LSUA-Kas-ir-sociālā-uzņēmējdarbība

Kas ir sociālā uzņēmējdarbība?

Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai, nevis gūt maksimālu peļņu uzņēmuma īpašniekiem. Sociālās uzņēmējdarbības veidi, formāti, preces, pakalpojumi var būt ļoti dažādi, sociālie uzņēmumi var būt gan lieli, gan mazi, gan starptautiski, gan lokāli, taču tos visus vieno vēlme radīt augstu sociālo pievienoto vērtību, izmantojot biznesa metodes.

Sociālo uzņēmējdarbību definēt nav viegli - ne Eiropā, ne pasaulē nepastāv vienotas definīcijas vai vienotas izpratnes par sociālās uzņēmējdarbības precīzām robežām, bet divi galvenie kritēriji tomēr ir un paliek - 1) uzņēmējdarbība un 2) ar sociālu mērķi.

Sociālo uzņēmējdarbību kā starpdisciplināru un inovācijām pilnu jomu ir ārkārtīgi grūti ielikt kādā konkrētā un strikti noteiktā definīciju rāmī, tādēļ aicinām iepazīties ar Latvijas un ārvalstu piemēriem, lai saprastu, kā šis uzņēmējdarbības veids darbojas praksē!

Kā sociālā uzņēmējdarbība tiek definēta Latvijā?

“Sociālā uzņēmējdarbība” un “sociālais uzņēmums” ir nedaudz atšķirīgi jēdzieni. Sociālā uzņēmējdarbība ir plašāks jēdziens un vairāk raksturo procesu, tā nav nekādā veidā tiesiski definēta. Sociālais uzņēmums jau ir konkrēts uzņēmējdarbības veids un tiesisks statuss, kuru var iegūt uzņēmums, kurš izpilda valsts noteiktus kritērijus.

Latvijā sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas veic labvēlīgu sociālo ietekmi radošu saimniecisko darbību, piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana, un izpildot likumā noteiktos kritērijus un nosacījumus, ir ieguvusi sociālā uzņēmuma statusu.

Sociālā uzņēmuma statusu var iegūt:
- jau esoši SIA, kas pielāgojuši savu darbību likuma nosacījumiem
- jaundibināti SIA, kas dibināti tieši ar mērķi jau uzreiz kļūt par sociālajiem uzņēmumiem.

Kurš izdomāja sociālo uzņēmējdarbību?

Pirmie sociālie uzņēmumi radās jau sen (piemēram, Lielbritānijas vecākie sociālie uzņēmumi dibināti 19.gs beigās) taču pirmais, kurš jebkad definēja sociālo uzņēmējdarbību, bija Muhammads Yunus, sociālais uzņēmējs no Bangladešas, Grameen bankas dibinātājs un Nobela miera prēmijas laureāts. Viņš forumulēja septiņus sociālās uzņēmējdarbības principus, kuru ir pamatā lielākajai daļai šobrīd Eiropā un pasaulē izmantoto sociālās uzņēmējdarbība definīciju:

  • Biznesa mērķis ir nevis maksimāli nopelnīt, bet novērst/risināt nabadzību vai kādu citu sociālu problēmu.
  • Finansiāla un ekonomiska ilgtspēja.
  • Investori saņem atpakaļ tikai savu ieguldījumu, bez procentiem.
  • Kad investīcijas ir atmaksātas, uzņēmuma peļņa tiek izmantota tālākai attīstībai un sociālās problēmas risināšanai.
  • Atbildīga attieksme pret vidi.
  • Darbaspēks saņem darba tirgum atbilstošu atalgojumu un labākus darba apstākļus.
  • ...un dara darbu ar prieku!

Kā sociālā uzņēmējdarbība tiek skaidrota citur Eiropā?

Eiropas Komisija savos dokumentos sociālo uzņēmējdarbību definējusi šādi:

A social enterprise is an operator in the social economy whose main objective is to have a social impact rather than make a profit for their owners or shareholders. It operates by providing goods and services for the market in an entrepreneurial and innovative fashion and uses its profits primarily to achieve social objectives. It is managed in an open and responsible manner and, in particular, involves employees, consumers and stakeholders affected by its commercial activities.

