Sociālās uzņēmējdarbības sertifikācija un atpazīstamības zīmes

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar Igaunijas Sociālo uzņēmumu asociāciju, Dānijas Sociālo uzņēmumu asociāciju un pētniecības centru PROVIDUS publicējusi pētījumu „Social Entrepreneurship Certification and Labeling“ (2017) , kas tapis ar Ziemeļu Ministru padomes finansiālu atbalstu.

Pētījumā aplūkoti vairāku autoru raksti un pētījumi par dažādām “sociālās pievienotās vērtības” (social value) atpazīstamības zīmēm un sertifikācijas iniciatīvām Eiropā un pasaulē, kā arī konkrētas iniciatīvas Latvijā, Igaunijā un Dānijā. Pētījumā aprakstīta arī vairāku Eiropas valstu pieredze tieši sociālās uzņēmējdarbības un sociālo uzņēmumu atpazistamības zīmjuizveidošanā un uzturēšanā, kā arī doti ieteikumi Latvijas, Igaunijas un Dānijas iesaistītajām pusēm līdzīgu atpazīstamibas zīmju izveidošanai.

Pētījuma ietverti ari praktisku soļu apraksti un infografikas ikvienam, kas vēlētos izveidot līdzīgas “sociālās pievienotās vērtības” vai sociālās uzņēmējdarbības produktu vai pakalpojumu atpazīstamības veicināšanas iniciatīvas, kā arī diskusiju un pārdomu temati pirms šādu iniciatīvu izveides. Pētījuma autori norāda, ka pirms šādas atpazīstamības zīmes vai sertifikāta izveides iesaistītajām pusēm būtiski vienoties par tādām lietām kā atpazīstamības zīmes kritērijiem, iniciatīvas tvērumu un pašu “sertificējamo” objektu, atpazīstamības zīmes pārvaldes un finansēšanas modeli, kā arī pašas zīmes mārketinga un komunikācijas stratēģiju.

Pētījums (angļu valodā) pieejams šeit. 

Autori:

Olafs Grigus, Centre for Public Policy PROVIDUS, Latvia
Agnese Frīdenberga, Centre for Public Policy PROVIDUS, Latvia
Madara Ūlande, Social Entrepreneruship Association of Latvia, Latvia
Jaan Aps, Estonian Social Enterprise Network, Estonia
Iiris Viirpalu, Estonian Social Enterprise Network, Estonia
Per Bach, Social Entrepreneurs in Denmark, Denmark
Niels Andreasen, Social Entrepreneurs in Denmark, Denmark

Korektūra: Vita Tērauda, Centre for Public Policy PROVIDUS, Latvia

Dizains: Marika Latsone

Citējot vai pārpublicējot atsauce obligāta.


Sociālo uzņēmumu sadarbība ar pašvaldībām: pieredzes stāsti un rekomendācijas!

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar SE Forum (Zviedrija) un ODB Brussels (Baltkrievija) sagatavojusi jaunu analītisku pārskatu "SOCIAL ENTERPRISES AND MUNICIPALITIES: COOPERATION, PARTNERSHIPS & SYNERGIES" (Sociālā uzņēmējdarbība un pašvaldības: sadarbība, partnerības, sinerģijas), kurā aplūkota sociālo uzņēmumu un pašvaldību sadarbības prakses, iespējas un rekomendācijas trīs valstīs - Latvijā, Baltkrievijā un Zviedrijā. Analītiskais pārskats tapis ar Ziemeļu ministru padomes finansiālu atbalstu, un ir pieejams trīs valodās - latviešu, krievu un angļu.

Publikācija domāta sociālajiem uzņēmumiem un pašvaldībām, kas meklē veidus, kā attīstīt sadarbības un partnerības, kā arī ikvienam sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas dalībniekam, kurš darbojas sociālās uzņēmējdarbības attīstības jomā.

Analītiskais pārskats īsi un saprotami izskaidro kopējo sociālās uzņēmējdarbības situāciju Latvijā, Baltkrievijā un Zviedrijā, aplūkojot gan tiesisko ietvaru, gan sociālo uzņēmumu skaitu un profilu, gan finansējuma iespējas, gan esošās iespējas pašvaldībām sadarboties ar sociālajiem uzņēmumiem un veidot kādus īpašus atbalsta instrumentus.

Tāpat analītiskais pārskats tuvāk aplūko deviņu sociālo uzņēmumu pieredzi sadarbībā ar pašvaldībām. Tajos atspoguļoti gan šīs pieredzes pozitīvie, gan negatīvie aspekti, kā arī sniegti ieteikumi uzlabojumiem. Pieredzes stāsti uzskatāmi ilustrē to, ka nav viena pareizā veida, kā sadarboties ar pašvaldību, pieejas pat vienas valsts ietvaros var būt ļoti dažādas, taču visiem stāstiem kopēji ir ilgtermiņa sadarbības veidošana un abpusēju ieguvumu meklējumi.

