LSUA-Kas-ir-sociālā-uzņēmējdarbība

Kas ir sociālā uzņēmējdarbība?

Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai, nevis gūt maksimālu peļņu uzņēmuma īpašniekiem. Sociālās uzņēmējdarbības veidi, formāti, preces, pakalpojumi var būt ļoti dažādi, sociālie uzņēmumi var būt gan lieli, gan mazi, gan starptautiski, gan lokāli, taču tos visus vieno vēlme radīt augstu sociālo pievienoto vērtību, izmantojot biznesa metodes.

Sociālo uzņēmējdarbību definēt nav viegli - ne Eiropā, ne pasaulē nepastāv vienotas definīcijas vai vienotas izpratnes par sociālās uzņēmējdarbības precīzām robežām, bet divi galvenie kritēriji tomēr ir un paliek - 1) uzņēmējdarbība un 2) ar sociālu mērķi.

Sociālo uzņēmējdarbību kā starpdisciplināru un inovācijām pilnu jomu ir ārkārtīgi grūti ielikt kādā konkrētā un strikti noteiktā definīciju rāmī, tādēļ aicinām iepazīties ar Latvijas un ārvalstu piemēriem, lai saprastu, kā šis uzņēmējdarbības veids darbojas praksē!

Kā sociālā uzņēmējdarbība tiek definēta Latvijā?

“Sociālā uzņēmējdarbība” un “sociālais uzņēmums” ir nedaudz atšķirīgi jēdzieni. Sociālā uzņēmējdarbība ir plašāks jēdziens un vairāk raksturo procesu, tā nav nekādā veidā tiesiski definēta. Sociālais uzņēmums jau ir konkrēts uzņēmējdarbības veids un tiesisks statuss, kuru var iegūt uzņēmums, kurš izpilda valsts noteiktus kritērijus.

Latvijā sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas veic labvēlīgu sociālo ietekmi radošu saimniecisko darbību, piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana, un izpildot likumā noteiktos kritērijus un nosacījumus, ir ieguvusi sociālā uzņēmuma statusu.

Sociālā uzņēmuma statusu var iegūt:
- jau esoši SIA, kas pielāgojuši savu darbību likuma nosacījumiem
- jaundibināti SIA, kas dibināti tieši ar mērķi jau uzreiz kļūt par sociālajiem uzņēmumiem.

Kurš izdomāja sociālo uzņēmējdarbību?

Pirmie sociālie uzņēmumi radās jau sen (piemēram, Lielbritānijas vecākie sociālie uzņēmumi dibināti 19.gs beigās) taču pirmais, kurš jebkad definēja sociālo uzņēmējdarbību, bija Muhammads Yunus, sociālais uzņēmējs no Bangladešas, Grameen bankas dibinātājs un Nobela miera prēmijas laureāts. Viņš forumulēja septiņus sociālās uzņēmējdarbības principus, kuru ir pamatā lielākajai daļai šobrīd Eiropā un pasaulē izmantoto sociālās uzņēmējdarbība definīciju:

  • Biznesa mērķis ir nevis maksimāli nopelnīt, bet novērst/risināt nabadzību vai kādu citu sociālu problēmu.
  • Finansiāla un ekonomiska ilgtspēja.
  • Investori saņem atpakaļ tikai savu ieguldījumu, bez procentiem.
  • Kad investīcijas ir atmaksātas, uzņēmuma peļņa tiek izmantota tālākai attīstībai un sociālās problēmas risināšanai.
  • Atbildīga attieksme pret vidi.
  • Darbaspēks saņem darba tirgum atbilstošu atalgojumu un labākus darba apstākļus.
  • ...un dara darbu ar prieku!

Kā sociālā uzņēmējdarbība tiek skaidrota citur Eiropā?

Eiropas Komisija savos dokumentos sociālo uzņēmējdarbību definējusi šādi:

A social enterprise is an operator in the social economy whose main objective is to have a social impact rather than make a profit for their owners or shareholders. It operates by providing goods and services for the market in an entrepreneurial and innovative fashion and uses its profits primarily to achieve social objectives. It is managed in an open and responsible manner and, in particular, involves employees, consumers and stakeholders affected by its commercial activities.

Dalībvalstīm šī definīcija nekādā veidā nav saistoša, un Eiropas Komisija uzsver, ka nepastāv arī vienota juridiskā forma sociālās uzņēmējdarbības īstenošanai. Taču, kā redzams definīcijā, Komisija ir sociālo uzņēmējdabrību sasaistījusi gan ar tādiem plašākiem jēdzieniem kā sociālā ekonomika un inovācijas , kas savā ziņā netieši norāda uz sociālās uzņēmējdarbības ne-tradicionālo un nekonvencionālo pieeju sociālās vērtības radīšanā.

