Sociālās uzņēmējdarbības pamatnostādnes, labas prakses apkopojums un ieteikumi Latvijas pašvaldībām

Analītiskajā apskatā „Sociālās uzņēmējdarbības pamatnostādnes, labas prakses apkopojums un ieteikumi Latvijas pašvaldībām” tā autori – Renāte Lukjanska un Iveta Cīrule - sniedz ieskatu gan teorētiskajos, gan praktiskajos aspektos sociālo uzņēmumu sadarbībai ar pašvaldībām.

Autori norāda, ka, ņemot vērā pašreizējo tiesiskās bāzes neesamību sociālās uzņēmējdarbības regulēšanai, pašvaldībām jāveic šādi pasākumi sociālās uzņēmējdarbības atbalstam :

SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTA POLITIKA. Sākt attīstīt un iekļaut sociālās inovācijas un uzņēmējdarbības atbalsta politiku attīstības programmās.

MATERIĀLI TEHNISKAIS ATBALSTS. Telpas, iekārtas, zeme noma, kas veicinātu sociāla uzņēmējdarbības uzsākšanu. Veidot sociālās inovācijas inkubatorus, lai atbalstītu pašvaldības iedzīvotājus, īpaši jauniešus.

FINANSIĀLAIS ATBALSTS. Veidot grantu shēmas, atbalstot neliela mēroga sociālās ekonomikas sektoru.

SOCIĀLĀS INOVĀCIJAS BALVA PAŠVALDĪBĀ. Veicināt inovācijas un uzņēmējdarbības ideju attīstību; atbalstīt praktiķus, kas jau darbojas šajā jomā.

ZINĀŠANU VEICINĀŠANA. Veicināt kopienas zināšanas un kompetences par sociālo pārmaiņu nepieciešamību.

ATBALSTS CAUR IEPIRKUMIEM. Sociāli orientētu iepirkumu Sociāli orientētu iepirkumu realizēšana, balsoties uz Eiropas Savienības vadlīnijām; rūpīga iepazīšanās ar ES normatīvo bāzi, kas iesaka veikt sociālu uzņēmējdarbību atbalstošus iepirkumus.

Vairāk par ieteikumiem un risinājumiem šeit


Kā ar sociālo inovāciju palīdzību iespējams risināt sabiedrības novecošanās problēmu un nodrošināt ekonomisko izaugsmi?

Anotāciju sagatavoja Olafs Grigus un Agnese Lešinska 

Pētījumā apkopoti 20 dažādi un veiksmīgi piemēri. Pētījumā ir analizēti ne tikai ar sabiedrības novecošanās problēmu saistītie izaicinājumi, bet piedāvātas inovatīvas un atraktīvas idejas kā šo iespēju izmantot sabiedrības labā. Sociālās inovācijas ir iekļaujošs un daudzpusīgs koncepts, kas uzsvaru liek tiešu uz konkrētiem aspektiem inovācijas procesā, to kontekstā un radītajā iespaidā. Starp būtiskākajiem elementiem var minēt: orientāciju uz sabiedrības vajadzībām, problēmām un vērtībām; jaunu sociālo iemaņu ieviešanu; iesaistīto personu līdzdalību, gatavību pieņemt un radīt gan sabiedriskos, gan individuālos labumus.

Veicot  20 gadījumu izpēti,  pētījumā iezīmējušies vairāki būtiski secinājumi:

  • vienkāršākām inovācijām jādod priekšroka, jo tās ar lielāku varbūtību tiks ieviestas;
  • sadarbības tīklu paplašināšana un dažādošana noved pie labāka rezultāta;
  • dalībniekiem būtu jāpiedalās ar inovācijas veidošanā un citi.

Pētījums "Social Innovation for Active and Healthy Ageing" angļu valodā pieejams šeit.

Šī anotācija veidota ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.

Sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.

NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv

www.eeagrants.org

www.eeagrants.lv


Grozījumi publiskā iepirkuma direktīvā – jaunas iespējas sociālajiem uzņēmumiem!

