Globālās inovācijas fonds

Globālais inovāciju fonds (Global Innovation fund) iegulda sociālās inovācijās, kuru mērķis ir uzlabot  cilvēku dzīvi un iespējas jaunattīstības valstīs.
Vairāk lasi šeit.

 


Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku vasaras akadēmija

Esošajiem un topošajiem sociālās uzņēmējdarbības vēstniekiem.

Kad? 2.-5.augusts
Kur? Ruckas muiža, Cēsis

Četru dienu vasaras akadēmija par sociālo uzņēmējdarbību tiem, kuri vēlas uzsākt vai turpināt līdzdalību Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīklā! Tā būs iespēja padziļināti izprast un meistarklašu formātā apgūt dažādus ar sociālo uzņēmējdarbību saistītus jautājumus - jauno Sociālā uzņēmuma likuma regulējumu, uzņēmumu dibināšanas praktiskos aspektus, biznesa modeļa pamatus, kā arī iegūt jaunus kontaktus un sadarbības partnerus, un kopā radīt idejas par sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkla attīstību un darbību!

Kas ir sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkls un ko dara vēstnieki? Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkls ir aktīvi un radoši dažādu jomu profesionāļi visā Latvijā, kuri Latvijas pilsētu un novadu iedzīvotājiem palīdz labāk iepazīt un izprast sociālās uzņēmējdarbības iespējas un nianses, organizējot pasākumus, sniedzot konsultācijas, aktualizējos sociālās uzņēmējdarbības tēmu pašvaldībā un medijos, kā arī citos radošos un efektīvos veidos.

Pieteikšanās vēstnieku akadēmijai līdz 5.jūlijam, aizpildot šo tiešsaistes anketu.
Vēstnieku akadēmijas programmu skaties šeit.

Apstiprinātajiem 25 dalībniekiem dalība vasaras akadēmijā bez maksas, tiks segti arī ceļa izdevumi no dzīvesvietas līdz Cēsīm un atpakaļ. Ja dalībai akadēmijā pieteiksies vairāk esošo un topošo vēstnieku, dalībnieku atlase notiks, pamatojoties uz reģionālo pārklājumu un līdzšinējo aktivitāti.

Papildus informācija - Renāte Mencendorfa, renate@sua.lv, 29452874.
Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku akadēmiju organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar Britu Padomi Latvijā.


Piesakies konkursam Creative Business Cup 2018!

Creative Business Cup ir starptautisks tīkls inovatīvai uzņēmējdarbībai, kas rada saikni starp jaunuzņēmumiem, nozaru ekspertiem un pasaules tirgu. Katru gadu gandrīz 100 nacionālie partneri visā pasaulē izziņo Creative Business Cup konkursu. Valstu uzvarētāji no visas pasaules sacenšas savā starpā starptautiskā finālā, kas tradicionāli notiek Kopenhāgenā novembra izskaņā, Global Entrepreneurship Week laikā.

Nacionālo atlases konkursu Latvijā organizē LIAA Radošo industriju inkubators.

Ikgadējā konkursa mērķis ir atbalstīt radošas idejas un veicināt inovāciju attīstību. 20 daudzsološākie pašmāju dalībnieki augustā tiks aicināti prezentēt savas idejas klātienē Latvijas nacionālajā atlasē. No visiem pretendentiem konkursa žūrija izvirzīs piecus spēcīgākos jaunos uzņēmumus, kas piedalīsies nacionālajās fināla sacensībās. Pirmās vietas ieguvēju, kurš saņems vislielāko žūrijas atzinību, izvirzīs starptautiskajam finālam, lai pārstāvētu Latviju Creative Business Cup konkursā Kopenhāgenā.

Radošās industrijas attiecas uz veselu virkni radošo nozaru ekonomisko darbību, kas nodarbojas ar zināšanu vai informācijas radīšanu vai izmantošanu. Tā sastāv no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar radošu preču, pakalpojumu ražošanu un/vai izplatīšanu, kā arī ar radošo elementu integrācijas procesu citās nozarēs. Visiem šiem uzņēmumiem vienojošais elements jeb nodarbošanās ir preču vai pakalpojumu radīšana, ražošana un/vai izplatīšana, kas ir stingri balstīta radošumā.

