Sociālais uzņēmums kā alternatīva: Lielbritānijas pieredze

Linda Curika (intervija), Vineta Sīle un Agnese Lešinska teksts.

Lielbritānija var tikt uzskatīta par ļoti veiksmīgu sociālās uzņēmējdarbības piemēru. No Latvijas skatu punkta varētu šķist, ka visa panākumu atslēga slēpjas finansējuma apmērā, kas ieguldīts sociālās uzņēmējdarbības attīstībā. Kā Jums šķiet, kāds ir patiesais iemesls šim valsts līmeņa veiksmes stāstam?

Patiesībā, tas ir gluži pretēji - atskatoties vēsturē, sociālās uzņēmējdarbības izcelsme un kustības aizsākums meklējams tieši laika posmos, kad valstij naudas nebija - valdīja finanšu krīze un masveida sociālais pagrimums. Pirmsākumi šim konceptam ir meklējami jau 1840.gadā. Savukārt 1970.gados valsts piedzīvoja liela apmēra finansiālo krīzi, tas rezultējās dažādu sociālo un ekonomisko problēmu saasinājumā. Cenšoties rast risinājumu konkrētajai situācijai, apstākļi noveda pie tāda kā otrā sociālās uzņēmējdarbības viļņa. Padziļināta uzmanība sociālās uzņēmējdarbības idejai tika pievērsta 1990.gados. Tad iesaistītās institūcijas centās izprast jaunās uzņēmējdarbības formas vērtību, kā arī izzināt tās lomu valsts ekonomikā kopumā. Novērtējot tās pienesumu sabiedrībai svarīgu problēmu risināšanā, situācija strauji uzlabojās, un tas ļāva idejai attīstīties. Laika posmā no 1990.gada līdz pat 2000.gada sākumam, kad ekonomika strauji attīstījās, liela daļa finansējuma un investīciju nonāca arī sociālās uzņēmējdarbības attīstībā, taču, manuprāt, impulss radās desmitiem gadu agrāk.

Jūs darbojaties arī dažādos ar sportu un sociālo uzņēmējdarbību saistītos uzņēmumos. Latvijā tā nav izplatīta platforma sociālās uzņēmējdarbības veikšanai un īstenošanai. Vai Jūs, lūdzu, varētu sīkāk pastāstīt, kā jums ir izdevies šīs divas jomas apvienot?

Nacionālajai par sportu atbildīgajai institūcijai bija mērķis veicināt sabiedrības līdzdalību veselības un labklājības uzlabošanā, kā arī rast risinājumus šajā jomā identificētajām problēmām. Sportu un dažādas sportiskas aktivitātes izmantoja kā instrumentu komunikācijas un sociālās integrācijas attīstībai. Taču doma nebija pārvērst tradicionālu sporta klubu sociālā uzņēmumā, lielākoties tas pat nebūtu iespējams, tāpēc bija nepieciešams izstrādāt inovatīvu rīcības plānu.

Strādājot vienā no vietējām organizācijām, mans darbs bija atrast indivīdus, uzņēmējus, sporta klubus, grupas un asociācijas, kas nodrošināja ar sportu un fiziskām aktivitātēm saistītas nodarbes.

Ideja bija visas šīs organizācijas un personas identificēt, atbalstīt, kā arī palīdzēt izveidot rīcības plānu, lai tās varētu kļūt par sociālajiem uzņēmumiem.

Savukārt manā otrā darba vietā – valsts attīstības aģentūrā, mērķis bija rast iespēju jaunu darbavietu radīšanai un iemaņu, prasmju attīstībai. Tādējādi mans uzdevums bija sasniegt un īstenot abus šos mērķus.

Ja uzņēmums izskatījās ar potenciālu kļūt par sociālo uzņēmumu, bija svarīgi sniegt cilvēkiem atbalstu procesa gaitā, atrast iespēju gūt papildu finansējumu, izveidot veiksmīgu biznesa plānu, nodrošināt apmācības un stiprināt speciālistu kapacitāti. Dažos gadījumos tika sniegtas subsīdijas ēkām, zemei un iekārtām.