Dalībvalstīm šī definīcija nekādā veidā nav saistoša, un Eiropas Komisija uzsver, ka nepastāv arī vienota juridiskā forma sociālās uzņēmējdarbības īstenošanai. Taču, kā redzams definīcijā, Komisija ir sociālo uzņēmējdabrību sasaistījusi gan ar tādiem plašākiem jēdzieniem kā sociālā ekonomika un inovācijas , kas savā ziņā netieši norāda uz sociālās uzņēmējdarbības ne-tradicionālo un nekonvencionālo pieeju sociālās vērtības radīšanā.

Kas NAV sociālā uzņēmējdarbība?

  • Sociālā uzņēmējdarbība NAV tradicionālo uzņēmumu sociālā korporatīvās atbildības aktivitātes. Piemēram, bankas īstenota izglītības programma nav sociālā uzņēmējdarbība, ja vien, protams, tā netiek īstenota un veikta atsevišķa, nodalīta, finansiāli un saturiski neatkarīga uzņēmuma veidā.
  • Sociālā uzņēmējdarbība NAV labdarība, kad kaut kas tiek kādam atdots vai dots bez maksas, par brīvu. To, protams, var darīt, ja tam pamatā ir ilgtspējīgs biznesa modelis, kura ietvaros tiek ģenerēti ienākumi, kas pilnībā vai daļēji sedz labdarības aktivitātes.
  • Sociālā uzņēmējdarbība NAV valsts un pašvaldības sociālās palīdzības aktivitātes.

Lasi arī rakstu "10 biežāk uzdotie jautājumi par sociālo uzņēmējdarbību".


Kas mēs esam

Sociālās uzņēmējdarbības nozari un ekosistēmu neviens cits mūsu vietā neveidos. Tas ir jādara mums pašiem!

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija (LSUA) ir biedru organizācija ar mērķi veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Apvienojam līdzīgi domājošas organizācijas, uzņēmumus un cilvēkus, kas tic, ka sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā ir milzīgs potenciāls un paši ir gatavi arī piedalīties šīs nozares veidošanā un stiprināšanā.

LSUA dibināta 2015. gada rudenī un tās pieci dibinātāji ir  Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, Sabiedrisko pētījumu centrs PROVIDUS, Latvijas Samariešu apvienība, labdarības veikalu tīkls “Otra elpa”, sociālās uzņēmējdarbības akselerators “New Door”.
Tās ir organizācijas, kas pirms tam daudz darījušas sociālās uzņēmējdarbības pētniecības un aktualizēšanas jomā, kā arī paši ir sociālās uzņēmējdarbības “celmlauži” Latvijā, kuri ar savu darbu pierādījuši, ka sociālā uzņēmējdarbība Latvijā ir vajadzīga un iespējama. LSUA šobrīd ir vairāk kā 100 biedri - pilnu sarakstu un īsus aprakstus iespējams aplūkot šeit
.

KO MĒS DARĀM?

Asociācija darbojas trīs galvenajos virzienos:

  1. Interešu aizstāvība lokālā, reģionālā un nacionālā līmenī. LSUA piedalījās Sociālā uzņēmuma likuma tapšanā, mūsu pārstāvis šobrīd darbojas Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu statusa piešķiršanas komisijā. Tāpat arī LSUA Latvijas mērogā pievērš pašvaldību uzmanību sociālās uzņēmējdarbības iespējām, kā arī piedalījusies sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmas tapšanā. Sadarbojamies arī ar citiem reģionāla un nacionāla līmeņa lēmumu pieņēmējiem un rīcībpolitikas veidotājiem, lai veidotu sociālajai uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi Latvijā.
  2. Biedru kapacitātes uzlabošana, pieredzes un zināšanu apmaiņas platformas veidošana. Dažādos veidos palīdzam saviem biedriem labāk sasniegt viņu mērķus, nodrošinot kopīgus pasākumus, ātru un efektīvu informācijas apmaiņu, jaunākās ziņas par finanšu un sadarbības iespējām, kā arī konsultāciju atbalstu. Dažādos veidos komunicējam mūsu biedru preces un pakalpojumus, piemēram, apkopojot informāciju par biedru piedāvājumu, rīkojot Sociālās uzņēmējdarbības tirgu Kalnciema kvartālā un iepazīstinot ar noderīgiem sadarbības partneriem.
  3.  Sabiedrības informēšana par sociālo uzņēmējdarbību. LSUA piedalās dažāda līmeņa pasākumos, lai informētu arvien plašāku sabiedrību par sociālās uzņēmējdarbības sniegtajām iespējām. Esam izveidojuši Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīklu Latvijas reģionos, regulāri piedalamies mūsu vēstnieku rīkotajos pasākumos. Katru gadu rīkojam nozares lielāko un vērienīgāko pasākumu - Sociālās uzņēmējdarbības Forumu. Uzturam lielāko informācijas avotu latviešu valodā par sociālo uzņēmējdarbību - www.socialauznemejdarbiba.lv

MŪSU KOMANDA

Asociācijas ikdienas darbu vada direktore Liene Reine - Miteva un projektu aktivitāšu koordinatore Renāte Mencendorfa.

