Četri sociālo uzņēmumu pieredzes stāsti!

Četri sociālo uzņēmumu pieredzes stāsti!

RB Cafe ir sociālais uzņēmums - pirmā kafejnīca Baltijā, kur lielākā daļa personāla ir cilvēki ar invaliditāti. Mājīgajā kafejnīcā Rīgā, Bruņinieku ielā 63, uzņēmums piedāvā visdažādākos konditorejas izstrādājumus, kafiju, kā arī veic piegādi un kafijas paužu klāšanu. RB Cafe primārais mērķis ir integrēt Latvijas darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti, mazinot vēsturiskos mītus un stereotipus. Uzņēmuma pirmsākumi meklējami vadītāja Māra Grāvja dibinātajā biedrībā „Rīgas pilsētas „Rūpju bērns””, kur dienas aprūpes centra “Cerību Ligzda” jaunieši ar invaliditāti gatavoja dažādus konditorejas izstrādājumus, piedāvājot kafijas pauzes un nelielus banketus. Šādā veidā jaunieši ieguva praktisku pieredzi un zināšanas, lai turpinātu darbu jau RB Cafe konditorejā un radītu īpašu, citādībai atvērtu vidi, kurā ikviens jūtas kā mājās. www.facebook.com/RBCafeRiga

https://www.youtube.com/watch?v=TmyWJtZ1GPY&feature=emb_logo

Sociālā uzņēmuma “Vigobot” mērķis: ar terapijas un jaunāko tehnoloģiju palīdzību veicināt insultu pārcietušo cilvēku atlabšanu un reintegrāciju sabiedriskajā dzīvē. Uzņēmuma radītā lietotne planšetdatoriem „Vigo” izmanto klīniski pierādītas terapijas, kas palīdz insultu pārcietušajiem ātrāk atveseļoties, kā arī sniedz vērtīgu informāciju un padomus pacientu ģimenes locekļiem. www.vigo.health

https://www.youtube.com/watch?v=qIo4blGhOTg&feature=emb_logo

Eņģeļa pasts ir sociālais uzņēmums, kas aizsākās kā labdarības biedrības “NSUS” vēstuļu sūtīšanas akcija, un šobrīd tas jau piedāvā daudz un dažādus sociālos projektus, kuros var iesaistīties ikviens, kurš vēlas iepriecināt sociālās aprūpes centru iemītniekus, cilvēkus ar īpašām vajadzībām un seniorus visā Latvijā. Uzņēmuma mērķis ir veicināt sociāli mazaizsargāto grupu sociālo un emocionālo labklājību. Mājas lapā www.engelapasts.lv publicēti vairāki projekti, kuros gan ar vēstuļu un apsveikuma kartīšu, gan ar ziedojumu un dāvaniņu palīdzību iespējams iepriecināt sociālās aprūpes centros dzīvojošos. "Eņģeļa pasta” darbība nav tikai mehāniska paciņu, vēstuļu un apsveikuma kartiņu sūtīšana un saņemšana, sociālā uzņēmuma darbības rezultātā ir radušies vēstuļu draugi un jaunas domu biedru kopas, kliedēta vientulība, notikušas negaidītas ģimeņu atkalredzēšanās, vientuļiem cilvēkiem sagādāts vārdos neaprakstāms prieks un dāvāts sirds siltums. Radi to, kas Tev ir pa spēkam - radi prieku!