Noslēgumā analītiskajā pārskatā apkopoti pieredzes stāstos un ekspertu ieteikumos balstīti ieteikumi un rekomendācijas, kas varētu būt praktiski noderīgas gan sociālo uzņēmumu, gan pašvaldību darbiniekiem, lai uzlabotu un paplašinātu jau esošās sadarbības, kā arī veidotu jaunas. Rekomendācijās iekļauti tādi aspekti, kā, piemēram, ilgtermiņa attiecību veidošanas nozīme, biznesa ieguvumu analīze, godīgas un tirgum atbilstošas pakalpojumu cenas noteikšana, pašvaldību atbalsta sistēmas nepieciešamība un veidošana un citi.

Pētījums "Sociālie uzņēmumi un pašvaldības: sadarbība, partnerība un sinerģija" latviešu valodā pieejams šeit.

Pētījums "Social enterprises and municipalities: cooperation, partnerships & synergies" angļu valodā pieejams šeit.

Pētījums "Социальные предприятия и муниципалитеты:Сотрудничество, партнерство и взаимодействие" krievu valodā pieejams šeit.

Publikācija tapusi ar Ziemeļu ministru padomes finansiālu atbalstu.


Ko mēs paveicām 2017.gadā?

2017. gads sociālajai uzņēmējdarbībai un sociālajiem uzņēmējiem Latvijā bijis ļoti spraigs - pieņemts jaunais Sociālā uzņēmuma likums, sākusi darboties LM un ALTUM sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programma, izveidots Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkls un notikuši neskaitāmi pasākumi visos Latvijas reģionos. Kā tajā visā esam bijuši iesaistīti mēs, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija? Kas ir izdarīts un ko 2017. gadā esam paveikuši kopā ar saviem biedriem un sadarbības partneriem? Skaties šajā infografikā!


Kā veidot veiksmīgu sadarbību ar pašvaldībām? Video no semināra.

Skaties LSUA rīkotā semināra par sociālo uzņēmējdarbību un pašvaldību sadarbību videoierakstu, kurā veltījām īpašu uzmanību, lai runātu par to, kas jāzina sociālajiem uzņēmumiem, ja tie gribētu veidot sadarbību ar pašvaldību.

Sociālās uzņēmējdarbības kopumā un atsevišķu sociālo uzņēmumu veiksmīgā darbībā un attīstībā nereti lielu lomu spēlē pašvaldības un to iestādes, kuras ar savu darbu, aktivitātēm un budžeta izlietojumu var gan palīdzēt, gan traucēt sociālā uzņēmuma darbībai. Pašvaldību redzeslokā esošās problēmas viesbiežāk ir tās, kuras mēģina risināt arī sociālie uzņēmumi, tādēļ veiksmīga, abpusēji izdevīga sadarbība ir visu iesaistīto pušu interesēs. Kā tādu veidot?

Seminārā praktiskos pieredzes stāstos dalīsies Latvijas Samariešu apvienības, Latvijas Pašvaldību savienības un Ķekavas novada pārstāvji.

Semināra video ir aplūkotas šādas tēmas:

  • Kā darbojas pašvaldība un to iestādes, kā tiek veidots pašvaldības budžets, kas un kādā veidā pieņem dažādus lēmumus?
  • Kā “runāt” un veidot sadarbību ar pašvaldībām? Kā rīkoties, ja jums ir produkts vai pakalpojums, ko vēlaties piedāvāt pašvaldībai? Kādi ir citi iespējamie sadarbības modeļi?
  • Ko var un ko nevar darīt pašvaldības attiecībā uz privātā sektora ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem?

Ivitas Peipiņas prezentācija pieejama šeit.

Andra Bērziņa prezentācija pieejama šeit.

https://www.youtube.com/watch?v=-Ocs_zyp5tA

Jura Jeruma prezentācija pieejama šeit.

 

Seminārs notika 2017.gada 29.septembrī, un tā norisi finansiāli atbalsta Ziemeļu Ministru padome.


Kas pašvaldību pārstāvjiem un darbiniekiem būtu jāzina par sociālo uzņēmējdarbību?

Skaties LPS un LSUA kopīgi rīkotā semināra par sociālo uzņēmējdarbību videoierakstu, kurā veltījām īpašu laiku un uzmanību, laipārrunātu pašvaldību un sociālās uzņēmējdarbības saskarsmes punktus un iespējas! Šeit atradīsi arī videosemināra prezentācijas un noderīgas saites, kas palīdzēs labāk sociālās uzņēmējdarbības līkločus!

VIDEO SEMINĀRU SKATIES ŠEIT!

Video semināra aplūkotas šādas tēmas:

  • Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā – kas tas ir un kā tas darbojas?
  • Sociālā uzņēmējdarbība praksē – Latvijas reģionu veiksmes stāsti.
  • Sociālā uzņēmuma likums
  • Kāds atbalsts pieejams sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai?
  • Pašvaldību iespējas sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanai
  • Iepirkumi & sociālie uzņēmumi: instruments sociālās pievienotās vērtības radīšanai.

Video seminārā kā runātāji piedalījās:

  • Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore - prezentācija šeit.
  • Einārs Cilinskis, Saeimas deputāts, Sociālā uzņēmuma likuma darba grupas vadītājs - prezentācija šeit.
  • Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja - prezentācija šeit.
  • Andris Bērziņš, Latvijas Samariešu apvienības vadītājs - prezentācija šeit.
  • Andra Feldmane, LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos.

Citi noderīgi resursi pašvaldību darbiniekiem un pārstāvjiem:

KAS IR SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA? - skaidrojums un piemēri!
10 BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI PAR SOCIĀLO UZŅĒMĒJDARBĪBU
OECD LABĀS PRAKSES APKOPOJUMS - KĀ VEIDOT SPĒCĪGAS SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDABRĪBAS EKOSISTĒMAS?
IETEIKUMI PAŠVALDĪBĀM SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEICINĀŠANAI
PĒTĪJUMS "Pašvaldības sociālās uzņēmējdarbības iespējas un privātās sociālās uzņēmējdarbības izmantošanas iespējas pašvaldības mērķiem”

Seminārs notika 2017.gada 25.oktobrī LSUA īstenotā un Ziemeļu Ministru padomes atbalstītā projekta “Project “Social Entrepreneurship in the Baltic Sea Region: Building Bridges”.


Rokasgrāmata: sāc savu sociālo uzņēmumu!

Lielbritānijā veidota rokasgrāmata tiem, kas vēlas izveidot savu sociālo uzņēmumu. Rokasgrāmata noteikti ir noderīga ikvienam, kas ir domājis par sociālo uzņēmējdarbību un palīdzēs strukturēti iziet cauri visiem nepieciešamajiem stūrakmeņiem veiksmīga sociālā uzņēmuma izveidei!

Desmit īsās un veiksmīgi strukturētās nodaļās autori apskata tādas nozīmīgas tēmas kā sociālā misija, izvēlētais tirgus, nauda,  sociālās ietekmes izvērtēšana un cilvēki. Tāpat arī to, kā veiksmīgāk sevi reklamēt, izveidot veiksmīgu mārketinga stratēģiju un to, kā izveidot labu biznesa plānu, kas būtu piemērots tieši sociālajam uzņēmumam. Rokasgrāmata ir dizainiski pievilcīga un ērta lasīšanai, tāpat arī kodolīga un saprotamā veidā izklāstīta.

Nobeigumā autori piedāvā apkopojumu rokasgrāmatā izteiktajiem ieteikumiem.

Pilnā versija rokasgrāmatai angļu valodā pieejama šeit.


Sociālās ietekmes mērīšanas prakse Latvijas sociālo uzņēmumu vidū: galvenie secinājumi

Turpinot LSUA iesākto tēmu par sociālās ietekmes mērīšanas praksi (skatīt, piemēram, M. Ūlandes rakstu “Sociālā ietekme un tās mērīšana sociālās uzņēmējdarbības kontekstā”), vēlos dalīties ar secinājumiem, kuri radušies, š.g. pavasarī veicot pētījumu par sociālās ietekmes mērīšanas praksi Latvijas sociālo uzņēmumu vidū. Paldies par atsaucību tiem LSUA biedriem, kuri atsaucās pētījumam un dalījās savā līdzšinējā pieredzē, tādējādi sniedzot ieskatu tajā, kā līdz šim ir veicies sociālās ietekmes mērīšanā un izvērtēšanā, un kādas ir sociālo uzņēmumu vajadzības. Veiktais pētījums uzskatāms par pirmo šāda veida pētījumu Latvijā, kad ir mēģināts apzināt esošo situāciju un sniegt priekšlikumus jomas turpmākajai attīstībai.

Nedaudz teorijas
Par sociālās ietekmi ir būtiski runāt, jo tā uzskatāma par sociālā uzņēmuma galveno mērķi, kura nosaka sociālās ietekmes primāro lomu sociālā uzņēmuma identitātē iepretim ieguvumu radīšanai saviem īpašniekiem vai partneriem.[1] Jāatzīst, ka, lai arī sociālā ietekme ir vērojama katram uzņēmumam, tieši bezpeļņas organizācijas un sociālie uzņēmumi nepārprotami ir veidoti, lai radītu sociālo vērtību, risinot sociālo izaicinājumu radītās problēmas, tādējādi no tiem tiek sagaidīta sociālās ietekmes radīšana, kas ir būtiska sociālā uzņēmuma pazīme.[2]Sociālā ietekme ļauj iesaistītajām pusēm novērtēt savu ieguldījumu aktivitātēs, lai sasniegtu identificētos rezultātus, un novērtētu sasniegtā efekta ilglaicību. [3]

Nepārprotami – sociālā ietekme ir sociālā uzņēmuma atšķirības zīme, kas ietver jau pašā sociālā uzņēmuma būtībā, taču, kāpēc sociālajiem uzņēmumiem vajadzētu veltīt laiku un novirzīt resursus tās mērīšanai? Kā liecina ārvalstu pieredze, tad vajadzība pēc sociālās ietekmes mērīšanas rodas gan iekšēju, gan ārēju motīvu rezultātā. Nepieciešamība pēc sociālās ietekmes datiem ir gan paša uzņēmuma pārvaldības vajadzība, gan šādu informāciju pieprasa citas ieinteresētās puses – ārējie finansētāji, sociālie investori, konkurences situācija, klienti, likumdevēji u.c.

Līdz ar to uzskatāmi redzams, ka sociālās ietekmes dati sniedz būtisku ieguldījumu uzņēmuma stratēģiskajā vadībā un pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanā. Savukārt, ja sociālais uzņēmums neveic sociālās ietekmes mērīšanu, tas nevar apmierināt gan savas, gan citu iesaistītu pušu vajadzības, nodrošinot iespējami efektīvāko sniegumu un devumu sabiedrībai. Sociālās ietekmes dati var tikt izmantoti arī kā rīks uzņēmuma tēla un reputācijas veidošanā, komunikācijā ar iesaistītajām pusēm, medijiem un plašāku auditoriju, līdz ar to piesaistot potenciālos klientus, sadarbības partnerus un atbalstītājus.

Sociālās ietekmes mērīšanas mērķis ir pārvaldīt un vadīt sociālās ietekmes radīšanas procesu, lai maksimizētu vai optimizētu šo sociālo ietekmi (attiecībā pret izmaksām). Ietekmes mērīšana ir mācīšanās process, it īpaši, ja sasniegtie rezultāti neatbilst uzņēmuma gaidām, tāpēc ir iespējams identificēt un noteikt korekcijas turpmākajai darbībai. Regulāri veikta sociālās ietekmes mērīšana un analīze uzņēmumam ļauj fokusēties uz tā pamatmērķiem un visas nepieciešamās izmaiņas veikt, balstoties uz attiecīgo mērķi. Mērīšana nodrošina arī kopīgu izpratni un iespēju veidot jēgpilnu dialogu starp uzņēmuma vadību un citām pusēm, kā finansētājiem, investoriem u.c.

Mērījumu metode ir jāizvēlas tā, lai maksimizētu inovāciju efektivitāti visa procesa laikā, pēc iespējas mazinot negatīvo ietekmi. Inovāciju veicināšana un attīstība panākama caur vadlīniju piemērošanu, tā vietā, lai stingri sekotu stingriem metodikas nosacījumiem, kas rada draudus inovāciju bremzēšanai. Kad ietekmes mērījumu rezultāti tiek iestrādāti jau pašā pakalpojumu sniegšanas procesā, tiek paātrināts pilnveides process un sniegts pozitīvs signāls investoriem. Ņemot vērā to, ka Latvijas sociālie uzņēmumi ir gados jauni un ar izaugsmes potenciālu, [4]viens no sociālās ietekmes mērīšanas mērķiem būtu arī iespēja demonstrēt šo uzņēmumu piedāvātā modeļa pārākumu par jau pastāvošajām alternatīvām sociālo problēmu risinājumam, ja tiek pieņemts, ka sociālais uzņēmums saņem pietiekamu atbalstu izaugsmei un attīstībai.

Kā sociālo ietekmi mēra Latvijas sociālie uzņēmumi
Aptaujājot Latvijas sociālos uzņēmumus (LSUA biedrus), jāsecina – cik plaša ir izpratne par sociālo uzņēmējdarbību, tikpat dažādi tiek interpretēta sociālā ietekmes un tās mērīšana. Intervijās apstiprinājās fakts, ka sociālā ietekme ir vēl gana mazpazīstams jēdziens, kurš tiek interpretēts pēc konkrēto organizāciju uzskatiem, vai arī par to organizācijas nav dzirdējušas nemaz.

Daudziem sociālajiem uzņēmumiem sociālā ietekme saistīta ar savas mērķgrupas dzīves kvalitātes paaugstināšanu un citiem saistītiem procesiem (pašapziņas celšanos, integrāciju sabiedrībā u.c.). Tāpat organizācijas norāda to, ka sociālā ietekme rodas viņu darbības rezultātā (tātad, iespējams, ir plānota un mērķtiecīgi virzīta), kā arī norāda uz nepieciešamību to mērīt (izteikt monetāri, skaitliski). Vienlaikus tiek minēta arī ilgtermiņa ietekme, kas neaprobežojas tikai ar organizācijas mērķgrupu, bet skar arī sabiedrības kopējo labklājību, sociālo lēmumu pieņemšanu u.c. Tiek uzsvērta komunikācijas loma sabiedrības izglītošanā un uzskatu maiņā. Pēc viena respondenta domām, sociālā ietekme ir sniegtie pakalpojumi, kas, iespējams, skaidrojams ar to, ka tas vien, ka konkrētais pakalpojums ir pieejams, spēj veicināt dzīves kvalitātes paaugstināšanos.

Pētījumā iegūtie dati liecina, ka tikai 1/3 daļa sociālo uzņēmumu sociālo ietekmi mēra (vai mēra daļēji), taču to nevar vērtēt viennozīmīgi, jo, kā jau iepriekš tika minēts, sociālo uzņēmumu izpratne par sociālās ietekmes mērīšanu atšķiras. Tomēr sociālo uzņēmumu motivācija sociālās ietekmes mērīšanai neatšķiras no teorētiski apskatītajiem motīviem: sociālā ietekme tiek mērīta gan savām vajadzībām, gan ārējām vajadzībām. Sociālās ietekmes mērīšana savām vajadzībām saistāma ar to, ka tā ir iespēja saprast, vai organizācijas darbības rezultātā ir sasniegti izvirzītie mērķi un šī darbība ir jēgpilna. Sociālās ietekmes izvērtēšana ir vadības rīks, kā novērtēt līdzšinējo organizācijas darbību, tās rezultatīvo atdevi, kā arī plānot turpmāko rīcību efektīvāk, līdz ar to optimizējot un paplašinot sociālās ietekmes iedarbības mērogu.

Sociālās ietekmes mērīšana ārējām vajadzībām saistāma ar daudzu sociālo uzņēmumu pašreizējo juridisko formu – biedrība vai nodibinājums. Tāpēc sociālās ietekmes dati tiek apkopoti un sniegti kā daļa no gada pārskata sabiedriskā labuma organizācijām vai atskaites veidā saviem sadarbības partneriem. Kāds respondents, skaidrojot savu sociālo ietekmi, atzīst, ka tās mērīšana sniedz iespēju pamatot sava piedāvātā risinājuma (sociālās inovācijas) efektivitāti sociālo problēmu risināšanai, kā arī to izmanto kā mārketinga instrumentu. Sociālās ietekmes izvērtēšana tiek veikta arī, domājot par nākotnes plāniem – pašlaik nav taustāmu ieguvumu sociālās ietekmes mērīšanai, bet nākotnes plānos būs nepieciešams – LM un ALTUM grantu programma, citi grantu devēji, sociālā ietekme kā biznesa plāna sastāvdaļa. Tāpat iepriekš sasniegtā sociālā ietekme ir informācija, kuru izmanto, lai komunicētu ar potenciālajiem sponsoriem.

Būtiska ir arī sociālo uzņēmēju vēlme gūt sabiedrības atbalstu un akceptu organizācijas darbībai, runājot par sociālā uzņēmuma atbildību pret dažādām iesaistītajām pusēm – klientiem, darbiniekiem, sabiedrību kopumā. To apstiprina kāda respondenta teiktais: “Kā sabiedriskai organizācijai mums ir svarīga gan sabiedrības izpratne par mūsu mērķiem, gan mums ir nepieciešams apkopot un izanalizēt, vai un kā mēs virzāmies uz savu uzstādīto mērķu sasniegšanu (vai un kā mainās sabiedrības viedoklis, attieksme, vai viņi saņem gaidīto pakalpojumu); lai skaidrotu/ parādītu savu sociālo ietekmi esošajiem līdzfinansētājiem.”

Komentējot ieguvumus no sociālās ietekmes mērīšanas, viena no aptaujātajām sociālās uzņēmējdarbības ekspertēm Jevgenija Kondurova (Reach for Change Latvia vadītāja) uzsver: “To [sociālo ietekmi – A.J.] vajag mērīt, lai pēc tam to izmantotu komunikācijai, ka arī jaunu partneru, grantu utt. piesaistei. Ir svarīgi pierādīt, ka tieši viņu [sociālo uzņēmumu – A.J.] darbība ir ietekmējusi mērķa grupu, nevis vienkārši ārējie apstākļi. Bet jā, lielākoties mārketingam un komunikācijai, sava zīmola veidošanai un pozicionēšanai, pārdošanai, kas ir dažas no atslēgas darbībām biznesa attīstībā.”

Līdz ar to vispirms nepieciešams stiprināt sociālo uzņēmēju uzņēmējdarbības prasmes un zināšanas, lai uzņēmumi spētu darboties ilgtspējīgi un neatkarīgi, spējot segt savas darbības izmaksas un nopelnīt turpmākajai attīstībai, tāpēc sociālās ietekmes mērīšana varētu būt viens no instrumentiem, kā veicināt tieši biznesa domāšanas pieeju sava uzņēmuma attīstībai un produktu pārdošanai, piesaistot finansējumu.

Savas sociālās ietekmes mērīšanai sociālie uzņēmumi izmanto dažādas metodes un rīkus, gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus rādītājus, tomēr neviena no organizācijām neizmanto kādu no populārākajām sociālās ietekmes mērīšanas metodēm. Biežāk izmantotie rīki ir:

  • izvērtēšanas anketas;
  • pieredzes stāstus (atsauksmes);
  • individuālas sarunas par vajadzībām;
  • statistikas datu apkopojumu (gada pārskats, iekšējās statistikas dati);
  • metrisko metodi;
  • skaitliski (izsniegto produktu skaits; ziedojumu summa, cilvēku skaits);
  • salīdzinājumu (oficiālās statistikas izmaiņas).

Tas liecina par tādu metožu un rīku izmantošanu, kas kaut kādā mērā apmierina līdzšinējās sociālo uzņēmumu vajadzībās, taču vienlaikus norāda uz nepieciešamību pēc padziļinātākas informācijas, vienotas metodoloģijas un vadlīnijām, kā arī izpratnes par sociālās ietekmes datu daudzpusīgāku pielietojumu organizācijas darbības uzlabošanā. Sociālie uzņēmumi cenšas pamatot sociālo ietekmi caur rezultatīvajiem rādītājiem, kas radušies normālas plūsmas darbībaàrezultāts gaitā, kā arī izvēlas tādas metodes, kas ir noderīgas un saprotamas visām ieinteresētajām pusēm, apmierinot to vajadzības (iekšējās un ārējās). Respondentu atbildes liecina arī par to, ka sociālās ietekmes dati tiek balstīti pierādījumos un to pamatotību cenšas izskaidrot, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un atbilstību pakalpojumiem un rezultātiem. Tomēr eksperte Jevgenija Kondurova, vērtējot sociālo uzņēmēju praksi sociālās ietekmes mērīšanā, secina, ka tā ir samērā vāja un norāda uz cēloņiem: “Jo nav īsti sapratnes, ka to vajag darīt. Pārsvarā visi stāsta tikai par aktivitātēm, bet par ietekmi ne tik daudz. Piemēram, re, cik daudz mēs esam izdarījuši gada laikā, bet kā tas ir ietekmējis viņu mērķauditoriju un valsti, ne tik daudz.”

Vērtējot ietekmes mērīšanas prakses ilgumu, jāsecina, ka sociālie uzņēmumi daļēji veic sociālās ietekmes mērīšanu un izvērtēšanu jau no paša darbības sākuma tiktāl, cik to prasa gada pārskats, vadības ziņojumi u.tml., kā arī, ja organizācija izmanto ārējās komunikācijas kanālus, lai veicinātu savu atpazīstamību un stāstītu par savu darbību. Savukārt pievērsties apzinātai un sarežģītākai sociālās ietekmes mērīšanas praksei un metodoloģijai sociālie uzņēmumi sāk vēlāk, kad radusies vajadzība pēc šādiem datiem un ir izpratne, ka šādus datus ir nepieciešams vākt un analizēt un kur šo analīzi pēc tam pielietot (piemēram, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā, sarunās ar potenciālajiem sponsoriem, kā pierādījumu sociālās inovācijas efektivitātei u.tml.) Tomēr otra intervētā eksperte Diana Lapkis, "New Do(o)r Riga" programmas direktore, komentējot sociālo uzņēmumu kapacitāti veikt sociālās ietekmes mērīšanu, norāda: “Sociālā ietekme, protams, ir jāmēra, ko viņi ir labu izdarījuši, bet tas jādara, kad viņi ir pastrādājuši 2-3 gadus. Vispirms vajag “tikt uz kājām”, izdarīt kaut ko un tad sākt mērīt. Galvenais, lai sastāda darbības plānu, saprot uzņēmējdarbības pamatlietas - likviditāti, budžetu u.c. Nevajag tērēt laiku, kapacitāti, bet sākumā darīt, tad mērīt. Kādu laiku pastrādā, pamēra.”

Arī paši sociālie uzņēmumi norāda uz tām grūtībām, ar ko saskaras mērot sociālo ietekmi, kā arī ar tiem šķēršļiem, kas kavē uzsākt sociālās ietekmes datu ieguvi un izvērtēšanu. Pie galvenajām grūtībām minams izpratnes trūkums gan pašā sociālajā uzņēmumā, gan sabiedrībā kopumā (t.sk. ieinteresēto pušu vidū). Organizācijām ir ierobežota kapacitāte un nepietiekošas kompetences, kas izriet no atbilstošu cilvēkresursu trūkuma, lai veiktu sociālās ietekmes izvērtēšanu. Ņemot vērā, ka lielākā daļa respondentu pārstāvēto organizāciju ir NVO, kas nozīmē, ka piesaistītie cilvēkresursi darbojas uz brīvprātības pamata, šīs organizācijas vairāk koncentrējas uz pamatdarbības nodrošināšanu, tur ieguldot visus savus resursus. Sociālie uzņēmumi uzsver arī grūtības, kas saistītas ar sociālo problēmu risinājumu izteikšanu rezultatīvajos rādītājos – proti, organizācijām sagādā grūtības noteikt sociālo ietekmi, piemēram, tādos gadījumos, kad iedarbība uz mērķgrupu ir ilgstoša un nav tik viegli pamanāma. Te arī parādās uzņēmumu vajadzība pēc konkrētiem kritērijiem un vadlīnijām par to, kas ir uzskatāmi par sociālās ietekmes datiem un kā šādus datus apkopot, jo pašreizējā situācijā uzņēmumiem nav skaidrs, kas ir vērtējama kā sociālā ietekme un kā līdz šim paveikto izteikt atbilstošu datu veidā, lai galarezultātā būtu iespējams palielināt sociālo uzņēmumu radīto sociālo ietekmi.

Apkopojot sociālo uzņēmumu vajadzības un grūtības, jāsecina, ka sociālie uzņēmumi sagaida gan materiālu, gan nemateriālu atbalstu, līdz ar to sociālās ietekmes palielināšanai nepieciešams ieguldījums no dažādām iesaistītajām pusēm, tostarp no pašiem sociālajiem uzņēmumiem. Ir nepieciešams veicināt izpratni sākotnēji jau pašu sociālo uzņēmēju vidū par sociālās ietekmes mērīšanas pievienoto vērtību uz sociālo mērķu sasniegšanu un mērķauditorijas dzīves kvalitāti. Vienlaikus nepieciešams izglītot valsts un pašvaldību iestādes, kā arī privāto sektoru par sociālās uzņēmējdarbības iespējām valsts un reģionu attīstībai, risinot tādas sociālās problēmas, ar kurām valsts līdz šim nav spējusi tikt galā ierobežoto resursu dēļ. Sociālās ietekmes mērīšana kalpo kā pierādījums tam, ka sociālajiem uzņēmumiem ir pozitīva ietekme uz sabiedrības labklājības celšanu, kā arī sociālās ietekmes datu apkopojums ļauj vērtēt sociālo inovāciju efektivitāti sociālo problēmu risināšanā, tāpēc veicina kvalitatīvu pakalpojumu rašanos un attīstību.

Kādi varētu būt turpmākie rīcības virzieni?
Ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība kā nozare Latvijā ir pavisam jauna un sociālo uzņēmumu darbības ilgums vidēji nepārsniedz 10 gadus, kā arī līdz šim nav veikta kopējās sociālo uzņēmumu radītās sociālās ietekmes izvērtēšana, līdz ar to nav iespējams analizēt tās apjomu un ieguldījumu sociālās labklājības celšanā, taču pie mērķtiecīgi virzītiem atbalsta pasākumiem un vienotas metodoloģijas izveides būtu iespējams noteikt sociālo uzņēmumu ietekmi uz tautsaimniecību un sociālās drošības jomu, kā arī šo ietekmi būtiski palielināt. Tāpat, identificējot sociālo uzņēmumu prioritārās vajadzības, jāsecina, ka turpmākie rīcības soļi saistāmi ar sociālās uzņēmējdarbības nozares vispārējo attīstību un ekosistēmas stiprināšanu, iesaistot visas ieinteresētās puses – pašu sociālos uzņēmumus, atbalsta organizācijas (ar LSUA priekšgalā), pašvaldību un valsts institūcijas (tostarp Labklājības ministriju kā par nozari atbildīgo ministriju), pētnieciskās organizācijas u.c.

1.     Turpināt darbu pie sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas izveides un attīstības – sociālās uzņēmējdarbības foruma ikgadējā norise; apaļā galda diskusijas Rīgā un reģionos ar pārstāvjiem no ieinteresētajām pusēm; kontaktbiržas un investoru piesaistes pasākumi; normatīvā regulējuma sakārtošana; starptautiski pieredzes apmaiņas pasākumi.
2.     Izglītot sabiedrību un citas ieinteresētās puses - Sociālās uzņēmējdarbības foruma ikgadēja norise; informatīvi semināri visā Latvijā; informatīvi izdevumi un publikācijas medijos; sociālo uzņēmēju pieredzes stāsti un labās prakses piemēri sadarbībai; tikšanās ar pašvaldību un citu valsts iestāžu pārstāvjiem;  izglītības programmu izveide, piemēram, Sociālās uzņēmējdarbības vasaras skola, lekciju kursi augstskolās u.c.
3.     Celt sociālo uzņēmumu kapacitāti un uzņēmējdarbības prasmes – biznesa inkubatora izveide, kas paredzēts tieši sociālajiem uzņēmējiem; mentoru tīkla izveide, apmācību kurss par uzņēmējdarbības tēmām.
4.     Izstrādāt vienotu metodoloģiju un kopīgas vadlīnijas sociālās ietekmes mērīšanai - sociālo uzņēmumu vajadzību izpēte; darba grupas izveide, kurā pārstāvētas dažādas ieinteresētās puses; ārvalstu ekspertu piesaiste un pieredzes apmaiņa – īpaši jomās, kas Latvijā ir jaunas un līdz šim neapgūtas; sociālo uzņēmumu apmācība un praktiska atbalsta sniegšana sociālās ietekmes mērīšanā; citu ieinteresēto pušu apmācība (piemēram, vienoti principi salīdzināmas statistikas apkopošanā no pašvaldību un dažādu valsts iestāžu puses).
5.     Celt sociālo uzņēmumu kapacitāti sociālās ietekmes mērīšanā un izvērtēšanā – konsultatīvais atbalsts sociālās ietekmes mērīšanas procesā; sociālās ietekmes mērīšanas speciālistu komandas izveide (proti, sociālie uzņēmumi var piesaistīt speciālistus kā ārpakalpojumu, kuri var veikt sociālās ietekmes mērīšanu, līdzīgi kā grāmatvedi, sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālistu).

Raksta autore: Andra Jurgelāne, prof.mag.soc.d., LIAA Liepājas biznesa inkubatora projektu vadītāja. Raksts balstās uz autores š.g. pavasarī izstrādātā maģistra darba “Sociālās ietekmes mērīšana: inovatīvs rīks sociālo uzņēmumu radīto pozitīvo sociālo pārmaiņu veicināšanai sabiedrībā” pētījumu.

Atsauces:
[1] Eiropas Komisijas paziņojums „Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva”, (2011). Brisele : Eiropas Komisija.
[2] OECD (2013). Policy Brief on Social Entrepreneurship: entrepreneurial activities in Europe, EU Commission/OECD, Luxemburg, Publication Office of the European Union.
[3] GECES Sub-group on Impact Measurement (2014). Proposed Approaches to Social Impact Measurement in European Commission legislation and in practice relating to: EuSEFs and the EaSI. Available: http://ec.europa.eu/internal_market/social_business/docs/expert-group/social_impact/140605-sub-group-report_en.pdf 
[4] Hehenberger, L., Harling, A. M., Scholten, P. (2013). A Practical Guide to Measuring and Managing Impact. EVPA.
[5] Šeit autore uzsver sociālā uzņēmumu augstas izaugsmes potenciālu, skatot to jaunuzņēmumu kontekstā, jo arī sociālo uzņēmumu gadījumā var novērot mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību.


OECD labās prakses apkopojums - kā veidot spēcīgas sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas?

OECD sadarbībā ar Eiropas Komisiju publicējusi labas prakses piemēru krājumu sociālās uzņēmējdarbības jomā – "Boosting social enterprise development - Good practice compendium".

Šī pētījuma mērķis ir veicināt savstarpēju mācīšanos starp dalībvalstīm, un tas ietver piemērus no Beļģijas, Horvātijas, Dānijas, Francijas, Vācijas, Īrijas, Itālijas, Nīderlandēm, Polijas, Portugālas, Spānijas un Apvienotās Karalistes.

Pētījuma ietvertas dažādas rīcībpolitikas veidošanas atziņas sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai, aptverot tādas jomas kā tiesiska ietvara veidošanā, izglītība, piekļuve tirgum, atbalsta struktūras, prasmju apguve un citas. Pētījuma autori uzsver, ka spēcīgu sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu veidošana ir rīcībpolitikas veidotaju un iesaistīto pušu atbildība, un šis labās prakses apkopojums sniedz praktisku ieskatu, kā dažādās valstīs, sadarbojoties dažādiem "spēlētājiem", panāktas būtiskas, sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgas pārmaiņas.

Ar pētījumu angļu valodā iespējams iepazīties šeit. Pētījuma prezentāciju skaties OECD mājaslapā


Sociālās uzņēmējdarbības rokasgrāmata "Izmaini pasauli"

UnLtd, kas ir vadošā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta organizācija Lielbritānijā, izdevusi rokasgrāmatu jauniešiem un ikvienam, kas vēlas uzzināt vairāk par personības un skatījuma nozīmību sociālā uzņēmuma izveidē! Rokasgrāmata noderēs arī tiem, kas vēlas  kritiski izvērtēt savu ideju, izveidot ilgtspējīgu projektu vai pārskatīt savas plānošanas metodes.

 

"Daudzi saka, ka dzīve ir sarežģīta un ir gandrīz neiespējami palīdzēt izmainīt pasauli, lai tā kļūtu par labāku un  balansētāku vietu. Kā jau viss dzīvē, tas ir atkarīgs no tā, kā mēs skatāmies uz lietām. Dzīve var būt sarežģīta vai pārsteidzoši vienkārša"

"Vai es varēšu jebko mainīt?"

Rokasgrāmata iepazīstina ar visdažādākajām tēmām - idejas attīstību, projekta izveides dažādos posmus, ieteikumus produktīvai plānošanai, kā arī to, kā plānus testēt un izvērtēt ideju. Tiem, kam viss skaidrs ar ideju un plāniem, iesakām apskatīt rokasgrāmatas pēdējo sadaļu, kas iepazīstina ar atbildībām, palīdz saplānot mārketinga aktivitātes un strukturēti iepazīstina ar sabiedriskajām attiecībām.

 

Rokasgrāmata angļu valodā atrodama šeit.

 


Sociālās uzņēmējdarbības rokasgrāmata

Lietuvas kolēģi izdevuši vizuāli pievilcīgu un viegli saprotamu rokasgrāmatu par sociālo uzņēmējdarbību! Rokasgrāmata noderēs gan tiem, kas jau nodarbojas ar sociālo uzņēmējdarbību, gan ari tiem, kas vēl tikai plāno to sākt vai vēlas uzzināt vairāk par to, kas ir sociālā uzņēmējdarbība un, kādā veidā tā darbojas.

Rokasgrāmatass pirmajā daļā aprakstīts, kas ir sociālā uzņēmējdarbība un, kā tā atšķiras no pierastājām darbības formām, piemēram nevalstiskajām organizācijām un tradicionālās uzņēmējdarbības. Tāpat arī ir iespēja iepazīties ar citu valstu pieredzes stāstiem sociālās uzņēmējdarbības attīstībā. Kā iesaistīties sociālās uzņēmējdarbības vides attīstībā? Rokasgrāmatā sniegta atbilde - skaties attēlā zemāk! Soiālā uzņēmējdarbība attīstīsies ne tikai tāpēc, ka radīsies jauni uzņēmumi, bet arī tad, ja atbalstīsim jau esošos sociālos uzņēmumus vai sniegsim savas idejas un ieguldījumu!

Turpinājumā rokasgrāmata apskata, kas ir galvenie stūrakmeņi sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai,  kā arī daudzveidīgo sociālās uzņēmējdarbības modeļu klāstu.  Ja organizācijai interesē, kā nokomunicēt savu darbību vai tas, kā parādīt savu sociālo ietekmi, tad šis materiāls sniedz ieskatu, kā to labāk izdarīt.
Nobeigumā tiek secināts, ka iepazīstoties ar šo materiālu ik vienam ir iespēja būt veiksmīgam sociālās uzņēmējdarbības jomā!

Iepazīties ar rokasgrāmatu ir iespējams šeit.

Rokasgrāmatu izdevusi organizācija "Enterprise Lithuania" sadarbībā ar Eiropas sociālās uzņēmējdarbības un inovāciju studiju institūtu, kā arī Lietuvas ekonomikas ministriju un "MeinArt" animācijas studiju.