Kandidātiem nepieciešams ievērot šādus noteikumus un kritērijus, lai piedalītos konkursā:

a) Uzņēmuma pamatā ir radošās spējas: estētika, dizains, māksla, mode, spēles, mediji, filmogrāfija, performances, mūzika, informācijas tehnoloģijas vai citas radošās kompetences, kas ir viena no galvenajām uzņēmuma veiksmes atslēgām;

b) Uzņēmums izmanto radošas prasmes produkta vai servisa ražošanas procesā un sadarbojas ar citām nozarēm, tādējādi pilnveidojot savu produktu;

c) Uzņēmumam ir jābūt komerciālam. Tā konceptam ir jāpiemīt globālā tirgus potenciālam;

d) Uzņēmumā ieguldītā ārējā kapitāla summa nedrīkst pārsniegt 1 miljonu dolāru, un uzņēmuma īpašumā ir jābūt tiesībām uz ideju, ar ko tas piedalās sacensībās.

Kāpēc piedalīties?

  • Iespēja pievienoties starptautiskam uzņēmēju tīklam un piekļūt tirgum;
  • Uzlabota pieeja finansējumam caur investoru piesaistes iniciatīvām;
  • Iespēja prezentēt savu ideju un produktu plašākai auditorijai;
  • Paplašināts globālu kontaktu loks;
  • Tīklošanās iespējas ar jaunizveidotiem uzņēmumiem, investoriem, uzņēmumiem un valdībām;
  • Atsauksmes no citiem jaunuzņēmumiem, investoriem un nozares ekspertiem;
  • Pieredzējušu mentoru palīdzība un ieteikumi uzņēmējdarbības prasmju pilnveidošanai;
  • Iespēja pārstāvēt savu valsti pasaules līmeņa konkursa finālā;
  • Iespēja iegūt uzvarētāja titulu, kā arī naudas un speciālo balvu (pirmā vieta iegūst 15 000 EUR biznesa tālākai attīstīšanai).

Laika plāns konkursa atlasei:

  • Pieteikšanās nacionālajai atlasei līdz 31. jūlijam;
  • Augusta pirmajā pusē no visiem pieteikumiem žūrija atlasīs Top 20 kandidātus, kuri tiks aicināti uz nākamo atlases kārtu;
  • 22. augustā Top 20 uzņēmumu prezentācijas, kuru laikā tiks atlasīti Top 5 uzņēmumi nākamai kārtai;
  • Oktobrī  Top 5 uzņēmumu prezentācijas, lai atlasītu Top 3 nacionālos uzvarētājus.
  • 26. un 27. novembrī starptautiskais fināls Kopenhāgenā.

Piesakies, aizpildot elektronisko pieteikuma formu, līdz 31. jūlijam un pārstāvi Latviju konkursa starptautiskajā finālā!


Kā Latvijas sociālajiem uzņēmumiem sevi pilnveidot izaicinājumiem bagātajā vidē?

Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā vēl arvien ir salīdzinoši jauns jēdziens, un vide, kurā sociālajiem uzņēmumiem augt un pilnveidot sevi, ir attīstības stadijā. Tas rada dažādus šķēršļus straujai uzņēmumu attīstībai, kā arī kavē izaugsmes iespējas. Taču, neskatoties uz to, sociālajiem uzņēmumiem ir iespēja attīstīt uzņēmuma iekšējos procesus, izvairoties no negatīvas ārējās vides ietekmes.

Viens no veidiem, kā sociālajiem uzņēmumiem patstāvīgi attīstīt un pilnveidot sevi, ir sākt ar paša uzņēmuma iekšējām darbībām, precīzāk, ar problēmām, kuras ir nesaistītas ar ārējiem apstākļiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas sociālie uzņēmumi mēdz saskarties ar sekojošām problēmām:

  • uzņēmuma līderu nespēja pilnībā nodoties sociālajam uzņēmam un/vai uzņēmējdarbībai nepieciešamu prasmju trūkums;
  • nav skaidrs, inovatīvs un/vai testēts biznesa koncepts;
  • biznesa modelis nav ilgstpējīgs un nav balansa starp sociālo un financiālo biznesa pusi;
  • sadarbības trūkums ar citiem sociālajiem uzņēmumiem un publisko sektoru;
  • nemotivēti darbinieki un/vai nav ieineteresēti uzņēmuma sociālajā misijā;
  • uzņēmumi nemēra panākto sociālo ietekmi.

Tas nebūt neliecina, ka katrā Latvijas sociālajā uzņēmumā ir sastopamas visas šīs problēmas, tomēr jebkurš Latvijas sociālais uzņēmums var saskarties ar kādu no tām, tādējādi kavējot savu attīstību. Apzinoties iepsējamos kavēkļus, sociālie uzņēmumi var veikt darbības, lai no tiem izvairītos, kā arī identificēt esošos un rīkoties atbilstoši, lai tos novērstu. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek piedāvāti sekojoši potenciālie risinājumi Latvijas sociālajiem uzņēmumiem.