 

https://www.youtube.com/watch?v=4ok3QnRgxFY&feature=emb_logo

Torņkalna privātā vidusskola ir sociālais uzņēmums, kas piedāvā vispārējo, iekļaujošo pamatizglītību, balstītu uz individuāli izstrādātām pedagoģijas metodēm. Skolā mācās bērni ar dažādām spējām, vajadzībām un veselības stāvokļiem. Skolas pamatuzdevums ir palīdzēt, atbalstīt, atklāt un veicināt talantu attīstību, sadarbojoties skolotājiem, skolēniem, viņu vecākiem un sabiedrībai. Vienā klasē mācās 6 - 10 bērni, kad dod iespēju individuālai apmācībai un īpašai skolas gaisotnei. Torņkalna privātā vidusskola strādā tā, lai vienlīdz veiksmīgi attīstītos individuālie talanti, tajā skaitā pašrealizācijas prasmes, profesionālie talanti: «zinu, saprotu, protu, daru un radu» līmenī un sociokultūras izpratnes talanti, kas nozīmē iekļaušanos gan Latvijas, gan pasaules sabiedrības telpā. www.tpv.lv

 

https://www.youtube.com/watch?v=xmH_s4Hjchs&feature=emb_logo


Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieki - video!

Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieki - video!

Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieki ir aktīvi un radoši dažādu jomu profesionāļi, kuri Latvijas pilsētu un novadu iedzīvotājiem palīdz labāk iepazīt un izprast sociālās uzņēmējdarbības iespējas un nianses. Vēstnieki organizē pasākumus, konsultē un atbalsta topošos sociālos uzņēmumus, tiekas ar pašvaldību pārstāvjiem, informē vietējos medijus, veido jaunas partnerības un dažādos citos veidos dara visu, lai sociālā uzņēmējdarbība kā rīks pozitīvu pārmaiņu radīšanai izskanētu tālāk un plašāk. Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkls Latvijā ir izveidots sadarbībā ar British Council Latvia.

 

https://www.youtube.com/watch?v=rcpj4ysUJrs

 

 

 


Sociālais uzņēmums ‘Dzīvības poga’

Sociālais uzņēmums "Dzīvības poga"

‘Dzīvības pogas’ misija ir uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti veciem cilvēkiem – lai viņi un viņu bērni justos droši un pilnvērtīgi baudītu dzīvi.

‘Dzīvības pogas’ mērķis ir panākt, lai cilvēks maksimāli ilgi spētu atrasties savās mājās, ierastajā vidē. Bieži vien vecākam cilvēkam nav nepieciešams pārcelties uz dzīvi pansionātā, viņam vienkārši uz rokas jābūt šādai palīdzības pogai. Cilvēki, kas atgūstas pēc insulta, vecāki cilvēki ar vieglas pakāpes demenci vai tie, kuri baidās iet ārā vieni paši bez pavadoņa – viņiem ‘Dzīvības poga’ palīdz uzlabot dzīves kvalitāti. Un vecmāmiņai, kura nokritusi un uz grīdas guļ piecas stundas, vairs nav jāgaida, kamēr pie viņas atnāks tuvinieki, viņai tikai jānospiež viena podziņa.

Lai arī mūsdienu mobilās tehnoloģijas ļauj samērā viegli sazināties ar saviem tuviniekiem, bet situācijās, kad veselības stāvoklis pasliktinās ļoti strauji, pastāv liela iespēja, ka mobilais tālrunis nebūs sasniedzams, vai arī cilvēks vairs nespēs sastādīt numuru un sīki izskaidrot, kas atgadījies un kur atrodas. Ikdienā mēdz būt daudz dažādas situācijas, kad mobilais tālrunis nav līdzās, piemēram, samērā bieži dažādas traumas veci cilvēki gūst, ejot dušā. Tādā situācijā, ja ir ‘Dzīvības poga’, atliek vien to nospiest, lai izsauktu palīdzību.

Projekta mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cilvēki gados, kā arī cilvēki ar sliktu veselību vai ierobežotām kustībām; cilvēki, kuriem var būt nepieciešama medicīniskā palīdzība, cilvēki, kas cieš no demences, epilepsijas vai sirds slimībām. Saziņa ar operatoru iespējama 24 stundas diennaktī, un viņš var ne tikai izsaukt cilvēkam nepieciešamo palīdzību, bet arī atbalstīt grūtā situācijā un pat kontrolēt zāļu lietošanu.

