Aptaujā apkopotās respondentu atbildes liecina, ka kopumā izpratnes līmenis sabiedrībā par sociālo uzņēmējdarbību nav būtiski mainījies. Šogad 47% aptaujāto atzīst, ka zina, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, bet 53% sniedz noliedzošu atbildi. Līdzīga situācija bija vērojama arī pirms trim gadiem, kad par sociālo uzņēmējdarbību zināja 48% aptaujāto un ir notikušas izmaiņas tikai par vienu procenta punktu.

No respondentiem, kuri zina par sociālo uzņēmējdarbību, biežāk pārstāvētas sievietes (49%), iedzīvotāji vecumā no 18 – 29 gadiem (53%) un 30 – 44 gadiem (47%), dzīvojoši valstspilsētās (izņemot Rīgu) (50%) vai citās pilsētās (53%), no Zemgales (56%) vai Vidzemes reģiona (52%). Viņu vidū biežāk pārstāvēti latviešu tautības cilvēki (50%), ar augstāko izglītību (52%) un uzņēmēji vai pašnodarbinātie (67%). Turklāt šie iedzīvotāji vairākumā gadījumu ir ģimenes ar bērniem līdz 18 gadu vecumam (50%).

Respondentu asociācijas saistībā ar sociālo uzņēmējdarbību ir ļoti dažādas un gadījumā, kad ir iespēja brīvi sniegt atbildes un izstāstīt, kas viņiem saistās ar sociālo uzņēmējdarbību, visbiežāk tiek minētas vispārīgas tēmas kā nodarbinātība, darbs, dažādas uzņēmējdarbības formas un subsidētās darba vietas, kas gan neatspoguļo sociālās uzņēmējdarbības specifiku (skatīt 1. attēlu).

1.attēls. TOP 15 pirmās asociācijas, kas nāk prātā, domājot par sociālo uzņēmējdarbību (%)

Vispārīgajiem priekšstatiem par uzņēmējdarbību seko atbildes par sociālo palīdzību, cilvēku aprūpi un sociālās aprūpes centriem. Salīdzinot šos datus ar 2021. gadā iegūtajiem, vērojamas atšķirības respondentu atbildēs – gan to skaitā, gan saturā. Pirms trim gadiem mazāk cilvēku spēja nosaukt kādas konkrētas asociācijas, un biežāk sociālā uzņēmējdarbība tika asociēta ar uzņēmumiem, kuri strādā cilvēku labā vai kuri nodarbina cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Šogad atbilžu vidū parādījusies jauna asociācija – rūpes par dabu un dzīvniekiem, kas ar sociālo uzņēmējdarbību saistās 6% respondentu.

Par atšķirīgajiem izpratnes līmeņiem liecina arī respondentu piekrišana vai nepiekrišana dažādiem patiesiem un nepatiesiem apgalvojumiem par sociālo uzņēmējdarbību (skat. 2. attēlu). Visbiežāk respondenti piekrīt, ka sociālo uzņēmumu mērķis ir risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai, kam pilnībā piekrīt 35% aptaujāto un piekrīt 30% aptaujāto. Savukārt visretāk respondenti piekrīt nepatiesajam apgalvojumam, ka sociālie uzņēmumi nedrīkst pelnīt. Tam pilnībā piekrīt 12% aptaujāto un piekrīt 13%, kas ir ceturtdaļa no visiem respondentiem. Ja kopumā vērojam respondentu atbildes uz patiesajiem apgalvojumiem, tad pilnībā tiem piekrīt, dodot 5 punktu vērtējumu, tikai 22 – 35% respondentu, kas arī ietekmē vidējos rādītājus, jo tie nevienā gadījumā nepārsniedz 4 punktu robežu. Pozitīvi vērtējams, ka trim nepatiesajiem apgalvojumiem pilnībā piekrīt mazāks aptaujāto skaits un vidējā tendence ir zemāka. Abos aptaujas organizēšanas gados situācija ir līdzīga un būtiski neatšķiras, kas liecina par samērā stabiliem priekšstatiem iedzīvotāju vidū.

2.attēls. Patiesi un nepatiesi apgalvojumi par sociālo uzņēmējdarbību. (skala 1-5, kur 1 – nemaz nepiekrītu, bet 5 – piekrītu vislielākajā mērā)

Aptaujāto izpratni par sociālajiem uzņēmumiem kā sociālo problēmu risinātājiem sabiedrībā, sociālās palīdzības sniedzējiem un to iesaisti labdarībā ataino arī viņu viedokļi par organizācijām, kas, viņuprāt, uzskatāmi par sociālajiem uzņēmumiem. Kā sociālos uzņēmumus aptaujātie respondenti biežāk nosauc fondu “Ziedot.lv”, biedrību “Latvijas Sarkanais krusts”, sociālās aprūpes centrus, uzņēmumu “Otrā elpa”, pašvaldību sociālos dienestus un biedrību “Latvijas Samariešu apvienība”. 