Pievienoties biznesa inkubatoram

Lai arī pašreiz Latvijā nav iespējams pieteikties sociālās uzņēmējdarbības inkubatoriem, ir pieejami vairāki biznesa inkubatori. Sociālās uzņēmējdarbības inkubatora pamatdarbības ir balstītas uz biznesa inkubatoru darbības principiem, tādēļ arī sociālajiem uzņēmumiem ir ieteicams pieveinoties biznesa inkubatoram. Šis ir viens veids kā Latvijas sociālie uzņēmumi var uzlabot gan savu biznesa konceptu, gan uzņēmuma ilgstpēju. Biznesa inkubators palīdzēs uzņēmumam fokusēties uz iepriekš izvirzītiem mērķiem, vadīs to pareizajā virzienā un attiecīgi tiks attīstīts tā koncepts. Palīdzība tiks sniegta arī pie peļņu nesoša biznesa modeļa izveides. Turklāt biznesa inkubatorā var iegūt arī trūkstošās prasmes, piemēram, tādās jomās kā jurisprudence, mārketings vai grāmatvedība.

Strādāt kopā ar mentoru vai piedalīties akseleratora programmā

Kamēr Latvijā vēl nav sākuši darbību inkubatori piemēroti tieši sociālo uzņēmumu vajadzībām, alternatīvs risinājums ir strādāt kopā ar mentoru vai arī piedalīties sociālās uzņēmējdarbības akseleratora programmā. Līdzīgi kā biznesa inkubators, arī mentors var palīdzēt attīstīt sociālā uzņēmuma konceptu un uzlabot tā ilgstspēju. Turklāt, ja mentoram ir zināšanas sociālajā uzņēmējdarbībā, mentors var ieteikt, kā uzņēmumam atrast līdzsvaru starp tā finansiālo stabilitāti un sociālās misijas izpildi, kā arī veicināt uzņēmuma sociālas ietekmes mērīšanu. Tomēr, ja mentoram šādu zināšanu nav, piemērotāk būtu pieteikties sociālās uzņēmējdarbības akseleratora programmā, kas ir pieejama arī Latvijā.

Nodarbināt sociālās problēmas skartos

Viena no problēmām, ar ko saskaras Latvijas sociālie uzņēmumi, kas nodarbina sociāli atstumtās personas, ir nemotivēti darbinieki. Šo problēmu iespējams atrisināt algojot tos cilvēkus, kuri tiešām ir kādas sociālas problēmas skarti, nevis tādus, kuriem šī nodarbošanās ir tikai aizraušanās. Tādēļ sociālajiem uzņēmumiem būtu jāpārliecinās, ka nodarbinātajiem patiešām ir nepieciešams sociālais atbalsts. Lai to panāktu, uzņēmumiem ir jāpievērš uzmanība, kādā veidā šie cilvēki tiek atrasti darbam. Ir nepieciešams konsultēties ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem un pašvaldībām, lai sasniegtu tos cilvēkus, kuri visvairāk iegūtu no iespējas būt nodarbinātam.

Mērīt sava uzņēmuma sociālo ietekmi

Sociālajiem uzņēmumiem atšķirībā no parastiem uzņēmumiem ir svarīgi ne tikai biznesa panākumi, bet arī to sociālā misija. Protams, lai saprastu kā jebkuram uzņēmumam veicas, tiek aplūkoti finanšu rādītāji, un katrs uzņēmums tiem cītīgi seko līdzi. Savukārt, sociālajiem uzņēmumiem ir jāseko līdzi ne tikai finanšu, bet arī to sociālās ietekmes pusei, lai zinātu, cik veiksmīgi uzņēmums izpilda savu sociālo misiju. Tā iespējams pielāgot darbības, lai palielinātu to sociālo ietekmi.
Sociālās ietekmes mērīšanu var iedalīt divās daļās- kvantitatīvā un kvalitativā. Ieteicams sākt ar kvantitatīvo daļu, tā iesākumam ir vieglāka, sniedz plašu skatu uz vispārējo situāciju un ļauj saprast vai uzņēmums dodas pareizajā virzienā. Kvantitatīvi mērīt sociālo ietekmi nozīmē statistiski ievākt informāciju par sociālā labuma guvējiem, piemēram, cik daudz jaunās māmiņas tiek nodarbinātas. Kvalitatīvā daļa, prasot lielāku piepūli un vairāk laika, sniedz dziļāku un detalizētāku ieskatu. Sociālie uzņēmumi to var izmantot, lai uzlabotu savas darbības un pielāgotos klientu vajadzībām, tā sevi pilnveidojot. Tās mērīšana ietver atsauksmju un ieteikumu iegūšanu gan no klientiem, gan no darbiniekiem, gan sociālās problēmas skartajiem, uzklausot vienam otru un uzturot ciešu sadarbību.