Jāatzīst gan, ka Latvijas iedzīvotājiem nepieciešams laiks, lai saprastu, kādas priekšrocības šis pakalpojums nodrošina. Samērā bieži saskaramies ar situācijām, kad vecie cilvēki negrib apgrūtināt savus bērnus, jo grūti pieņemt faktu, ka ir pienācis laiks, kad palīdzība tiešām ir nepieciešama. Tai pašā laikā senioru bērni ļoti atzinīgi novērtē šo produktu, jo saprot tā priekšrocības. Viņi bez raizēm var nodoties ikdienas darbiem, jo zina, ka ārkārtas situācijā momentāni saņems informāciju, ja vecākiem būs nepieciešama palīdzība. Latvijas senioriem ir jāsāk saprast, ka arī 80-90 gados var pilnvērtīgi baudīt dzīvi, nebaidoties iziet no mājas ar domu, ka tik kaut kas nenotiek.

2020. gada februārī uzņēmums ‘Dzīvības poga’ saņēma Attīstības finanšu institūcijas ALTUM grantu. Šīs programmas mērķis: nodrošināt personas, it īpaši mērķgrupas pārstāvjus, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī, ar sociāliem pakalpojumiem, kas ietver nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24h diennaktī. Izveidot vienu jaunu darbvietu, nodrošinot tai iespēju strādāt attālināti no savas dzīvesvietas.

Uzzini vairāk par sociālo uzņēmumu "Dzīvības poga": www.dzivibaspoga.lv 


Vebinārs: pašvaldību atbalsta instrumenti sociālajai uzņēmējdarbībai

Vebinārs: pašvaldību atbalsta instrumenti sociālajai uzņēmējdarbībai

LEADER sadarbības projekta "Veiksmīgs sociālais uzņēmējs lauku teritorijā" ietvaros kā viena no projekta aktivitātēm tika ierakstīta prezentācija par pašvaldību atbalsta instrumentiem sociālajai uzņēmējdarbībai.

 

https://www.youtube.com/watch?v=YX66nhsTv1I&feature=youtu.be

 


Sociālā uzņēmuma stāsts - video!

Sociālā uzņēmuma stāsts - House of hope Liepājā!

"House of hope" Liepājā palīdz ģimenēm, pusaudžiem un jauniešiem apgūt vērtīgas prasmes un kļūt vairāk orientētiem uz izglītību, lai uzlabotu viņu spēju dzīvot piepildītu dzīvi. "House of hope" iegulda bērnos un jauniešos, uzskatot, ka bērni un jaunieši ir ne tikai mūsu nākotne, bet arī mūsu tagadne. "Mēs nevaram glābt visu pasauli, bet mēs varam mūžīgi izglābt kādam visu pasauli. Mēs esam apņēmušies palielināt katra jaunieša un bērna labklājību. Mēs ticam vienādām tiesībām un iespējām katram indivīdam." par sevi saka organizācija. Tatjana Tarasova ir sociālās uzņēmējdarbības vēstnieks Liepājā, sociālā uzņēmuma SIA "Tanyta" dibinātāja un jauniešu kafejnīcas "Youth cafe" izveidotāja.

Video veidots sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā. Video autori: Eva Johansone, Jānis Kešāns.

https://www.youtube.com/watch?v=ZaYNoDjxZMU&t=2s


LSUA-Kas-ir-sociālā-uzņēmējdarbība

Kas ir sociālā uzņēmējdarbība?

Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai, nevis gūt maksimālu peļņu uzņēmuma īpašniekiem. Sociālās uzņēmējdarbības veidi, formāti, preces, pakalpojumi var būt ļoti dažādi, sociālie uzņēmumi var būt gan lieli, gan mazi, gan starptautiski, gan lokāli, taču tos visus vieno vēlme radīt augstu sociālo pievienoto vērtību, izmantojot biznesa metodes.