Asociācijas Padomi veido pieci cilvēki, kurus ievēl biedri uz 2 gadu termiņu. Padome darbojas kā Asociācijas stratēģiskā padomdevējinstitūcija, nosakot galvenos LSUA darbības virzienus, kā arī balsojot par LSUA jauno biedru uzņemšanu. Padome tiekas ne retāk kā reizi ceturksnī.

Asociācijas Padomes sastāvs (līdz 2019. gada 22. novembrim):

Andris Bērziņš, biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” priekšsēdētājs
Egita Prāma, nodibinājuma “Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS” administratīvā direktore
Diāna Lapkis, biedrības “New Door” vadītāja
Liene Pērkone
Una Meiberga, "Kalnciema kvartāls" projektu vadītāja

REKVIZĪTI

Biedrība “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija”
Reģ.nr. 50008244721
Juridiskā adrese: Alberta iela 13, LV-1010 
Swedbanka // LV35HABA0551040981984


Paveiktais

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija kopš tās dibināšanas 2015. gada rudenī kļuvusi par vienu no vadošajām sociālās uzņēmējdarbības nozares organizācijām Latvijā, dažādos veidos rūpējoties ne vien par biedru kapacitātes, zināšanu un prasmju uzlabošanu, bet arī par kopējās sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanu un virzīšanu Latvijā.

Asocācijas būtiskākie paveiktie darbi, kas būtiski sekmējuši sociālās uzņēmējdarbības nozares attīstību Latvijā:

  • Trīs gadu darba un Asociācijas aktīvas iesaistes rezultātā Saeima 2017. gada nogalē vienbalsīgi pieņēma Sociālā uzņēmuma likumu, kas stājās spēkā 2018. gada 1. aprīlī. Likums pirmo reizi Latvijā nosaka sociālā uzņēmuma definīciju un darbības tiesisko ietvaru.
  • Asociācijas pārstāvja dalība Labklājības ministrijas sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas komisijā nodrošina profesionāla un pieredzējuša eksperta viedokli statusa piešķiršanas proecesā.
  • Aktīva līdzdalība Labklājības ministrijas un ALTUM sociālās uzņēmējdarbības finanšu atbalsta programmas veidošanā, nodrošinot sociālo uzņēmumu interešu un vajadzību pārstāvniecību, kā arī saprotami skaidrojot programmas sniegtās iespējas un nosacījumus.
  • Pašvaldības Latvijā informētas par sociālo uzņēmējdarbību un tās iespējām, ar vairāk kā 20 pašvaldībām veikts padziļināts darbs sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai to teritorijās.
  • LIAA biznesa inkubatori un to darbinieki informēti un izglītoti par sociālo uzņēmējdarbību, tās būtību un iespējām, kā rezultātā biznesa inkubatori ir atvērti un pretīmnākoši arī sociālajiem uzņēmumiem un spēj tiem piedāvāt adekvātu un piemērotu atbalstu.
  • Aktīva darba, tikšanos un komunikācijas rezultātā ar citiem publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, sociālā uzņēmējdarbība ir kļuvusi par aktuālu un saistošu tēmu dažādām valsts un pašvaldību institūcijām (piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra u.c.), bankām, privātajiem investoriem, uzņēmumiem u.c.
  • Sociālās uzņēmējdarbības tēma un sociālo uzņēmumu stāsti aktualizēti medijos, izskanot Latvijas lielākajos drukātajos preses izdevumos (Diena, NRA, Latvijas avīze), televīzijā (LTV, LNT, TV3),  radio (LR1, LR5, LR6, Star FM), tiešsaistes portālos (lsm.lv, DELFI, TVNET) un citur.
  • Asociācijas rīkotais Sociālās uzņēmējdarbības Forums kļuvis par nozīmīgāko ikgadējo sociālās uzņēmējdarbības nozares pasākumu, pulcējot vairāk kā 160 dalībniekus, lektorus un ekspertus no Latvijas un ārvalstīm. Foruma rezultātā ar sociālās uzņēmējdarbības tēmu iepazīstināta jauna auditorija un aizsāktas vērtīgas ilgtermiņa attiecības.
  • Izdots pirmais Sociālās uzņēmējdarbības katalogs Latvijā, iepazīstinot Latvijas un starptautisko auditoriju ar 19 Latvijas sociālās uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem.
  • Izveidots Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkls, kkurā darbojas vairāk kā 20 aktīvi, radoši kopienu līderi visos Latvijas reģionos. Ar vēstnieku tīkla palīdzību par sociālo uzņēmējdarbību informēti vairāk kā 3600 cilvēki visā Latvijā.
  • Izdotas trīs starptautiskas publikācijas par dažādām sociālās uzņēmējdarbības tēmām, kas bez maksas pieejamas www.socialauznemejdarbiba.lv un ar kurām aktīvi iepazīstināti lēmumu pieņēmēji un viedokļu līderi visā Latvijā.
  • “Vienas pieturas pirincipa” konsultāciju rezultātā vairāk kā 50 cilvēki guvuši nepieciešamās zināšanas, prasmes un informāciju, lai īstenotu savas sociālās uzņēmējdarbības idejas.
  • Īstenoti vairāk kā 100 izglītojoši un informatīvi pasākumi visā Latvijā, nodrošinot pieejamu un saprotamu informāciju par sociālās uzņēmējdabrības iespējām visos Latvijas reģionos
  • Plašākā un izsmeļošākā interneta resursa latviešu valodā par sociālo uzņēmējdarbību www.socialauznemejdarbiba.lv veidošana un uzturēšana;
  • Katru gadu tiek rīkots Sociālās uzņēmējdarbības tirgus sadarbībā ar Kalnciema Kvartālu - šis pasākums ne vien nodrošina sociālo uzņēmumu redzamību, bet arī par sociālo uzņēmējdarbību informē jaunu auditoriju.
  • Kopā ar Asocicācijas biedriem un sadarbības partneriem veidojam sociālās uzņēmējdarbības zināšanu un pieredzes apmaiņas kopienu, kā rezultātā veidojas jaunas, produktīvas sadarbības un iespējas Latvijas sociālajiem uzņēmumiem.

