EMES Network pētījums "Social enterprise in Europe: recent trends and developments"

EMES Network ir starptautiskas pētījumu centrs, kurš jau vairāk nekā desmit gadus pēta un analizē sociālās uzņēmējdarbības koncepta attīstību Eiropā.” Social Enterprise in Europe: Recent trends and developments” ir viens no nozīmīgākiem pētījumiem par sociālās uzņēmējdarbības daudzveidību Eiropā. Pētījuma ietvaros tiek apskatīta 11 valstu pieredze trīs jomās – pieejamās juridiskās formas sociāliem uzņēmējiem, uzņēmumu darbības jomas un valsts atbalsta sistēmas sociālai uzņēmējdarbībai. Apkopojot izvērtēto valstu pieredzi, eksperti nosaka kritērijus, kas raksturo sociālo uzņēmumu Eiropā. Sociālo uzņēmumu raksturo četri ekonomiskie kritēriji un pieci sociālie kritēriji. EMES Network definētie kritēriji tiek izmantoti daudzu Eiropas valstu normatīvos aktus, kas regulē sociālo uzņēmumu darbību. Plašāk par to, kādi kritēriji raksturo sociālo uzņēmumu, lasāmi pētījumā.

 


Providus un Latvijas Pilsoniskās Alianses pētījums „Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību”

2011. gada nogalē biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” sadarbībā ar biedrību „Latvijas Pilsoniskā alianse” uzsāka projektu – sociālās uzņēmējdarbības koncepcijas izveide Latvijā. Lai analizētu pasaulē pastāvošos sociālās uzņēmējdarbības dažādos konceptus un piedāvātu risinājumus Latvijai, pētījumā apskatītas vairākas Eiropas valstis – Itālija, Polija, Lietuva, Somija, Dānija, Beļģija, Francija, Šveice, Luksemburga, Lielbritānija, Īrija, kā arī sniegts ieskats sociālās uzņēmējdarbības tiesiskā regulējuma attīstībā ASV.

Pētījumā konstatēts: lai gan ikvienā apskatītajā valstī sociālās uzņēmējdarbības koncepts ir attīstījies un veidojies atšķirīgi, var saskatīt kopīgas iezīmes un tendences un gūt vērtīgu pieredzi, kas ļautu Latvijai izvairīties no kļūdām, kuras pieredzējušas citas valstis, veidojot atbalsta sistēmas sociālajiem uzņēmumiem. Latvijai, veidojot savu sociālās uzņēmējdarbības konceptu, nāksies un arī ir nepieciešams izveidot savu pieeju, jo tieša paraugu pārņemšana nebūs pats labākais risinājums, ņemot vērā faktu, ka Latvijas ekonomika, kā arī sociālie izaicinājumi un mērogi ir atšķirīgi.

Lasīt pētījumu.


Sociālā biznesa iniciatīva - social business initiative

2011. gada oktobra nogalē Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu. Komisija uzskata, ka dalībvalstīm ir jānodrošina sociāliem uzņēmumiem labvēlīga ekonomiskā un tiesiskā vide. Komisija norāda, ka sociālais uzņēmums atbilst šādiem kritērijiem:

  • uzņēmumiem galvenie ir sociālie mērķi, nevis peļņa, un tie rada sociālos labumus visas sabiedrības vai tās locekļu interesēs;
  • uzņēmums ir pārsvarā bezpeļņas struktūra un pārpalikumus galvenokārt investē atkārtoti, nevis sadala privātajiem akcionāriem vai īpašniekiem;
  • uzņēmumiem ir dažādas juridiskās formas un modeļi: piem., kooperatīvi, brīvprātīgas apvienības, bezpeļņas apvienības, fondi, peļņas vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrības; uzņēmumi apvieno dažādas juridiskās formas un dažreiz maina minēto formu atbilstoši savām vajadzībām;
  • uzņēmumi ir ekonomikas dalībnieki, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus (bieži vispārējas nozīmes), tajos bieži ir spēcīgs sociālās inovācijas aspekts;
  • uzņēmumi darbojas kā neatkarīgas vienības, tajos ir spēcīgi līdzdalības un koplēmuma (darbinieki, lietotāji, locekļi), pārvaldības un demokrātijas (pārstāvības vai atklātas demokrātijas) aspekti;
  • uzņēmumi bieži rodas no pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai ir saistīti ar tām.