Sociālo uzņēmējdarbību definēt nav viegli - ne Eiropā, ne pasaulē nepastāv vienotas definīcijas vai vienotas izpratnes par sociālās uzņēmējdarbības precīzām robežām, bet divi galvenie kritēriji tomēr ir un paliek - 1) uzņēmējdarbība un 2) ar sociālu mērķi.

Sociālo uzņēmējdarbību kā starpdisciplināru un inovācijām pilnu jomu ir ārkārtīgi grūti ielikt kādā konkrētā un strikti noteiktā definīciju rāmī, tādēļ aicinām iepazīties ar Latvijas un ārvalstu piemēriem, lai saprastu, kā šis uzņēmējdarbības veids darbojas praksē!

Kā sociālā uzņēmējdarbība tiek definēta Latvijā?

“Sociālā uzņēmējdarbība” un “sociālais uzņēmums” ir nedaudz atšķirīgi jēdzieni. Sociālā uzņēmējdarbība ir plašāks jēdziens un vairāk raksturo procesu, tā nav nekādā veidā tiesiski definēta. Sociālais uzņēmums jau ir konkrēts uzņēmējdarbības veids un tiesisks statuss, kuru var iegūt uzņēmums, kurš izpilda valsts noteiktus kritērijus.

Latvijā sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas veic labvēlīgu sociālo ietekmi radošu saimniecisko darbību, piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana, un izpildot likumā noteiktos kritērijus un nosacījumus, ir ieguvusi sociālā uzņēmuma statusu.

Sociālā uzņēmuma statusu var iegūt:
- jau esoši SIA, kas pielāgojuši savu darbību likuma nosacījumiem
- jaundibināti SIA, kas dibināti tieši ar mērķi jau uzreiz kļūt par sociālajiem uzņēmumiem.

Kurš izdomāja sociālo uzņēmējdarbību?

Pirmie sociālie uzņēmumi radās jau sen (piemēram, Lielbritānijas vecākie sociālie uzņēmumi dibināti 19.gs beigās) taču pirmais, kurš jebkad definēja sociālo uzņēmējdarbību, bija Muhammads Yunus, sociālais uzņēmējs no Bangladešas, Grameen bankas dibinātājs un Nobela miera prēmijas laureāts. Viņš forumulēja septiņus sociālās uzņēmējdarbības principus, kuru ir pamatā lielākajai daļai šobrīd Eiropā un pasaulē izmantoto sociālās uzņēmējdarbība definīciju:

  • Biznesa mērķis ir nevis maksimāli nopelnīt, bet novērst/risināt nabadzību vai kādu citu sociālu problēmu.
  • Finansiāla un ekonomiska ilgtspēja.
  • Investori saņem atpakaļ tikai savu ieguldījumu, bez procentiem.
  • Kad investīcijas ir atmaksātas, uzņēmuma peļņa tiek izmantota tālākai attīstībai un sociālās problēmas risināšanai.
  • Atbildīga attieksme pret vidi.
  • Darbaspēks saņem darba tirgum atbilstošu atalgojumu un labākus darba apstākļus.
  • ...un dara darbu ar prieku!

Kā sociālā uzņēmējdarbība tiek skaidrota citur Eiropā?

Eiropas Komisija savos dokumentos sociālo uzņēmējdarbību definējusi šādi:

A social enterprise is an operator in the social economy whose main objective is to have a social impact rather than make a profit for their owners or shareholders. It operates by providing goods and services for the market in an entrepreneurial and innovative fashion and uses its profits primarily to achieve social objectives. It is managed in an open and responsible manner and, in particular, involves employees, consumers and stakeholders affected by its commercial activities.

Dalībvalstīm šī definīcija nekādā veidā nav saistoša, un Eiropas Komisija uzsver, ka nepastāv arī vienota juridiskā forma sociālās uzņēmējdarbības īstenošanai. Taču, kā redzams definīcijā, Komisija ir sociālo uzņēmējdabrību sasaistījusi gan ar tādiem plašākiem jēdzieniem kā sociālā ekonomika un inovācijas , kas savā ziņā netieši norāda uz sociālās uzņēmējdarbības ne-tradicionālo un nekonvencionālo pieeju sociālās vērtības radīšanā.