Kas NAV sociālā uzņēmējdarbība?

  • Sociālā uzņēmējdarbība NAV tradicionālo uzņēmumu sociālā korporatīvās atbildības aktivitātes. Piemēram, bankas īstenota izglītības programma nav sociālā uzņēmējdarbība, ja vien, protams, tā netiek īstenota un veikta atsevišķa, nodalīta, finansiāli un saturiski neatkarīga uzņēmuma veidā.
  • Sociālā uzņēmējdarbība NAV labdarība, kad kaut kas tiek kādam atdots vai dots bez maksas, par brīvu. To, protams, var darīt, ja tam pamatā ir ilgtspējīgs biznesa modelis, kura ietvaros tiek ģenerēti ienākumi, kas pilnībā vai daļēji sedz labdarības aktivitātes.
  • Sociālā uzņēmējdarbība NAV valsts un pašvaldības sociālās palīdzības aktivitātes.

Lasi arī rakstu "10 biežāk uzdotie jautājumi par sociālo uzņēmējdarbību".


Kas mēs esam

Sociālās uzņēmējdarbības nozari un ekosistēmu neviens cits mūsu vietā neveidos. Tas ir jādara mums pašiem!

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija (LSUA) ir biedru organizācija ar mērķi veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Apvienojam līdzīgi domājošas organizācijas, uzņēmumus un cilvēkus, kas tic, ka sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā ir milzīgs potenciāls un paši ir gatavi arī piedalīties šīs nozares veidošanā un stiprināšanā.

LSUA dibināta 2015. gada rudenī un tās pieci dibinātāji ir  Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, Sabiedrisko pētījumu centrs PROVIDUS, Latvijas Samariešu apvienība, labdarības veikalu tīkls “Otra elpa”, sociālās uzņēmējdarbības akselerators “New Door”.
Tās ir organizācijas, kas pirms tam daudz darījušas sociālās uzņēmējdarbības pētniecības un aktualizēšanas jomā, kā arī paši ir sociālās uzņēmējdarbības “celmlauži” Latvijā, kuri ar savu darbu pierādījuši, ka sociālā uzņēmējdarbība Latvijā ir vajadzīga un iespējama. LSUA šobrīd ir vairāk kā 100 biedri - pilnu sarakstu un īsus aprakstus iespējams aplūkot šeit
.

KO MĒS DARĀM?

Asociācija darbojas trīs galvenajos virzienos:

  1. Interešu aizstāvība lokālā, reģionālā un nacionālā līmenī. LSUA piedalījās Sociālā uzņēmuma likuma tapšanā, mūsu pārstāvis šobrīd darbojas Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu statusa piešķiršanas komisijā. Tāpat arī LSUA Latvijas mērogā pievērš pašvaldību uzmanību sociālās uzņēmējdarbības iespējām, kā arī piedalījusies sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmas tapšanā. Sadarbojamies arī ar citiem reģionāla un nacionāla līmeņa lēmumu pieņēmējiem un rīcībpolitikas veidotājiem, lai veidotu sociālajai uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi Latvijā.
  2. Biedru kapacitātes uzlabošana, pieredzes un zināšanu apmaiņas platformas veidošana. Dažādos veidos palīdzam saviem biedriem labāk sasniegt viņu mērķus, nodrošinot kopīgus pasākumus, ātru un efektīvu informācijas apmaiņu, jaunākās ziņas par finanšu un sadarbības iespējām, kā arī konsultāciju atbalstu. Dažādos veidos komunicējam mūsu biedru preces un pakalpojumus, piemēram, apkopojot informāciju par biedru piedāvājumu, rīkojot Sociālās uzņēmējdarbības tirgu Kalnciema kvartālā un iepazīstinot ar noderīgiem sadarbības partneriem.
  3.  Sabiedrības informēšana par sociālo uzņēmējdarbību. LSUA piedalās dažāda līmeņa pasākumos, lai informētu arvien plašāku sabiedrību par sociālās uzņēmējdarbības sniegtajām iespējām. Esam izveidojuši Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīklu Latvijas reģionos, regulāri piedalamies mūsu vēstnieku rīkotajos pasākumos. Katru gadu rīkojam nozares lielāko un vērienīgāko pasākumu - Sociālās uzņēmējdarbības Forumu. Uzturam lielāko informācijas avotu latviešu valodā par sociālo uzņēmējdarbību - www.socialauznemejdarbiba.lv

MŪSU KOMANDA

Asociācijas ikdienas darbu vada direktore Liene Reine - Miteva un projektu aktivitāšu koordinatore Renāte Mencendorfa.