Informāciju par sociālo uzņēmējdarbību publiskajā telpā pamanījuši 24% aptaujāto, kas nav mainījies kopš 2021. gada, kad šādu informāciju bija pamanījuši 23% aptaujāto. No šiem respondentiem vairākums 60% to paši nebija meklējuši, bet 19% to bija apzināti meklējuši un atraduši. Svarīgi atzīmēt, ka 11% sniedza atbildes, ka esot informāciju meklējuši, bet neesot atraduši. Kā būtiskākie informācijas ieguves kanāli tiek norādīti sociālie mediji, TV un ziņu portāli. Turpmāk tieši sociālie tīkli ir kanāls, kurā vairākums respondentu vēlētos saņemt informāciju par sociālo uzņēmējdarbību (skatīt 3. attēlu). Savukārt 18% aptaujāto norāda, ka nevēlas uzzināt nekādu informāciju par šo tēmu.

3. attēls. Kādā veidā jūs vēlētos uzzināt par sociālo uzņēmējdarbību? (2024, %) (kopumā saņemtas 1424 atbildes, jo viens respondents varēja izvēlēties vairākas)

Informāciju par Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju un tās darbību dzirdējuši 15% aptaujāto, kuri zina par šo organizāciju. Situācija trijos gados ir mainījusies par diviem procentpunktiem, jo 2021. gadā 13% aptaujāto piekrita, ka zina par asociāciju.

Savu iesaisti sociālajā uzņēmējdarbībā respondentu vairākums redz sevis kā patērētāja līmenī. Puse no aptaujātajiem atzīst, ka labprāt pirktu preces vai pakalpojumus no sociālā uzņēmuma. Viņu vidū vienlīdz daudz pārstāvēti dažāda vecuma grupu un ienākumu līmeņu iedzīvotāji, biežāk sievietes (53%), iedzīvotāji runājoši ģimenē latviešu valodā (54%), dzīvojoši Pierīgā (55%) vai Rīgā (53%), ģimenes ar bērniem (50%) un iedzīvotāji ar augstāko izglītību (57%).

Mazāks respondentu skaits izsaka vēlmi iesaistīties nopietnākā līmenī. Kā redzams 4. attēlā, 21% aptaujāto būtu gatavi strādāt kā darba ņēmēji sociālā uzņēmumā, bet 18% aptaujāto to varētu aktīvi popularizēt, daloties ar informāciju sociālajos tīklos. Par darba ņēmējiem sociālā uzņēmumā biežāk būtu gatavi kļūt 18 – 24 gadus veci iedzīvotāji (26%), bet salīdzinoši augsta interese ir arī iedzīvotāju grupā, kuri ir vecumā no 55 -64 gadi (24%) un 25 – 34 gadi (23%). Apdzīvotas vietas tipam un sarunvalodai ģimenē nav būtiskas nozīmes, taču izglītības līmenim gan, jo interesi par šādu darbu biežāk izrāda respondenti ar pamatizglītību vai vidējo izglītību. Turklāt tie ir arī cilvēki, kuru ienākumi mājsaimniecībā uz vienu locekli ir līdz 549 EUR.

4. attēls. Kā Jūs būtu gatavs atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību? (%) (kopumā saņemtas 1404 atbildes, jo viens respondents varēja izvēlēties vairākas)

Svarīgi atzīmēt, ka 12% labprāt gribētu kļūt paši par sociālajiem uzņēmējiem. Šī tendence pēdējo trīs gadu laikā pieaugusi par trim procenta punktiem. Kopumā būtiskas atšķirības nav vērojamas un, vērtējot gatavību iesaistīties, abos aptaujas īstenošanas gados respondentu attieksme ir samērā stabila. Viņu vidū vairāk ir jauniešu vecumā no 18 – 24 gadi (28%) un 25 – 34 gadi (18%), vīrieši (14%), runājoši latviešu valodā (7%), dzīvojoši Pierīgā (15%) vai kādā citā lielajā pilsētā, izņemot Rīgu (16%), ar pamatizglītību (25%) vai vidējo izglītību (19%). Viszemāko interesi kļūt par sociālo uzņēmēju izrāda respondenti ar augstāko izglītību (9%).

—————————————-

Raksts tapis ar Labklājības ministrijas atbalstu.