Kas NAV sociālā uzņēmējdarbība?

  • Sociālā uzņēmējdarbība NAV tradicionālo uzņēmumu sociālā korporatīvās atbildības aktivitātes. Piemēram, bankas īstenota izglītības programma nav sociālā uzņēmējdarbība, ja vien, protams, tā netiek īstenota un veikta atsevišķa, nodalīta, finansiāli un saturiski neatkarīga uzņēmuma veidā.
  • Sociālā uzņēmējdarbība NAV labdarība, kad kaut kas tiek kādam atdots vai dots bez maksas, par brīvu. To, protams, var darīt, ja tam pamatā ir ilgtspējīgs biznesa modelis, kura ietvaros tiek ģenerēti ienākumi, kas pilnībā vai daļēji sedz labdarības aktivitātes.
  • Sociālā uzņēmējdarbība NAV valsts un pašvaldības sociālās palīdzības aktivitātes.

Lasi arī rakstu "10 biežāk uzdotie jautājumi par sociālo uzņēmējdarbību".

Raksts par sociālā uzņēmuma likumu 
Kā dibināt sociālo uzņēmumu?

Lai iegūtu plašāku informāciju aicinām pieteikties uz konsultācijām, vairāk uzzini šeit.


Konference: Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums kā virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā

Konference “Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums virzītājspēks sociālās ekonomikas attīstībai Latvijā.

Konferences mērķis bija veicināt argumentētu diskusiju starp Latvijas publiskās pārvaldes pārstāvjiem, jomas ekspertiem un sociālās uzņēmējdarbības veicējiem, izvērtējot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu potenciālu, sasniedzot ilgtermiņa sociālos, vides un ekonomikas stratēģiskos mērķus; kā arī gūstos ieskatu par labās prakses piemēriem, īstenojot sociāli atbildīgus publiskos iepirkumus Latvijā un visā Eiropas Savienībā.

Konference tika rīkota Eiropas līmeņa projekta “Buying for Social Impact” ietvaros, kas ir Eiropas Komisijas iniciatīva, lai veicinātu sociāli atbildīgus publiskos iepirkumus, uzlabotu sociālās uzņēmējdarbības kapacitāti un veicinātu šo uzņēmumu dalību publiskajos iepirkumos. Projekts aptver 15 Eiropas Savienības dalībvalstis un to īsteno piecu ES dalībvalstu organizāciju veidots konsorcijs Social Economy Europe (SEE), AEIDL (European Association for Information on Local Development), REVES (European Network of Cities and Regions for the Social Economy), ENSIE (European Network of Social Integration Enterprises) and DIESIS Coop. Projektu Latvijā īsteno organizācija Social Economy Europe sadarbībā ar divām Latvijas ekspertēm: Agnesi Frīdenbergu (sociālās uzņēmējdarbības eksperte) un Kristīni Gaiguli-Šāvēju (publisko iepirkumu eksperte).

Sniedzam iespēju Jums iepazīties ar konferences prezentācijām:

  • Sociālā ekonomika Eiropas Savienībā kā virzītājspēks ekonomiskai un sociālai izaugsmei, Jessica Fiorelli, Social Economy Europe, Jessica Fiorelli prezentācija
  • Sociālie uzņēmumi kā pakalpojumu sniedzēji un preču piegādātāji publisko iepirkumu sistēmā (pētījuma rezultāti), Agnese Frīdenberga, BSI sociālās uzņēmējdarbības eksperts, Agneses_Fridenbergas prezentācija
  • Tiesiskais ietvars sociāli atbildīgai iepirkuma sistēmai Latvijā: pētījuma rezultāti, Kristīne Gaigule-Šāvēja, BSI publiskā iepirkuma eksperts, Kristīnes Gaigules prezentācija
  • Izaicinājumi sociāli atbildīgai publisko iepirkumu sistēmai Latvijā, Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības birojs, vadītāja, Daces Gailes prezentācija
  • Adam Gromnica, iepirkumu eksperts no Čehijas: Meža izstrādes pakalpojumi Havlíčkův Brod – iepirkuma sadalīšana daļās, Adam Gromnica prezentācija

Pirmo reizi Latvijā norisināsies Atvērto durvju dienas sociālajos uzņēmumos

No 14. līdz 18.oktobrim Labklājības ministrija visā Latvijā izsludina Sociālās uzņēmējdarbības nedēļu, kas tiks atzīmēta ar dažādām aktivitātēm. Lai ikviens varētu iepazīties un izzināt klātienē, ko piedāvā un kā strādā sociālie uzņēmumi, no 15. līdz 17. oktobrim pirmo reizi šajos uzņēmumos norisināsies Atvērto durvju dienas ar moto “Iepazīsti sociālos uzņēmējus, kuri dara pasauli labāku!”. Atvērto durvju dienās pie sevis ciemos aicina 10 sociālie uzņēmumi Rīgā, Ikšķilē, Siguldā un Valmierā.

“Latvijā Sociālā uzņēmuma likums darbojas jau pusotru gadu. Pa šo laiku ar oficiālu sociālā uzņēmuma statusu aktīvi darbojas 70 uzņēmumi. Šī biznesa uzsākšanai vai paplašināšanai ir iespējams saņemt ALTUM finanšu atbalstu granta veidā līdz pat 200 tūkstošiem eiro. Lai arī sociālā uzņēmējdarbība kļūst arvien populārāka visā pasaulē, tomēr lielai sabiedrības daļai par to ir maldīgs priekšstats, ka tā ir tikai labdarība. Mūsu sociālie uzņēmēji piedāvā ļoti dažādus un inovatīvus pakalpojumus, rada oriģinālas dizaina preces, izstrādā digitālos rīkus un kustību palīgierīces, kā arī saražoto preci eksportē. Atvērto durvju dienas ir lieliska iespēja, lai izzinātu šo uzņēmumu realitāti un to, kādu labumu ar savu darbu tie rada sabiedrībai, kā arī vērtīgi būs aprunāties ar uzņēmumu vadītājiem, jo sociālajā uzņēmējdarbībā īpaši nozīmīgs ir cilvēciskais faktors un patiesa vēlme strādāt sabiedrības labā,” aicina Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Sociālo uzņēmumu komisijas priekšsēdētājs Imants Lipskis.

Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas ietvaros Labklājības ministrija aicina arī iepazīties ar četru sociālo uzņēmēju pieredzes stāstiem video formātā:

 

 

 

 Uzziņai:

Atbilstoši vispārpieņemtai starptautiskai praksei sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir radīt sociālu ietekmi un labumu sabiedrībai, nevis nodrošināt peļņu īpašniekiem. Šajā uzņēmējdarbības formā sociālā misija ir svarīgāka par peļņu – tā nav mērķis, bet līdzeklis. Peļņa tiek no jauna investēta sociālā mērķa īstenošanā, nevis pārdalīta. Latvijā sociālos uzņēmumus definē Sociālā uzņēmuma likums, kas stājās spēkā 2018. gada 1. aprīlī.

Atvērto durvju diena


Fonds VIEGLI pieredzes stāsts - Izlaušanās no pasakas: VIDEO!

Stāstām par mūsu biedriem, kas padara izglītību interesantu visiem - Fonds Viegli izveidoto Ziedoņa klase, kas inovatīvā veidā liek skolēniem mācīties un saliedēties savā starpā. Mācīties var arī interesanti!

"Sociālā uzņēmējdarbība parāda to, ka Tu ar veiksmīgu uzņēmējdarbību, ar veiksmīgiem ienākumiem, vari iedot tik daudz sabiedrībai, tik daudz labuma jebkurā tēmā, kas Tevi interesē - tā var būt zemkopība, kultūra, literatūra - tās var būt neskaitāmas lietas, un tā ir ļoti liela iespēja"! saka Ziedoņa klase vadītāja Elizabete Pavlovska

"Par maizi Jūs visi, bet kas par ziediem karos?"

Paldies Eva Johansone un Janis Kesans par lielisko video, savukārt British Council Latvia par sadarbību video tapšanā.


Svaigi.lv: как объединить фермерскую продукцию и покупателей на одной онлайн-площадке

«Svaigi.lv» - это первый и самый крупный на сегодня онлайн-рынок в Латвии. Из этого интервью с его создательницей Элиной Новадой вы узнаете о философии социального предпринимателя в Латвии и о том, как наши с вами привычки и стереотипы влияют на бизнес.


Бизнес-идея рождается в семье

Идея о создании собственного бизнеса родилась в 2015 году, когда моей дочери был неполный год, то есть, когда ей нужно было начать есть твердую пищу. Конечно, уже тогда своему ребенку я хотела дать по возможности самое лучшее, поэтому я задумалась о качестве пищи. Мне практически пришлось ее искать - я ездила на рынок, посещала маленькие биомагазины.… И поняла, что купить то, что мне нужно, не так уж и просто. Подумать только, ещё четыре года назад было достаточно сложно найти «чистые» местные продукты. Несмотря на это, я была уверена, что у нас в Латвии много крестьян и хозяйств в деревнях, которые выращивают качественные биологические продукты, но которые по каким-то причинам не попадают к нам в Ригу. Так я пришла к выводу, что могу воплотить эту идею в реальность – создать сервис доставки качественных продуктов. Сервис, который был бы основан на технологиях: я планировала объединить крестьян и покупателей на одной онлайн-площадке. До того, как я начала вести свой бизнес, у меня был небольшой опыт в ритейл-проектах, но практически не было бизнес-плана. Я изучила мировой опыт похожих предприятий, представила, как все могло бы выглядеть, и пошла к программисту - так за 4 месяца мы и создали первую версию веб-сайта. Первая продажа у нас состоялась через 5 месяцев работы - сначала покупателями были наши друзья и знакомые, а потом о нас написали сми, и нами начали интересоваться. Это послужило огромной поддержкой. Так все начиналось - и на фоне всего этого была моя семья. Дочка была совсем маленькой, ей в апреле исполнился год, а в мае я уже ждала второго ребенка. Не буду скрывать, я сомневалась, стоит ли продолжать этот проект. Но в итоге для себя я решила, что стоит попробовать - в конце концов, кто еще сделает доступными продукты такого качества, если не я?


Поставщики продуктов из регионов и образованные покупатели

Сегодня с нами сотрудничает более 120 крестьян и малых предприятий со всей Латвии - самые активные, конечно, те, кто живет в Рижском районе, но наши поставщики живут практически во всех регионах Латвии, в том числе, в Даугавпилсе и Лиепае. В самом начале нам действительно нужно было разыскивать партнеров по сотрудничеству, но за 4 года ситуация изменилась. Те, кто сейчас активен на рынке, наверняка знают о Svaigi.lv и находят нас сами. Если говорить о наших покупателях, то 95% клиентов - женщины, у половины из них есть дети дошкольного возраста. То есть, это молодые семьи, думающие о качестве жизни, и средний доход таких семей, как правило, выше минимального уровня. Обычно эти люди также достаточно образованы, а поэтому выбирают именно такие продукты питания осознанно и целенаправленно.