Es pavadīju 18 gadus, veidojot šo sistēmu un strādājot pie tās. Tas bija patiešām interesants uzdevums, jo bija iespaidīgi vērot, ko var izveidot uz jau eksistējošām sporta aktivitātēm, kā tās var pārvērst.

Šobrīd es aizvien esmu saistīts ar vienu no uzņēmumiem, kas izveidojās kā projekts pirms gandrīz 10 gadiem. Un tagad tas ir plaukstošs sociālais uzņēmums. Konkrētais piemērs attiecas uz sporta centru pilsētas vidē – BMX un skeitparku, kurš ir arī lielākais tāda veida centrs Eiropā. Tas aptver 2,4 hektārus lielu teritoriju, tai skatā 2 noliktavas vairāk kā 5000 kvadrātmetru lielā platībā. Šobrīd tiek nodarbināti gandrīz 30 cilvēki, pagājušā gada laikā centram bija 60 000 apmeklētāju un ienākumi sasniedz gandrīz miljonu mārciņu gadā. Un tas ir tikai viens no piemēriem, kā sports un sociālais uzņēmums var strādāt kopā.

Visbiežāk sociālie uzņēmēji ir cilvēki, kuri vēlas kaut ko būtiski mainīt reģionā vai vietā, kurā tie dzīvo. Nereti valda uzskats, ka tie ir dīvainīši, kuri patiesībā tikai vēlas iegūt naudu un atbalstu no pašvaldībām vai grantu sniedzējiem.  Kādam, pēc Jūsu domām, būtu jābūt stāstam, ar ko vērsties pēc palīdzības?

Manuprāt, daudzos gadījumos arī labi pazīstamos sociālajos uzņēmumos Lielbritānijā darbojas šādi „dīvainīši”, aktīvisti – cilvēki, kuri ir dedzīgi par ideju. Viņi pamanīja problēmu un vēlējās ko darīt lietas labā. Dodoties pie pirmās personas, viņi tika nosaukti par trakiem, dodoties pie nākamās personas, viņi saņēma atteikumu, bet viņi turpināja klauvēt pie durvīm, un galu galā kāds nodomāja – man šķiet, ka tas, ko jūs cenšaties paveikt, ir kaut kas atšķirīgs, un es esmu tajā ieinteresēts. Šis stāsts, manuprāt, ir tipisks visiem sociālajiem uzņēmējiem valstī.

Arī šeit varu izcelt iepriekš jau pieminēto piemēru par Adrenaline Alley – sporta centru, kuru izveidoja Mandy Young.

Pilsētā tika identificēta problēma ar jauniešiem - viņi tika uzskatīti par nekārtību izraisītājiem, antisociālas uzvedības paudējiem. Viens no galvenajiem iemesliem šādai problēmai slēpās apstāklī, ka jauniešiem tiešām nebija vietas, kur pavadīt brīvo laiku, kur atpūsties kopā ar draugiem un nodarboties ar kādu no iemīļotajiem sporta veidiem. Mandy Young bija cilvēks, kurš šo problēmu nolēma risināt. Tas aizsākās kā kopienas projekts, un cilvēki tiešām uzskatīja, ka ideja ir dīvaina un traka, bet Mandy ticēja, ka, pieklauvējot pie pietiekami daudz durvīm, šo ieceri izdosies realizēt. Atbalsts, ko viņa vēlējās saņemt no pašvaldības, drīzāk bija šīs idejas atzīšana, tādējādi pašvaldības sniegtā palīdzība varēja izpausties dažādos veidos – saņemot finansiālu atbalstu, zemes gabalu vai piesaistot dažus ieinteresētus cilvēkus, kuri būtu gatavi iesaistīties idejas realizēšanā. Galvenais bija nepadoties, turpināt klauvēt pie dažādu cilvēku durvīm un likt par sevi manīt. Saturiski ideja radās, pateicoties Mandy dēlam, kurš, neskatoties uz viņa traumu, vienmēr bijis kaislīgs skeitborda fans. Šī nodarbošanās puisim sniedza iespēju būt piederīgam noteiktai grupai, kopīgas intereses vienoja cilvēkus. Rezultātā Mandy īstenoja ideju, kas šobrīd zināma zem nosaukuma „Adrenaline Alley”. Un tas ir tieši tas sociālais uzņēmums, kura veiksmes stāstu no citiem aspektiem aprakstīju, atbildot uz iepriekšējo jautājumu.

 

Manuprāt, izplatīta problēma, kas skar gan sociālos uzņēmumus, gan nevalstiskās organizācijas ir tā, ka, koncentrējoties uz pienākumiem un paveicamajiem darbiem, tie aizmirst popularizēt sevi un vēstīt par to, ko dara. Tas, savukārt, padara sarežģītāku iespēju tikt pie papildu finansējuma.

Cilvēki, kuriem ir nopietnas problēmas ar narkotiku un alkohola atkarībām Lielbritānijā, cīnās, lai saņemtu atbalstu. Ir sociālie uzņēmumi, kas strādā ar šiem cilvēkiem, bet, iespējams, nesaņem pietiekami lielu ievērību. Visticamāk, iemesls tam ir tieši tāds pats, proti, viņu uzmanība ir vērsta uz darāmajiem darbiem un pakalpojumu nodrošināšu, tādējādi, iespējams, šī saruna vai stāsts par to, ko viņi dara un kāda ir šī pievienotā vērtība, lielākoties izpaliek. Bet no otras puses, tas, protams, ir atkarīgs no viņiem pašiem – apzināties šo pievienoto vērtību un pārmaiņas, ko veicina viņu paveiktais darbs. Ka tieši viņu uzņēmums ir tas, kas nodrošina jauniešu labklājību, vai uzņēmuma piedāvātās aktivitātes ir tās, kas palīdz uzlabot viņu veselības stāvokli, ka šīs aktivitātes attur jauniešus no zādzību izdarīšanas vai nonākšanas cietumā.  Un, ka praktiski šis uzņēmuma jauniešiem piedāvātais aktivitāšu kopums veicina labklājību arī viņu ģimenēm, ko bieži izvēlas nepieminēt un lieki neakcentēt. Tādējādi noteikti ir vērts sākt runāt par plašākiem ieguvumiem, ko sniedz šādi sociālie uzņēmumi. Manuprāt, sociālie uzņēmēji ir veiksmīgi sava stāsta stāstītāji, taču šie stāsti būtu jāpilnveido un jāizceļ arī priekšrocības un ietekme, ko tie sniedz plašākai sabiedrībai.

 

Kā tas ir jums – jūs daudz ceļojat un stāstāt par sociālo uzņēmējdarbību. Vai tas jums sniedz arī labāku priekšstatu par to, kā noris šī koncepta attīstība pasaulē un kāda ir šīs attīstības pozitīvā ietekme?

Pilnīgi noteikti! Es uzskatu, ka man ir ļoti paveicies -  pagājušā gadā es vairākkārt devos uz Lietuvu,  ceļoju uz Dienvidkoreju, Tunisiju, Latviju, ar Lielbritānijas vēstniecības starpniecību strādāju Manilā, Filipīnās, kā arī citviet - piedaloties globāla līmeņa konferencēs un pasākumos saistībā ar sociālo uzņēmējdarbību. Un man pašam tas ir ļoti interesants process, jo es sāku savu darbību reģionālā līmenī, pamazām tas attīstījās līdz iespējai darboties valsts mērogā, taču šobrīd – tas ir jau starptautisks līmenis. Izaicinājumi, kas skar sociālos uzņēmumus pasaulē, lielākoties ir salīdzinoši līdzīgi. Runa vienmēr ir par piekļuvi finansējumam, par to, kā iegūt valdības izpratni par sociālās uzņēmējdarbības pievienoto vērtību, par to, kā veiksmīgāk izvēlēties juridisko statusu, izveidot struktūru, vienmēr aktuālas ir diskusijas par definīcijām un koncepta būtību, tā pazīmēm. Taču tieši šāda veida diskusijas un debates ir tās, kas ietekmē sociālos uzņēmumus visā pasaulē, līdz ar to ir svarīga šo dažādo pasākumu esamība un pieredzes apmaiņa.

 

Šis  raksts veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.

Ragatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.

NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv

www.eeagrants.org

www.eeagrants.lv


Sociālās uzņēmējdarbības pamatnostādnes, labas prakses apkopojums un ieteikumi Latvijas pašvaldībām

Analītiskajā apskatā „Sociālās uzņēmējdarbības pamatnostādnes, labas prakses apkopojums un ieteikumi Latvijas pašvaldībām” tā autori – Renāte Lukjanska un Iveta Cīrule - sniedz ieskatu gan teorētiskajos, gan praktiskajos aspektos sociālo uzņēmumu sadarbībai ar pašvaldībām.

Autori norāda, ka, ņemot vērā pašreizējo tiesiskās bāzes neesamību sociālās uzņēmējdarbības regulēšanai, pašvaldībām jāveic šādi pasākumi sociālās uzņēmējdarbības atbalstam :

SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTA POLITIKA. Sākt attīstīt un iekļaut sociālās inovācijas un uzņēmējdarbības atbalsta politiku attīstības programmās.

MATERIĀLI TEHNISKAIS ATBALSTS. Telpas, iekārtas, zeme noma, kas veicinātu sociāla uzņēmējdarbības uzsākšanu. Veidot sociālās inovācijas inkubatorus, lai atbalstītu pašvaldības iedzīvotājus, īpaši jauniešus.

FINANSIĀLAIS ATBALSTS. Veidot grantu shēmas, atbalstot neliela mēroga sociālās ekonomikas sektoru.

SOCIĀLĀS INOVĀCIJAS BALVA PAŠVALDĪBĀ. Veicināt inovācijas un uzņēmējdarbības ideju attīstību; atbalstīt praktiķus, kas jau darbojas šajā jomā.

ZINĀŠANU VEICINĀŠANA. Veicināt kopienas zināšanas un kompetences par sociālo pārmaiņu nepieciešamību.

ATBALSTS CAUR IEPIRKUMIEM. Sociāli orientētu iepirkumu Sociāli orientētu iepirkumu realizēšana, balsoties uz Eiropas Savienības vadlīnijām; rūpīga iepazīšanās ar ES normatīvo bāzi, kas iesaka veikt sociālu uzņēmējdarbību atbalstošus iepirkumus.

Vairāk par ieteikumiem un risinājumiem šeit


Kā ar sociālo inovāciju palīdzību iespējams risināt sabiedrības novecošanās problēmu un nodrošināt ekonomisko izaugsmi?

Anotāciju sagatavoja Olafs Grigus un Agnese Lešinska 

Pētījumā apkopoti 20 dažādi un veiksmīgi piemēri. Pētījumā ir analizēti ne tikai ar sabiedrības novecošanās problēmu saistītie izaicinājumi, bet piedāvātas inovatīvas un atraktīvas idejas kā šo iespēju izmantot sabiedrības labā. Sociālās inovācijas ir iekļaujošs un daudzpusīgs koncepts, kas uzsvaru liek tiešu uz konkrētiem aspektiem inovācijas procesā, to kontekstā un radītajā iespaidā. Starp būtiskākajiem elementiem var minēt: orientāciju uz sabiedrības vajadzībām, problēmām un vērtībām; jaunu sociālo iemaņu ieviešanu; iesaistīto personu līdzdalību, gatavību pieņemt un radīt gan sabiedriskos, gan individuālos labumus.

Veicot  20 gadījumu izpēti,  pētījumā iezīmējušies vairāki būtiski secinājumi:

  • vienkāršākām inovācijām jādod priekšroka, jo tās ar lielāku varbūtību tiks ieviestas;
  • sadarbības tīklu paplašināšana un dažādošana noved pie labāka rezultāta;
  • dalībniekiem būtu jāpiedalās ar inovācijas veidošanā un citi.

Pētījums "Social Innovation for Active and Healthy Ageing" angļu valodā pieejams šeit.

Šī anotācija veidota ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.

Sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.

NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv

www.eeagrants.org

www.eeagrants.lv


Grozījumi publiskā iepirkuma direktīvā – jaunas iespējas sociālajiem uzņēmumiem!

Autori: Vineta Sīle, Agnese Lešinska

Par vienu no galvenajiem dzinējspēkiem Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikā tiek uzskatīts publiskais iepirkums. Gada laikā publiskā iepirkuma mērķiem vidēji tiek patērēti 19% no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta, tādējādi, būtu tikai loģiski, ja tas kalpotu arī kā efektīvs līdzeklis sabiedrisku mērķu sasniegšanai[1]. Neskatoties uz spēkā esošo regulējumu, gan iesaistītās puses, gan iepirkuma rīkotāji vairākkārtīgi ir pauduši nepieciešamību pārskatīt pastāvošo Eiropas Savienības publiskā iepirkuma sistēmu, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu un iepirkumu procedūras efektivitāti un lietderību. Tiek uzsvērts, ka pastāvošos līdzekļus un metodes nepieciešams modernizēt, lai pēc iespējas veiksmīgāk rastu risinājumus jautājumiem, kas saistīti ar politisko, sociālo un ekonomisko kontekstu. Publiskā iepirkuma nozīme un svarīgums atkārtoti tiek akcentēts arī stratēģijas "Eiropa 2020" ietvaros, izvirzot to par vienu no prioritātēm[2]. Tā rezultātā šajā jautājumā tika panākta virzība un 2014. gada 28. martā, Eiropas Parlaments un Padome vienojās par grozījumiem Publiskā iepirkuma direktīvā.

Grozījumu būtība

Grozījumi direktīvā veikti, lai palielinātu visa sektora izdevumu efektivitāti, atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos un lai dotu iespēju iepirkuma rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu sasniegšanai. Cita starpā jaunās direktīvas piedāvā vairākas svarīgas pārmaiņas attiecībā uz tiem sociālajiem uzņēmējiem, kuru galvenais mērķis ir sociālā un profesionālā integrācija cilvēkiem no nelabvēlīgām vai mazaizsargātām grupām.

Kā viena no metodēm jauno mērķu sasniegšanai ir iespēja līgumslēdzēju iestādēm iepirkuma procedūrās akcentēt sociālos un vides saudzēšanas apsvērumus. Līdzšinējā publiskā iepirkuma procedūrā dominējošais piedāvājuma atlases kritērijs ir izdevīgākā un zemākā cena, kas konkursa procedūru un konkurences apstākļus padara neobjektīvus. Ņemot vērā kritiku, pārstrādātie Eiropas Savienības publiskā iepirkuma noteikumi izvirza jaunus noteikumus, proti, saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma atlases kritērijus – līdzās jau pastāvošajam cenas faktoram, par vienlīdz svarīgiem tiks uzskatīti arī kvalitātes, sociālie, vides un inovatīvā pienesuma aspekti.Tas, piemēram, dos iespēju uz darba integrāciju orientētiem sociāliem uzņēmumiem nostiprināt savas pozīcijas darba tirgū, tādā veidā nodrošinot sociālo un profesionālo integrāciju cilvēkiem, kuri ir izslēgti no darba tirgus Eiropas ekonomikā.

Īstenojot šo direktīvu, visām dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ņemot vērā nosacījumus par publiskā iepirkuma piešķiršanas kritērijiem un līguma izpildes nosacījumiem, ievērojot nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principus. Parastos konkurences apstākļos šādi uzņēmumi varētu nespēt iegūt līguma slēgšanas tiesības, tāpēc otra no būtiskajām izmaiņām, kas ietekmē sociālo uzņēmējdarbību, ir piekļuve privileģēto tiesību līgumiem. Tas attiecas uz uzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir sociālā un profesionālā integrācija, kā priekšnoteikumu izvirzot, ka vismaz 30% darbinieku šajos uzņēmumos ir personas ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas.

Andris Bērziņš, Samariešu Apvienības direktors, uzskata, ka, pat tad, ja cenas faktors paliktu nemainīgi noteicošais, pie situācijas, kad par līdzvērtīgiem tiktu atzīti arī citi aspekti, un publiskā iepirkuma konkursā vērā ņemtu arī uzņēmuma sociālo ietekmi un sociālā labuma pienesumu sabiedrībai - šīs pārmaiņas varētu būtiski uzlabot procesu gaitu un veicināt sociālo uzņēmumu pieeju publisko iepirkumu tirgum.

Izmaiņas kopumā ir vērstas uz to, lai veiksmīgāk sasniegtu Eiropas Savienības sociālās politikas mērķus, kā arī veicinātu un attīstītu ilgtspējīgu, sociāli labvēlīgu ekonomiku Eiropas līmenī.

Status quo un darāmie darbi Latvijā

Šobrīd aizvien spēkā esošas ir abas publiskā iepirkuma Direktīvas, kas veido Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo ietvaru kopš 2004. gada:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

Juridisko spēku tās zaudēs 2016. gada 18. aprīlī, līdz tam paralēli darbosies gan iepriekšējais regulējums, gan jaunās direktīvas – atsauces uz atceltajām direktīvām tiks uzskatītas par atsaucēm uz jaunajām direktīvām un tās tiks lasītas saskaņā ar atbilstības tabulu, kas pievienota konkrēto direktīvu pielikumā.

Ar jaunajām Direktīvām var iepazīties šeit:

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/24/ES par publisko iepirkumuEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

Abu direktīvu prasības būs jāiestrādā dalībvalstu nacionālajos likumos – pašlaik Latvijā šo jomu regulē Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Jaunie Eiropas Savienības noteikumi par publisko iepirkumu un koncesijām tika publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (Official Journal of the European Union – angļu val.) un tie stāsies spēkā šī gada 17. aprīlī (20 dienas pēc to publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī), pēc norādītā datuma dalībvalstīm 24 mēnešu laikā prasības būs jāievieš valstu nacionālajos tiesību aktos.

Process jaunās direktīvas pieņemšanai un ieviešanai katras valsts nacionālajos tiesību aktos ir sākuma stadijā, taču plānoto izmaiņu nozīme sociālo uzņēmēju iespējās konkurēt ar citiem uzņēmējiem un, līdz ar to, gan plašākas sabiedrības, gan sociāli mazaizsargātu sabiedrības grupu ieguvums no jaunā regulējuma ir pietiekami būtisks, lai varētu cerēt, ka esošā regulējuma pilnveide nepazudīs no lēmumu pieņēmēju dienaskārtības nacionālā līmenī. Jo ātrāk un kvalitatīvāk tas notiks, jo lielāki ieguvēji būs Latvijas iedzīvotāji, saņemot sociāli atbildīgus, videi draudzīgus, ilgtspējīgus un inovatīvus pakalpojumus.

[1] Wensink et al. (2013) Identifying and Reducing Corruption in Public Procurement in the EU. Available at: http://ec.europa.eu/anti_fraud/documents/anti-fraud-policy/research-and-studies/identifying_reducing_corruption_in_public_procurement_en.pdf (last visited on 15.04.2014.).

[2] EIROPA 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Pieejams:http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/1_LV_ACT_part1_v1.pdf (skatīts 15.04.2014.).

Šis  raksts veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.

Ragatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.

NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv

www.eeagrants.org

www.eeagrants.lv


EMES Network pētījums "Social enterprise in Europe: recent trends and developments"

EMES Network ir starptautiskas pētījumu centrs, kurš jau vairāk nekā desmit gadus pēta un analizē sociālās uzņēmējdarbības koncepta attīstību Eiropā.” Social Enterprise in Europe: Recent trends and developments” ir viens no nozīmīgākiem pētījumiem par sociālās uzņēmējdarbības daudzveidību Eiropā. Pētījuma ietvaros tiek apskatīta 11 valstu pieredze trīs jomās – pieejamās juridiskās formas sociāliem uzņēmējiem, uzņēmumu darbības jomas un valsts atbalsta sistēmas sociālai uzņēmējdarbībai. Apkopojot izvērtēto valstu pieredzi, eksperti nosaka kritērijus, kas raksturo sociālo uzņēmumu Eiropā. Sociālo uzņēmumu raksturo četri ekonomiskie kritēriji un pieci sociālie kritēriji. EMES Network definētie kritēriji tiek izmantoti daudzu Eiropas valstu normatīvos aktus, kas regulē sociālo uzņēmumu darbību. Plašāk par to, kādi kritēriji raksturo sociālo uzņēmumu, lasāmi pētījumā.

 


Providus un Latvijas Pilsoniskās Alianses pētījums „Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību”

2011. gada nogalē biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” sadarbībā ar biedrību „Latvijas Pilsoniskā alianse” uzsāka projektu – sociālās uzņēmējdarbības koncepcijas izveide Latvijā. Lai analizētu pasaulē pastāvošos sociālās uzņēmējdarbības dažādos konceptus un piedāvātu risinājumus Latvijai, pētījumā apskatītas vairākas Eiropas valstis – Itālija, Polija, Lietuva, Somija, Dānija, Beļģija, Francija, Šveice, Luksemburga, Lielbritānija, Īrija, kā arī sniegts ieskats sociālās uzņēmējdarbības tiesiskā regulējuma attīstībā ASV.

Pētījumā konstatēts: lai gan ikvienā apskatītajā valstī sociālās uzņēmējdarbības koncepts ir attīstījies un veidojies atšķirīgi, var saskatīt kopīgas iezīmes un tendences un gūt vērtīgu pieredzi, kas ļautu Latvijai izvairīties no kļūdām, kuras pieredzējušas citas valstis, veidojot atbalsta sistēmas sociālajiem uzņēmumiem. Latvijai, veidojot savu sociālās uzņēmējdarbības konceptu, nāksies un arī ir nepieciešams izveidot savu pieeju, jo tieša paraugu pārņemšana nebūs pats labākais risinājums, ņemot vērā faktu, ka Latvijas ekonomika, kā arī sociālie izaicinājumi un mērogi ir atšķirīgi.

Lasīt pētījumu.


Sociālā biznesa iniciatīva - social business initiative

2011. gada oktobra nogalē Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu. Komisija uzskata, ka dalībvalstīm ir jānodrošina sociāliem uzņēmumiem labvēlīga ekonomiskā un tiesiskā vide. Komisija norāda, ka sociālais uzņēmums atbilst šādiem kritērijiem:

  • uzņēmumiem galvenie ir sociālie mērķi, nevis peļņa, un tie rada sociālos labumus visas sabiedrības vai tās locekļu interesēs;
  • uzņēmums ir pārsvarā bezpeļņas struktūra un pārpalikumus galvenokārt investē atkārtoti, nevis sadala privātajiem akcionāriem vai īpašniekiem;
  • uzņēmumiem ir dažādas juridiskās formas un modeļi: piem., kooperatīvi, brīvprātīgas apvienības, bezpeļņas apvienības, fondi, peļņas vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrības; uzņēmumi apvieno dažādas juridiskās formas un dažreiz maina minēto formu atbilstoši savām vajadzībām;
  • uzņēmumi ir ekonomikas dalībnieki, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus (bieži vispārējas nozīmes), tajos bieži ir spēcīgs sociālās inovācijas aspekts;
  • uzņēmumi darbojas kā neatkarīgas vienības, tajos ir spēcīgi līdzdalības un koplēmuma (darbinieki, lietotāji, locekļi), pārvaldības un demokrātijas (pārstāvības vai atklātas demokrātijas) aspekti;
  • uzņēmumi bieži rodas no pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai ir saistīti ar tām.

Ziņojums latviešu valodā.

Ziņojums angļu valodā.


Publikācija – „Social economy and social entrepreneurship - social Europe guide” volume 4

Publikācija „Sociālās Eiropas rokasgrāmata” ir ES izdevums, kas iznāk divas reizes gadā un tās mērķis ir sniegt īsu pārskatu par aktuāliem jautājumiem dažādās ES prioritāras jomās, tādās kā - nodarbinātība, sociālās lietas un sociālā iekļaušana. Rokasgrāmatā tiek skaidroti pieņemtie lēmumi, norādīts uz plānoto politikas lēmumu izaicinājumi, kā arī  sniegti labas prakses piemēri no ES dalībvalstīm.

Šī publikācija ir veltīta sociālās uzņēmējdarbības koncepta izplatībai Eiropā. Publikācijā tiek apskatīta Eiropas valstu pieredze veicinot un atbalstot sociālos uzņēmumus, izvērtētas dažādās juridiskās formas, kurās darbojās sociālie uzņēmumi. Tiek nora’’dits, ka visvairāk sociālie uzņēmumi Eiropā darbojas sociālo pakalpojumu jomā – jeb 16.70 % no visiem sociāliem uzņēmumiem.

Lasīt publikāciju.