Sadarboties

Ņemot vērā agro attīstības stadiju gan sektoram, gan uzņēmumiem, Latvijas sociālajiem uzņēmumiem ir svarīgi komunicēt savā starpā un sadarboties, dalīties ar pieredzi, zināšanām un padomiem. Tas ne tikai palīdz sociālajiem uzņēmējiem individuāli, bet arī veido spēcīgu sadarbību šajā ekonomikas sektorā. Šī sadarbība ir nepieciešama, lai Latvijas sociālie uzņēmumi kopīgi varētu pilnveidot un attīstīt sociālās uzņēmējdarbības sektoru Latvijā tādu, kādu vēlas paši uzņēmēji. Tas sniedz plašākas nākotnes iespējas jaunajiem uzņēmējiem un sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā kopumā.
Kamēr lielākā daļa Latvijas sociālo uzņēmumu sadarbojas ar kādu citu sociālo uzņēmumu, visefektīvāk ir pēc iespējas vairāk uzņēmumiem sanākt vienuviet, un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sniedz šo iespēju.

Apsvērt darbību citās pašvaldībās

Kamēr vairums Latvijas sociālo uzņēmumu bāzējas Rīgā, citu pašvaldību sniegtās iespējas tiek palaistas garām. Pirmkārt, Rīga nav draudzīgākā pilsētā sociālajiem uzņēmumiem no finansiālā skatupunkta, citas pašvaldības daudz labprātāk atbalsta sociālos uzņēmumus gan finansiāli, gan nodrošinot telpas, aprīkojumu un citas nepieciešamās lietas. Otrkārt, paplašinot darbību ārpus Rīgas, sociālie uzņēmumi ne tikai aug paši, bet arī palielina sociālo ietekmi, ko tie atstāj.

Vide sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā pagaidām vēl nav progresu veicinoša, tādēļ sociālajiem uzņēmumiem ir svarīgāk kā jebkad pašiem censties attīstīt un pilnveidot sava uzņēmuma darbības, tādējādi arī pašiem ietekmējot sociālās uzņēmējdarbības izaugsmi Latvijā.

Raksts tapis Rīgas Ekonomikas augstskolas (Stockholm School of Economics in Riga) bakalaura darba “Kā Latvijas sociālie uzņēmumi var sevi pilnveidot izaicinājumiem bagātā vidē?” ietvaros.

Autores: Annija Bērziņa, Anna Marija Ķiesnere


Pētījums "Analīze par sociālo uzņēmējdarbību"

Pētījumā konstatēts, ka sociālie uzņēmumi Eiropā:
• Veidojušies no nevalstisko organizāciju vai bezpeļņas organizāciju vidus,
• Daudzās valstīs pārņem valsts pārvaldes un pašvaldību funkcijas,
• Saskaras ar problēmām finanšu piekļuvē, jo uzņēmumiem jāsabalansē sociālā misija ar uzņēmējdarbības izaicinājumiem.

Pētnieki norāda, ka valstīm ir jārada sociālo uzņēmējdarbību veicinošs tiesiskais ietvars, kas ļaus nošķirt sociālos uzņēmumus no ikviena cita uzņēmuma vai nevalstiskās organizācijas. Apzinoties sociālo uzņēmumu nozīmi un darbības specifiku, valstij ir jāveido efektīvi finanšu instrumenti, kas veicinās šādu uzņēmumu izveidi un darbības paplašināšanos. Viens no atbalsta instrumentiem ir valsts sniegtās garantijas gadījumos, kad noteiktas kategorijas sociālie uzņēmumi ņem aizdevumus bankā. Tāpat valstis var veidot īpašus fondus tieši sociālo uzņēmumu darbības atbalstam, tādejādi veicinot jaunu sociālo uzņēmumu izveidi un esošo uzņēmumu darbības paplašināšanos. Pētnieki norāda, ka Eiropas Savienības regulējums attiecībā uz publiskiem iepirkumiem ļauj ikvienai dalībvalstij paredzēt nacionālajā likumdošanā iespēju, ka tiek vērtēta ne tikai pretendentu iesniegtā cena, bet arī sociālais labums, ko uzņēmums paredzējis sasniegt.

Pētījums "Policy Brief on Social Entrepreneurship" angļu valodā pieejams šeit.

 Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”. Raksts sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros. NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. www.sif.lv   www.eeagrants.org www.eeagrants.lv

Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Raksts sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.
NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv 
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv