Sociālās uzņēmējdarbības inkubatori un askeleratori: Latvija, Eiropa, ASV

Sociālās uzņēmējdarbības inkubatori un akseleratori var būt ļoti nozīmīgs atbalsts un atspēriena punkts jauniem uzņēmumiem, kuri ir apņēmības pilni iekarot jaunas virsotnes! Šajā rakstā esam mēģinājuši apkopot mums zināmos inkubatorus un akseleratorus Latvijā, Eiropā un ASV, kuros var startēt arī Latvijas sociālie uzņēmumi!

LATVIJA

New Door. Sešus mēnešus ilgs sociālās uzņēmējdarbības akselerators un apmācību programma, kas veidota kā intensīvs kurss (crash course) uzņēmējdarbībā, īpaši akcentējot sociālo uzņēmējdarbību. Papildus tiek trenētas praktiskās iemaņas, piemēram, biznesa izveidē no idejas līdz reālai darbībai, prezentāciju izstrādē, investīciju piesaistē, mērķtiecīgā kontaktu loka veidošanā utt. Ikviens programmas dalībnieks iegūst mentoru un pedagogu pašu pārbaudītas zināšanas par sociālā biznesa tehnoloģijām, uzņēmuma veidošanu, vadīšanu un izaugsmi. Jaunu dalībnieku uzņemšana gaidāma 2016.gada rudenī.

Socifaction. Sociālās uzņēmējdarbības akseleratora programma, kas īpaši veidota jauniešiem un jaunajiem profesionāļiem, kuri domā par sava sociālā biznesa uzsākšanu. Programma sastāv no vairākām apmācībām, mentoru atbalsta un praktiskajiem uzdevumiem. 2016.gada programma veltīta jauniešiem ar īpašām vajadzībām un viņu ideju atbalstam.

LIAA biznesa inkubatoru tīkls. Inkubatori, kas paredzēti gan "parastajiem", gan sociālajiem uzņēmumiem, šobrīd ir tapšanas stadijā. Informācija par tiem būs pieejama 2016.rudenī.

EIROPA

ImpactHub tīkls (dažādas pilsētas Eiropā un citur pasaulē) ImpactHub ir vienlaicīgi kopāstrādāšanas (coworking) vieta, inkubators un akseleratora programma, un dažādos veidos tie sastopami vairāk kā 79 pilsētās pasaulē. ImpactHubi var būt gan vieta, kur vienkārši strādāt, gan arī kas daudz vairāk - domubiedru platforma, sadarbības tīkls, un atbalsta punkts jaunām idejām un pieejām. Katras pilsētas ImpactHub funkcionē autonomi, taču tie visi ir saslēgti vienā kopējā tīklā. Katrs ImpactHub piedāvā nedaudz citu fokusu, iespējas un pakalpojumus, taču, kļūstot par biedru vienā ImpactHub, uzņēmumam uzreiz ir piekļuve visam ImpactHub biedru tīklam. ImpactHubi savu programmu īstenošanai piesaista dažādu nozaru speciālistus, kas var sniegt būtisku pievienoto vērtību sociālo uzņēmumu centieniem izveidot jaunus produktus un pakalpojumus, iekarot jaunus tirgus, uzlabot savus pārdošanas un finanšu rādītājus, atrast sadarbības partnerus utt.

Social Impact Lab (Vācija) Sociālās uzņēmējdarbības un inovācijas "laboratorijas" 6 Vācijas pilsētās, kuru mērķis ir palīdzēt attīstīties jaunām, inovatīvām sociālās uzņēmējdarbības idejām. Social Impact Labs šajās pilsētās darbojas gan kā kopāstrādāšanas vietas, gan arī kā tīklošanās un atbalsta platformas, piedāvājot gan mentoru atbalstu, gan attīstības programmas sociālajiem uzņēmējiem. Katras pilsētas inkubatoriem ir savi uzņemšanas termiņi un noteikumi - ja ir interese par kādu no tiem, tad noteikti sazinies ar konkrētās pilsētas inkubatora biroju, un viņi pastāstīs, kas darāms tālāk.

SE Forum (Zviedrija). Organizācija, kuras mērķis ir dažādos veidos stiprināt un attīstīt sociālo uzņēmējdarbību ne tikai Zviedrijā, bet arī ārpus tās, piedāvā dažādas apmācību un akseleratora programmas jaunajiem sociālajiem uzņēmumiem. īpaša uzmanība tiek veltīta tām idejām, kas risina problēmas jaunattīstības valstīs, tādējādi palīdzot risināt problēmas, kas saistītas ar nabadzību, pārtikas trūkumu, pieejamību veselības pakalpojumiem, pieejamību izglītībai utt. Akseleratora programmās tiek uzņemti arī dalībnieki no citām valstīm - informāciju par tuvākajiem uzņemšanas termiņiem un nosacījumiem nepalaidīsiet garām, ja pieteiksieties SE Forum ziņu lapai.

ASV

Halcyon Incubator

Echoing Green

Miller Center for Social Entrepreneurship

Good Company Ventures

Unreasonable Institute

Panzanzee.org


Pētījums "Analīze par sociālo uzņēmējdarbību"

Pētījumā konstatēts, ka sociālie uzņēmumi Eiropā:
• Veidojušies no nevalstisko organizāciju vai bezpeļņas organizāciju vidus,
• Daudzās valstīs pārņem valsts pārvaldes un pašvaldību funkcijas,
• Saskaras ar problēmām finanšu piekļuvē, jo uzņēmumiem jāsabalansē sociālā misija ar uzņēmējdarbības izaicinājumiem.