Autori: Vineta Sīle, Agnese Lešinska

Par vienu no galvenajiem dzinējspēkiem Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikā tiek uzskatīts publiskais iepirkums. Gada laikā publiskā iepirkuma mērķiem vidēji tiek patērēti 19% no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta, tādējādi, būtu tikai loģiski, ja tas kalpotu arī kā efektīvs līdzeklis sabiedrisku mērķu sasniegšanai[1]. Neskatoties uz spēkā esošo regulējumu, gan iesaistītās puses, gan iepirkuma rīkotāji vairākkārtīgi ir pauduši nepieciešamību pārskatīt pastāvošo Eiropas Savienības publiskā iepirkuma sistēmu, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu un iepirkumu procedūras efektivitāti un lietderību. Tiek uzsvērts, ka pastāvošos līdzekļus un metodes nepieciešams modernizēt, lai pēc iespējas veiksmīgāk rastu risinājumus jautājumiem, kas saistīti ar politisko, sociālo un ekonomisko kontekstu. Publiskā iepirkuma nozīme un svarīgums atkārtoti tiek akcentēts arī stratēģijas "Eiropa 2020" ietvaros, izvirzot to par vienu no prioritātēm[2]. Tā rezultātā šajā jautājumā tika panākta virzība un 2014. gada 28. martā, Eiropas Parlaments un Padome vienojās par grozījumiem Publiskā iepirkuma direktīvā.

Grozījumu būtība

Grozījumi direktīvā veikti, lai palielinātu visa sektora izdevumu efektivitāti, atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos un lai dotu iespēju iepirkuma rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu sasniegšanai. Cita starpā jaunās direktīvas piedāvā vairākas svarīgas pārmaiņas attiecībā uz tiem sociālajiem uzņēmējiem, kuru galvenais mērķis ir sociālā un profesionālā integrācija cilvēkiem no nelabvēlīgām vai mazaizsargātām grupām.

Kā viena no metodēm jauno mērķu sasniegšanai ir iespēja līgumslēdzēju iestādēm iepirkuma procedūrās akcentēt sociālos un vides saudzēšanas apsvērumus. Līdzšinējā publiskā iepirkuma procedūrā dominējošais piedāvājuma atlases kritērijs ir izdevīgākā un zemākā cena, kas konkursa procedūru un konkurences apstākļus padara neobjektīvus. Ņemot vērā kritiku, pārstrādātie Eiropas Savienības publiskā iepirkuma noteikumi izvirza jaunus noteikumus, proti, saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma atlases kritērijus – līdzās jau pastāvošajam cenas faktoram, par vienlīdz svarīgiem tiks uzskatīti arī kvalitātes, sociālie, vides un inovatīvā pienesuma aspekti.Tas, piemēram, dos iespēju uz darba integrāciju orientētiem sociāliem uzņēmumiem nostiprināt savas pozīcijas darba tirgū, tādā veidā nodrošinot sociālo un profesionālo integrāciju cilvēkiem, kuri ir izslēgti no darba tirgus Eiropas ekonomikā.

Īstenojot šo direktīvu, visām dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ņemot vērā nosacījumus par publiskā iepirkuma piešķiršanas kritērijiem un līguma izpildes nosacījumiem, ievērojot nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principus. Parastos konkurences apstākļos šādi uzņēmumi varētu nespēt iegūt līguma slēgšanas tiesības, tāpēc otra no būtiskajām izmaiņām, kas ietekmē sociālo uzņēmējdarbību, ir piekļuve privileģēto tiesību līgumiem. Tas attiecas uz uzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir sociālā un profesionālā integrācija, kā priekšnoteikumu izvirzot, ka vismaz 30% darbinieku šajos uzņēmumos ir personas ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušas personas.

Andris Bērziņš, Samariešu Apvienības direktors, uzskata, ka, pat tad, ja cenas faktors paliktu nemainīgi noteicošais, pie situācijas, kad par līdzvērtīgiem tiktu atzīti arī citi aspekti, un publiskā iepirkuma konkursā vērā ņemtu arī uzņēmuma sociālo ietekmi un sociālā labuma pienesumu sabiedrībai - šīs pārmaiņas varētu būtiski uzlabot procesu gaitu un veicināt sociālo uzņēmumu pieeju publisko iepirkumu tirgum.

Izmaiņas kopumā ir vērstas uz to, lai veiksmīgāk sasniegtu Eiropas Savienības sociālās politikas mērķus, kā arī veicinātu un attīstītu ilgtspējīgu, sociāli labvēlīgu ekonomiku Eiropas līmenī.