Asociācijas Padomi veido pieci cilvēki, kurus ievēl biedri uz 2 gadu termiņu. Padome darbojas kā Asociācijas stratēģiskā padomdevējinstitūcija, nosakot galvenos LSUA darbības virzienus, kā arī balsojot par LSUA jauno biedru uzņemšanu. Padome tiekas ne retāk kā reizi ceturksnī.

Asociācijas Padomes sastāvs (līdz 2019. gada 22. novembrim):

Andris Bērziņš, biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” priekšsēdētājs
Egita Prāma, nodibinājuma “Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS” administratīvā direktore
Diāna Lapkis, biedrības “New Door” vadītāja
Liene Pērkone
Una Meiberga, "Kalnciema kvartāls" projektu vadītāja

REKVIZĪTI

Biedrība “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija”
Reģ.nr. 50008244721
Juridiskā adrese: Alberta iela 13, LV-1010 
Swedbanka // LV35HABA0551040981984


Kā dibināt sociālo uzņēmumu?

Sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas veic labvēlīgu sociālo ietekmi radošu saimniecisko darbību (piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana) un ir ieguvusi sociālā uzņēmuma statusu.

Sociālā uzņēmuma statusu var iegūt:

  • jau esoši SIA, kas pielāgojuši savu darbību likuma nosacījumiem;
  • jaundibināti SIA, kas dibināti tieši ar mērķi jau uzreiz kļūt par sociālajiem uzņēmumiem.

Sociālo uzņēmumu dibina kā “parastu” SIA, ievērojot Komerclikuma un Uzņēmuma reģistra nosacījumus. Dibinot jaunu uzņēmumu jau ar sākotnējo mērķi kļūt par sociālo uzņēmumu, jāņem vērā Labklājības ministrijas (LM) noteiktie sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas kritēriji, tos iestrādājot uzņēmuma dibināšanas dokumentos.

Kas jāņem vērā, domājot par jauna SIA dibināšanu?

  • SIA dibinātāji var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. SIA var dibināt gan viena persona, gan vairākas personas kopā.
  • Ir iespējams dibināt gan pilna kapitāla SIA (minimālais pamatkapitāls – 2800 EUR), gan mazkapitāla SIA (pamatkapitāls 1 EUR – 2799 EUR)
  • Mazkapitāla SIA dibinātāji un dalībnieki var būt tikai fiziskas personas; maksimāli 5 personas; tikai dalībnieki var ieņemt SIA valdes locekļu amatus; dalībnieks vienlaikus drīkst būt tikai vienā mazkapitāla SIA.
  • Mazkapitāla SIA pamatkapitāls var būt tikai naudas ieguldījums un tas jāapmaksā līdz SIA reģistrēšanai komercreģistrā. Pilna kapitāla SIA pamatkapitāls var būt naudas un/vai mantiskais ieguldījums.
  • Sociālā uzņēmuma statusu var apvienot ar mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu, ja tas nepieciešams.

Neatkarīgi no tā, vai SIA dibināts jau iepriekš, vai arī tas ir pilnīgi jauns, vai tas ir mazkapitāla vai pilna kapitāla SIA, tam ir jāizpilda pieci Sociālā uzņēmuma likumā noteiktie kritēriji, lai kvalificētos sociālā uzņēmuma statusam:

1) SIA statūtos ir definēts uzņēmuma sociālais mērķis kā vienīgais un galvenais uzņēmuma darbības mērķis;

2) SIA dalībnieku sapulce ir pieņēmusi lēmumu par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu;

3) SIA iegūto peļņu nesadala, bet iegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai;

4) SIA nodarbina vismaz vienu algotu darbinieku;

5) SIA izpildinstitūcijā vai pārraudzības institūcijā ir iesaistīts mērķa grupas pārstāvis vai SIA konsultatīvajā institūcijā, ja tāda izveidota, ir iesaistīts mērķa grupas pārstāvis vai mērķa grupu pārstāvošas biedrības vai nodibinājuma pārstāvis, vai konkrētās jomas eksperts.

Dibinot jaunu SIA, atbilstību šiem kritērijiem jāiestrādā dibināšanas dokumentos jau pirms došanās uz Uzņēmumu reģistru. Jau esošam SIA būs jāveic izmaiņas Statūtos un jāreģistrē tās Uzņēmumu reģistrā, kā arī jānodrošina citi dokumenti, kas apliecina atbilstību kritērijiem.