Vēlies pievienoties mūsu darbam un iesaistīties sociālās uzņēmējdarbības vides veidošanā, vienlaikus izmantojot arī dažādās Asociācijas piedāvātās iespējas un privilēģijas?
Kļūsti par biedru - vairāk informācijas šeit!


Kā dibināt sociālo uzņēmumu?

Sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas veic labvēlīgu sociālo ietekmi radošu saimniecisko darbību (piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana) un ir ieguvusi sociālā uzņēmuma statusu.

Sociālā uzņēmuma statusu var iegūt:

  • jau esoši SIA, kas pielāgojuši savu darbību likuma nosacījumiem;
  • jaundibināti SIA, kas dibināti tieši ar mērķi jau uzreiz kļūt par sociālajiem uzņēmumiem.

Sociālo uzņēmumu dibina kā “parastu” SIA, ievērojot Komerclikuma un Uzņēmuma reģistra nosacījumus. Dibinot jaunu uzņēmumu jau ar sākotnējo mērķi kļūt par sociālo uzņēmumu, jāņem vērā Labklājības ministrijas (LM) noteiktie sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas kritēriji, tos iestrādājot uzņēmuma dibināšanas dokumentos.

Kas jāņem vērā, domājot par jauna SIA dibināšanu?

  • SIA dibinātāji var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. SIA var dibināt gan viena persona, gan vairākas personas kopā.
  • Ir iespējams dibināt gan pilna kapitāla SIA (minimālais pamatkapitāls – 2800 EUR), gan mazkapitāla SIA (pamatkapitāls 1 EUR – 2799 EUR)
  • Mazkapitāla SIA dibinātāji un dalībnieki var būt tikai fiziskas personas; maksimāli 5 personas; tikai dalībnieki var ieņemt SIA valdes locekļu amatus; dalībnieks vienlaikus drīkst būt tikai vienā mazkapitāla SIA.
  • Mazkapitāla SIA pamatkapitāls var būt tikai naudas ieguldījums un tas jāapmaksā līdz SIA reģistrēšanai komercreģistrā. Pilna kapitāla SIA pamatkapitāls var būt naudas un/vai mantiskais ieguldījums.
  • Sociālā uzņēmuma statusu var apvienot ar mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu, ja tas nepieciešams.