Status quo un darāmie darbi Latvijā

Šobrīd aizvien spēkā esošas ir abas publiskā iepirkuma Direktīvas, kas veido Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo ietvaru kopš 2004. gada:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

Juridisko spēku tās zaudēs 2016. gada 18. aprīlī, līdz tam paralēli darbosies gan iepriekšējais regulējums, gan jaunās direktīvas – atsauces uz atceltajām direktīvām tiks uzskatītas par atsaucēm uz jaunajām direktīvām un tās tiks lasītas saskaņā ar atbilstības tabulu, kas pievienota konkrēto direktīvu pielikumā.

Ar jaunajām Direktīvām var iepazīties šeit:

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/24/ES par publisko iepirkumuEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

Abu direktīvu prasības būs jāiestrādā dalībvalstu nacionālajos likumos – pašlaik Latvijā šo jomu regulē Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Jaunie Eiropas Savienības noteikumi par publisko iepirkumu un koncesijām tika publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (Official Journal of the European Union – angļu val.) un tie stāsies spēkā šī gada 17. aprīlī (20 dienas pēc to publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī), pēc norādītā datuma dalībvalstīm 24 mēnešu laikā prasības būs jāievieš valstu nacionālajos tiesību aktos.

Process jaunās direktīvas pieņemšanai un ieviešanai katras valsts nacionālajos tiesību aktos ir sākuma stadijā, taču plānoto izmaiņu nozīme sociālo uzņēmēju iespējās konkurēt ar citiem uzņēmējiem un, līdz ar to, gan plašākas sabiedrības, gan sociāli mazaizsargātu sabiedrības grupu ieguvums no jaunā regulējuma ir pietiekami būtisks, lai varētu cerēt, ka esošā regulējuma pilnveide nepazudīs no lēmumu pieņēmēju dienaskārtības nacionālā līmenī. Jo ātrāk un kvalitatīvāk tas notiks, jo lielāki ieguvēji būs Latvijas iedzīvotāji, saņemot sociāli atbildīgus, videi draudzīgus, ilgtspējīgus un inovatīvus pakalpojumus.

[1] Wensink et al. (2013) Identifying and Reducing Corruption in Public Procurement in the EU. Available at: http://ec.europa.eu/anti_fraud/documents/anti-fraud-policy/research-and-studies/identifying_reducing_corruption_in_public_procurement_en.pdf (last visited on 15.04.2014.).

[2] EIROPA 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Pieejams:http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/1_LV_ACT_part1_v1.pdf (skatīts 15.04.2014.).

Šis  raksts veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.

Ragatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.

NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv

www.eeagrants.org

www.eeagrants.lv


Mammamuntetiem.lv

„Mammām un tētiem” ir izglītojošs portāls, izdevējs, fonds, kā arī sociālo projektu iniciators un īstenotājs.

SIA strādā, lai piesaistītu reklāmas portālam, bet fonds strādā, lai piesaistītu finansējumu labdarības projektiem un sociālajām aktivitātēm.

Mammām un Tētiem” darbības galvenie virzieni:

- portāls par ģimenei, vecākiem aktuāliem tematiem;

- izglītojošu nodarbību organizēšana vecākiem; aktuālākā – bezmaksas nodarbības par bērnu drošību un pirmās palīdzības sniegšanu bērniem;

- radošu un izglītojošu nodarbību organizēšana bērniem, aktuālākās - Bērnu universitātes Eksperimentu darbnīcas, ko skolēni var apmeklēt bez maksas un kas vasarā bija pārcēlušās uz kultūras vasarnīcu “Esplanāde 2014”;

- ģimeni izglītojošu materiālu sagatavošana, izdošana, piemēram, grāmatiņa par bērnu drošību “Kā nosargāt sava bērna dzīvību”, ko vecāki saņem dzemdību namos visā Latvijā;

- bērnu drošības temata aktualizēšana – Latvija ES ieņem pirmās vietas pēc bērnu traumām;

- tēva lomas nozīmes celšana un Tēva dienas popularizēšana; septembrī organizēts Tēva dienas gājiens pa Brīvības ielu un svētki Esplanādē, kā arī izdots Latvijā pirmais tētiem veltītais dzejoļu krājums “Tētis”, ko bez maksas var lejupielādēt šeit.