Pētnieki norāda, ka valstīm ir jārada sociālo uzņēmējdarbību veicinošs tiesiskais ietvars, kas ļaus nošķirt sociālos uzņēmumus no ikviena cita uzņēmuma vai nevalstiskās organizācijas. Apzinoties sociālo uzņēmumu nozīmi un darbības specifiku, valstij ir jāveido efektīvi finanšu instrumenti, kas veicinās šādu uzņēmumu izveidi un darbības paplašināšanos. Viens no atbalsta instrumentiem ir valsts sniegtās garantijas gadījumos, kad noteiktas kategorijas sociālie uzņēmumi ņem aizdevumus bankā. Tāpat valstis var veidot īpašus fondus tieši sociālo uzņēmumu darbības atbalstam, tādejādi veicinot jaunu sociālo uzņēmumu izveidi un esošo uzņēmumu darbības paplašināšanos. Pētnieki norāda, ka Eiropas Savienības regulējums attiecībā uz publiskiem iepirkumiem ļauj ikvienai dalībvalstij paredzēt nacionālajā likumdošanā iespēju, ka tiek vērtēta ne tikai pretendentu iesniegtā cena, bet arī sociālais labums, ko uzņēmums paredzējis sasniegt.

Pētījums "Policy Brief on Social Entrepreneurship" angļu valodā pieejams šeit.

 Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”. Raksts sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros. NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. www.sif.lv   www.eeagrants.org www.eeagrants.lv

Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Raksts sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.
NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv 
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv


Ja grib, tad var!

Autore: Agnese Frīdenberga.

Sociālie uzņēmumi nav papildus slogs. Tas ir vēl viens veids, kā efektīvi, iesaistot pašu sabiedrību, risināt sociālas problēmas, ar kurām valsts nevar vai netiek galā.

Jau vairākus gadus aktīvi iesaistos sociālās uzņēmējdarbības koncepta popularizēšanā Latvijā, tai skaitā veicot pētniecību par jomu, sniedzot konsultācijas un vadot mācības. Kāpēc rakstu un runāju par šiem uzņēmumiem un uzņēmējiem, kāpēc satraucos? Tāpēc, ka redzu šo uzņēmumu potenciālu un man sāp politiskā nespēja pieķerties šai jomai un attīstīt to!

Sociālie uzņēmumi ir vēl viens veids vai instruments kā risināt sociālās vai sabiedrībai svarīgās problēmas. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka neviena valsts, lai cik pārtikusi tā būtu, nespēj efektīvi un ātri rast risinājumu dažādām sabiedrībai svarīgām problēmām.

Tas vienkārši nav iespējams, jo nereti valsts izpratne par palīdzību ir kārtējais sociālais pabalsts vai atbalsts, kas nevis risina problēmu, bet aizlāpa vajadzību, sniedzot īslaicīgu risinājumu.Protams, ne visas sociālās problēmas vienmēr var atrisināt sociālie uzņēmumi, ir jābūt valsts atbildībai un pienākumam sniegt palīdzīgu roku tieši tad, kad to vajag. Bet ir gadījumi, kad sociālie uzņēmumi ir labāks risinājums. Piemēram:

• sociālais uzņēmums „Žēlsirdības māja” ir veidots ar mērķi sniegt alternatīvas dzīves iespējas jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Žēlsirdības mājas jaunieši mācās dzīvot patstāvīgi, apgūst arodu un tiek nodarbināti kafejnīcā. Ja nebūtu šīs organizācijas, daudzi tās audzēkņi savu dzīvi nodzīvotu valsts sociālās aprūpes centros jeb psihoneiroloģiskajās slimnīcās, internātos. Tagad viņiem ir darba prasmes un iespēja dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi.
• sociālais uzņēmums SIA „Dizz” (pazīstams ar zīmolu HOPP) ražo velosipēdus, kas pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tagad gan veci, gan jauni droši var doties izbraucienos, bez vajadzības kādam viņus īpaši atbalstīt vai palīdzēt!
• „Otrā Elpa” ir gan lietotu mantu bodīte, gan mazais filantrops, jo visus savus nopelnītos līdzekļus novirza dažādu labdarības projektu realizācijai.

Diemžēl ne visi saprot un novērtē šādu uzņēmumu īpašo nozīmi un pienesumu sabiedrības labklājības celšanā. Ne tikai Latvijā.

Sociālie uzņēmumi Eiropā

2014.gadā tika veikts nozīmīgs pētījums „Sociālie uzņēmumi – vide un atbalsta mehānismi Eiropā („A Map of Social Enterprises and their ecosystems in Europe”), analizējot sociālās uzņēmējdarbības iespējas 29 Eiropas valstīs. Pētījumā konstatēts, ka ikvienā valstī ir sociālie uzņēmumi, taču uzņēmumu skaits un darbības atpazīstamība atkarīga no politiķu izpratnes un vēlmes attīstīt šo uzņēmējdarbības veidu. Ja Lielbritānijā sociālo uzņēmumu skaits ir vairāki desmiti tūkstoši, tad Latvijā – labi ja simts.

Ja Itālijā likumu par sociālajiem uzņēmumiem pieņēma jau 1992. gadā, tad Latvijā – kaut kad pēc n-tiem gadiem sāks rakstīt.Ja Īrijā, Francijā, Beļģijā un Lielbritānijā lieli un starptautiski juridiskie biroji konsultē sociālos uzņēmumus, tad Latvijā un Igaunijā atbalstu sociālajiem uzņēmumiem sniedz vairākas nevalstiskās organizācijas.

Tieši šī daudzveidība mani pārsteidza, lasot pētījuma secinājumus un 2015.gada janvārī Briselē satiekoties ar juristiem, kuri nodarbojas ar sociālo uzņēmumu atbalsta sniegšanu. Lai gan mēs visi bijām iesaistīti pētījuma procesā kā vietējie eksperti, tikai Latvijas un Igaunijas pārstāvji bija no nevalstisko organizāciju vidus, pārējie – zvērināti advokāti no „lieliem” advokātu birojiem vai mācību spēki no augstskolām. Šīs „lielās aizmugures” pierāda, cik atzītu pievienoto vērtību sociālie uzņēmumi dod citās valstīs.

Otra lieta, kas mani pārsteidza, bija šo ekspertu gados uzkrātā pieredze. Sociālās uzņēmējdarbības koncepts ir samērā jauns - pirmā valsts Eiropā, kas atpazina šādus uzņēmumus, bija Itālija, 1992.gadā pieņemot likumu par sociālajiem kooperatīviem. Kopš tā laika koncepts ir evolucionējis un tagad, runājot par sociālajiem uzņēmumiem, mēs vairs nedomājam kooperatīvus, kas nodarbina noteiktu skaitu personu ar īpašām vajadzībām. Tagad sociālie uzņēmumi ir dažādi gan pēc to juridiskās formas, gan darbības jomas un metodēm. Tāpat šo 23 gadu laikā ir izkristalizējušās pazīmes, kas raksturo ikvienu sociālo uzņēmumu Eiropā, neatkarīgi no piederības konkrētai valstij un tās ir:

1) Uzņēmuma izveides un darbības mērķis vērsts uz konkrētas sociālas vai sabiedrībai svarīgas problēmas risināšanu;
2) Uzņēmums veic aktīvu komercdarbību;
3) Uzņēmuma pārvaldē ir iesaistīti tā darbinieki vai mērķauditorija.

Kur esam Latvijā?

Latvijā, veidojot sociālās uzņēmējdarbības konceptu un rakstot likumisko ietvaru, jāmācās no citiem, kas šo radīšanas periodu jau ir izgājuši. Citiem vārdiem, mums nav jāizdomā jauns velosipēds, atliek tikai pavētīt citu pieredzi un pielāgot mūsu vajadzībām. Tas tika darīts, sagatavojot gan vairākus pētījumus, gan izstrādājot politikas dokumentu„Koncepcija par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā”. Bet diemžēl šķiet, ka citu valstu pieredze mums neder, mēs vēlamies mācīties no savām kļūdām! Tas jāsecina, jo Ministru kabinets, apstiprinot sociālās uzņēmējdarbības koncepciju nolēma, ka likumprojekts, kas noteiks sociālo uzņēmējdarbību raksturojošos kritērijus (un iespējams, arī valsts atbalsta mehānismus), valdībā jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2018.gada 1.jūnijam.

Diemžēl līdzšinējā pieredze, konsultējot sociālos uzņēmumus un pētot to darbības iespējas Latvijā, rada bažas par esošo uzņēmumu spēju izdzīvot līdz 2018.gadam.Daudzi no uzņēmumiem, kas reģistrēti kā nevalstiskās organizācijas, Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto ierobežojumu dēļ nevar paplašināt savu darbību vai to pilnvērtīgi attīstīt. Savukārt tie, kas izvēlējušies komersanta juridisko statusu, darbojas pēc tiem pašiem noteikumiem kā ikviens cits uzņēmumus, neskatoties uz to īpašo lomu vai apgrūtinājumiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka kafejnīca, kurā nodarbināti cilvēki ar īpašām vajadzībām, nav konkurētspējīga ar blakus esošo „parasto kafejnīcu” esošo izmaksu dēļ. Tirgus ekonomikas principi ļautu izdzīvot tikai „parastajai kafejnīcai”, bet mums kā ilgtspējīgai sabiedrībai ir vajadzīgi abi šie uzņēmumi - gan tie, kas strādā savam labumam, gan tie, kuru pamatmērķis ir risināt sabiedrībai svarīgu vai sociālu problēmu, šajā gadījumā kafejnīcā nodarbinot cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Sociālie uzņēmumi nav papildus slogs, tas ir vēl viens veids un rīks kā efektīvi, iesaistot pašu sabiedrību, risināt sociālas problēmas, ar kurām valsts nevar vai netiek galā. Tāpēc sāksim darboties jau tagad un beigsim tukši solīt![ 1 ]

Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Raksts sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.
NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv 
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv


Pētījums: A map of social enterprises and their ecosystems in Europe

Pētījums par sociālajiem uzņēmumiem 28 ES valstīs un Šveicē atklāj to darbības jomas un ienākumu avotus. Pieejama arī atsevišķā pētījuma sadaļa par Latviju.

Neskatoties uz to, ka sociālā uzņēmējdarbība ir jauns risinājums dažādo sociālo problēmu novēršanai ne tikai Eiropā, bet arī citur pasaulē, katrā valstī sociālie uzņēmumi ir. Tas konstatēts pētījumā par sociālās uzņēmējdarbības iespējām un atbalsta mehānismiem 29 Eiropas valstīs (28 ES valstis un Šveice). Pētījumā tiek apskatītas gan sociālo uzņēmumu juridiskās formas, gan dažādie atbalsta instrumenti, kā arī analizēti darbības riski un iespējas. Pētījumā bija iesaistīta arī PROVIDUS eksperte Agnese Lešinska, kura Latvijas situācijas analīzei sniedza informāciju par sociālās uzņēmējdarbības juridiskajiem aspektiem.

Pētījuma sadaļa par Latviju - Country Report

Pētnieki norāda, ka sociālo uzņēmumu skaits nereti ir saistāms gan ar atbalsta mehānismu esamību konkrētā valstī, gan sabiedrības attieksmi un to, cik redzams ir šo uzņēmumu darbs sabiedrībā.

Pētījumā konstatēts, ka sociālie uzņēmumi Eiropā pārsvarā darbojas šādās jomās:
• Nodrošina darba vietas mazaizsargātām personu grupām,
• Sniedz dažādus sociālos pakalpojumu noteiktām personu grupām, piemēram, aprūpe un medicīnas pakalpojumu sniegšana veca gada gājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,
• Nodrošina dažādu publisko pakalpojumu pieejamību, piemēram, sabiedrisko transportu,
• Veicina sabiedrības līdzdalību demokrātijas nostiprināšanā un e-līdzdalības rīku uzturēšanā,
• Veic aktivitātes vides aizsardzības jomā,
• Sekmē godīgas tirdzniecības principa ievērošanu, izskaužot bērnu nodarbināšanu vai resursu noplicināšanu.

Vērtējot sociālo uzņēmumu ienākumu avotus, secināts, ka tos veido gan pašu nopelnītie līdzekļi, gan atbalsta mehānismi, piemēram, valsts subsīdijas un granti, ziedojumi, brīvprātīgais darbs un nodokļu atlaides.

Piemēram, Itālijā 45% un Lielbritānijā 23% sociālo uzņēmumu atzīst, ka lielākā daļa to ienākumus veido ienākumi no valsts un pašvaldību finanšu avotiem.

Bet uzņēmumi arī pelna, ražojot un pārdodot preces un pakalpojumus brīvajā tirgū vai arī piedaloties valsts un pašvaldību iepirkumos), gan dažādi citi atbalsta instrumenti.

Pētījumā bija iesaistīta arī PROVIDUS eksperte Agnese Lešinska, kura Latvijas situācijas analīzei sniedza informāciju par sociālās uzņēmējdarbības juridiskajiem aspektiem.

Pētījums angļu valodā pieejams šeit.


Sociālie uzņēmumi - nevalstiskās organizācijas Latvijā

Kādi ir sociālie uzņēmumi Latvijā, kas tiem raksturīgs, kādā juridiskajā ietvarā tie darbojas un kā tie atšķiras no ārvalstu sociālajiem uzņēmumiem? Domnīca PROVIDUS pētniece Agenese Lešinska veikusi sociālo uzņēmumu izpēti.

Sociālais uzņēmums un sociālā uzņēmējdarbība ir jēdzieni, kurus zina un lieto tikai daži indivīdi vai uzņēmumi, apzīmējot veiktās aktivitātes sociālo problēmu risināšanā. Šo jēdzienu izmanto, aprakstot uzņēmuma darbību, kas nodarbina cilvēkus ar īpašām vajadzībām, kā arī raksturo dažādus labdarības veikaliņus, un protams, šo jēdzienu attiecina uz organizācijām, kas sniedz dažādus sociālos pakalpojumus. Sociālā uzņēmējdarbība ir jauns koncepts, un pagaidām Latvijā nav likuma, kas šo jomu regulē. Tāpat mums nav vienota skaidrojuma vai kritēriju kopuma, kas ļautu nošķirt sociālos uzņēmumus no nevalstiskās organizācijas vai komersanta.

2015. gada veiktajā pētījumā tā gaitā piedalījās 25 uzņēmumi, kas sevi identificē vai uzskata, ka viņu darbība atbilst sociālā uzņēmuma kritērijiem.

Galvenie pētījuma secinājumi:

- Lielākā daļa sociālo uzņēmumu izvēlējušies biedrības juridisko formu;
- pusei organizāciju ir sabiedriskā labuma organizāciju statuss;
- lielākā daļa organizāciju strādā ar projektu konkursos iegūtu finansējumu;
- tikai nelielu daļu no sociālo uzņēmumu budžetiem veido ienākumi no saimnieciskās darbības;
- sociālo uzņēmumu darbības jomas pārsvarā ir saistītas ar dažādu izglītojošo pasākumu organizēšanu un veikšanu;
- tikai nedaudzi sociālie uzņēmumi nodarbina pastāvīgos darbiniekus;
- visi sociālie uzņēmumi savā darbībā iesaista brīvprātīgos.

Visu pētījumu "Sociālie uzņēmumi - nevalstiskās organizācijas Latvijā" lasi šeit.


Sociālais uzņēmums kā alternatīva: Lielbritānijas pieredze

Linda Curika (intervija), Vineta Sīle un Agnese Lešinska teksts.

Lielbritānija var tikt uzskatīta par ļoti veiksmīgu sociālās uzņēmējdarbības piemēru. No Latvijas skatu punkta varētu šķist, ka visa panākumu atslēga slēpjas finansējuma apmērā, kas ieguldīts sociālās uzņēmējdarbības attīstībā. Kā Jums šķiet, kāds ir patiesais iemesls šim valsts līmeņa veiksmes stāstam?

Patiesībā, tas ir gluži pretēji - atskatoties vēsturē, sociālās uzņēmējdarbības izcelsme un kustības aizsākums meklējams tieši laika posmos, kad valstij naudas nebija - valdīja finanšu krīze un masveida sociālais pagrimums. Pirmsākumi šim konceptam ir meklējami jau 1840.gadā. Savukārt 1970.gados valsts piedzīvoja liela apmēra finansiālo krīzi, tas rezultējās dažādu sociālo un ekonomisko problēmu saasinājumā. Cenšoties rast risinājumu konkrētajai situācijai, apstākļi noveda pie tāda kā otrā sociālās uzņēmējdarbības viļņa. Padziļināta uzmanība sociālās uzņēmējdarbības idejai tika pievērsta 1990.gados. Tad iesaistītās institūcijas centās izprast jaunās uzņēmējdarbības formas vērtību, kā arī izzināt tās lomu valsts ekonomikā kopumā. Novērtējot tās pienesumu sabiedrībai svarīgu problēmu risināšanā, situācija strauji uzlabojās, un tas ļāva idejai attīstīties. Laika posmā no 1990.gada līdz pat 2000.gada sākumam, kad ekonomika strauji attīstījās, liela daļa finansējuma un investīciju nonāca arī sociālās uzņēmējdarbības attīstībā, taču, manuprāt, impulss radās desmitiem gadu agrāk.

Jūs darbojaties arī dažādos ar sportu un sociālo uzņēmējdarbību saistītos uzņēmumos. Latvijā tā nav izplatīta platforma sociālās uzņēmējdarbības veikšanai un īstenošanai. Vai Jūs, lūdzu, varētu sīkāk pastāstīt, kā jums ir izdevies šīs divas jomas apvienot?

Nacionālajai par sportu atbildīgajai institūcijai bija mērķis veicināt sabiedrības līdzdalību veselības un labklājības uzlabošanā, kā arī rast risinājumus šajā jomā identificētajām problēmām. Sportu un dažādas sportiskas aktivitātes izmantoja kā instrumentu komunikācijas un sociālās integrācijas attīstībai. Taču doma nebija pārvērst tradicionālu sporta klubu sociālā uzņēmumā, lielākoties tas pat nebūtu iespējams, tāpēc bija nepieciešams izstrādāt inovatīvu rīcības plānu.

Strādājot vienā no vietējām organizācijām, mans darbs bija atrast indivīdus, uzņēmējus, sporta klubus, grupas un asociācijas, kas nodrošināja ar sportu un fiziskām aktivitātēm saistītas nodarbes.

Ideja bija visas šīs organizācijas un personas identificēt, atbalstīt, kā arī palīdzēt izveidot rīcības plānu, lai tās varētu kļūt par sociālajiem uzņēmumiem.

Savukārt manā otrā darba vietā – valsts attīstības aģentūrā, mērķis bija rast iespēju jaunu darbavietu radīšanai un iemaņu, prasmju attīstībai. Tādējādi mans uzdevums bija sasniegt un īstenot abus šos mērķus.

Ja uzņēmums izskatījās ar potenciālu kļūt par sociālo uzņēmumu, bija svarīgi sniegt cilvēkiem atbalstu procesa gaitā, atrast iespēju gūt papildu finansējumu, izveidot veiksmīgu biznesa plānu, nodrošināt apmācības un stiprināt speciālistu kapacitāti. Dažos gadījumos tika sniegtas subsīdijas ēkām, zemei un iekārtām.

Es pavadīju 18 gadus, veidojot šo sistēmu un strādājot pie tās. Tas bija patiešām interesants uzdevums, jo bija iespaidīgi vērot, ko var izveidot uz jau eksistējošām sporta aktivitātēm, kā tās var pārvērst.

Šobrīd es aizvien esmu saistīts ar vienu no uzņēmumiem, kas izveidojās kā projekts pirms gandrīz 10 gadiem. Un tagad tas ir plaukstošs sociālais uzņēmums. Konkrētais piemērs attiecas uz sporta centru pilsētas vidē – BMX un skeitparku, kurš ir arī lielākais tāda veida centrs Eiropā. Tas aptver 2,4 hektārus lielu teritoriju, tai skatā 2 noliktavas vairāk kā 5000 kvadrātmetru lielā platībā. Šobrīd tiek nodarbināti gandrīz 30 cilvēki, pagājušā gada laikā centram bija 60 000 apmeklētāju un ienākumi sasniedz gandrīz miljonu mārciņu gadā. Un tas ir tikai viens no piemēriem, kā sports un sociālais uzņēmums var strādāt kopā.

Visbiežāk sociālie uzņēmēji ir cilvēki, kuri vēlas kaut ko būtiski mainīt reģionā vai vietā, kurā tie dzīvo. Nereti valda uzskats, ka tie ir dīvainīši, kuri patiesībā tikai vēlas iegūt naudu un atbalstu no pašvaldībām vai grantu sniedzējiem.  Kādam, pēc Jūsu domām, būtu jābūt stāstam, ar ko vērsties pēc palīdzības?

Manuprāt, daudzos gadījumos arī labi pazīstamos sociālajos uzņēmumos Lielbritānijā darbojas šādi „dīvainīši”, aktīvisti – cilvēki, kuri ir dedzīgi par ideju. Viņi pamanīja problēmu un vēlējās ko darīt lietas labā. Dodoties pie pirmās personas, viņi tika nosaukti par trakiem, dodoties pie nākamās personas, viņi saņēma atteikumu, bet viņi turpināja klauvēt pie durvīm, un galu galā kāds nodomāja – man šķiet, ka tas, ko jūs cenšaties paveikt, ir kaut kas atšķirīgs, un es esmu tajā ieinteresēts. Šis stāsts, manuprāt, ir tipisks visiem sociālajiem uzņēmējiem valstī.

Arī šeit varu izcelt iepriekš jau pieminēto piemēru par Adrenaline Alley – sporta centru, kuru izveidoja Mandy Young.

Pilsētā tika identificēta problēma ar jauniešiem - viņi tika uzskatīti par nekārtību izraisītājiem, antisociālas uzvedības paudējiem. Viens no galvenajiem iemesliem šādai problēmai slēpās apstāklī, ka jauniešiem tiešām nebija vietas, kur pavadīt brīvo laiku, kur atpūsties kopā ar draugiem un nodarboties ar kādu no iemīļotajiem sporta veidiem. Mandy Young bija cilvēks, kurš šo problēmu nolēma risināt. Tas aizsākās kā kopienas projekts, un cilvēki tiešām uzskatīja, ka ideja ir dīvaina un traka, bet Mandy ticēja, ka, pieklauvējot pie pietiekami daudz durvīm, šo ieceri izdosies realizēt. Atbalsts, ko viņa vēlējās saņemt no pašvaldības, drīzāk bija šīs idejas atzīšana, tādējādi pašvaldības sniegtā palīdzība varēja izpausties dažādos veidos – saņemot finansiālu atbalstu, zemes gabalu vai piesaistot dažus ieinteresētus cilvēkus, kuri būtu gatavi iesaistīties idejas realizēšanā. Galvenais bija nepadoties, turpināt klauvēt pie dažādu cilvēku durvīm un likt par sevi manīt. Saturiski ideja radās, pateicoties Mandy dēlam, kurš, neskatoties uz viņa traumu, vienmēr bijis kaislīgs skeitborda fans. Šī nodarbošanās puisim sniedza iespēju būt piederīgam noteiktai grupai, kopīgas intereses vienoja cilvēkus. Rezultātā Mandy īstenoja ideju, kas šobrīd zināma zem nosaukuma „Adrenaline Alley”. Un tas ir tieši tas sociālais uzņēmums, kura veiksmes stāstu no citiem aspektiem aprakstīju, atbildot uz iepriekšējo jautājumu.

 

Manuprāt, izplatīta problēma, kas skar gan sociālos uzņēmumus, gan nevalstiskās organizācijas ir tā, ka, koncentrējoties uz pienākumiem un paveicamajiem darbiem, tie aizmirst popularizēt sevi un vēstīt par to, ko dara. Tas, savukārt, padara sarežģītāku iespēju tikt pie papildu finansējuma.

Cilvēki, kuriem ir nopietnas problēmas ar narkotiku un alkohola atkarībām Lielbritānijā, cīnās, lai saņemtu atbalstu. Ir sociālie uzņēmumi, kas strādā ar šiem cilvēkiem, bet, iespējams, nesaņem pietiekami lielu ievērību. Visticamāk, iemesls tam ir tieši tāds pats, proti, viņu uzmanība ir vērsta uz darāmajiem darbiem un pakalpojumu nodrošināšu, tādējādi, iespējams, šī saruna vai stāsts par to, ko viņi dara un kāda ir šī pievienotā vērtība, lielākoties izpaliek. Bet no otras puses, tas, protams, ir atkarīgs no viņiem pašiem – apzināties šo pievienoto vērtību un pārmaiņas, ko veicina viņu paveiktais darbs. Ka tieši viņu uzņēmums ir tas, kas nodrošina jauniešu labklājību, vai uzņēmuma piedāvātās aktivitātes ir tās, kas palīdz uzlabot viņu veselības stāvokli, ka šīs aktivitātes attur jauniešus no zādzību izdarīšanas vai nonākšanas cietumā.  Un, ka praktiski šis uzņēmuma jauniešiem piedāvātais aktivitāšu kopums veicina labklājību arī viņu ģimenēm, ko bieži izvēlas nepieminēt un lieki neakcentēt. Tādējādi noteikti ir vērts sākt runāt par plašākiem ieguvumiem, ko sniedz šādi sociālie uzņēmumi. Manuprāt, sociālie uzņēmēji ir veiksmīgi sava stāsta stāstītāji, taču šie stāsti būtu jāpilnveido un jāizceļ arī priekšrocības un ietekme, ko tie sniedz plašākai sabiedrībai.

 

Kā tas ir jums – jūs daudz ceļojat un stāstāt par sociālo uzņēmējdarbību. Vai tas jums sniedz arī labāku priekšstatu par to, kā noris šī koncepta attīstība pasaulē un kāda ir šīs attīstības pozitīvā ietekme?

Pilnīgi noteikti! Es uzskatu, ka man ir ļoti paveicies -  pagājušā gadā es vairākkārt devos uz Lietuvu,  ceļoju uz Dienvidkoreju, Tunisiju, Latviju, ar Lielbritānijas vēstniecības starpniecību strādāju Manilā, Filipīnās, kā arī citviet - piedaloties globāla līmeņa konferencēs un pasākumos saistībā ar sociālo uzņēmējdarbību. Un man pašam tas ir ļoti interesants process, jo es sāku savu darbību reģionālā līmenī, pamazām tas attīstījās līdz iespējai darboties valsts mērogā, taču šobrīd – tas ir jau starptautisks līmenis. Izaicinājumi, kas skar sociālos uzņēmumus pasaulē, lielākoties ir salīdzinoši līdzīgi. Runa vienmēr ir par piekļuvi finansējumam, par to, kā iegūt valdības izpratni par sociālās uzņēmējdarbības pievienoto vērtību, par to, kā veiksmīgāk izvēlēties juridisko statusu, izveidot struktūru, vienmēr aktuālas ir diskusijas par definīcijām un koncepta būtību, tā pazīmēm. Taču tieši šāda veida diskusijas un debates ir tās, kas ietekmē sociālos uzņēmumus visā pasaulē, līdz ar to ir svarīga šo dažādo pasākumu esamība un pieredzes apmaiņa.

 

Šis  raksts veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.

Ragatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.

NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv

www.eeagrants.org

www.eeagrants.lv


Sociālās uzņēmējdarbības pamatnostādnes, labas prakses apkopojums un ieteikumi Latvijas pašvaldībām

Analītiskajā apskatā „Sociālās uzņēmējdarbības pamatnostādnes, labas prakses apkopojums un ieteikumi Latvijas pašvaldībām” tā autori – Renāte Lukjanska un Iveta Cīrule - sniedz ieskatu gan teorētiskajos, gan praktiskajos aspektos sociālo uzņēmumu sadarbībai ar pašvaldībām.

Autori norāda, ka, ņemot vērā pašreizējo tiesiskās bāzes neesamību sociālās uzņēmējdarbības regulēšanai, pašvaldībām jāveic šādi pasākumi sociālās uzņēmējdarbības atbalstam :

SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTA POLITIKA. Sākt attīstīt un iekļaut sociālās inovācijas un uzņēmējdarbības atbalsta politiku attīstības programmās.

MATERIĀLI TEHNISKAIS ATBALSTS. Telpas, iekārtas, zeme noma, kas veicinātu sociāla uzņēmējdarbības uzsākšanu. Veidot sociālās inovācijas inkubatorus, lai atbalstītu pašvaldības iedzīvotājus, īpaši jauniešus.

FINANSIĀLAIS ATBALSTS. Veidot grantu shēmas, atbalstot neliela mēroga sociālās ekonomikas sektoru.

SOCIĀLĀS INOVĀCIJAS BALVA PAŠVALDĪBĀ. Veicināt inovācijas un uzņēmējdarbības ideju attīstību; atbalstīt praktiķus, kas jau darbojas šajā jomā.

ZINĀŠANU VEICINĀŠANA. Veicināt kopienas zināšanas un kompetences par sociālo pārmaiņu nepieciešamību.

ATBALSTS CAUR IEPIRKUMIEM. Sociāli orientētu iepirkumu Sociāli orientētu iepirkumu realizēšana, balsoties uz Eiropas Savienības vadlīnijām; rūpīga iepazīšanās ar ES normatīvo bāzi, kas iesaka veikt sociālu uzņēmējdarbību atbalstošus iepirkumus.

Vairāk par ieteikumiem un risinājumiem šeit


Kā ar sociālo inovāciju palīdzību iespējams risināt sabiedrības novecošanās problēmu un nodrošināt ekonomisko izaugsmi?

Anotāciju sagatavoja Olafs Grigus un Agnese Lešinska 

Pētījumā apkopoti 20 dažādi un veiksmīgi piemēri. Pētījumā ir analizēti ne tikai ar sabiedrības novecošanās problēmu saistītie izaicinājumi, bet piedāvātas inovatīvas un atraktīvas idejas kā šo iespēju izmantot sabiedrības labā. Sociālās inovācijas ir iekļaujošs un daudzpusīgs koncepts, kas uzsvaru liek tiešu uz konkrētiem aspektiem inovācijas procesā, to kontekstā un radītajā iespaidā. Starp būtiskākajiem elementiem var minēt: orientāciju uz sabiedrības vajadzībām, problēmām un vērtībām; jaunu sociālo iemaņu ieviešanu; iesaistīto personu līdzdalību, gatavību pieņemt un radīt gan sabiedriskos, gan individuālos labumus.

Veicot  20 gadījumu izpēti,  pētījumā iezīmējušies vairāki būtiski secinājumi:

  • vienkāršākām inovācijām jādod priekšroka, jo tās ar lielāku varbūtību tiks ieviestas;
  • sadarbības tīklu paplašināšana un dažādošana noved pie labāka rezultāta;
  • dalībniekiem būtu jāpiedalās ar inovācijas veidošanā un citi.

Pētījums "Social Innovation for Active and Healthy Ageing" angļu valodā pieejams šeit.

Šī anotācija veidota ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.

Sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.

NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv

www.eeagrants.org

www.eeagrants.lv


Grozījumi publiskā iepirkuma direktīvā – jaunas iespējas sociālajiem uzņēmumiem!

Autori: Vineta Sīle, Agnese Lešinska

Par vienu no galvenajiem dzinējspēkiem Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikā tiek uzskatīts publiskais iepirkums. Gada laikā publiskā iepirkuma mērķiem vidēji tiek patērēti 19% no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta, tādējādi, būtu tikai loģiski, ja tas kalpotu arī kā efektīvs līdzeklis sabiedrisku mērķu sasniegšanai[1]. Neskatoties uz spēkā esošo regulējumu, gan iesaistītās puses, gan iepirkuma rīkotāji vairākkārtīgi ir pauduši nepieciešamību pārskatīt pastāvošo Eiropas Savienības publiskā iepirkuma sistēmu, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu un iepirkumu procedūras efektivitāti un lietderību. Tiek uzsvērts, ka pastāvošos līdzekļus un metodes nepieciešams modernizēt, lai pēc iespējas veiksmīgāk rastu risinājumus jautājumiem, kas saistīti ar politisko, sociālo un ekonomisko kontekstu. Publiskā iepirkuma nozīme un svarīgums atkārtoti tiek akcentēts arī stratēģijas "Eiropa 2020" ietvaros, izvirzot to par vienu no prioritātēm[2]. Tā rezultātā šajā jautājumā tika panākta virzība un 2014. gada 28. martā, Eiropas Parlaments un Padome vienojās par grozījumiem Publiskā iepirkuma direktīvā.

Grozījumu būtība

Grozījumi direktīvā veikti, lai palielinātu visa sektora izdevumu efektivitāti, atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos un lai dotu iespēju iepirkuma rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu sasniegšanai. Cita starpā jaunās direktīvas piedāvā vairākas svarīgas pārmaiņas attiecībā uz tiem sociālajiem uzņēmējiem, kuru galvenais mērķis ir sociālā un profesionālā integrācija cilvēkiem no nelabvēlīgām vai mazaizsargātām grupām.

Kā viena no metodēm jauno mērķu sasniegšanai ir iespēja līgumslēdzēju iestādēm iepirkuma procedūrās akcentēt sociālos un vides saudzēšanas apsvērumus. Līdzšinējā publiskā iepirkuma procedūrā dominējošais piedāvājuma atlases kritērijs ir izdevīgākā un zemākā cena, kas konkursa procedūru un konkurences apstākļus padara neobjektīvus. Ņemot vērā kritiku, pārstrādātie Eiropas Savienības publiskā iepirkuma noteikumi izvirza jaunus noteikumus, proti, saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma atlases kritērijus – līdzās jau pastāvošajam cenas faktoram, par vienlīdz svarīgiem tiks uzskatīti arī kvalitātes, sociālie, vides un inovatīvā pienesuma aspekti.Tas, piemēram, dos iespēju uz darba integrāciju orientētiem sociāliem uzņēmumiem nostiprināt savas pozīcijas darba tirgū, tādā veidā nodrošinot sociālo un profesionālo integrāciju cilvēkiem, kuri ir izslēgti no darba tirgus Eiropas ekonomikā.

Īstenojot šo direktīvu, visām dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ņemot vērā nosacījumus par publiskā iepirkuma piešķiršanas kritērijiem un līguma izpildes nosacījumiem, ievērojot nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principus. Parastos konkurences apstākļos šādi uzņēmumi varētu nespēt iegūt līguma slēgšanas tiesības, tāpēc otra no būtiskajām izmaiņām, kas ietekmē sociālo uzņēmējdarbību, ir piekļuve privileģēto tiesību līgumiem. Tas attiecas uz uzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir sociālā un profesionālā integrācija, kā priekšnoteikumu izvirzot, ka vismaz 30% darbinieku šajos uzņēmumos ir personas ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas.

Andris Bērziņš, Samariešu Apvienības direktors, uzskata, ka, pat tad, ja cenas faktors paliktu nemainīgi noteicošais, pie situācijas, kad par līdzvērtīgiem tiktu atzīti arī citi aspekti, un publiskā iepirkuma konkursā vērā ņemtu arī uzņēmuma sociālo ietekmi un sociālā labuma pienesumu sabiedrībai - šīs pārmaiņas varētu būtiski uzlabot procesu gaitu un veicināt sociālo uzņēmumu pieeju publisko iepirkumu tirgum.

Izmaiņas kopumā ir vērstas uz to, lai veiksmīgāk sasniegtu Eiropas Savienības sociālās politikas mērķus, kā arī veicinātu un attīstītu ilgtspējīgu, sociāli labvēlīgu ekonomiku Eiropas līmenī.

Status quo un darāmie darbi Latvijā

Šobrīd aizvien spēkā esošas ir abas publiskā iepirkuma Direktīvas, kas veido Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo ietvaru kopš 2004. gada:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

Juridisko spēku tās zaudēs 2016. gada 18. aprīlī, līdz tam paralēli darbosies gan iepriekšējais regulējums, gan jaunās direktīvas – atsauces uz atceltajām direktīvām tiks uzskatītas par atsaucēm uz jaunajām direktīvām un tās tiks lasītas saskaņā ar atbilstības tabulu, kas pievienota konkrēto direktīvu pielikumā.

Ar jaunajām Direktīvām var iepazīties šeit:

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/24/ES par publisko iepirkumuEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

Abu direktīvu prasības būs jāiestrādā dalībvalstu nacionālajos likumos – pašlaik Latvijā šo jomu regulē Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Jaunie Eiropas Savienības noteikumi par publisko iepirkumu un koncesijām tika publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (Official Journal of the European Union – angļu val.) un tie stāsies spēkā šī gada 17. aprīlī (20 dienas pēc to publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī), pēc norādītā datuma dalībvalstīm 24 mēnešu laikā prasības būs jāievieš valstu nacionālajos tiesību aktos.

Process jaunās direktīvas pieņemšanai un ieviešanai katras valsts nacionālajos tiesību aktos ir sākuma stadijā, taču plānoto izmaiņu nozīme sociālo uzņēmēju iespējās konkurēt ar citiem uzņēmējiem un, līdz ar to, gan plašākas sabiedrības, gan sociāli mazaizsargātu sabiedrības grupu ieguvums no jaunā regulējuma ir pietiekami būtisks, lai varētu cerēt, ka esošā regulējuma pilnveide nepazudīs no lēmumu pieņēmēju dienaskārtības nacionālā līmenī. Jo ātrāk un kvalitatīvāk tas notiks, jo lielāki ieguvēji būs Latvijas iedzīvotāji, saņemot sociāli atbildīgus, videi draudzīgus, ilgtspējīgus un inovatīvus pakalpojumus.

[1] Wensink et al. (2013) Identifying and Reducing Corruption in Public Procurement in the EU. Available at: http://ec.europa.eu/anti_fraud/documents/anti-fraud-policy/research-and-studies/identifying_reducing_corruption_in_public_procurement_en.pdf (last visited on 15.04.2014.).

[2] EIROPA 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Pieejams:http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/1_LV_ACT_part1_v1.pdf (skatīts 15.04.2014.).

Šis  raksts veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.

Ragatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.

NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv

www.eeagrants.org

www.eeagrants.lv


Mammamuntetiem.lv

„Mammām un tētiem” ir izglītojošs portāls, izdevējs, fonds, kā arī sociālo projektu iniciators un īstenotājs.

SIA strādā, lai piesaistītu reklāmas portālam, bet fonds strādā, lai piesaistītu finansējumu labdarības projektiem un sociālajām aktivitātēm.

Mammām un Tētiem” darbības galvenie virzieni:

- portāls par ģimenei, vecākiem aktuāliem tematiem;

- izglītojošu nodarbību organizēšana vecākiem; aktuālākā – bezmaksas nodarbības par bērnu drošību un pirmās palīdzības sniegšanu bērniem;

- radošu un izglītojošu nodarbību organizēšana bērniem, aktuālākās - Bērnu universitātes Eksperimentu darbnīcas, ko skolēni var apmeklēt bez maksas un kas vasarā bija pārcēlušās uz kultūras vasarnīcu “Esplanāde 2014”;

- ģimeni izglītojošu materiālu sagatavošana, izdošana, piemēram, grāmatiņa par bērnu drošību “Kā nosargāt sava bērna dzīvību”, ko vecāki saņem dzemdību namos visā Latvijā;

- bērnu drošības temata aktualizēšana – Latvija ES ieņem pirmās vietas pēc bērnu traumām;

- tēva lomas nozīmes celšana un Tēva dienas popularizēšana; septembrī organizēts Tēva dienas gājiens pa Brīvības ielu un svētki Esplanādē, kā arī izdots Latvijā pirmais tētiem veltītais dzejoļu krājums “Tētis”, ko bez maksas var lejupielādēt šeit.