Pēc tam, kad SIA ir nodibināts un/vai tā Statūti un dokumenti pielāgoti sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas kritērijiem, ir jāaizpilda Labklājības ministrijas pieteikuma anketa sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, jāpievieno visi nepieciešamie dokumenti un jāiesniedz Labklājības ministrijā izvērtēšanai. Pieteikuma anketas paraugu un detalizētu informāciju par tās aizpildīšanu meklējiet šeit.

Vairāk par SIA dibināšanu, nepieciešamo dokumenti sagatavošanu, valsts nodevām un citiem jautājumiem meklē Uzņēmumu reģistra mājaslapā.

Lai iegūtu plašāku informāciju aicinām pieteikties uz konsultācijām, vairāk uzzini šeit.

 


Sociālā uzņēmuma likums

2018. gada 1. aprīlī stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums, kura mērķis ir radīt labvēlīgu vidi sociālajai uzņēmējdarbībai. Likuma tapšanā trīs gadus aktīvi piedalījās arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas pārstāvji.

Pilns likuma teksts pieejams šeit.

Svarīgi ar likumu saistītie Ministru kabineta noteikumi:

Jaunā likuma mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību. Likums dod tiesisko ietvaru, paredzot gan kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, gan kārtību, kā valsts atbalstīs šāda veida uzņēmējdarbību.

Sociālā uzņēmuma statusu var iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas īsteno radošu saimniecisko darbību ar labvēlīgu sociālo ietekmi, piemēram, sniedz sociālos pakalpojumus, veido iekļaujošu pilsonisko sabiedrību, veicina izglītību, atbalsta zinātni, strādā pie vides aizsardzības un saglabāšanas, nodrošina dzīvnieku aizsardzību vai veicina kultūras daudzveidību.

Pēc plašām diskusijām likumprojekta sagatavošanas gaitā, tiesiskais regulējums arī pašvaldībām paredz tiesības piedalīties sociālā uzņēmuma izveidē un darbībā. Taču pašvaldībām šādos uzņēmumos nevar būt balsu vairākums, kā arī šī uzņēmuma darbības mērķim jābūt mērķa grupas nodarbinātībai. Šāda norma būs spēkā trīs gadus pēc likuma spēkā stāšanās (līdz 2021. gadam), taču likumdevējam, izvērtējot likuma darbību, būs iespēja šo termiņu pagarināt, ja sociālie uzņēmumi bez pašvaldību līdzdalības neveidosies pietiekami aktīvi, norāda Sociālo un darba lietu komisija.

Likumprojekts sociālajiem uzņēmumiem paredz vairākus atbalsta pasākumus. Šo statusu ieguvis uzņēmums var ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neietvert virkni izdevumu, piemēram, darbinieku rehabilitācijas un sociālās iekļaušanas pasākumu izmaksas, izdevumus personu integrācijai darba tirgū, tādu aktīvu iegādei, kas kalpo statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kā arī ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām.

Otra daļa atbalsta instrumentu formulēti kā valsts un pašvaldību tiesības piešķirt noteiktus atvieglojumus un atbalstu – tiesības dāvināt (ziedot) kustamu mantu, piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, nodot piederošo mantu bezatlīdzības lietošanā.

Sociālais uzņēmums var piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus darbībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma pārvaldi, grāmatvedību, kā arī uzņēmuma pamatfunkcijām.  

Sociālā uzņēmuma statusu Latvijā var iegūt komersants, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem. Valsts sociālajiem uzņēmumiem sniegs noteiktu atbalstu,  bet tiem būs aizliegts sadalīt peļņu starp uzņēmuma īpašniekiem. Tā ir jāiegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai - sabiedriskā labuma radīšanā. Līdztekus noteiktas jomas, kurās sociālais uzņēmums nav tiesīgs darboties, piemēram, ieroču un munīcijas, alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā, azartspēļu un derību organizēšanā, kā arī finanšu un apdrošināšanas nozarē.

Par sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu un attīstību ir atbildīga Labklājības ministrija. Sociālā uzņēmuma statusu piešķir Labklājības ministrija, balstoties uz īpaši izveidotas Sociālo uzņēmumu komisijas izvērtējumu. Ministrija uztur arī Sociālo uzņēmumu reģistru, publicējot to savā mājaslapā.

10 BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI PAR LIKUMU

Informatīvais materiāls drukāšanai pieejams šeit.