Neatkarīgi no tā, vai SIA dibināts jau iepriekš, vai arī tas ir pilnīgi jauns, vai tas ir mazkapitāla vai pilna kapitāla SIA, tam ir jāizpilda pieci Sociālā uzņēmuma likumā noteiktie kritēriji, lai kvalificētos sociālā uzņēmuma statusam:

1) SIA statūtos ir definēts uzņēmuma sociālais mērķis kā vienīgais un galvenais uzņēmuma darbības mērķis;

2) SIA dalībnieku sapulce ir pieņēmusi lēmumu par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu;

3) SIA iegūto peļņu nesadala, bet iegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai;

4) SIA nodarbina vismaz vienu algotu darbinieku;

5) SIA izpildinstitūcijā vai pārraudzības institūcijā ir iesaistīts mērķa grupas pārstāvis vai SIA konsultatīvajā institūcijā, ja tāda izveidota, ir iesaistīts mērķa grupas pārstāvis vai mērķa grupu pārstāvošas biedrības vai nodibinājuma pārstāvis, vai konkrētās jomas eksperts.

Dibinot jaunu SIA, atbilstību šiem kritērijiem jāiestrādā dibināšanas dokumentos jau pirms došanās uz Uzņēmumu reģistru. Jau esošam SIA būs jāveic izmaiņas Statūtos un jāreģistrē tās Uzņēmumu reģistrā, kā arī jānodrošina citi dokumenti, kas apliecina atbilstību kritērijiem.

Pēc tam, kad SIA ir nodibināts un/vai tā Statūti un dokumenti pielāgoti sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas kritērijiem, ir jāaizpilda Labklājības ministrijas pieteikuma anketa sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, jāpievieno visi nepieciešamie dokumenti un jāiesniedz Labklājības ministrijā izvērtēšanai. Pieteikuma anketas paraugu un detalizētu informāciju par tās aizpildīšanu meklējiet šeit.

Vairāk par SIA dibināšanu, nepieciešamo dokumenti sagatavošanu, valsts nodevām un citiem jautājumiem meklē Uzņēmumu reģistra mājaslapā.

Lai iegūtu plašāku informāciju aicinām pieteikties uz konsultācijām, vairāk uzzini šeit.

 


Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku vasaras akadēmija

Esošajiem un topošajiem sociālās uzņēmējdarbības vēstniekiem.

Kad? 2.-5.augusts
Kur? Ruckas muiža, Cēsis

Četru dienu vasaras akadēmija par sociālo uzņēmējdarbību tiem, kuri vēlas uzsākt vai turpināt līdzdalību Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīklā! Tā būs iespēja padziļināti izprast un meistarklašu formātā apgūt dažādus ar sociālo uzņēmējdarbību saistītus jautājumus - jauno Sociālā uzņēmuma likuma regulējumu, uzņēmumu dibināšanas praktiskos aspektus, biznesa modeļa pamatus, kā arī iegūt jaunus kontaktus un sadarbības partnerus, un kopā radīt idejas par sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkla attīstību un darbību!

Kas ir sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkls un ko dara vēstnieki? Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkls ir aktīvi un radoši dažādu jomu profesionāļi visā Latvijā, kuri Latvijas pilsētu un novadu iedzīvotājiem palīdz labāk iepazīt un izprast sociālās uzņēmējdarbības iespējas un nianses, organizējot pasākumus, sniedzot konsultācijas, aktualizējos sociālās uzņēmējdarbības tēmu pašvaldībā un medijos, kā arī citos radošos un efektīvos veidos.

Pieteikšanās vēstnieku akadēmijai līdz 5.jūlijam, aizpildot šo tiešsaistes anketu.
Vēstnieku akadēmijas programmu skaties šeit.

Apstiprinātajiem 25 dalībniekiem dalība vasaras akadēmijā bez maksas, tiks segti arī ceļa izdevumi no dzīvesvietas līdz Cēsīm un atpakaļ. Ja dalībai akadēmijā pieteiksies vairāk esošo un topošo vēstnieku, dalībnieku atlase notiks, pamatojoties uz reģionālo pārklājumu un līdzšinējo aktivitāti.

Papildus informācija - Renāte Mencendorfa, renate@sua.lv, 29452874.
Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku akadēmiju organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar Britu Padomi Latvijā.


Piesakies konkursam Creative Business Cup 2018!

