jomā.

71,6% uzņēmumu norādīja, ka tiem ir noteiktas mērķa grupas – visbiežāk tās ir bērni un jaunieši (25,3%). Savukārt kā galveno ietekmes jomu 54,5% respondentu izvēlējušies ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 3 – “Labklājība un veselība”.

Lielākie ienākumu avoti sociālajiem uzņēmumiem ir darījumi ar klientiem (B2C), citiem uzņēmumiem (B2B) un valsts sektoru (B2G), kā arī valsts finansējums. Tomēr tikai 39,2 no 100 punktiem uzņēmēji piešķīruši ekosistēmai, kurā viņi darbojas, norādot uz izaicinājumiem, kas saistīti ar nepietiekamu politisku atbalstu, sarežģītiem finansēšanas mehānismiem un vājo lobiju.

Tikmēr 63,8% uzņēmumu uzskata, ka juridiskais sociālā uzņēmuma statuss ir nepieciešams, lai labāk definētu un aizsargātu sektoru. Tomēr tikai 31,1% pēdējā gada laikā ir saņēmuši atbalstu no nacionālajiem vai starptautiskajiem tīkliem, kas akcentē nepieciešamību stiprināt atbalsta organizāciju lomu.