 


JūHū – skaistas krūzes labiem cilvēkiem!

„Izmainīt pasauli un padarīt to labāku”- šādu misiju sev izvēlējušies „JūHū” – sociālais uzņēmums, kas ar savu darbību  sniedz iespēju cilvēkiem ar invaliditāti dzīvot citu dzīvi - daudz bagātāku,  interesantāku un iekļauties sabiedrībā. JūHŪ amatnieki ir biedrības  „Gaismas stars”  biedri un klienti, kuri ražo porcelāna krūzes.

Intervija ar JūHū vienu no dibinātājiem un aktīvu dalībnieku  Čārlzu Borjē (Charles Bourrier). Ideja par JūHū viņam radusies jau sociālā dizaina studiju laikā Nīderlandē. Beidzot studijas, viņš visu uzmanību veltījis sava sapņa par JūHū piepildīšanu, līdz atradis uzticamus partnerus ar kuriem šo sapni īstenot.

Cik cilvēku no centra „Gaismas stars” darbojas JūHū, visi vai daļa no tiem?

Sākumā bija divi amatnieki, pakāpeniski nodarbināto personu skaits ir izaudzis līdz astoņiem. Mūsu amatnieki, kuri jau zina, kā paveikt lietas var mācīt tos, kuri kaut ko vēl neprot. Tas arī ir veids, kādā terapeiti vēlējās šo procesu redzēt. Mūsu loma nav mācīt šos cilvēkus strādāt, bet gan palīdzēt atrast viņiem vispiemērotāko un vieglāko veidu, kā darīt konkrēto lietu.

Es pats nemācu un netrenēju šos cilvēkus darboties ar keramiku, esam pieaicinājuši speciālistus, kuri kopā ar terapeitiem amatniekiem  iemāca darboties ar keramiku patstāvīgi.

Kā iegūtās prasmes šiem cilvēkiem noderēs arī nākotnē, ja piemēram, JūHū sāks nodarboties ar ko citu?

Mūsu galvenais mērķis ir dot prasmes mūsu amatniekiem, lai  šie cilvēki var nestrādāt JūHū, lai viņi varētu atrast darbu jebkur citur. Mēs stāstām šo cilvēku stāstus caur objektiem, ko viņi rada. Esam izveidojuši arī pieredzes apliecinājuma sertifikātu, ko pēc noteikta laika posma pasniedzam amatniekiem. Tas apliecina, ka šie cilvēki ir strādājuši JūHū un ieguvuši noteiktas zināšanas un prasmes.

Tas, ko es dzirdu šeit Latvijā - ka nereti ir vairākas kompānijas, kuras saņem finansējumu no Eiropas, nodrošinot darbu cilvēkiem ar invaliditāti. Taču tiklīdz, kā nauda sāk beigties, firmas šos cilvēkus atlaiž.

Taču tie nav sociālie uzņēmēji - tie ir uzņēmēji, kas saņem finansējumu no Eiropas.

Šīm kompānijām tas ir vienīgais veids, kā saņemt finansējumu - algojot cilvēkus ar invaliditāti. Taču nereti uzņēmēji samaksā darbiniekiem mazāk, nekā viņi patiesībā ir nopelnījuši.

JūHū peļņu gūst no ienākumiem, kas rodas pārdodot krūzes. Tā nav liela nauda, taču dod iespēju pašiem sevi uzturēt ar trīs ražošanas vietām un trīs gala produktiem, vai investēt tos atpakaļ uzņēmumā.

Esmu novērojis, ka gan Latvijā, gan ārvalstīs pietrūkst meistarīgi izgatavotas, rokām darinātas lietas -  ne tādas, ko var nopirkt kioskā vilcienu stacijā. Tas, ko mēs piedāvājam ir augstas kvalitātes dizains. Cilvēkiem arvien biežāk interesē stāsts, kas ir aiz šīs lietas – kādēļ dizainers ir radījis tieši tādu formu, no kurienes tas nāk un kas to ir izgatavojis. Ja man ir priekšmets un iespēja izveidot savienojumu ar personu, kas to radījis, šai krūzītei ir pavisam cita vērtība, lielāka nekā jebkurai citai, kas līdz šim man piederējusi.

Kā jūs ieguvāt sākuma kapitālu savas idejas īstenošanai?

Mēs pieteicāmies programmas „Brigāde” konkursam šeit, Latvijā un vinnējām. Prezentējot projektu, teicām, ka cilvēki ar invaliditāti ir tādi paši kā es un tu – mums nav daudz kā atšķirīga. Lielākā daļa žūrijas reaģēja, uzliekot roku uz sejas, [tā] paužot, ka tas ir neiespējami. Savukārt mēs tieši pret to cīnāmies. Esmu strādājis ar šiem cilvēkiem. Es zinu– jā, šiem cilvēkiem dažkārt ir problēmas, jā, dažās dienās klājas vieglāk, dažās grūtāk.  Taču galu galā, uzliekot viņiem sava veida zīmogu – cilvēks ar šizofrēniju, invaliditāti vai fiziskiem traucējumiem - tas viņiem nepalīdz.

Es uzskatu, ka Latvijā šie cilvēki [ar invaliditāti]  ir diskriminēti, salīdzinoši, vēl vairāk nekā citās Eiropas valstīs, kurās  esmu dzīvojis. Piemēram, ja es paskatos uz ēku man blakus - jaunu ēku, kas domāta jaunajiem grafikas dizaineriem - tās uzbrauktuve ir absolūti nepiemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tā ir pārāk stāva. Patiesībā jebkuram cilvēkam pa to ir grūti pārvietoties, taču tā ir uztaisīta vien tā , lai  vizuāli tas izskatās glītāk.

Vai ir kāds instruments, ko Jūs vēlētos saņemt no valsts, lai tā sniegtu palīdzību jūsu biznesa attīstībai?

Pirmā lieta, kas būtu nepieciešama no valsts, ir statuss, kas apliecinātu, ka uzņēmums veic sociālo uzņēmējdarbību. Ejot cauri reģistrēšanās procesam, uzņēmumam ir jānorāda darbības sfēra. Ko var norādīt gadījumā, kad izvēlies būt sociālais uzņēmējs?! Tādēļ ir nepieciešams skaidrs veids, kā to identificēt.

Kāds no Eiropas Padomes man reiz zvanīja un jautāja, kādu daļu no jūsu peļņas novirziet sociālajam mērķim? Mēs pelnām naudu, radot pozitīvu ietekmi. Sociālo uzņēmēju mērķis nav gūt peļņu, bet gan būt patstāvīgiem un ilgtspējīgiem. Vairāk pelnot ir lielākas iespējas paplašināt uzņēmumu un tādējādi radīt lielāku sociālo ietekmi.

Vai ir jebkādi nodokļu atvieglojumi, ko Jūs vēlētos saņemt kā sociālais uzņēmējs?

Mēs apmācām cilvēkus ar invaliditāti, iemācām viņiem jaunas prasmes, izvedam viņus ārā no viņu ikdienas rutīnas, parādot, ka viņi prot darīt dažādas lietas. Papildus jaunajām amata prasmēm, mēs dodam iespēju mūsu amatniekiem apgūt angļu  vai latviešu valodu.  Pēc kāda laika persona, kura pretendē uz darbu, jau var norādīt 3 valodu zināšanas – latviešu, krievu un angļu valodu. Savukārt, tas uzreiz ir pavisam cits stāsts, un fakts, ka cilvēkam ir šizofrēnija, paliek otršķirīgs.

Iegūtās prasmes noved pie rikošeta efekta – ir konstatēts, ka nodarbinot personu ar invaliditāti, samazinās tā vajadzība pēc medikamentiem. Pastāv iespēja, ka šīs personas var izkļūt no sociālās struktūras, atrast darbu un kļūt par nodokļu maksātājiem, nevis saņēmējiem. Viens lats, kas tiek investēts, ir līdzvērtīgs 10 latiem, kas tiek ietaupīti valsts budžetā. Šī iemesla dēļ mums ir nepieciešami atbalsta instrumenti, kas ļautu mums darboties un paplašināt savu darbību.

Kas, jūsuprāt,  būtu labs tiesiskais ietvars sociālu uzņēmumu atbalstam?

Es uzskatu, ka pirmais solis, kas jāveic, lai veicinātu sociālo uzņēmējdarbību,  jānodrošina pieeju informācijai, sniegt atbalstu un vietu. Būtu nepieciešamas izmaiņas dažos likumos par labu uzņēmējiem. Katru gadu uzņēmējam valstij ir jāsamaksā apmēram 1300 eiro par tā tiesībām pastāvēt – es uzskatu, ka šī summa ir ļoti liela un grūti nopelnāma.

Ja valdības nostāja nemainīsies, mums nāksies pārcelties ar savu darbību uz ārvalstīm. Mēs vēlamies palikt šeit, Latvijā, kur to visu uzsākām. Mēs neiebilstam maksāt nodokļus tādā pašā apmērā, kā to dara jebkura cita kompānija, taču jāņem vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība nepelna līdzvērtīgu peļņu, taču tā sniedz sociālo ieguvumu.

Iespējams, valsts varētu finansiāli atbalstīt jaunos sociālos uzņēmumus, kuriem ir skaidrs biznesa plāns, piemēram, dot iespēju trīs gadus saņemt valsts apmaksātus grāmatvedības pakalpojums vai saņemt bezmaksas juridiskās vai biznesa konsultācijas.

Ja sociālais uzņēmums dodas pēc palīdzības uz biznesa inkubatoru, visbiežāk, lūgums tiek noraidīts -ja uzņēmums nespēj nopelnīt 1000 latus nākamajos trīs mēnešus, tas netiek uzskatīts par dzīvot spējīgu uzņēmumu.

Vai uzskatāt, ka sociālajiem uzņēmējiem Latvijā ir nepieciešams īpašs biznesa inkubators?

Jā, ir nepieciešams speciāls biznesa inkubators sociāliem uzņēmumiem. Latvijā nav vienotas platformas -fiziskas vietas, kur varētu tikties un apmainīties ar viedokļiem. Piemēram, ja ir divi sociālie uzņēmumi, no kuriem vienā darbojas ļoti labs programmētājs, bet otrā jurists, būtu veiksmīgi panākt šo prasmju apmaiņu. Šobrīd tas ir iztrūkstošais posms. Mums nav galda, pie kura mēs varam sapulcēties, pazvanīt zvaniņu un lūgt palīdzību.

Taču, ja šī ideja materializētos un šāds centrs tiktu veidots, es to visdrīzāk redzēto kā sociālās iniciatīvas centru, ne sociālās uzņēmējdarbības vai biznesa centru. Sniedzot iespēju arī cilvēkiem no lauku rajoniem braukt, diskutēt, veidot tikšanās grupas un saņemt konsultācijas. Un, kā jau iepriekš minēju, ieguldot vienu latu, 10 lati tiek ietaupīti. Manuprāt, sociālā uzņēmējdarbība ir vairāk sociālā iniciatīva, ne sociālais bizness. Taču tas prasa lielas izmaiņas domāšanā.

Kāda ir krūzes aptuvenā cena?

Cena svārstās no 6-7 latiem. Tāda ir šādu preču vidējā tirgus cena Latvijā, savukārt, piemēram, Nīderlandē tās cena varētu būt aptuveni 20 eiro. Taču pārdodot kādu lietu Latvijā, ir jākoncentrējas un jāpielāgojas vietējā preču tirgus apstākļiem. Iespējams, augstāka cena varētu būt orientēta uz tūristiem, taču  tā ir salīdzinoši ļoti maza tirgus daļa.

Kā līdz šim ir veidojusies Jūsu sadarbība ar veikaliem,  kas bieži vien  izrādās sarežģīti ?

Līdz šim es esmu sazinājies ar piecām pārdošanas vietām. Tās visas bijušas ieinteresētas šajā produktā. Šobrīd tiek apspriesti priekšnosacījumi, jo mēs vēlamies vienādus noteikumus visos veikalos, kuros  tirgos mūsu produktus. Mēs šo produktu pozicionējam kā dizaina produktu, kā arī mūsu produktam ir pievienotā vērtība – stāsts, ar to var iepazīties mūsu mājas lapā internetā.

Ko Jūs novēlētu politikas veidotājiem, gatavojot politikas dokumentus?

Svarīgi ir uzsvērt, ka darīt labu sabiedrībai ir sociālo uzņēmumu galvenais priekšnosacījums. Jārada skaidri spēles noteikumi. Citādāk pastāv liels risks, ka daudz kompāniju, kas, iespējams, rīkojas sociāli atbildīgi, taču ne primārā kārtā, varētu vēlēties sevi pozicionēt kā sociālo uzņēmumu un saņemt tam sniegtos labumus. Tas, savukārt, padarītu sociālās uzņēmējdarbības ideju par mazvērtīgāku.

Meklējiet Juhū Facebook un Twitter


EMES Network pētījums "Social enterprise in Europe: recent trends and developments"

EMES Network ir starptautiskas pētījumu centrs, kurš jau vairāk nekā desmit gadus pēta un analizē sociālās uzņēmējdarbības koncepta attīstību Eiropā.” Social Enterprise in Europe: Recent trends and developments” ir viens no nozīmīgākiem pētījumiem par sociālās uzņēmējdarbības daudzveidību Eiropā. Pētījuma ietvaros tiek apskatīta 11 valstu pieredze trīs jomās – pieejamās juridiskās formas sociāliem uzņēmējiem, uzņēmumu darbības jomas un valsts atbalsta sistēmas sociālai uzņēmējdarbībai. Apkopojot izvērtēto valstu pieredzi, eksperti nosaka kritērijus, kas raksturo sociālo uzņēmumu Eiropā. Sociālo uzņēmumu raksturo četri ekonomiskie kritēriji un pieci sociālie kritēriji. EMES Network definētie kritēriji tiek izmantoti daudzu Eiropas valstu normatīvos aktus, kas regulē sociālo uzņēmumu darbību. Plašāk par to, kādi kritēriji raksturo sociālo uzņēmumu, lasāmi pētījumā.

 


Providus un Latvijas Pilsoniskās Alianses pētījums „Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību”

2011. gada nogalē biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” sadarbībā ar biedrību „Latvijas Pilsoniskā alianse” uzsāka projektu – sociālās uzņēmējdarbības koncepcijas izveide Latvijā. Lai analizētu pasaulē pastāvošos sociālās uzņēmējdarbības dažādos konceptus un piedāvātu risinājumus Latvijai, pētījumā apskatītas vairākas Eiropas valstis – Itālija, Polija, Lietuva, Somija, Dānija, Beļģija, Francija, Šveice, Luksemburga, Lielbritānija, Īrija, kā arī sniegts ieskats sociālās uzņēmējdarbības tiesiskā regulējuma attīstībā ASV.

Pētījumā konstatēts: lai gan ikvienā apskatītajā valstī sociālās uzņēmējdarbības koncepts ir attīstījies un veidojies atšķirīgi, var saskatīt kopīgas iezīmes un tendences un gūt vērtīgu pieredzi, kas ļautu Latvijai izvairīties no kļūdām, kuras pieredzējušas citas valstis, veidojot atbalsta sistēmas sociālajiem uzņēmumiem. Latvijai, veidojot savu sociālās uzņēmējdarbības konceptu, nāksies un arī ir nepieciešams izveidot savu pieeju, jo tieša paraugu pārņemšana nebūs pats labākais risinājums, ņemot vērā faktu, ka Latvijas ekonomika, kā arī sociālie izaicinājumi un mērogi ir atšķirīgi.

Lasīt pētījumu.


Sociālā biznesa iniciatīva - social business initiative

2011. gada oktobra nogalē Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu. Komisija uzskata, ka dalībvalstīm ir jānodrošina sociāliem uzņēmumiem labvēlīga ekonomiskā un tiesiskā vide. Komisija norāda, ka sociālais uzņēmums atbilst šādiem kritērijiem:

  • uzņēmumiem galvenie ir sociālie mērķi, nevis peļņa, un tie rada sociālos labumus visas sabiedrības vai tās locekļu interesēs;
  • uzņēmums ir pārsvarā bezpeļņas struktūra un pārpalikumus galvenokārt investē atkārtoti, nevis sadala privātajiem akcionāriem vai īpašniekiem;
  • uzņēmumiem ir dažādas juridiskās formas un modeļi: piem., kooperatīvi, brīvprātīgas apvienības, bezpeļņas apvienības, fondi, peļņas vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrības; uzņēmumi apvieno dažādas juridiskās formas un dažreiz maina minēto formu atbilstoši savām vajadzībām;
  • uzņēmumi ir ekonomikas dalībnieki, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus (bieži vispārējas nozīmes), tajos bieži ir spēcīgs sociālās inovācijas aspekts;
  • uzņēmumi darbojas kā neatkarīgas vienības, tajos ir spēcīgi līdzdalības un koplēmuma (darbinieki, lietotāji, locekļi), pārvaldības un demokrātijas (pārstāvības vai atklātas demokrātijas) aspekti;
  • uzņēmumi bieži rodas no pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai ir saistīti ar tām.