Creative Business Cup ir starptautisks tīkls inovatīvai uzņēmējdarbībai, kas rada saikni starp jaunuzņēmumiem, nozaru ekspertiem un pasaules tirgu. Katru gadu gandrīz 100 nacionālie partneri visā pasaulē izziņo Creative Business Cup konkursu. Valstu uzvarētāji no visas pasaules sacenšas savā starpā starptautiskā finālā, kas tradicionāli notiek Kopenhāgenā novembra izskaņā, Global Entrepreneurship Week laikā.

Nacionālo atlases konkursu Latvijā organizē LIAA Radošo industriju inkubators.

Ikgadējā konkursa mērķis ir atbalstīt radošas idejas un veicināt inovāciju attīstību. 20 daudzsološākie pašmāju dalībnieki augustā tiks aicināti prezentēt savas idejas klātienē Latvijas nacionālajā atlasē. No visiem pretendentiem konkursa žūrija izvirzīs piecus spēcīgākos jaunos uzņēmumus, kas piedalīsies nacionālajās fināla sacensībās. Pirmās vietas ieguvēju, kurš saņems vislielāko žūrijas atzinību, izvirzīs starptautiskajam finālam, lai pārstāvētu Latviju Creative Business Cup konkursā Kopenhāgenā.

Radošās industrijas attiecas uz veselu virkni radošo nozaru ekonomisko darbību, kas nodarbojas ar zināšanu vai informācijas radīšanu vai izmantošanu. Tā sastāv no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar radošu preču, pakalpojumu ražošanu un/vai izplatīšanu, kā arī ar radošo elementu integrācijas procesu citās nozarēs. Visiem šiem uzņēmumiem vienojošais elements jeb nodarbošanās ir preču vai pakalpojumu radīšana, ražošana un/vai izplatīšana, kas ir stingri balstīta radošumā.

Kandidātiem nepieciešams ievērot šādus noteikumus un kritērijus, lai piedalītos konkursā:

a) Uzņēmuma pamatā ir radošās spējas: estētika, dizains, māksla, mode, spēles, mediji, filmogrāfija, performances, mūzika, informācijas tehnoloģijas vai citas radošās kompetences, kas ir viena no galvenajām uzņēmuma veiksmes atslēgām;

b) Uzņēmums izmanto radošas prasmes produkta vai servisa ražošanas procesā un sadarbojas ar citām nozarēm, tādējādi pilnveidojot savu produktu;

c) Uzņēmumam ir jābūt komerciālam. Tā konceptam ir jāpiemīt globālā tirgus potenciālam;

d) Uzņēmumā ieguldītā ārējā kapitāla summa nedrīkst pārsniegt 1 miljonu dolāru, un uzņēmuma īpašumā ir jābūt tiesībām uz ideju, ar ko tas piedalās sacensībās.

Kāpēc piedalīties?

  • Iespēja pievienoties starptautiskam uzņēmēju tīklam un piekļūt tirgum;
  • Uzlabota pieeja finansējumam caur investoru piesaistes iniciatīvām;
  • Iespēja prezentēt savu ideju un produktu plašākai auditorijai;
  • Paplašināts globālu kontaktu loks;
  • Tīklošanās iespējas ar jaunizveidotiem uzņēmumiem, investoriem, uzņēmumiem un valdībām;
  • Atsauksmes no citiem jaunuzņēmumiem, investoriem un nozares ekspertiem;
  • Pieredzējušu mentoru palīdzība un ieteikumi uzņēmējdarbības prasmju pilnveidošanai;
  • Iespēja pārstāvēt savu valsti pasaules līmeņa konkursa finālā;
  • Iespēja iegūt uzvarētāja titulu, kā arī naudas un speciālo balvu (pirmā vieta iegūst 15 000 EUR biznesa tālākai attīstīšanai).

Laika plāns konkursa atlasei:

  • Pieteikšanās nacionālajai atlasei līdz 31. jūlijam;
  • Augusta pirmajā pusē no visiem pieteikumiem žūrija atlasīs Top 20 kandidātus, kuri tiks aicināti uz nākamo atlases kārtu;
  • 22. augustā Top 20 uzņēmumu prezentācijas, kuru laikā tiks atlasīti Top 5 uzņēmumi nākamai kārtai;
  • Oktobrī  Top 5 uzņēmumu prezentācijas, lai atlasītu Top 3 nacionālos uzvarētājus.
  • 26. un 27. novembrī starptautiskais fināls Kopenhāgenā.

Piesakies, aizpildot elektronisko pieteikuma formu, līdz 31. jūlijam un pārstāvi Latviju konkursa starptautiskajā finālā!