Ziņojums latviešu valodā.

Ziņojums angļu valodā.


Publikācija – „Social economy and social entrepreneurship - social Europe guide” volume 4

Publikācija „Sociālās Eiropas rokasgrāmata” ir ES izdevums, kas iznāk divas reizes gadā un tās mērķis ir sniegt īsu pārskatu par aktuāliem jautājumiem dažādās ES prioritāras jomās, tādās kā - nodarbinātība, sociālās lietas un sociālā iekļaušana. Rokasgrāmatā tiek skaidroti pieņemtie lēmumi, norādīts uz plānoto politikas lēmumu izaicinājumi, kā arī  sniegti labas prakses piemēri no ES dalībvalstīm.

Šī publikācija ir veltīta sociālās uzņēmējdarbības koncepta izplatībai Eiropā. Publikācijā tiek apskatīta Eiropas valstu pieredze veicinot un atbalstot sociālos uzņēmumus, izvērtētas dažādās juridiskās formas, kurās darbojās sociālie uzņēmumi. Tiek nora’’dits, ka visvairāk sociālie uzņēmumi Eiropā darbojas sociālo pakalpojumu jomā – jeb 16.70 % no visiem sociāliem uzņēmumiem.

Lasīt publikāciju.

 


HOPP - pielāgoti trīsriteņi cilvēkiem ar kustību traucējumiem

"Ir tikai pareizi un normāli, ka daudzi sociālie jautājumi tiek risināti ar privāto iniciatīvu palīdzību - tajās jomās, kurās valsts nevar vai negrib palīdzēt. Sociālās uzņēmējdarbības pieredze.

Sociālās uzņēmējdarbības projekta-zīmola "HOPP" aizsākumi meklējami 2010. gada nogalē, kad pieteicāmies projektu konkursam "Brigāde". Tad vēl nenojautām, ka idejas aizmetņi par īpaši pielāgotiem trīsriteņiem, ērmriteņu kustības paspārnē, izvērtīsies par dzīves pārliecību.

Ideja par pielāgotiem trīsriteņiem radās kopā ar otru līdzautoru Edgaru Spridzānu. Viņš jau vairākus gadus aktīvi darbojās ar ērmriteņiem, bija viens no šīs kustības dibinātājiem Latvijā. Vienā brīdī pie viņa sāka vērsties cilvēki ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, kuri lūdza izgatavot īpaši viņiem pielāgotus braucamos. Tā šķita brīnišķīga ideja, jo nekā līdzīga Latvijā uz to brīdi nebija! Runājot ar cilvēkiem, mēs sapratām, ka tā ir ārkārtīgi vajadzīga lieta - vairāk izprotot šo cilvēku vajadzības un pretnostatot tās viņu iespējām, arī radās HOPP.

Tas, ka šobrīd sevi varam dēvēt par sociālo uzņēmumu, ir likumsakarība, bet tas nebija uzstādīts kā mērķis jau no paša sākuma. Toreiz bija vēlēšanās palīdzēt kaut vai tikai dažiem cilvēkiem, vairāk to izprotot kā labdarības akciju. Mūsu ideju, entuziasmu pamanīja un novērtēja gan projektu konkursā "Brigāde", gan Sociālās uzņēmējdarbības forumā. Tieši tur, pateicoties saņemtajiem ekspertu padomiem un paklausoties Eiropas pieredzi, sapratām, ka ir jāskatās plašākā mērogā, jādomā par to, kā mūsu trīsriteņus padarīt pieejamus ne tikai dažiem cilvēkiem, bet gan pilnīgi visiem, kam tas būtu nepieciešams."

HOPP mājaslapa internetā. 

HOPP Facebook lapa. 

HOPP Twitter lapa. 

Pilnu rakstu par HOPP var lasīt portālā www.politika.lv.