Дело с дополнительной социальной стоимостью

Интересно, что в нашем случае аспект социального предпринимательства появился всего год назад. Дело в том, что сам бизнес, наши ценности и цели, которых мы хотим достигнуть, уже первоначально основаны на том, чтобы оказывать положительное социальное влияние. Долгое время я даже не знала о том, что есть такое ответвление как социальное предпринимательство, и только при поддержке друзей и знакомых, а также самой Ассоциации социального предпринимательства, мы получили этот статус и начали акцентировать нашу направленность. Почему для нас это важно? Мы, по сути, являемся «торговцем», и бытует мнение, что для того, чтобы быть успешными, нам стоит идти тем же путем, который выбирают крупные торговцы: уменьшить число поставщиков, увеличить объемы, снизить цену закупок, идти в массы... Но моей изначальной целью было дать возможность крестьянам, продукция которых не может попасть на полки больших магазинов, реализовать ее. Я хотела продавать продукцию именно тех людей, что не могут целый день провести на рынке, так как им нужно работать в своем хозяйстве… Это, конечно, вызов, потому что работать с малыми предприятиями, у которых, к тому же, часто нет необходимого опыта и понятия о целевой аудитории, довольно непросто, к ним необходим индивидуальный подход. У каждого своя история, за каждым малым предпринимателем – своя семья, свое счастье и свои беды. Здесь работает только человеческий фактор. В то же время, у нас есть клиент, часто - довольно требовательный, знающий, с хорошим доходом, у него есть свои ожидания от сервиса. Зачастую между крестьянином и клиентом огромная пропасть, поэтому наша социальная функция состоит в том, чтобы находиться между ними, давая возможность тем, кто живет в регионах, заниматься любимым делом и оставаться жить в деревнях, и тем, кто живет в городе - придерживаться более здорового стиля жизни.


Онлайн-рынок как новинка и эксперимент

Несмотря на стремительные темпы развития э-коммерции, отрасль, занимающаяся продажей пищи, развивается медленнее всего. Если посмотреть статистику того, как часто покупают электроприборы, одежду и прочее, что отправляют покупателям по почте, то можно заметить, что продукты питания в интернете покупают не так часто. Это связано с тем, что с покупкой продовольствия у людей сложилось множество стереотипов. Во-первых, еду ты не можешь получить в тот же миг, как только ее заказал, а едим мы несколько раз в день. Во-вторых, многие считают, что продукты должны быть надежными, чистыми, здоровыми, поэтому , если ты сам делаешь выбор в магазине, то ты делаешь более правильный выбор, чем если бы тебе просто доставили пакет с уже отобранными за тебя продуктами. Однако таковы мировые тенденции, но в Латвии это пока своего рода эксперимент и новинка. Поэтому зачастую клиенты делают два-три заказа и возвращаются к покупкам продуктов в магазине. Потому что по дороге домой всегда находится магазин - это удобно и, в конце концов, именно так с самого рождения делали твои родители, а потом и ты сам.


Пойти в магазин за хлебом и выйти с полными пакетами еды

Сейчас я скажу очень несимпатичную вещь о жителях нашей страны. Дело в том, что латвийцы не считают свое время ценностью. Людям кажется, что то время, что они тратят на покупки в магазине, в пробках, на парковке… это приемлемый способ препровождения времени. Хотя вместо этого можно было бы либо развлечься, отдохнуть, либо провести время с семьей и детьми, или посвятить его на свое развитие. Мы проводили эксперимент, в котором попросили семьи посчитать, как часто они ходят в магазины. В итоге сами семьи были в шоке от того, что 5 дней в неделю они точно заходят в магазин. Однако, если привить привычку планировать покупки, то сколько времени и сколько денег можно было бы сэкономить? Так можно отказаться от покупки ненужных вещей в виде нездоровых перекусов, например. Ведь всем знакома ситуация, когда ты зашел в магазин за хлебом, а вышел с полными пакетами еды. Не лучше ли потратить эти деньги на покупку более полезной пищи? Мы не можем заставить людей поменять их привычки, однако мы можем на них повлиять – своим примером мы можем показать, что жить можно по-другому – удобнее, качественнее и разумней.

Материал подготовлен в сотрудничестве с Латвийской ассоциацией социального предпринимательства при поддержке Британского совета в Латвии и Министерства иностранных дел Федеративной Республики Германия.