Ziņojums latviešu valodā.

Ziņojums angļu valodā.


Publikācija – „Social economy and social entrepreneurship - social Europe guide” volume 4

Publikācija „Sociālās Eiropas rokasgrāmata” ir ES izdevums, kas iznāk divas reizes gadā un tās mērķis ir sniegt īsu pārskatu par aktuāliem jautājumiem dažādās ES prioritāras jomās, tādās kā - nodarbinātība, sociālās lietas un sociālā iekļaušana. Rokasgrāmatā tiek skaidroti pieņemtie lēmumi, norādīts uz plānoto politikas lēmumu izaicinājumi, kā arī  sniegti labas prakses piemēri no ES dalībvalstīm.

Šī publikācija ir veltīta sociālās uzņēmējdarbības koncepta izplatībai Eiropā. Publikācijā tiek apskatīta Eiropas valstu pieredze veicinot un atbalstot sociālos uzņēmumus, izvērtētas dažādās juridiskās formas, kurās darbojās sociālie uzņēmumi. Tiek nora’’dits, ka visvairāk sociālie uzņēmumi Eiropā darbojas sociālo pakalpojumu jomā – jeb 16.70 % no visiem sociāliem uzņēmumiem.

Lasīt publikāciju.

 


HOPP - pielāgoti trīsriteņi cilvēkiem ar kustību traucējumiem

"Ir tikai pareizi un normāli, ka daudzi sociālie jautājumi tiek risināti ar privāto iniciatīvu palīdzību - tajās jomās, kurās valsts nevar vai negrib palīdzēt. Sociālās uzņēmējdarbības pieredze.

Sociālās uzņēmējdarbības projekta-zīmola "HOPP" aizsākumi meklējami 2010. gada nogalē, kad pieteicāmies projektu konkursam "Brigāde". Tad vēl nenojautām, ka idejas aizmetņi par īpaši pielāgotiem trīsriteņiem, ērmriteņu kustības paspārnē, izvērtīsies par dzīves pārliecību.

Ideja par pielāgotiem trīsriteņiem radās kopā ar otru līdzautoru Edgaru Spridzānu. Viņš jau vairākus gadus aktīvi darbojās ar ērmriteņiem, bija viens no šīs kustības dibinātājiem Latvijā. Vienā brīdī pie viņa sāka vērsties cilvēki ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, kuri lūdza izgatavot īpaši viņiem pielāgotus braucamos. Tā šķita brīnišķīga ideja, jo nekā līdzīga Latvijā uz to brīdi nebija! Runājot ar cilvēkiem, mēs sapratām, ka tā ir ārkārtīgi vajadzīga lieta - vairāk izprotot šo cilvēku vajadzības un pretnostatot tās viņu iespējām, arī radās HOPP.

Tas, ka šobrīd sevi varam dēvēt par sociālo uzņēmumu, ir likumsakarība, bet tas nebija uzstādīts kā mērķis jau no paša sākuma. Toreiz bija vēlēšanās palīdzēt kaut vai tikai dažiem cilvēkiem, vairāk to izprotot kā labdarības akciju. Mūsu ideju, entuziasmu pamanīja un novērtēja gan projektu konkursā "Brigāde", gan Sociālās uzņēmējdarbības forumā. Tieši tur, pateicoties saņemtajiem ekspertu padomiem un paklausoties Eiropas pieredzi, sapratām, ka ir jāskatās plašākā mērogā, jādomā par to, kā mūsu trīsriteņus padarīt pieejamus ne tikai dažiem cilvēkiem, bet gan pilnīgi visiem, kam tas būtu nepieciešams."

HOPP mājaslapa internetā. 

HOPP Facebook lapa. 

HOPP Twitter lapa. 

Pilnu rakstu par HOPP var lasīt portālā www.politika.lv.